Notariāts

1. Notariāts Nikolajs Ozoliņš 2.lekcija Latvijas notariāta tiesiskais regulējums

2. Notariāta attīstība • 1. Sabiedrībā ir diskusija vai notāru amata darbība sasniedz savu mērķi - aizsargāt juridisko pakalpojumu saņēmējus. • 2. Līdz ar to jāatbild arī uz jautājumu - vai nav nepieciešams reformēt notāru amata darbības pamatprincipus? • 3. Vai notāru amata darbība aptver visus sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus?

3. Valstiskais uzdevums • Valsts caur notariātu pilnībā realizē to kontroli pār civiltiesisko darījumu sfēru, • kas būtu nepieciešama, lai nodrošinātu darījumu drošību, • civiltiesisko stabilitāti • un tiesu sistēmas atslogošanu.

4. Problēmjautājumi • Latvijas notariātā tiek skatīti saistībā ar darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, • jo nekustamie īpašumi ir manta, • kas prasa publisku reģistrāciju, • līdz ar to – tie ir precīzi fiksēti, zināmi, tiek norādīts to īpašnieks, statuss, • juridiskajā praksē tieši par nekustamajiem īpašumiem ir visvairāk strīdu.

5. Prevencija • Valsts funkcijas nav tikai likumu pieņemšana, bet arī to piemērošanas efektivitātes nodrošināšana. • Civiltiesībās tā parasti tiek realizēta caur tiesu varu, kuras uzdevums ir risināt konfliktus. • Tas saistīts ar diezgan lieliem izdevumiem, kas gulstas uz valsts budžetu. • Lai samazinātu izdevumus valsts mēģina konfliktus novērst pirms tie vēl sākušies (prevencija). • Lai to veiktu, ir izveidota notariāta sistēma, kuras būtība ir uz pašu pušu rēķina neļaut vēlāk rasties strīdam.

6. Darbības uzsākšana • Zvērinātie notāri savu darbību uzsāka 1993.gada septembrī, kad tika atjaunots 1937.gada Notariāta likums līdz šim laika posmam darbojās Valsts notariātu kantori. • Visi ieceltie zvērinātie notāri 1993.gada 1.septembrī nodeva zvērestu Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam. • Šajā pašā dienā katrs notārs saņēma savu amata zīmogu.

7. ZVĒRINĀTU NOTĀRU BIROJI • Izpilda notariālas funkcijas savas kompetences robežās. • Kompetencē ir taisīt notariālos aktus un apliecinājumus, • pieņemt glabājumā naudu, • vērtspapīrus un dokumentus, • gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās, • sastādīt aktu, līgumu u.c. notariālo dokumentu projektus, • izgatavot dokumentu norakstus un tulkojumus, • veikt citas likumos paredzētās notariālās darbības un sniegt citu juridisko palīdzību.

8. Notariālās funkcijas • pilda zvērinātu notāru kantoros (birojos) tieslietu ministra iecelti zvērināti notāri vai viņu palīgi likumā paredzētajos gadījumos; • bāriņtiesās - šo tiesu priekšsēdētāji vai tiesas locekļi, kuriem tas uzdots ar tiesas lēmumu, • diplomātiskājās un konsulārajās iestādēs amatpersonas (parasti konsuli), kurām notariālo lietu kārtošana uzlikta ar LR ārlietu ministra rīkojumu.

9. 1937.gada 16.decembra Notāru likums • Organizāciju un darbību LR, notariālo funkciju izpildes noteikumus un kārtību nosaka zvērinātu notāru kantoros (birojos) 1937.gada 16.decembra Notāru likums, kura darbība tika atjaunota 1993.gada 1.septembrī ar LR Augstākās Padomes 1993.gada 1.jūnija lēmumu.

10. NOTĀRS • NOTĀRS – valsts pilnvarota amatpersona, kuras pienākums ir dažādu juridisku aktu sastādīšana, darījumu, parakstu, dokumenta norakstu, izrakstu, tulkojumu pareizības apliecināšana u.c. notariālo darbību izpilde, lai saskaņā ar likumu un neitrāli fiksētu un nodrošinātu personu civilās tiesības un likumiskās intereses.[1] • [1] Autoru kolektīvs. Juridisko terminu vārdnīca – Rīga, Nordik, 1998.

11. Notariāts • Notariāts ir institūcija ar lielām profesionālajām tradīcijām. • Laika gaitā notariāts ir izveidojis par sevi priekšstatu kā par juridiskās drošības un uzticības garantu. • Notariāta tēls ir tik cienījams, ka to reizēm salīdzina ar priesteri vai mācītāju senatnē, ārstu vai citu uzticības personu.

