anta trumpa v rdu noz mes un v rdu savienojumi latvie u valodas v sturiskaj v rdn c l.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
PowerPoint Presentation
Download Presentation

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 19

- PowerPoint PPT Presentation


  • 567 Views
  • Uploaded on

Anta Trumpa VĀRDU NOZĪMES UN VĀRDU SAVIENOJUMI LATVIEŠU VALODAS VĒSTURISKAJĀ VĀRDNĪCĀ. Vārdu nozīmes.

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about '' - issac


Download Now An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
v rdu noz mes
Vārdu nozīmes

LVVV pirms vārdnīcas autoru sniegtajiem vārda nozīmju skaidrojumiem atrodas visu seno tekstu korpusā ietverto 17.–18. gs. latviešu valodas vārdnīcu piedāvātie konkrētā vārda nozīmju skaidrojumi.

abējup (1) adv.abbejup (1)

Abbejup. beyderseits / von beyden Seiten. Adolp. Gr. p. 218 Depk1704_Vortr v319.

‘abpusēji, no abām pusēm’.

Abbejup. beyderseits / von beyden Seiten. Adolp. Gr. p. 218 Depk1704_Vortr v319. abējs, abēja.

v rdu noz mes3
Vārdu nozīmes

abrakāsis (2) s. m. abra kahsis (1), abbra=kahśis (1)

Abra kahsis das nachschraapels. it. die Trog schraap Fuer1650_70_1ms, 212, Abbra=kahśis das nachschrahpliz. item. ein trogschrape. alii Abbra kaśsis. a` kasiht schrapen. Fuer1650_70_2ms 2l1.

1. ‘mīklas paliekas abrā, kas paliek pēc izkasīšanas’.

Abra kahsis das nachschraapels. it. die Trog schraap Fuer1650_70_1ms, 212;

2.‘abrkasis, ass, no metāla izgatavots darbarīks, ar kuru sakasa mīklas paliekas abrā’.

Abra kahsis das nachschraapels. it. die Trog schraap Fuer1650_70_1ms, 212.

abra.

 abrakasa, abrakasis, abrukasis

v rdu noz mes4
Vārdu nozīmes

Formulējot nozīmes, tiek ņemti vērā arī Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcā, dažādās izlokšņu vārdnīcās (ĒIV, KIV, VIV), J. Zēvera darbos par aizguvumiem no vācu valodas latviešu valodā, S. Jordanes monogrāfijā par aizguvumiem no viduslejasvācu valodas latviešu valodā u. c. sniegtie nozīmju skaidrojumi un dažkārt arī reliģisko tekstu oriģināli vācu valodā vai citās valodās.

apzābakot (3) v.ap§abaghoti (1), apßabagothe (1), apßabagothe (1)

‘apaut kājas (kādam)’.

Tad §thaweet nu ap yo§u§§che yuu§es Gurnes ar tai§nibe / vnde apwilckte ar to kruute Brunye täs tay§nibes / vnde apßabagothe py tems khagims / ar to Euangelium tha Mere.. EvEp1587, 1913, Tad §tahweeta nu / apyośu§chi juh§śus Ghurrnus ar Taißnibu / vnd apwilkti ar teems Kruh§chabrunņeems tahß Taißnibas / vnd ap Kayeems ap§abaghoti / ka ghattawi mahziet to Evangelium ta Meera.Manc1631_LVM, 18419. (Lutherbibel 1545, Eph. 6, 15).

ap- + zābaks, < kalks no v. ..an den Beinen gestiefelt..?

v rdu noz mes5
Vārdu nozīmes

Ja kādā citā latviešu valodas vārdnīcā ir precīzāks, vairāk detalizēts konkrētā vārda nozīmes skaidrojums, nekā to var izsecināt no seno tekstu piemēriem, tad salīdzinājumam tas var būt sniegts uzreiz aiz vārdnīcas veidotāju sniegtā nozīmes skaidrojuma, piemēram:

bolisku (1) adv. bolisku (1)

Bolisku galwa aptiht, Ein haupttuch ümbbinden. Fuer1650_70_1ms, 4428.

