Pašnodarbinātie būvniecībā Latvijā Self-employed in construction sector in Latvia

1. Pašnodarbinātie būvniecībā LatvijāSelf-employed in construction sector in Latvia

2. Juridiskā situācija Darba likumā (DL) (20.06.2001)(spēkā ar 01.06.2002) noteikts, ka: Darbinieks - darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Darba devējs - Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Darba likumānav minētas pašnodarbinātās personas

3. Juridiskā situācija Darba aizsardzības likumā (DAL) (20.06.2001)(spēkā ar 01.01.2002) noteikts, kas ir: Nodarbinātais -— jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā; Darba devējs— fiziskā persona, juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, kura nodarbina vismaz vienu nodarbināto. DALnodarbinātais ≠ DL darbinieks

4. DAL 4.pantā minēti pašnodarbinātie Kas ir pašnodarbinātie 4.pants. Darba aizsardzības vispārīgie principi (1) Darba aizsardzības pasākumus darba devējs veic saskaņā ar šādiem darba aizsardzības vispārīgajiem principiem: 1) darba vidi izveido tā, lai izvairītos no darba vides riska vai mazinātu nenovēršama darba vides riska ietekmi; 2) novērš darba vides riska cēloņus; 3) darbu pielāgo indivīdam, ... (2) Pašnodarbinātajamir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs. DALnodarbinātais ≠ DL darbinieks ≠ pašnodarbinātais

5. LikumāPar valsts sociālo apdrošināšanu noteikts, kas var būt pašnodarbinātie Kas ir pašnodarbinātie Pašnodarbinātais - persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā: a) persona, kas veic individuālo darbu (reģ.apl. vai patents); c) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju; d) zvērināts notārs; e) zvērināts advokāts; f) zvērināts revidents; g) prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists; h) cita fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja (no īpašuma tiesības, VZD licences utt.),

6. LikumāPar valsts sociālo apdrošināšanu dots temina skaidrojums Kas ir pašnodarbinātie Pašnodarbinātais - persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā: i) zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors); j) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksāno Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem; k) zvērināts tiesu izpildītājs; l) individuālais komersants (reģ. UR);

7. LikumāPar valsts sociālo apdrošināšanu noteikts arī, ka uz pašnodarbināto attiecas: Kas ir pašnodarbinātie Pensiju apdrošināšana Invaliditātes apdrošināšana maternitātes un slimības apdrošināšana un vecāku apdrošināšana Tātad neattiecas: apdrošināšana pret bezdarbu un darba negadījumu apdrošināšana.

8. Pašnodarbinātajiem pašiem jāmaksā viss sociālais nodoklis – 30.48% Kas ir pašnodarbinātie Darbiniekiem sociālā nodokļa kopējā likme ir 33.09%, no tiem 24.09% maksā darba devējs, bet 9% maksā pats darba ņēmējs Savukārt darba ņēmēji maksā 23% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet pašnodarbinātie tikai 15% ienākuma nodokli. Taču uz pašnodarbinātajiem neattiecas: apdrošināšana pret bezdarbu un darba negadījumu apdrošināšana.

9. Kas ir pašnodarbinātie Tātad būvniecībā varētu būt šādi pašnodarbinātie zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieki, individuālais komersanti un citas fiziskās personas, kas reģistrējušās kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājas,

10. Pašnodarbinātais – individuālais komersants Komerclikums nosaka: 1.pants. Komersants un komercdarbība (1) Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). (2) Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. (3) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. (4) Likumā var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.

11. Pašnodarbinātais – individuālais komersants Komerclikums nosaka: 2.pants. Reģistrācijas tiesiskais spēks Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība.

12. Pašnodarbinātais – individuālais komersants Komerclikums nosaka: Reģistrācija komercreģistrā ir obligāta: Ja gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 LVL; Ja vienlaikus ir izpildīti šādi divi nosacījumi: 1) Gada apgrozījums pārsniedz 20 000 LVL un 2) Vienlaikus tiek nodarbināti vairāk kā 5 darbinieki

13. Būvniecības likumā pašnodarbinātie tieši nav minēti, taču noteikts, kas ir (1): Pašnodarbinātie būveksperts— sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi; būvētājs - nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kas pats organizē būvniecības procesu, piedalās tajā un ir par to atbildīgs; būvniecības dalībnieki— fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;

