PAŠVALDĪBAS UN ZIVJU RESURSU PĀRZINĀŠANA

1. ZIVJU RESURSU IZMANTOŠANA UN AIZSARDZĪBAMŪSDIENU LATVIJĀ – EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪAKCIJAS„DZĪVAIS ŪDENS 2006” ATZIŅAS

2. BIEDRĪBAS “LATVIJASMAKŠĶERNIEKU ASOCIĀCIJA” AKCIJAS “DZĪVAIS ŪDENS 2006” LAIKĀ APKOPOTIE SABIEDRĪBAS JAUTĀJUMI UN VEIKTĀ SITUĀCIJAS ANALĪZEVAI? KAS? KAD? CIK? KĀPĒC?

3. PAŠVALDĪBASUN ZIVJU RESURSU PĀRZINĀŠANA Vai “Vienošanās protokols” par zivju resursu beztermiņa pārzināšanu attiecīgo pašvaldību administratīvajās teritorijās, kas noslēgts starp Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldi (VZP) un apmēram 350 pašvaldībām Latvijā (VZP dati, 2006) ir uzskatāms par valsts interesēm atbilstošu dokumentu, kurā vajadzētu būt ietvertam visam, ar ko civilizētā valstī tiek saprasts jēdziens “zivju resursu pārzināšana”, vēl jo vairāk – beztermiņa?

4. Latvijā ir apmēram 2500 ezeri un apmēram 12500 upes, no kurām apmēram 700 ir garākas par 10 km. Šīs ūdenstilpes atrodas gandrīz visu Latvijas pašvaldību administratīvajās teritorijās. Kas un kā pārzina zivju resursus to pašvaldību administratīvajās teritorijās, kuras nav noslēgušas “Vienošanās protokolus” par zivju resursu beztermiņa pārzināšanu ar VZP?

5. Vai attiecīgajām pašvaldībām, kuras atbilstoši “Vienošanās protokolam” pārzina zivju resursus savās administratīvajās teritorijās, ir izstrādāta un attiecīgi apstiprināta zivju resursu pārzināšanas programma/plāns/koncepcija tuvākam/tālākam/beztermiņa periodam, ar to iepazīstinot kompetentās valsts institūcijas un sabiedrību, pirmkārt – savus iedzīvotājus?

6. Cik Latvijas pašvaldībās atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos deleģētajām tiesībām darbojas to pilnvarotās personas zivju resursu izmantošanas aizsardzībai un kontrolei, it sevišķi tajās pašvaldībās, kuras “beztermiņā pārzina zivju resursus savās administratīvajās teritorijās”?

7. Vai visām pašvaldībām, kurām ar VZP ir noslēgts attiecīgs “Vienošanās protokols” par zivju resursu beztermiņa pārzināšanu savās administratīvajās teritorijās, ir jāsūta VZP “Atskaites par rūpniecisko zveju ezeros, ūdenskrātuvēs, upēs un to posmos (tai skaitā nēģu zveju), Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē”, vai arī ir kādi priviliģēti izņēmumi, jo gadu gadiem liela daļa pašvaldību šīs atskaites vienkārši ignorē?

8. Vai sekojoša kādas Latvijas pašvaldības prātula, kas ir iekļauta tās oficiālā dokumentā saistībā ar rūpnieciskās zvejas iespējamu aizliegumu ūdenstilpē, kuras daļa atrodas tās administratīvajā teritorijā, ir uzskatāma par “zivju resursu beztermiņa pārzināšanas” programmu/plānu/koncepciju vai pašdarbniecisku nespēju ar saviem saistošajiem noteikumiem novērst visatļautības ūdenstilpē: *”Rūpnieciskā zveja var tikt uzskatīta arī kā bremzējošs faktors visatļautībai ezerā ūdens motociklu, ātrgaitas motorlaivu un ūdens slēpošanas nesankcionētai izmantošanai.”?

9. Vai fakts, ka Saiemā pārstāvēto politisko partiju biedri, kuri ir pārstāvēti daudzās pašvaldībās vai pat atrodas to vadībā un būtībā ignorē valsts zivju resursu ilgtspējības nodrošināšanu, nav politiska bezatbildība, kas attiecināma uz visu attiecīgo partiju/partijām kopumā?

10. PAŠPATĒRIŅA ZVEJA Vai pašpatēriņa zveja mūsdienu Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī uzskatāma par sociāli – ekonomiskunepieciešamību, vai arī tā ir iespēja būtībā jebkurai ieinteresētai personai faktiski nelimitēti izmantot valsts zivju resursus?

11. Vai pašpatēriņa zvejas atļaujas (licences) iegūšanai ir pietiekoši sekojoši noteikumi (kritēriji):*(..) priekšroka ir personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās pašvaldības teritorijā vai kurām piederošaisnekustāmais īpašums atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā” (“Zvejniecības likums”, 7. panta 6. daļa),* „(..) bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū” („Zvejniecības likums”, 1. pants, 10. punkts),*„(..) tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (..)” („Zvejniecības likums”, 1. pants, 10. punkts),*tiek veikta reģistrācija Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes attiecīgajā kontroles sektorā (MK noteikumi Nr.3 „Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos”)

12. Kāpēc vēl šim – divu gadu laikā(!) kopš attiecīgās normas „Zvejniecības likumā” par pašpatēriņa zveju stāšanās spēkā (30.09.2004.) nav veiktapašpatēriņa zvejnieku uzskaite un nav nekādu datu par nozveju pašpatēriņa zvejā?

13. DAŽĀDI Vai nelikumīga, nepaziņota un nereglamentēta zveja (maluzvejniecība) grauj valsts ekonomiku vai arī veicina tās attīstību un labklājības augšupeju?