12. Tiesu varai piederīgas iestādes • TIESA • PROKURORS ADVOKĀTS • NOTĀRS TIESU IZPILDĪTĀJS • ZEMESGRĀMATU NODAĻA UZŅĒMUMU REĢISTRS

13. Pirmās instances tiesa? • Notariātu pieskaita pie jurisdikcijas iestādēm. • Pēc funkcijām tas ir tuvs tiesu institūtam. Atšķirība no tiesām ir tāda, ka notariāts nenodarbojas ar strīdu izšķiršanu. • Tā ir bez strīdus juridiskā iestāde un pakļauta tikai likumam. Interesanti ir arī tas, ka notariāta uzraudzību parasti veic otrās instances tiesas. • Vai tas nav saistīts ar to, ka notārs pats it kā ir pirmās instances tiesa?

14. “Notariuss” un “Tabelliones”, • “Notariuss” jeb rakstvedis bija pazīstams jau senajā Romā, bet tur viņš tiešām izpildīja tikai rakstveža pienākumus. • Romā pazina arī tādu, mūsdienu notāriem līdzīgu institūtu, ko sauca par “Tabelliones”, kuru darbs bija izgatavot tiesisku darījumu aktus, kuriem gan tāpēc nebija īpaša pierādījuma spēka. • Tas saistīts ar to, ka Romā bija ļoti formāla darījumu slēgšanas forma un praktiski nebija nepieciešamības vēl pēc kaut kādiem īpašiem pierādījumiem. • “Tabelliones” parādījās ap 2 - 3.gadsimtu. Tas ir vēlu, bet to izskaidro ar to, ka romieši tikpat kā nepazina rakstisku darījumu formu. Šis “Tabellione” darbojās drīzāk kā starpnieks starp pusēm un likumu, tas ir viņš interpretēja pušu gribu un saskaņoja to ar likumu. Vēlāk viņa amata nozīme palielinājās un arī tika daudzmaz reglamentēta likumā. Tā ap 5.gadsimtu viņa taisīts akts bija kaut kas vidējs starp publisku un privātu aktu.[1] • [1]http://www.notary.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=4#.

15. Notariāta attīstība • Notariāta attīstība saistīta ar civiltiesisko darījumu apjoma palielināšanos un tiesību formālisma samazināšanos. • Līdz ar formālisma samazināšanos palielinājās pierādījumu nozīme. • Parādījās nepieciešamība pēc jauna veida juridiskām garantijām - pierādījumiem, kas saistīti vairāk ar darījumu drošumu, likumības un īpašuma garantiju, kā arī juridisku faktu un tiesību konstatēšanai.

16. pirms apmēram 1000 gadiem • Notārs mūsdienu izpratnē Eiropā ir parādījies pirms apmēram 1000 gadiem. • Viena no versijām ir tāda, ka notāra profesija radusies Itālijā, kur suverēns deva atsevišķām personām privilēģiju spriest tiesu. Tā kā šīs personas bija lēmējas par to vai kāds darījums ir spēkā vai nav, tad personas visbiežāk griezās pie šiem tiesnešiem jau pirms konflikta un lūdza pārbaudīt darījuma atbilstību likumam un taisnībai. • Tādējādi šo personu apstiprinātam aktam bija garantija, ka tas ir likumīgs.

17. Francijas karalis Luis IX • Citi vēsturnieki notariāta dibināšanu piedēvē Francijas karalim Luisam IX, kurš kādu dienu atgriezies no krusta kara un konstatējis, ka ļoti daudz cilvēku gaida viņu, lai viņš spriestu tiesu. • Tajā laikā suverēns bija vienīgais tiesnesis savā zemē un viņa prombūtnes laikā tiesa netika spriesta. Karalis sadalījis ļaudis divās grupās; vienā tos, kuriem bijis tiešām konflikts un bija nepieciešama tā risināšana, otrā tos, kuri tikai vēl gatavojās slēgt kādu darījumu un gaidīja karaļa padomu, kā to izdarīt. • Šo cilvēku interešu apmierināšanai karalis nozīmējis pirmos karaliskos notārus (60 pēc skaita), kas veikuši darījumu sagatavošanu un noslēgšanu. • Šiem darījumiem bija tāds pats publisks spēks kā tiem ko autorizēja karalis. • Jāatceras, ka karalis un likums tajā laikā bija sinonīmi.