14. Būvniecības likumā pašnodarbinātie tieši nav minēti, taču noteikts, kas ir (2): Pašnodarbinātie būvuzņēmējs— fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus; būvuzraugs — fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus; pasūtītājs- nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība, kā arī pašvaldība, veicot sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu vai patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu;

15. Būvniecības likumā pašnodarbinātie tieši nav minēti, taču noteikts, kas ir (3): Pašnodarbinātie būvamatniecība — būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam "Par amatniecību";; arhitekta prakse — sertificēta arhitekta patstāvīga profesionāla darbība būvprakse — sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība;

16. Būvniecības likumā pašnodarbinātie tieši nav minēti, taču... Pašnodarbinātie • 8. pants. (1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās: • inženierizpēte; • projektēšana; • būvekspertīze; • būvdarbu vadīšana; • būvuzraudzība.

17. Būvniecības likums: Pašnodarbinātie 10. pants. (1) Lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskajai personai patstāvīgai darbībai saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersantam jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā. (2) Komersants nav tiesīgs izpildīt darbus būvniecības jomās, kurās viņam nav attiecīgu speciālistu. (3) Būvkomersantu reģistrā iekļauj informāciju par komersantu, būvniecībā nodarbināto personālu, tai skaitā par personām, kurām ir pastāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu, komersantu raksturojošus datus, ziņas par pārkāpumiem būvniecībā un ziņas par reģistra noteikumu pārkāpumiem.

18. Būvniecības likums Pašnodarbinātie 10.1 pants. (1) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams būvētājam, kurš saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju būvē, arī rekonstruē vai renovē, viendzīvokļa māju, dzīvojamo māju palīgēkas vai lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un apjomā. (2) Fiziskajām personām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja. (3) Amatu meistariem nav nepieciešams sertifikāts, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam "Par amatniecību".

19. Būvniecības likumā pašnodarbinātie tieši nav minēti Pašnodarbinātie 10.2 pants. (1) Ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja, starp būvniecības dalībniekiem, izņemot ģimenes locekļus un radiniekus pirmajā un otrajā radniecības pakāpē, par darba izpildi vai pakalpojumu sniegšanu ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi. (2) Ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja, būvniecības dalībnieku pienākumus un tiesības attiecībā uz līgumu noslēgšanas formu nosaka Civillikums, Darba likums un citi normatīvie akti.

20. Būvniecības likums Pašnodarbinātie 10.2 pants.(3) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir nepieciešama rakstveida līguma noslēgšana, bet būvniecības dalībnieki - fiziskās personas - nav noslēguši rakstveida līgumu, tad, lemjot par to, vai saukt fizisko personu pie likumā noteiktās atbildības vai pieņemt citu tai nelabvēlīgu lēmumu, papildus citos normatīvajos aktos noteiktajiem apstākļiem, ja attiecīgā persona to norādījusi un pamatojusi, vērtē arī apstākli, vai darbs ir izpildīts un pakalpojums ir sniegts bez atlīdzības personisko attiecību ietvaros. (20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2008.)

21. Vispārīgie būvnoteikumi (VBN) MK112-1997 Pašnodarbinātie  Būvprojekta autors – sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju. Darbuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par pasūtītāja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu. Galvenais būvuzņēmējs - būvuzņēmējs, kas piesaista citus būvuzņēmējus vai darbuzņēmēju, noslēdzot attiecīgus līgumus, un ir atbildīgs par visiem būvdarbiem kopumā.

22. Vispārīgie būvnoteikumi (VBN) MK112-1997 Pašnodarbinātie 123. Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs vai viņa pilnvarotā persona (projekta vadītājs): 123.1. izsniedz būvatļaujas kopiju galvenajam būvuzņēmējam; 123.2. izsniedz būvatļaujas kopiju katram darbuzņēmējam, ar kuru galvenais būvuzņēmējs noslēdzis attiecīgu līgumu; 123.3. norīko vienu vai vairākus darba aizsardzībaskoordinatorus atbilstoši normatīvajos aktos par darba aizsardzību noteiktajām prasībām. 124. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu organizēšanu būvlaukumā atbilstoši būvdarbu organizācijas projektam, darbaaizsardzības plānam un būvnormatīvos noteiktajai darbu veikšanas secībai, kā arī par būvuzņēmēja rīkojumu sekām.