‘īpašs veids, kā sasiet lakatu’, sal. ME I 662: buoliski (auch puoliski) ‘glatt vor der Stirn (gludi pāri pierei)’.

Bolisku galwa aptiht, Ein haupttuch ümbbinden. Fuer1650_70_1ms, 4428.

 Sal. bole ‘govs bez ragiem’, liet. buolas ‘bez ragiem’.

v rdu noz mes6
Vārdu nozīmes

Ja nozīmes precizētas nozaru zinātniskajā literatūrā, tad atsauces sniegtas īpašā “lodziņā” uzreiz aiz etimoloģijas skaidrojuma (tajā gan netiek sniegtas atsauces uz vārdnīcām un vispārpieejamām enciklopēdijām), piemēram:

baltiņš (1) s. m. baltiņsch (1) (..)

Baltiņsch Ein weißer Schilling. it. Ein Setznetze, Ein blenke. Fuer1650_70_1ms, 4018.

1. ‘baltais šiliņš (šiliņš – kopš 14. gs. sudraba monēta vairākās Eiropas valstīs; acīmredzot nosaukumā norāde uz sudraba gaišo krāsu)’.

Baltiņsch Ein weißer Schilling. it. Ein Setznetze, Ein blenke. Fuer1650_70_1ms, 4018. (..)

2. ‘zvejas tīkls’.

3. ‘klajums mežā, meža pļava’.

Baltiņsch Ein weißer Schilling. it. Ein Setznetze, Ein blenke. Fuer1650_70_1ms, 4018.

Ducmane, Vēciņš 1995

balts.

v rdu noz mes7
Vārdu nozīmes

Ja vārda nozīme nav īsti skaidra, iekavās aiz nozīmes skaidrojuma likta jautājuma zīme, piemēram:

bargot (2) v. barrghoht (1), barrghot (1)

‘dusmoties, skaisties’ (?).

Vnd nhe leetz barrghoht tawu a§śinainu Riexte / Nhe śohdi mums barrghe pehtz muh§śu Nopällnu.. Manc1631_LGL, 3678, Und nhe leetz barrghot tawu a§śinainu Riexte.. LGL1685_V5, 21314.

 bārgot.

v rdu noz mes8
Vārdu nozīmes

Ja vārda nozīmes skaidrojums vārdnīcas veidotājiem pagaidām vispār nav zināms, uz to norāda jautājuma zīme, piemēram:

nobadot (2) v. nobaddos (2)

‘?’.

..vnd te Vdenne Wylne koutczys / vnd te czilwheke nobaddos no ißaby§chenne / vnd no ßagaidy§chen thäs lethes.. EvEp158722; .. vnde te Vdenne Wylne koutczis / vnde te czilwheke nobaddos no ißaby§chenne / vnde no ßagaidi§chen thäs lethes.. EvEp1615, 412.

bads. (?)

v rdu noz mes9
Vārdu nozīmes

Daudznozīmīgiem vārdiem nozīmes sniegtas hronoloģiskā secībā, piemēram:

abējāds (8) adj. abbeiade (1), abbejads (1), abbejadu (1), abbejahds (2), abbejahdu (1), abbeyadu (2)

Abbejads der es mit bey"den halt, neuter Fuer1650_70_1ms, 123, Abbejahds, der es mit beiden hält, neuteral Fuer1650_70_2ms 120, Abbejahds. beydes / beyderley / Neutral, der es mit beyden hält. Depk1704_Vortr v210.

1. ‘(tikai dsk.) abi’.

Dod mums tho Thewe patte§e ad§idt / matce mums arriczan JE§um tho Dele paßidt / töw Dews abbeiadeGars Ps1615, 762, Abbejahdu Draugs / beyder Freund. Depk1704_Vortr v213.