14. Kas ir atbildīgs par to, ka attiecīgajos dokumentos (nozvejas žurnālos) redzamā faktiskās nozvejas neuzrādīšana ir varējusi pastāvēt daudzus gadus?

15. Vai kādā no nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir definēta „ūdenstilpju apsaimniekošana” un sniegts tās skaidrojums, kā arī izstrādāti attiecīgi kritēriji un koncepcija, kas veicinātu Latvijas ūdenstilpju apsaimniekošanu pretēji pašreiz notiekošajam?

16. Upe vai pļava? Vai “ūdenstilpju apsaimniekošanas” jēdziens ietver sevī arī to attīrīšanu?

17. Vai nelikumīgu makšķerēšanas rīku izmantošana nebūtu jānosaka par krimināli sodāmu darbību?

18. Vai nelikumīgu zvejas rīku izmantošana nebūtu jānosaka par krimināli sodāmu darbību?

19. Vai par “Makšķerēšanas noteikumu” neievērošanu nav jāsoda jau pirmajā reizē bez brīdinājumu izteikšanas, kā tas tiek praktizēts patreiz, it sevišķi par makšķerēšanu bez “Makšķerēšanas kartes”?

20. Vai maksa par “Makšķerēšanas kartēm” (gadam – 5 Ls, trīs mēnešiem – 2 Ls) atbilst valsts interesēm, ņemot vērā, ka vidēji viens makšķernieks gadā noķer apmēram 60kg zivju (VZP dati)?

21. Vai kapacitāte ir atbilstoša resursiem, ņemot vērā, ka makšķernieku skaits ar katru gadu palielinās?

22. Vai “Latvijas Zivju resursu aģentūras” kapacitāte ir atbilstoša valsts zivsaimniecības normālai attīstībai?

23. Kāpēc “Latvijas Zivju resursu aģentūra” neaprēķina visām (!) mazajām HES zivju resursiem nodarīto kaitējumu, sevišķi pavasarī un rudenī – līdaku, zandartu, alatu, lašu, taimiņu un strauta foreļu nārsta laikā, kad mazo HES radīto ūdens līmeņu svārstību dēļ iet bojā miljoniem ikru, tādējādi palielinot valsts izmaksas zivju resursu mākslīgai atražošanai? Vai šāds aprēķins vispār var atsvērt nodarīto kaitējumu?

24. Kāpēc vēl līdz šim Latvijā nav veikts pētījums, lai noteiktu mazās HES, kurām obligāti būtu jāierīko zivju ceļi zivju un nēģu migrācijas nodrošināšanai?

25. Kāpēc valsts “Latvijas Zivju resursu aģentūras” personā zivju mazuļu audzēšanai nepieciešamos ikrus neiepērk par naudu, bet naturālas saimniekošanas veidā “norēķinās” ar zvejniekiem, kā “samaksu” ļaujot tiem paturēt piezveju?

26. Vai Valsts Vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kapacitāte ir atbilstoša valsts zivsaimniecības normālai attīstībai un maluzvejniecības katastrofālajam līmenim valstī?

27. Vai zivju tīklu brīva tirdzniecība (100 m = Ls 3–5) neprovocē un neveicina maluzvejniecības katastrofālo pieaugumu valstī?

28. MAKŠĶERĒŠANAS TŪRISMS Kad Latvijā beidzot tiks izstrādāta „Latvijas Makšķerēšanas tūrisma attīstības koncepcija”, kas kā aktīvas atpūtas veids (rekreācija) daudzās Eiropas Savienības valstīs piesaista miljoniem cilvēkus un sniedz ieņēmumus daudzos miljonos eiro, piemēram:

29. Vācijā – 6,4 biljonus eiro, Zviedrijā – apmēram 0,43 biljonus eiro, Somijā – 46 miljonus eiro, Latvijā - ??? (Baltijas valstu makšķernieku asociāciju starptautiskajā konferencē Visbijā, 7. un 8. novembrī, attiecīgo valstu pārstāvju sniegtie dati) Ap Baltijas jūru esošajās valstīs ir sekojošs makšķernieku skaits: Zviedrijā – apmēram 3 000 000, Vācijā – apmēram 2 000 000, Somijā – apmēram 2 000 000, Latvijā – apmēram 200 000, Lietuvā – apmēram 150 000, Igaunijā – apmēram 30 000

30. AKCIJAS “DZĪVAIS ŪDENS 2006” ATSEVIŠĶI KOPSAVILKUMA FAKTI: • reidos pa sauszemi kopā nobraukti – vairāk nekā 180 000 km (Zemes ekvatora apkārtmērs ir 40 076 km...) • reidos pa ūdeni nobraukti – vairāk nekā 15 000 km (no Rīgas līdz Mehiko ir 12 440 km) • akcijas tikai viena(!) gada laikā kopā izņemti tikai(!) nelikumīgie zivju tīkli – vairāk nekā 60 000 km (no Rīgas līdz Briselei ir 2130 km...) • reidos kopā pavadītas – vairāk nekā 800 dienas (gadā ir 365 dienas...) AKCIJAS "LAŠIEM BŪT!" KOPSAVILKUMS PIECU GADU LAIKĀ (ņemot vērā, ka tās norises laiks katru gadu bija apmēram no 15.09. līdz 30.11.): • izņemti vairāk nekā 3000 nelikumīgie zvejas rīki vairāk nekā 10 000 km garumā • reidos kopā piedalījās – vairāk nekā 2000 cilvēki • reidos pavadītas – vairāk nekā 40 000 cilvēkstundas • uzliktas soda naudas – vairāk nekā Ls 20 000 • administratīvi sodītas – vairāk nekā 600 personas • ierosinātas krimināllietas – 10

31. PALDIES PAR PACIETĪBU UN UZMANĪBU!