23. Vispārīgie būvnoteikumi (VBN) MK112-1997 Pašnodarbinātie 125. Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvuzņēmējs vai pasūtītājs. 126. Visiem būvniecības dalībniekiem, kas strādā vai atrodas būvlaukumā, ir saistoši atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi, ciktāl to nosaka savstarpēji noslēgtie līgumi un darba aizsardzības koordinatora norādījumi. 127. Ja būvdarbus veic būvētājs, viņš uzņemas būvuzņēmēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

24. Vispārīgie būvnoteikumi (VBN) MK112-1997 Pašnodarbinātie 151. Par darba aizsardzību būvlaukumā ir atbildīgs galvenā būvuzņēmēja atbildīgais darbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem - darbuzņēmēju atbildīgie darbu vadītāji. Atbildīgais darbu vadītājs ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.  152. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.  153. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvuzņēmējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

25. Vispārīgie būvnoteikumi (VBN) MK112-1997 Pašnodarbinātie 5.Pielikumā dota Būvatļaujas forma, kurā cita starpā jānorāda Darba aizsardzības koordinators, sniedzot par to sekojošu informāciju: fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, adrese un tālruņa nr. vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas nr., juridiskā adrese un tālruņa nr.)

26. Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus (MK92) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1992.gada 24.jūnija Direktīvas92/57/EEKpar darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (astotā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK16.panta 1.punkta nozīmē). Pašnodarbinātie 15. Projekta sagatavošanas koordinatoram ir šādi pienākumi: 15.1. koordinēt ar projekta vadītāju, galveno būvuzņēmēju, darbuzņēmējiem un pašnodarbinātajiem šo noteikumu 14.punktā noteikto prasību izpildi; 15.2. saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu izstrādāt darba aizsardzības plānu, iekļaujot arī pasākumus attiecībā uz šo noteikumu 3.punktā minētajiem būvdarbiem; 15.3. sagatavot atbilstošu dokumentāciju, iekļaujot informāciju par darba aizsardzības prasībām.

27. Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus (MK92) Pašnodarbinātie 16. Projekta izpildes koordinatoram ir šādi pienākumi: 16.1. koordinēt darba aizsardzības vispārīgo principu īstenošanu, lemjot par tehniskajiem vai organizatoriskajiem pasākumiem, plānojot dažādu būvdarbu veikšanu vienlaikus vai secīgi un aprēķinot to izpildei nepieciešamo laiku; 16.2. saskaņot un uzraudzīt darba aizsardzības plāna un darbu veikšanas projekta izpildi, lai nodrošinātu, ka galvenais būvuzņēmējs, darbuzņēmēji un pašnodarbinātie ievēro šo noteikumu 26.punktā noteiktās prasības un darba aizsardzības plāna izpildi; [26.punkts- par DAL noteikto DA vispārīgo principu ievērošanu]

28. Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus (MK92) Pašnodarbinātie 16. Projekta izpildes koordinatoram ir šādi pienākumi: 16.3. veikt nepieciešamos grozījumus darba aizsardzības plānā un šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā dokumentācijā, ņemot vērā paveiktos darbus un pārmaiņas būvlaukumā un būvprojektā (ja tādas ir veiktas); 16.4. organizēt galvenā būvuzņēmēja un darbuzņēmēju (arī to darbuzņēmēju, kas vienā un tajā pašā būvlaukumā strādā pēc kārtas) sadarbību, saskaņot viņu darbību, lai aizsargātu nodarbinātos un novērstu nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu saskaņā ar Darba aizsardzības likuma prasībām un, ja nepieciešams, iesaistīt pašnodarbinātos;

29. Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus (MK92) Pašnodarbinātie 16. Projekta izpildes koordinatoram ir šādi pienākumi: 16.5. saskaņot galvenā būvuzņēmēja un darbuzņēmēju paredzētos darba aizsardzības pasākumus un pārbaudīt to izpildi; 16.6. veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu nepiederošu personu uzturēšanos būvlaukumā.  16.1 Ja būvdarbus veic viens darbuzņēmējs, par šo noteikumu 15.2., 15.3., 16.1., 16.3. un 16.6.apakšpunktā minēto pienākumu izpildi ir atbildīga persona, kas veic projekta vadītāja pienākumus.