2. ‘abējāds, divējāds’.

Abbejads der es mit bey"den halt, neuter Fuer1650_70_1ms, 123, Abbejahds. beydes / beyderley / Neutral, der es mit beyden hält. Depk1704_Vortr v210.

abējs.

abējādi.

v rdu noz mes tiek skaidrotas ar
Vārdu nozīmes tiek skaidrotas ar:

1) mūsdienu latviešu literārajā valodā lietoto ekvivalentu

aķils (1) adj. aķķils (1)

Aķķils, a. hurtig, geschwinde. Fuer1650_70_1ms, 425.

‘ātrs, žigls’.

< liet. akýlas ‘vērīgs, spējīgs’.

alus (51) sm. alla (1), als (1), alu (3), alus (1), allu (9), allus (25), allus=kanninju (1), allus kanniņu (1), alus klape (2), allus=muścha (2), allus muścha (1), allus=mu§ścha (1), allus=mutzai (1), allus=mutzu (1), allus=śurrbiet (1)

Allus bier, von alloht, weils irre macht im Koffe. Fuer1650_70_1ms, 522.

‘alus’.

Ar labbems drougems pe lab als malk / Tur grib es precix vnd lu§tix but.. Elg1621_GCG, 1769, Neweenam Maraktenteram buhs Wallas buht Ba§nizas=Laika^ Allus/ Wihnu/ jeb Brand=Wihnu krohģet.. SKL1696_RA, 15. p.

v rdu noz mes11
Vārdu nozīmes

Īpaša pieeja ir augu nosaukumu nozīmju skaidrošanā: ja mūsdienu un 16.–18. gs. lietojums sakrīt un augs ir plaši pazīstams, tad nozīme tiek skaidrota ar mūsdienu ekvivalentu, piemēram:

balandas (1) s. f. pl. ballandas (1)

Ballandas. pl. die Melde, ist ein Kohl Kraut. Fuer1650_70_1ms, 4217.

‘balandas’.

Ballandas. pl. die Melde, ist ein Kohl Kraut. Fuer1650_70_1ms, 4217.

< kurš. vai liet. balanda ‘balanda’.

v rdu noz mes12
Vārdu nozīmes

Gadījumos, kad senais un mūsdienu lietojums sakrīt, tomēr mūsdienās vārds nav ļoti izplatīts, pagaidu risinājums ir blakus mūsdienu ekvivalentam sniegt īsu aprakstošu skaidrojumu, piemēram:

bebris (2) s. m. bebris (1), bebra (1)

Bebris, m. Ein biber. Fuer1650_70_1ms, 3423.

‘bebrs’.

Bebris, m. Ein biber. Fuer1650_70_1ms, 3423.

– bebra kārkli (1) bebra kahrkli (1)

bebra kahrkli Hinschkraut, je länger, je lieber Dulcis amara. Fuer1650_70_1ms, 3423.

‘bebrukārkliņi, nakteņu dzimtas puskrūmi’.

bebra kahrkli Hinschkraut, je länger, je lieber Dulcis amara. Fuer1650_70_1ms, 3423.

Sal. liet. bebras ‘bebrs’.

v rdu noz mes tiek skaidrotas ar13
Vārdu nozīmes tiek skaidrotas ar:

2) aprakstošu skaidrojumu

adatnieks (1) sm. addatneeks (1)

Addatneeks Ein nädler. Fuer1650_70_1ms, 34.

‘meistars, kas izgatavo adatas’.

Addatneeks Ein nädler. Fuer1650_70_1ms, 34.

adata.

v rdu noz mes tiek skaidrotas ar14
Vārdu nozīmes tiek skaidrotas ar:

3) enciklopēdiska rakstura informāciju

2.‘abrkasis, ass, no metāla izgatavots darbarīks, ar kuru sakasa mīklas paliekas abrā’.

