1 / 36

Studiju kurss Pieaugušo pedagoģija

Studiju kurss Pieaugušo pedagoģija. Prof. R.Jansone Asoc.prof. A.Fernāte Prof. U.Švinks.

herman
Download Presentation

Studiju kurss Pieaugušo pedagoģija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Studiju kurssPieaugušo pedagoģija Prof. R.Jansone Asoc.prof. A.Fernāte Prof. U.Švinks

  2. 2.Tēma Pārmaiņas izglītībāPārmaiņas izglītībā. Kā tas ietekmē pieaugušo izglītību. Pieaugušo izglītības jēdzienu personificētā interpretācija. Pieaugušo izglītības funkcijas. Paātrinātās mācīšanās cikls.

  3. Kā Jūs saprotat jēdzienu pieaugušo izglītība?

  4. Pieaugušo izglītības funkcijas • Kompensējošā (papildina iztrūkstošo vai nepilnīgu iepriekšējo izglītību) • Adaptējošā (veido indivīda harmoniskas attiecības ar apkārtējo vidi) • Reproduktīva(jau esošās sociāli kulturālās pieredzes vairošana) • Resocializācija(indivīda spēju atjaunošana, lai varētu pildīt kādu sociālu lomu, kuras izpilde kaut kādu apstākļu dēļ nebija iespējama) • Rekreatīva(saturīga brīvā laika izmantošana)

  5. Sastādiet savu plānu pieaugušo izglītības funkciju realizēšanā?

  6. Jēdziens pieaudzis cilvēks • Pretstatā jēdzieniem “bērns” un “jaunietis” Šo jēdzienu pretstatīšana rosina domāt arī par to, kur mēs varam novilkt robežšķirtni starp skolas izglītību, no vienas puses, un pieaugušo izglītību, no otras puses. • Pretstatā tam jēdzienā “jaunietis” ir ietverta izpratne par to ka cilvēka veidošanās process nav pabeigts un cilvēks nav nobriedis. Ir redzams , ka abi jēdzieni “bērni” un “pieaugušie” ir subjektīvi veidoti konstruktori, to nozīme ir kulturāli un vēsturiski relatīva. • G.Darkenvalds un S.Meriams raksturo pieaugušo cilvēku nevis ar bioloģiskiem, psiholoģiskiem vai juridiskiem jēdzieniem, bet kā personu, kuras galvenās lomas raksturo pieaugušo cilvēku statusu.

  7. Atbildi, vai Tu esi pieaudzis cilvēks?

  8. Jēdziens pieaugušo izglītība, kā praktiskais darbības lauks • Balstoties uz minētajiem apsvērumiem, pieaugušo izglītības teorētiķi un praktiķi vadās no izpratnes, ka “pieaugušais” apzīmē īpašas cilvēka fizioloģiskās, psiholoģiskās, emocionālās un kognitīvās attīstības pakāpes. Viņi uzskata, ka piemēram, Piažē izstrādātās bērnības attīstības pakāpes ir jāpaplašina. • Tādējādi pieaugušais, pateicoties savai psiholoģiskajai, emocionālajai, sociālajai, kognitīvajai, fiziskajai nobriešanai, citādi mācās un tam ir citādas izglītošanās vajadzības nekā jaunāka vecuma cilvēkiem. Tāpēc pieaugušo izglītība prasa īpašu organizāciju, metodes un programmas neatkarīgi no lomām, kas jāpilda pieaugušajam cilvēkam.

  9. Mūžizglītības principa būtība un terminu skaidrojums ES jautājums par mūžizglītības principa attīstību tika aktualizēts 2000.gada 30.oktobrī Briselē, parakstot Eiropas Padomes Mūžizglītības memorandu, kas iezīmēja jaunu pieeju izglītībai mūža garumā. Vēlme un nepieciešamība iegūt vai papildināt zināšanas un prasmes tika ietverta senā latviešu sakāmvārdā “mūžu dzīvo, mūžu mācies”, tomēr Latvijā jautājums par mūžizglītību kā visaptverošo principu valsts līmenī tika aktualizēts salīdzinoši nesen, 2006.gadā uzsākot darbu pie Pamatnostādņu un Programmas izstrādes. 2007.gadā ir izstrādātas mūžizglītības politikas pamatnostādnes.