30. DA prasības, veicot būvdarbus (MK92) Pašnodarbinātie 21. Darba aizsardzības plānu projekta sagatavošanas posmā var izstrādāt kā atsevišķu dokumentu vai iestrādāt kā atsevišķu nodaļu tehniskā būvprojekta būvdarbu organizācijas daļā, iekļaujot šādu informāciju: 21.1. būvlaukumam paredzētajai teritorijai blakus esošo zemesgabalu izmantojums: 21.2. būvprojektā ietvertie riska faktori, no kuriem nav iespējams izvairīties, kā arī attiecīgie darba aizsardzības pasākumi; 21.3. detalizēti ieteikumi par darba aizsardzības pasākumiem, kuru skaidrojumu darbuzņēmējs ir tiesīgs pieprasīt;

31. DA prasības, veicot būvdarbus (MK92) Pašnodarbinātie 21.4. iespējamie riska faktori, kuri var rasties būvniecības procesā veselībai kaitīgu materiālu dēļ, un nepieciešamā informācija par likumu un citu normatīvo aktu prasībām; 21.5. informācija par paredzētā būvlaukuma teritoriju: ... 21.6. būvlaukumā veicamo darba aizsardzības pasākumu saskaņošana un attiecīgās informācijas apmaiņa starp pasūtītāju, projekta vadītāju, galveno būvuzņēmēju, darbuzņēmējiem un pašnodarbinātajiem; 21.7. pasākumi saskaņā ar šo noteikumu 3.punktā minētajiem būvdarbiem.

32. DA prasības, veicot būvdarbus (MK92) Pašnodarbinātie 26. Veicot būvdarbus, galvenais būvuzņēmējs un darbuzņēmējs ņem vērā Darba aizsardzības likumā noteiktos darba aizsardzības vispārīgos principus, arī attiecībā uz: 26.1. būvlaukuma norobežošanu un tīrības un kārtības uzturēšanu tajā; 26.2. darba vietu izvēli. Nosakot pārvietošanās un kustības maršrutus un iekārtu izvietošanas zonas, ņem vērā nepieciešamību brīvi piekļūt katrai darba vietai; 26.3. dažādu materiālu izmantošanas apstākļiem;

33. DA prasības, veicot būvdarbus (MK92) Pašnodarbinātie 26. Veicot būvdarbus, galvenais būvuzņēmējs un darbuzņēmējs ņem vērā Darba aizsardzības likumā noteiktos darba aizsardzības vispārīgos principus, arī attiecībā uz: 26.4. mašīnu, iekārtu un instalāciju tehnisko apkalpi un pārbaudēm, uzsākot ekspluatāciju, kā arī regulārām pārbaudēm ekspluatācijas laikā, lai novērstu defektus, kas  rada risku nodarbināto drošībai un veselībai; 26.5. dažādu materiālu uzglabāšanas zonu ierīkošanu un marķēšanu (īpaši bīstamiem materiāliem un vielām); 26.6. izmantoto bīstamo materiālu un vielu savākšanu un pārvietošanu; 26.7. atkritumu un būvgružu glabāšanu, savākšanu, pārvietošanu un likvidēšanu;

34. DA prasības, veicot būvdarbus (MK92) Pašnodarbinātie 26. Veicot būvdarbus, galvenais būvuzņēmējs un darbuzņēmējs ņem vērā Darba aizsardzības likumā noteiktos darba aizsardzības vispārīgos principus, arī attiecībā uz: 26.8. dažādiem darbiem vai darba posmiem paredzētā izpildes termiņa maiņu, pamatojoties uz darba gaitu būvlaukumā; 26.9. sadarbību ar pašnodarbinātajiem; 26.10. sadarbību un darbu saskaņošanu ar citām rūpnieciskām ražotnēm būvlaukumā vai tā tuvumā.

35. DA prasības, veicot būvdarbus (MK92) Pašnodarbinātie 76. Citām personām (pašnodarbinātajiem, uzraudzības un kontroles institūcijām) ir šādi pienākumi: 76.1. pirms darbu vai darbības uzsākšanas būvlaukumā informēt projekta izpildes koordinatoru vai citas atbildīgās personas par attiecīgo darbības veidu, kā arī koordinēt savu darbību darba aizsardzības jomā; 76.2. ievērot normatīvajos aktos par darba aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu noteiktās prasības.

