ekonomikas ministrijas pl not s aktivit tes nap uzdevumu steno anai nacion l industri l politika n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums PowerPoint Presentation
Download Presentation
Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 19

Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums - PowerPoint PPT Presentation


  • 146 Views
  • Uploaded on

Ekonomikas ministrijas plānotās aktivitātes NAP uzdevumu īstenošanai «Nacionālā industriālā politika». Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums. Preču eksports uz ES27 valstīm* pieaugums pret iepriekšējo periodu, %. AVOTS : EKONOMIKAS MINISTRIJA.

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums' - holly-duffy


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
ekonomikas ministrijas pl not s aktivit tes nap uzdevumu steno anai nacion l industri l politika

Ekonomikas ministrijas plānotās aktivitātes NAP uzdevumu īstenošanai«Nacionālā industriālā politika»

slide2

Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums

Preču eksports uz ES27 valstīm*

pieaugums pret iepriekšējo periodu, %

AVOTS: EKONOMIKAS MINISTRIJA

darbasp ka tr kums var k t par izaugsmi bremz jo u faktoru
Darbaspēka trūkums var kļūt par izaugsmi bremzējošu faktoru

Bezdarba līmenis 2007 - 6,1%

Bezdarba līmenis 2020 - 6,4%

Bezdarba līmenis 2010 - 19%

  • Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, turpmākajos gados darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai, Latvijā kļūs arvien aktuālāki.
darba tirgu ietekm iedz vot ju noveco an s
Darba tirgu ietekmē iedzīvotāju novecošanās
  • Apstrādes rūpniecībā, jo īpaši inženierzinātņu speciālisti strauji noveco un iziet no darba tirgus
publisk s un uz m jdarb bas infrastrukt ra ir pietieko a bet ar zemu kvalit ti
Publiskās un uzņēmējdarbības infrastruktūra ir pietiekoša, bet ar zemu kvalitāti
  • Industriālajām teritorijām ir vairāki būtiski trūkumi:
    • nepilnīgas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība u.tml.)
    • nesakārtoti pievadceļi
latvijas nacion l industri l politika
Latvijas Nacionālā industriālā politika
  • Mērķis: veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai
  • Sasniedzamie politikas rezultatīvie rādītāji:
    • apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40%
    • apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% (2011.gadā – 14,1%, 2015.gadā – 16,7%)
    • ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (2011.gadā – 0,7%, 2015.gadā – 1,0%)
galvenie funkcion lie izaicin jumi
Galvenie funkcionālie izaicinājumi
  • Darba tirgus
    • Sabiedrības novecošanas un emigrācija
    • Darba spēka zināšanu un prasmju neatbilstība darba tirgum
    • Neatbilstošs (kvalitatīvi un kvantitatīvi) profesionālās izglītības piedāvājums
    • Zemo algu priekšrocības zudums vidējā termiņā
  • Produktu tirgus
    • Industriālās infrastruktūras trūkumi un industriālo telpu tirgus neesamība ārpus Rīgas reģiona
    • Neatbilstoša inovācijas sniegums īpaši piedāvājuma pusē/ ikdienas prakse ir veikt produkta izstrādi pašā uzņēmumā
    • Nepietiekama integrācija pasaules globālās piegādes ķēdēs
  • Finanšu tirgus
    • Nepietiekoši attīstīti un pieejami banku sektoram alternatīvie instrumenti
    • Konservatīva banku kreditēšanas (riska uzņemšanās) politika
valsts atbalsta pamatprincipi 2014 2020 gadam
Valsts atbalsta pamatprincipi 2014.-2020.gadam
  • Neizvēlēties «uzvarētājus» vai prioritārās nozares, bet gan produktus/tirgus nišas ar augstāku ienesīgumu (rentabilitāti)
  • Identificēt tirgus/valdības kļūdas un tās koriģēt
  • Samazināt riskus privāto investīciju aizvietošanai/izspiešanai
  • Sadarbība un dialogs ar nozaru asociācijām (Dialogs 2.0)
slide10
.Publiskais finansējums EM pārziņā esošajām aktivitātēm plānošanas periodos
darba sp ka prasmju paaugstin ana atbilsto i darba dev ju vajadz b m
Darba spēka prasmju paaugstināšana atbilstoši darba devēju vajadzībām
  • Sadarbība ar IZM un LM:

Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumi:

    • profesionālās un augstākās izglītības apmācību programmu elastība un atbilstība darba devēju prasībām
    • prakses vietas nodrošināšanas risinājums, karjeras atbalsta pakalpojumi jauniešiem

Labklājības ministrijas uzdevums:

    • izstrādāt darba spēka prasmju un zināšanu attīstības risinājumu – uzsvars uz darbinieku apmācībām pie darba devēja un pieaugušo izglītības risinājumiem

Ekonomikas ministrija

  • Darbība: partnerībā organizētas nodarbināto apmācības (ESF: 5,25 milj.LVL)