18. Francijas Imperators Napoleons • Nākošo lielo reformu notariātā veic Francijas Imperators Napoleons. Viņa pieņemtais Notariāta likums vairāk vai mazāk ir ietekmējis visu Eiropas valstu notariāta sistēmas izveidošanos. Viņa ieviestie principi: • Notārs ir amatpersona, bet vienlaikus arī brīvās profesijas pārstāvis; • Notariālajiem aktiem ir publisks spēks (Napoleons likumā nostiprina šo principu); • Notārs darbojas privāttiesību jomā; • Notārs ir jurists (izglītība);

19. Nostiprinājumu funkcijas • Ar laiku no notāru funkcijām nodalās nostiprinājuma funkcija un citas notariālās darbības. Nostiprinājumu funkcijas veic publiskie reģistri (piemēram, zemesgrāmatas, krepostas Krievijā, komercreģistri, patentu valdes). • Parādās stingri reglamentēti noteikumi kā veikt notariālās darbības. • Tā kā notāru skaits diezgan ierobežots un tā kā notariālā forma paredzēta ļoti daudzos gadījumos, un nav pietiekami kompetentu notāru, notariālās funkcijas atļauj veikt arī noteiktu kategoriju amatpersonām un noteiktu profesiju pārstāvjiem rodas tādi notariālo darbību veicēji (piemēram, biržu mākleri, kuģu mākleri, komercbanku darbinieki, citu atsevišķu profesiju pārstāvji).

20. Darījumu skaita palielināšanās • Tas viss saistīts ar to, ka palielinās darījumu skaits, attīstās komercdarbība, visu veidu objektu civiltiesiskā aprite. • Ja agrāk, feodālajā iekārtā darījumu kā tādu nebija īpaši daudz - zemnieki nebija subjekti, tad dzimtbūšanas atcelšana neskaitāmas reizes palielināja tirgus dalībnieku skaitu, līdz ar to sāka trūkt notāru.

21. No situācijas var iziet divējādi: • No situācijas var iziet divējādi: • 1) Palielināt notāru skaitu, kas radītu situāciju, kad viena liela sabiedrības daļa kļūtu par notāriem, kas neko neražo, bet tikai pārtiek no citu darba, vienlaicīgi sadārdzinot visu kas ir tirgū. • Šādai notāru skaita palielināšanai pretojas arī paši notāri, kas nevēlas konkurentus.

22. No situācijas var iziet divējādi: • 2) Samazināt obligāti apstiprināmo darījumu skaitu, ne jau pašu darījumu, bet notāra klātbūtni un tā piedalīšanos darījumā. • Arī šim variantam pretojas paši notāri. • Bet notiek kā viens tā otrs - palielina notāru skaitu un samazina notāru nozīmi. • Tomēr notāru trūkumu saasina ne vien tas apstāklis, ka palielinās darījumu skaits, bet arī tas, ka palielinās teritorijas, kur tiek slēgti darījumi.

23. Veicamo notariālo darbību priekšraksti • Ap 19 gadsimtu sāk parādīties dažādi priekšraksti, ka veicamas notariālās darbības - personu identitātes un rīcībspējas pārbaude, darījumu atbilstība likumam, darījuma reģistrācija speciālās grāmatās, zīmognodeva, darījuma vietas un laika fiksācija. • Visu laiku notariālās darbības ir veikušas gan valsts amatpersonas, gan notāri kā brīvās profesijas pārstāvji. Līdz ar to šodien vienā valstī notāri var būt valsts institūciju amatpersonas, citā viņi ir brīvo profesiju pārstāvji, piemēram, advokāti. • Citā tie var būt gan kā valsts amatpersonas, gan kā brīvās profesijas pārstāvji, vai arī kaut kas vidējs starp amatpersonu un brīvās profesijas pārstāvi.

24. Divas notāru sistēmas • Arī izpratne par notariālajām funkcijām dažādās valstīs var būt dažāda (piemēram, mums Uzņēmu Reģistrā strādā notāri, bet zemesgrāmatu nodaļās Zemesgrāmatu tiesneši, patentu valdē dažāda ranga ierēdņi un eksperti). Tomēr ņemot vērā dažādas kopējas iezīmes pasaulē ir pamatā divas notāru sistēmas: • Latīņu tipa notariāts, kas darbojas kontinentālo tiesību sistēmas ietvaros; • Notariāts, kas darbojas anglosakšu tiesību sistēmā; • Ir arī vai drīzāk bija padomju notariāta sistēma.

25. 1937.gada likums ar nelielām izmaiņām. Iepriekšējo likumdošanas aktu noteiktās grāmatu sistēmas vietā paredz, ka notariālie akti netiek ierakstīti grāmatās, bet tos raksta uz atsevišķām lapām, kuras noteikta perioda beigās sakopo grāmatā, tādējādi tehniski tiek atvieglots process. • Kā notāra civiltiesiskās atbildības garantiju vairs neparedz notāra maksājamo drošības naudu, bet nosaka obligāto apdrošināšanu.

26. Likuma prasības • Likums piešķir lielāku patstāvību arī notāru profesionālajai organizācijai - notāru padomei. Nav vairs iecelšanas un kontroles. • Reformas gaitā tiek likvidēti valsts notariāta kantori un izveidota zvērinātu notāru kolēģija. Tieslietu ministrs nosaka notāru skaitu amata vietas. • Notiek tieslietu ministrijas kustamās mantas, kas bija nodota valsts notariāta lietošanā, privatizācija, kuras rezultātā tā kļūst par zvērinātu notāru īpašumu.