Download
1 / 18
180 likes | 381 Views
a utors: Askolds Molotoks. Kas ir HTML?. HTML - Hypertext Markup Language - valoda, kas, izmantojot speciālus kodus, nosaka hiperteksta dokumenta atveidojumu displeja ekrānā gadījumā, ja tiek lietotas tīkla Internet globālā tīmekļa lappuses.
E N D
Kas ir HTML? • HTML - Hypertext Markup Language - valoda, kas, izmantojot speciālus kodus, nosaka hiperteksta dokumenta atveidojumu displeja ekrānā gadījumā, ja tiek lietotas tīkla Internet globālā tīmekļa lappuses. • HTML - valoda, kas ir vērsta uz vienas lappuses teksta dokumentu attēlošanu tīmekļa pārlūkprogrammās. HTML sniedz iespēju dokumenta pamat saturu sasaistīt ar dažāda veida metadatiem un renderēšanai nepieciešamo informāciju. • HTML - Cascading Style Sheets (CSS), JavaScript
Vēsture • HTML valodas senākie pirmsākumi meklējami 1980. gadā • Pirmo publisko HTML valodas aprakstu publicēja TimsBērnerss-Lī 1991. gadā • Pirmā HTML specifikācijāpubliskota1993. gadā
Vēsture (2) • HTML 1.0. Ļoti maz cilvēku tajā laikā darbojās tīmekļa tehnoloģiju jomā un līdz ar to tas neieguva plašu rezonansi, kā arī paša valoda bija ļoti ierobežota un būtībā vienīgais ko tā spēja bija izvietot tekstuālu informāciju. • HTML 2.0. 1995. gadā izveidots standarts, kas turpināja savu attīstību līdz 1997.gadam. Šis standarts saturēja visu to pašu, ko HTML 1.0, pievienojot klāt virkni elementu, kā arī nedefinējot HTML valodas pašus pamatus.
Vēsture (3) • HTML 3.0. Laikā, kad aktuāls bija šis standarts, aizvien vairāk cilvēku darbojās tīmekļa lapu izstrādes jomā un pasaule sāka apzināties tā nozīmīgumu, cilvēki nevēlējās aprobežoties ar tik maz iespējām, ko piedāvāja iepriekšējie standarti, līdz ar to bija nepieciešams kas jauns. Tajā laikā kompānija Netscape bija izteikts tirgus līderis tīmekļa pārlūkprogrammu jomā. • HTML 3.2.1994. gadā tika dibināta kompānija World Wide Web Consortium (saīsinājumā W3C). Tika ieviest vienots standarts.
Vēsture (4) • HTML 4.0. 1997. gada decembrī tika publicēts HTML 4.0 kā rekomendācija (rekomendācija ir kā pēdējā fāze pirms oficiāla standarta izdošanas) no W3C. Kopumā 4.0 standarts bija ļoti liels solis HTML attīstībā un pēdējā lielā iterācija standarta HTML. • HTML 5.0. 2008 gada janvārī tiek publicēts standarta melnraksts.Pagaidām nav ziņu, kad šis standarts varētu tikt pasludināts rekomendācijas formā.
HTML 5 jaunās iespējas • HTML5 ir paredzēts lai paplašinātu esošās HTML iespējas pievienojot jaunus tagus, pievienojot jaunus atribūtus jau esošajiem elementiem, ka arī limitējot atsevišķu atribūtu pieejamību atsevišķiem elementiem. • HTML5 piedāvā jaunu JavaScript API (Application Program Interface) pieejamību, kā, piemēram, 2 dimensiju zīmēšanas iespējām iekš speciāli šim nolūkam paredzēta elementa, video un audio failu atskaņošana, neizmantojot nekādus papildus spraudņus pārlūkprogrammās.
Sintakse • HTML5 vairs netiek uzskatīta kā SGML(Standard Generalized Markup Language) aplikācija, sākot ar HTML5 tā ir neatkarīga marķēšanas valoda. • <SPAN>tagi ar lieliem burtiem</SPAN> • <p id=value>atribūta vērtība bez pēdiņām</p> • <input type=text> bez pēdiņām • <input type="text"> ar pēdiņām • <input type="text" /> ar pēdiņām un noslēdzošo tagu
Semantika Lai tīmekļa lapas varētu veidot semantiskā stilā iekš HTML5 standarts ievieš virkni jaunu tagu: • <footer> – lapas kājene jeb sadaļa, kurā parasti tiek pieminēts lapas autors, autortiesību informācija u.c., • <nav> – paredzēts sadaļu marķēšanai, kas satur hipersaites uz citām lapām, • <figure> un <figcaption> – ar šiem elementiem kopā var apzīmēt kaut kādu saturu, ar tam paredzētu nosaukumu, piemēram, iekš <figure> elementa var ievietot attēlu un ar <figcaption> elementu tiek nomarķēts šīs attiecīgās bildes nosaukums, • <mark> – iezīmē tekstā specifiskus vārdus vai teikumus, ko izcelt.
Multimediju iespējas • Canvas - ļoti specifisks tags, kurā var veikt dažādu elementu zīmēšanu ar JavaScript komandām. • Audio & Video - Audio un video faila atskaņošanu var kontrolēt izmantojot JavaScript Audio objektu, ir pieejamavirkne funkciju kā play(), pause() u.c. • <audio src="audio_datne.ogg" controls>Jūsu pārlūks neatbalsta audio tagu</audio> • <video id="html5_video" src="http://filename.ogv" style="width: 100%; height: 100%;"></video>
Drag & drop • Drag & drop - iespēja nodrošina vilkt un nomest operācijas tīmekļa lapā
GeoLocation • GeoLocation - Geo lokācija ir veids kā noteikt kur pašlaik pasaulē tu atrodies. Ir vairāki veidi kā var noteikt savu atrašanās vietu: IP adrese, bezvadu tīkla pieslēgums, mobilo sakaru torņi, kurus izmanto tavs mobilais telefons vai arī neatkarīga GPS iekārta, kas iegūst garuma un platuma grādus no satelītiem.
Web workers • Web workers – domāts, lai varētu JavaScript kodu izpildīt kā fona procesu, neatkarīgi nokādiem lietotāja saskarnes skriptiem. Tas ir paredzēts, lai liela apjoma skriptus vai arī tādus, kam izpildes laiks ir potenciāli ilgs varētu izpildīt paralēli lietotāja darbībām.
Web sockets • Web sockets – domāts, lai varētu veikt divvirzienu reālā laika komunikāciju ar servera puses procesiem, kas apstrādā ienākošos ziņojumus un izsūta klientiem rezultātus. var ws = new WebSocket("ws://example.com/service"); ws.onopen = function() { ws.send("nosūtam serverim ziņu"); }; ws.onmessage = function (evt) { var sanjemta_zinja = evt.data; alert(sanjemta_zinja); };
Web Storage • Web Storage - risinājums ir paredzēts tādas informācijas glabāšanai, kas būtu nepieciešama tikai vienai transakcijai, bet tādā veidā, ka vairākos pārlūkprogrammas logos varētu veikt paralēli vairās šāda veida transakcijas.