Ar mērķi sniegt atbalstu komersantiem nodarbināto apmācībā, kad tiek ieviestas nozīmīgas investīcijas, nepieciešams atbalsts uzņēmuma pārvaldības uzlabošanā (t.sk., IT risinājumi, eksporta prasmes)

finan u pieejam ba
Finanšu pieejamība
  • Tirgus nepilnību analīze balstīta uz:
    • makro un mikro ekonomiskās vides/rādītāju izvērtējumu
    • finanšu institūciju un ekspertu viedokļiem
  • Finansējuma pieejamības instrumenti:
    • aizdevumu instrumenti uzņēmējdarbības uzsākšanai;
    • mikrokreditēšana;
    • sēklas un riska investīcijas komersantu darbības paplašināšanai
    • aizdevumi ātri augošiem komersantiem (mezanīna aizdevumi)
    • aizdevumu, nodrošinājuma un līzinga garantijas
    • eksporta darījumu kredīti un garantijas
  • Finansējums: ERAF: 75 milj.LVL (kopā 100 milj.LVL)
invest ciju veicin ana apstr des r pniec b
Investīciju veicināšana apstrādes rūpniecībā
  • Nepilnības:
    • modernu industriālo telpu un teritoriju trūkums
    • publiskā infrastruktūras pieslēgumu izmaksas ir nesamērīgas ar plānotajām investīcijām (dominē nelielas investīcijas MVU sektorā)
    • ilgstošs teritoriju plānošanas/būvniecības saskaņošanas process
  • Nepieciešams nodrošināt integrētu pieeju sadarbībā ar VARAM un ZM valsts un pašvaldību atbalsta sniegšanā infrastruktūras uzlabošanai
  • Ekonomikas ministrijas pasākumi: granti industriālo pieslēgumu izbūvei, esošo industriālo pieslēgumu sakārtošanai, jaudas palielināšanai, industriālo teritoriju, telpu modernizācijai vai izveidei (ERAF: 36,55 milj.LVL)
inov cijas kapacit tes paaugstin ana
Inovācijas kapacitātes paaugstināšana
  • Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumi:
    • izstrādāts valsts atbalsta mehānisms zinātnisko organizāciju finansēšanai ar mērķi veicināt komersantu pieprasījumu pēc jaunu produktu/tehnoloģiju izstrādes zinātnes sektorā
    • precizēts zinātniskās infrastruktūras finansēšanas/izmantošanas modelis, kas veicina zinātnes un komersantu ciešāku sadarbību
  • IZM kopā ar EM izstrādā Viedās specializācijas (smartspecialization) stratēģiju
  • Ekonomikas ministrijas pasākumi:
    • jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – kompetences centri, inovāciju vaučeri, tehnoloģiju pārneses pilnveidošana (ERAF: 62 milj.LVL)
    • inkubācijas pakalpojumi (t.sk. pirmsinkubācija) Finansējums NAP nav paredzēts (ESF: 30 milj.LVL)
r jo tirgu apguve
Ārējo tirgu apguve
  • Nepilnība: Zems eksporta īpatsvars no IKP
  • Darbība:
    • Atbalsts ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu tiešo investīciju veicināšanai (ERAF: 15milj.LVL)
    • Klasteru iniciatīvas, lai sekmētu komersantu konkurētspējas celšanu un eksporta apjomu palielināšanu (ERAF: 3,4 milj.LVL)
    • Latvijas kā starptautiskā un vietējā tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšana (ERAF: 20 milj.LVL)
energoresursu izmaksu samazin ana
Energoresursu izmaksu samazināšana
  • Tiek izstrādāta Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 (marts)
  • Nepieciešams izstrādāt pašvaldību energoplānusatbilstoši EM izstrādātai metodikai (maijs)
  • Darbība:
    • rūpniecības uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi un energoresursu patēriņa samazināšana (ERAF: 22,95 milj.LVL)
    • daudzdzīvokļu ēku renovācija energoefektivitātes paaugstināšana (ERAF: 50 milj.LVL)
    • publisko (valsts un pašvaldību) ēku energoefektivitātes pasākumi (ERAF: 117,23 milj.LVL)  
    • siltumavotu rekonstrukcija un būvniecība (KF: 37,5 milj.LVL )
    • pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija un būvniecība (KF: 37,5 milj.LVL)
paldies par uzman bu

Paldies par uzmanību!

Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519Tālrunis: 67013101Fakss: 67280882E-pasts: pasts@em.gov.lv

Mājas lapa: www.em.gov.lv

Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

glob lie izaicin jumi
Globālie izaicinājumi
  • Zems produktivitātes līmenis tautsaimniecībā, jo īpaši apstrādes rūpniecībā
  • Ekonomikā dominē zemo un vidēji-zemo tehnoloģiju nozares (pārsniedz 80% no apstrādes rūpniecības)
  • Ekonomikas transformācija no «uz resursiem balstītas ekonomikas: uz «inovatīvu ekonomiku» (tiek zaudēta zemo algu priekšrocība)

Ietekmējošie globālie spēki

  • Ražošanas faktoru un starptautiskā finanšu kapitāla pieaugošā mobilitāte
  • Pasaulē pieaugošs pieprasījums pēc kapitāla un augsti kvalificēta darba spēka
  • Jauni industriālo valstu parādīšanās pasaules valstu konkurencē, kurām ir lielas lētā darba spēka priekšrocības
produktivit te apstr des r pniec b latvij un es
Produktivitāte apstrādes rūpniecībā Latvijā un ES

2020

50%

no ES vidējā līmeņa

Produktivitāte apstrādes rūpniecībā -

Pievienotā vērtība uz 1 strādājošo faktiskajās cenās tūkst. eiro

2012

40%

no ES vidējā līmeņa