  10. Izglītība cilvēka mūžā garumā. Tā balstās uz iekšēju vajadzību vai ārēju faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt un arvien papildināt savas zināšanas un prasmes. Mūsdienu straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augstas tehnoloģijas laikmetā formālajā izglītībā iegūtās zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk. Mūžizglītība ar īpaši organizētu gan formālo, gan neformālo talākizglītības sistēmu sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām pārmaiņām un, nemitīgi paaugstinot savu kvalifikāciju vai pat pārkvalificējoties, nezaudēt darbu. Mūžizglītība mērķtiecīgi plānotā tālākizglītības sistēmā dod iespēju īstenot principu “mūžu dzīvo, mūžu mācies”. a. Life-long education, life-long learning v. Lebenslange Bildung, lebenslanges Lernen kr. Непрерывное образование Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Zvaigzne ABC, 2000, 106.lpp. Mūžizglītība

  11. Mūžizglītība ir izglītība visas dzīves garumā, kas paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim paaugstināt savu kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītības principa ieviešana sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta pārmaiņām. Atbalstot mūžizglītības principa attīstību, tiek akcentēta mācīšanās rezultātu pieeja, ka vērtē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetenci, nevis veidu, kā tās tika iegūtas – formālajā, neformālajā vai ikdienējās (informālajā) mācīšanās veidā.

  12. Sabiedrībā joprojām valda maldīgie uzskati par mūžizglītības principa būtību, piemēram, mūžizglītība tiek uzskatīta par izglītības atsevišķu sistēmas sastāvdaļu vai posmu (pieaugušo izglītību), vai veidu (neformālo izglītību) utt., nevis visu veidu un līmeņu savstarpēji saistīto un visaptverošo principu.

  13. Formālā izglītība • Hierarhiski un hronoloģiski strukturēta valsts izglītības sistēma, kuras galvenās pakāpes Latvijā ir pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā akadēmiskā un/vai augstākā profesionālā izglītība. Uzsākot un pabeidzot mācības, visās izglītības pakāpēs ir jāizpilda noteiktas prasības un noteikumi. Katrā pakāpē iegūto izglītību apliecina ar atbilstošu izglītības dokumentu – liecību, atestātu, diplomu. • a. Formal education • v. Formale Bildung • kr. формальное образование

  14. Neformālā izglītība • Ārpus formālās izglītības sistēmas organizēta izglītojoša darbība; interešu izglītība, kursi, arī profesionālā pilnveide bez jaunas izglītības pakāpes iegūšanas. Uzsākot un nobeidzot piedalīšanos neformālās izglītības pasākumos, netiek izvirzītas formālas prasības. Nobeidzot pasākumus, var tikt izsniegta apliecība vai cits iegūto izglītību apliecinošs dokuments, bet tā nav obligāta prasība. • a. Non-formal education • v. Nichtinstitutionalisiertes Lernen • kr. неформальное образование

  15. Ikdienējā (informālā) mācīšanās ir izglītošanās process, kura ietvaros no ikdienas un darba pieredzes tiek apgūtas zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes un vērtības, kas bagātina un pilnveido personību un, iespējams, darba prasmes, tomēr atšķirībā no neformālās izglītības, ikdienējā (informālā) māčišanās nav ietverta programmas vai kursa rāmjos, tā notiek mācoties sabiedrībā, tajā skaitā ģimenē, kā arī darbā.

  16. Pieaugušo izglītība mūžizglītības kontekstā • Formālo un neformālo izglītību, kā arī ikdienējo (informālo) mācīšanos iedzīvotāji var apgūt visa mūža garumā. Personai sasniedzot attiecīgu vecumu, iekļaujoties organizētajā mācību procesā, tas tiek saukts arī par pieaugušo izglītību. Jaunatnes likuma 1.pantā ir noteikts, ka personas vecumā no 13 g. līdz 25 g. ir jaunieši, līdz ar to izglītības kontekstā 25 g.v. iedzīvotājus var uzskatīt par pieaugušajiem. Tomēr Pamatnostādņu kontekstā pieaugušo izglītība var notikt arī 15 gadu vecumā, piemēram, ja persona priekšlaicīgi pamet izglītību un atgriežas izglītības procesā (piem., vakarskolā) pēc pārtraukuma. • Saskaņā ar izglītības likuma 46.pantu pieaugušo izglītību var īstenot formālajās un neformālajās izglītības programmās. Pieaugušo formālās izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka Izglītības likuma, Profesionālās izglītības likuma un Augstskolu likuma normas.