36. DA prasības, veicot būvdarbus (MK92) Pašnodarbinātie 77. Pašnodarbinātie, veicot būvdarbus, ievēro: 77.1. projekta sagatavošanas koordinatora, projekta izpildes koordinatora, galvenā būvuzņēmēja un darbuzņēmēja norādījumus; 77.2. šo noteikumu 26.punktā minētās prasības.

37. Ieguvumi Pašnodarbinātie būvniecībā Personīgie Tirgus Amatnieka prasmes Laika sadale Ienākumi Elastīgums efektivitāte Sociālie izdevumi

38. Trūkumi Pašnodarbinātie būvniecībā Personīgie Tirgus Nav godīgas konkurences darba veicēju vidū (tieši uz darba aizsardzības izmaksu rēķina) Nav godīgas konkurences darba devēju vidū (viltus pašnodarbinātie – Jelgavas AP gadījums) Ilgtermiņā izmaksas var pieaugt Nav apdrošināšanas: Bezdarba gadījumam, Nelaimes gadījumiem darbā Darba aizsardzība: Visas izmaksas pašam pašnodarbinātajam

39. Problēmas darba aizsardzībā Pašnodarbinātie būvniecībā Darba aizsardzības likums tikai nosaka, ka pašnodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs. Nav pienākuma veikt darba vides riska novērtēšanu un, vadoties no tās, veikt koriģējošos pasākumus Neattiecas prasības par apmācību un instruktāžu, Neattiecas prasības par obligātajām veselības pārbaudēm Neattiecas prasības par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Jo DAL visu to nosaka par darba devēja pienākumu!!!

40. Problēmas darba aizsardzībā Pašnodarbinātie būvniecībā Darba aizsardzības likuma prasības ir viens no iemesliem, kas DD var likt dot priekšroku uzņēmuma līgumam salīdzinot ar darba līgumu Otrs iemesls , kāpēc būvniecībā DD var spiest pāriet no darba līguma uz uzņēmuma līgumu ir izmaksas – no DD viedokļa šādi tiek ekonomētas darbaspēka izmaksas

41. Problēmas darba aizsardzībā Pašnodarbinātie būvniecībā Viltus pašnodarbinātais būvniecībā – ilgstoša saistība ar vienu uzņēmumu, vai uzņēmumu grupu Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos viltus pašnodarbināto skaits var pieaugt, jo uzņēmumi cenšas samazināt savas izmaksas. – taču tas notiek uz sociālo garantiju un darba aizsardzības rēķina. Arodbiedrība nepārstāv pašnodarbinātās personas, taču arodbiedrībai vajadzētu piedalīties apakšuzņēmēju izvēlē

42. Problēmas darba aizsardzībā Pašnodarbinātie būvniecībā Pašnodarbinātība un viltus pašnodarbinātība – esošais DAL un MK92 DA prasības, veicot būvdarbus nerada pilnīgu un visaptverošu juridisko bāzi vienādu darba aizsardzības prasību piemērošanai attiecībā uz pašnodarbinātajiem, salīdzinot ar darbiniekiem, kas veic būvniecības darbus uz darba līguma pamata Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos viltus pašnodarbināto skaits var pieaugt, jo uzņēmumi cenšas samazināt savas izmaksas. – taču tas notiek uz sociālo garantiju un darba aizsardzības rēķina.

43. Problēmas darba aizsardzībā Pašnodarbinātie būvniecībā 5.Mozus grāmata 22.nodaļa 8. 8 Kad tu sev uzcel jaunu namu, tad darini arī apmali savam jumtam, ka tu neuzkrauj kādu asinsvainu pār savu namu, ja kāds no tā nokristu. Vai pašnodarbinātie visi ir to lasījuši.

44. Problēmas darba aizsardzībā Pašnodarbinātie būvniecībā MK92 DA prasības, veicot būvdarbus, nosaka, ka visiem būvlaukumā esošajiem jābūt sarakstā un jābūt darba apliecībai Darba apliecība Firmas nosaukums Vārds, uzvārds, personas kods Darba līguma Nr. un noslēgšanas datums Firmas zīmogs Bet pašnodarbinātajiem nav darba līguma!! – Tātad viņi vispār legāli nevar atrasties būvlaukumā.

45. Pateicos par uzmanību!