APTAUJA Vadlīnij U “Kā medijos runāt par un ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

1. APTAUJA VadlīnijU“Kā medijosrunāt par un arbērniem”IZVEIDOŠANAI Dr.sc.soc. Anda Rožukalne RSU Komunikācijasfakultāte IlzeOlšteina izdevniecības ŽURNĀLS SANTA mājaslapugalvenāredaktore

2. Vadlīnijumērķis: samazināt un laikus novērst iespējamās nevēlamās sekas, ko bērna dzīvē varētu radīt: • bērna vai par bērnu medijiem sniegtā informācija, • mediju sniegtās informācijas par bērnu publicēšana un tās publiska pieejamība īstermiņā un ilgtermiņā.

3. Projektasastāvdaļas • Dažādu valstu žurnālistu ētikas kodeksu analīze; • Latvijas žurnālistu aptaujas un tās datu analīze; • Latvijas mediju prakses piemēru analīze; • Vairāku tiesību aktu analīze.

4. Par aptauju • Latvijas mediju profesionāļu aptaujas jautājumi tika veidoti, analizējot: • žurnālistikas prakses situācijas; • žurnālistikas ētikas principus; • tiesību aktus, kas regulē bērnu un mediju satura mijiedarbību. • Latvijas mediju profesionāļu aptauja notika 2012.gada februārī un martā. • Aptaujas tips: brīvprātīga pašatlases interneta aptauja. • Aptaujas datu ieguves gaitā datu pietiekamība un respondentu aktivitāte tika analizēta, izvērtējot aptaujas dalībnieku pārstāvēto mediju daudzveidību.

5. DALĪBNIEKI No 100 aptaujas dalībniekiem, dažādi mediji bija pārstāvēti šādā proporcijā:

6. 1.JAUTĀJUMS Vai uzskatāt, ka, pirms intervēt, filmēt vai fotografēt bērnu/s, jāsaņem viņa/u vecāku vai aizbildņu atļauja?

7. SECINĀJUMi • Atbildes norāda, ka žurnālisti, risinot šo problēmu, vairāk balstās uz likumu normām, ka publiskā vidē un pasākumos cilvēku drīkst uzrunāt un fotografēt. • Taču, tā kā jautājums ir tieši par bērniem, daudzi respondenti nezinot, kāda varētu būt pareizā atbilde, izvēlējušies neitrālo: Cita atbilde.

8. 2.JAUTĀJUMS Kārīkojaties, janepilngadīgiepašivēlaspieteikttēmukādaipublikācijaivaisižetam, kautkopavēstītplašākaipublikai? Piemēram, lūdzierastiesskolāvai pie kādamājās?

9. SECINĀJUMI • Atbildes uz šo jautājumu norāda, ka vairākumā gadījumu žurnālisti nezina vai nezinātu, kā rīkoties. • Lielākā daļa izvēlējušies neitrālās atbildes: Cita atbilde vai Ja tēma noderīga, to izmantoju. Turklāt, kas domāts ar Cita atbilde, neviens nav atšifrējis.Tas nozīmē, ka lēmumu ietekmē situācija, nevis profesionāls princips un skaidri kritēriji.

10. 6.jautājums Vaiuzskatāt, ka, gatavojotpublikācijuvaisižetu par vecākunodarījumiembērnam/iem, fotogrāfijāvaisižetājābūtredzamiemkonkrētajiemcilvēkiem?

11. secinājumI • Visvairāk izvēlēta atbilde (44%) liecina, ka mediju darbinieki labi apzinās, ka minētajā situācijā tās dalībnieku identitāšu publiskošana var radīt smagas sekas. • Salīdzinoši daudzi respondenti aizpildījuši ailīti Cita atbilde. • Tomēr, analizējot ētikas pārkāpumus Latvijas medijos, nācās secināt, ka žurnālisti parāda citas detaļas, pēc kurām notikumā iesaistītie tik un tā ir identificējami.

12. 5.JAUTĀJUMS Vai drīkst intervēt, fotografēt vai filmēt bērnus, kuri bijuši noziegumu liecinieki?

13. SECINĀJUMI • Vērtējot atbildes uz šo jautājumu, redzams, ka vārds noziegums, kombinācijā ar vārdu bērni, žurnālistos rada satraukumu. Tikai 6 atbildējuši, ka bērnus drīkst intervēt. • Bet redzot, cik līdzīgā skaitā aptaujas dalībnieki atzīmējuši citus atbilžu variantus, skaidrs, ka valda neziņa – ka rīkoties būtu ētiski. • Atbildes parāda vienotas nostājas esamības trūkumu, lēmuma pieņemšanu atstājot situācijas un apstākļu ziņā.

14. Divi scenāriji stresa situācijā • Nonākot stresa situācijā, kas rodas, satiekot traģēdijā cietušos, žurnālista zemapziņa spontāni rada emocijas, kuras vada viņa rīcību. Ja zemapziņas signāli ir vienīgie rīcības noteicēji, lēmums nav izsvērts. • Ja šajā brīdī iespējams pieslēgt apziņu, kurā ir arī informācija, kā vajadzētu rīkoties, saskaņā ar ētikas normām, lēmums var būt izsvērts un adekvāts.

15. Ētikas vadlīniju nezināšanas sekas var izjust visi • Ja stresa situācijā žurnālistam nav skaidru ētikas nostādņu, kuras pielāgot situācijai, viņš pieņem lēmumu, kas ir tikai zemapziņas radīto emociju vadīts, tātad – neprognozējams. • Vēlāk var rasties sirdsapziņas pārmetumi. • Var būt arī situācijas, kad žurnālists par savu profesionālo darbību tiek iesūdzēts tiesā.

16. Aptaujas secinājumi kopumā • Skaidraizpratne, kabērnaidentificēšanadaudzāssituācijāsirnepieļaujama. • Navskaidrižurnālistaētikasprincipi, veidojotmateriālus par ģimenesproblēmām. • Respondentiinformācijuvispirmsizvērtē no noderīgumaviedokļapublikācijai, tikaipēc tam domā par bērnainterešuaizsardzību. • Dalībniekiemšķietapgrūtinošikatrureizi, vācotinformāciju, lūgt vecākiematļauju intervēt bērnus. • Dalībniekiizjūtspiedienupublicētmateriālupēciespējāsātrāk, laiapsteigtukonkurentus, zemuvērtēkolēģuētiskumu. • Dalībniekijūtasnedroši, ja no ētikasviedokļajāizvērtēsituācija, kassaistītaarbērniemarīpašāmvajadzībām un trūcīgiembērniem. • Dalībniekiemnavskaidrs, kājārīkojas, intervējot un atspoguļojotkādaimazākumagrupaipiederīgubērnudomas.

17. Piemēri(1) • Publikācijās bērns tiek identificēts ar nolūku radīt sensāciju.

18. Piemēri(2) • Aizdomās turēto, iespējamo cietušo un iespējamo pārkāpēju vārdu un fotogrāfiju publicēšana.

19. Piemēri(3) • Nepilngadīgie tiek parādīti publikācijās kā nozieguma vai vardarbīgas situācijas liecinieki un noziegumā iesaistīto personu radinieki.

20. Piemēri(4) • Aizdomās turamo, cietušo un pārkāpēju vārdu un fotogrāfiju publicēšana.

21. Vadlīnijas - informācija par bērniem medijos Vadlīnijas pieejamas: www.tiesibsargs.lv http://www.tiesibsargs.lv/lv/petijumi PALDIES!