Abra kahsis das nachschraapels. it. die Trog schraap Fuer1650_70_1ms, 212.

v rdu noz mes tiek skaidrotas ar15
Vārdu nozīmes tiek skaidrotas ar:

4) norādi par lietošanas sfēru vai sintaktisko funkciju.

ai (15) excl. ai (13), ay (1), ay” (1)

Ai, monosy"llabum. part. explorativa, pponitur potißimum impersonalibus. Fuer1650_70_1ms, 320–21.

1. ‘lieto, lai izteiktu dažādas emocijas, piemēram, sāpes, žēlumu’.

Kur Eņģeli§chi d§eedahs/ Ar śaldahm Mehlitehm/ Kur gawilehs in kleegahs/ Pee Deewa Spehlitehm: Ai kaut mehs buhtum tur! LGL1685_K1, 1617–19, Ta Śirdsning da§chkahrt nopuh§chas / Ay kas no Zilwäkeems §churp reds / Kas śawu §chälig Rohk pee§needs? LGL1685_V5, 21518–20;

2. ‘lieto kā refrēnu’.

Ay", ai, schluß wörter ihrer närschen gesänge. Fuer1650_70_1ms, 2725–26.

v rdu savienojumi
Vārdu savienojumi

1. Bieži lietotie brīvie vārdu savienojumi.

– aizbāzt ausis;ausis aizbāzt (7)aisba§ch.. au§śis (1), aisbah§ch.. au§śis (1), au§śis aisbah§ch (3), au§śis ais=bah§is (1), au§śis by aisba§is (1)

v rdu savienojumi17
Vārdu savienojumi

2. Stabilie vārdu savienojumi bez īpaša nozīmes pārnesuma.

– adatas acs (3) addatas azzi (3)

‘adatas acs, caurums adatas galā diega ievēršanai’.

Jo lehtaki irr/ Kameeļam zaur Addatas Azzi zaur eet JT1685, Lk, 18:25;

– adatas caurums (1)addatas=zaurumu (1)

‘adatas acs’.

..ka lätake weens Me§cha=Sirrgs zaur Addatas=Zaurumu eetu Manc1654_LP1, 24230;

– adāma adata (1)addama addata (1)

‘adāmadata’.

Addama addata, Irbs, Eine stricknadel, knüttspieß. Fuer1650_70_1ms, 1614;

– šujama adata (1)śchujama addata (1)

‘šujamadata’

Śchujama addata die nehe nadel. Fuer1650_70_1ms, 31;

v rdu savienojumi18
Vārdu savienojumi

aber (12) conj. abber (12)

Jeb. oder. abber. id Fuer1650_70_2ms 1519, Abber pro jeb / Oder.. Depk1704_Vortr v24.

‘vai (šķiramais saiklis)’.

Kad Sirnus gribb wahriht abber seht, tad buhs tohs pluhdinaht, wenn man will Erbsen kochen oder säen, muß man Sie senken, schwem~en. Fuer1650702ms 3907, ..jebes / abber tu. entweder ich / oder du. melius: jeb es / jeb tu. 1 Depk1704_Vortr v26.

– jeb .. aber (1) jeb .. abber (1)

‘vai nu .. vai’.

..jebes / abber tu. entweder ich / oder du. melius: jeb es / jeb tu. 1 Depk1704_Vortr v26.

v rdu savienojumi19
Vārdu savienojumi

3. Stabilie vārdu savienojumi ar īpašu nozīmes pārnesumu jeb frazeoloģismi.

◊ alus muša (4) allus=muścha (2), allus muścha (1), allus=mu§ścha (1)

Allus muścha Eine bierflieg. Ein Seuffer, -rin. Fuer1650_70_1ms, 611.

‘dzērājs’.

Da§§ch Plietneex / d§irrullis / Allus=Muścha / nackty usmohdiß nhe dohma us Deewu{Deewa} / nei ghada pehtz winja Wall§tibas; bett pirmais Wahrds gir / Allus / Allus. Manc1654_LP2, 263{243}28