  17. Aptaujā pieaugušos, kā viņiem izglītošanās ir palīdzējusi?

  18. Pieaugušo izglītības funkcijas, kuras izriet no indivīda un sabiedrības vajadzībām.Kāpēc nepieciešama pieaugušo izglītība? Kompensējošā Uzraksti, kā Tu gribi papildināt šobrīd savu izglītību? Adaptējošā Kas Jums šobrīd nepieciešams, lai veidotu harmoniskas attiecības ar ģimeni, kursa biedriem, docētājiem? Reproduktīvā Ko Jūs no apgūtās sociāli kulturālās pieredzes (grāmatas, pasākumi, teātri) varētu dot apkārtējiem (piem. skolēniem, grupas biedriem)? Resocializācijas Kādas spējas Jums jāatjauno, lai varētu pildīt kādu sociālu lomu (piem. brīvprātīgo darbi patversmē)? Rekreatīvā Kā Jūs iesakāt saturīgi izmantot brīvo laiku?

  19. Tādējādi cilvēks atrodas pats savas attīstības procesā visu mūžu.Ar to viņš ietekmē sabiedrības dzīves kvalitāti.Jēdziens “pieaugušo izglītība” tiek lietots, lai apzīmētu gan procesu, gan struktūru un institūcijas, kuras tiek radītas, lai veicinātu pieaugušo izglītību.

  20. Kā Jūs izprotat atbildību par savu dzīvi, kādas konkrētas darbības Jūs izvirzāt savas dzīves vadīšanai un virzīšanai?

  21. Pieauguši ir spējīgi uzņemties atbildību par savu izglītošanās procesu un spēj paši sevi virzīt mācību procesā. M.Nouls pieaugušo gatavību mācīties saista ar: - izpratni par to, ko viņiem vajag zināt, - orientāciju uz problēmām vairāk nekā uz mācību priekšmetiem, - iekšēju motivāciju.

  22. M.Noula izstrādāto viedokļu par pedagoģiju un andragoģiju salīdzinājums

  23. Jauna pieeja mācīšanai pēc Noula • Kā Jūs izprotat atbildību par savu dzīvi, kādas konkrētas darbības Jūs izvirzāt savas dzīves vadīšanai un virzīšanai? Paštēls

  24. Jauna pieeja mācīšanai pēc Noula • Izvērtējiet savu treniņu pieredzi no trenera viedokļa un pastāstiet to savam kolēģim. Pieaugušā cilvēka pieredze

  25. Jauna pieeja mācīšanai pēc Noula • Pajautājiet savam kolēģim “Kas Jūs esat?” Pajautājiet to pašu vecākam cilvēkam, salīdziniet viņu atbildes. Pieredze ir pieaugušo identitātes avots

  26. Jauna pieeja mācīšanai pēc Noula • Kāpēc Jūs atnācāt studēt uz LSPA?Kādus uzdevumus Jūs esat izvirzījuši savas attīstības sekmēšanai? Gatavība mācīties

  27. Jauna pieeja mācīšanai pēc Noula • Vai piekrītat apgalvojumam:- zināšanas un diploms neko nenozīmē, galvenais, lai atrastu labu darbu ir pazīšanās :Jā- pamatojiet!Nē- pamatojiet! Jautājums par mācīšanās orientāciju

  28. Jauna pieeja mācīšanai pēc Noula • Kas ir svarīgāks, labāks darbs, lielāka alga vai vajadzība pēc pašcieņas sevis aktualizēšanai, rezultāts ilgtermiņā. Jautājums par mācīšanās motivāciju

  29. M.Noula ieguldījums mūžizglītības teorijas un prakses tālākā attīstībā Daudzas skolas meklē iespējas, kā nenoslēgties tikai pragmatisku uzdevumu risināšanā izglītības standartu apguves nodrošināšanai, bet tieši vai netieši sekmē audzēkņu resursu atklāšanu un atbalstīšanu, lai palīdzētu viņiem vēlāk iesaistīties pieaugušo izglītības procesā.[Koķe T. 2001, 2002.] Skolotāju tālākizglītošanās, lai iepazītu interaktīvas darba formas un metodes. Tas palīdz izzināt audzēkņu vajadzības, intereses, pieredzi u.c., mācot to izprast un reflektēt utt.; Audzēkņu rosināšana uzņemties atbildību par savu mācību darbu, pašvirzītas mācīšanās un motivācijas sekmēšana (piemēram, to sekmē skolu audzēkņu iesaiste projektu darbos, interešu izglītībā u.c.) Audzēkņu iesaiste pētnieciska rakstura darbībā un jaunu zināšanu (sev) radīšanas procesā utt.

  30. Andragoģijas un pedagoģijas atšķirības (K.Reinolda, 1997)

  31. Paldies par uzmanību!

More Related