slide1 n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Jānis ČAKSTE (1859 – 1927). Foto: J. Rieksts. PowerPoint Presentation
Download Presentation
Jānis ČAKSTE (1859 – 1927). Foto: J. Rieksts.

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 36

Jānis ČAKSTE (1859 – 1927). Foto: J. Rieksts. - PowerPoint PPT Presentation


  • 163 Views
  • Uploaded on

Sabiedroto konferences prezidenta Aristīda Briāna (Aristide Briand) 1921. gada 26. janvāra nota par Latvijas valsts de iure atzīšanu. Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 2570. f., 3. apr., 1148. l., 27.lp.

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'Jānis ČAKSTE (1859 – 1927). Foto: J. Rieksts.' - griffith-newton


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
slide2
Sabiedroto konferences prezidenta Aristīda Briāna (Aristide Briand) 1921. gada 26. janvāra nota par Latvijas valsts de iure atzīšanu.

Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 2570. f., 3. apr., 1148. l., 27.lp.

slide3

Sabiedroto konferences prezidenta Aristīda Briāna 1921. gada 26. janvāra notas par Latvijas valsts de iure atzīšanu tulkojums no franču valodas.Publicēts dokumentu krājumā: Dokumenti par Latvijas valsts Starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918 – 1998. Rīga, 1999.

slide4

Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, viņu pavadošie ministrijas darbinieki un diplomātiskie pārstāvji ārvalstīs pēc Latvijas de iure atzīšanas. 1. rindā no kreisās – diplomātiskais pārstāvis Itālijā Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, ārlietu ministra kabineta šefs Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās – valdības delegāts Francijā Oļģerds Grosvalds, diplomātiskais pārstāvis Lielbritānijā Georgs Bisenieks, ārlietu ministra adjutants, jaunākais sevišķu uzdevumu ierēdnis Jānis Tepfers. Parīze, [27. – 31.01.1921].

slide5

Jānis ČAKSTE (1859 – 1927). Foto: J. Rieksts.

Politiķis, valstsvīrs, jurists. Latvijas Tautas Padomes priekšsēdētājs (1918 – 1920).

Latvijas delegācijas priekšsēdētājs Parīzes miera konferencē (23.01. -21.05.1919).

slide6

Jānis SESKIS (1877 – 1943).

Diplomāts, žurnālists, skolotājs.

Latvijas delegācijas priekšsēdētājs Parīzes miera konferencē (03.07. – 15.12.1919).

vi a kr mi a karikat ra par latvijas uz em anu tautu savien b urn ls svari 1921 30 septembris
1918. gada 18. novembrī Latvija pasludināja neatkarību, bet vēl 1920. gadā tai nebija izdevies panākt sava valstiskuma starptautisku juridisku atzīšanu Parīzes Miera konferencē, tāpat arī mēģinājumi iestāties Tautu Savienībā beidzās nesekmīgi.Viļa Krūmiņa karikatūra par Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā.Žurnāls “Svari”, 1921. – 30. septembris.
slide8
Pēc Parīzes Miera konferences darbības beigām (1920. gada 21. janvārī) svarīgākos starpvalstu jautājumus izlēma Sabiedrotās valstis, kas Pirmajā pasaules karā bija uzvarējušas Centrālo lielvalstu savienību. 1921. gadā galvenās Sabiedrotās valstis – Lielbritānija, Francija, Itālija, Beļģija un Japāna – svarīgākos lēmumus pieņēma Augstākajā padomē, piedaloties šo valstu premjerministriem un ārlietu ministriem.

Zigfrīda Annas Meierovica telegramma Ārlietu ministrijai par ierašanos Parīzē sakarā ar Sabiedroto  konferenci un iespējamo Baltijas valstu suverenitātes jautājuma apspriešanu tajā. Parīze, 24.01.1921.

slide9
1921. gada 24. janvārī Parīzē sanāca Sabiedroto valstu Augstākā padome, piedaloties Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Beļģijas pārstāvjiem. Jau 21. janvārī Latvijas valdības delegāts O.Grosvalds minēto piecu, kā arī citu Parīzē rezidējošo valstu pārstāvjiem iesniedza rakstu ar lūgumu atzīt Latviju de iure. 23. janvārī Parīzē ieradās ārlietu ministrs Z. A. Meierovics, kurš Itālijā, Francijā un Anglijā bija centies panākt atbalstu Latvijas valstiskuma starptautiskai atzīšanai.
  • Zigfrīds Anna Meierovics (1887 – 1925).
  • Politiķis, diplomāts. Latvijas ārlietu ministrs (1918 - 1924; 1925).
  • Latvijas delegācijas priekšsēdētājs Parīzes miera konferencē (21.05. – 03.07.1919).
slide10
Baltijas valstu jautājums pēc divkārtējas atlikšanas tika izskatīts 26. janvārī. Kā referents uzstājās Francijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs F. Bertelo. Lai gan kopējais noskaņojums bija Baltijas valstīm labvēlīgs, līdz pat pēdējam lēmuma pieņemšanas brīdim situācija saglabājās neskaidra.

Filips Bertelo (PhilippeBerthelot; 1866 – 1934).Francijas diplomāts. Francijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs vēstnieka rangā (1920 – 1922). Sabiedroto valstu Augstākās padomes 26.01.1921. sēdē sniedza vispārēju analītisku pārskatu par Baltijas valstu deiureatzīšanas jautājumu. Uzskatīja, ka, neatzīstot Baltijas valstis deiure, var nonākt pie nemieriem,boļševisma un kara.

slide11
Aristīds Briāns (AristideBriand; 1862 – 1932).

Francijas valsts un politisks darbinieks, diplomāts, publicists. Francijas premjerministrs un ārlietu ministrs (1921 – 1922).

Sabiedroto Augstākās padomes 22. – 26. 01. 1921. sēžu vadītājs. Vairākkārt iekļāva Baltijas valstu atzīšanas

jautājumu sēžu darba kārtībā. Iestājās par Latvijas un Igaunijas de iure atzīšanu.

Francijas ārlietu ministra A. Briāna un Itālijas ārlietu ministra grāfa K. Sforcas uzstāšanās un D. Loida Džordža, kurš nostājās pret savu ārlietu ministru Dž. N. Kērzonu, atbalsts svaru kausus nosvēra Latvijai par labu. 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju de iure, un Latvijas puse saņēma šo faktu apliecinošu oficiālu rakstu.

slide12
Karlo Sforca (CarloSforza; 1872 – 1952).

Itālijas valstsvīrs, diplomāts, sūtnis. Itālijas ārlietu ministrs (1920 - 1921). Sabiedroto valstu Augstākajā padomē 26.01.1921. lūdza sēdes dalībniekiem dot Itālijai rīcības brīvību, ja tiktu pieņemts negatīvs lēmums par Latvijas un Igaunijas de iure atzīšanu.

slide13

Karlo Sforcas atmiņas par Sabiedroto valstu Augstākās padomes 26.01.1921. sēdes norisi.Citāts no grāmatas: Seskis, Jānis. Latvijas valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē. Atmiņas un apcerējumi (1914. – 1921.). Rīga, 1991.J. Seskis tulkojis K.Sforcas atmiņas no grāmatas: Comte Sforca. Les Bâtisseurs de l’Europe moderne. Paris, 1931.

slide14
Deivids Loids Džordžs (David Lloyd George; 1863 – 1945).

Lielbritānijas valsts un politiskais darbinieks. Piedalījies Parīzes Miera konferencē (1919 – 1920), Versaļas miera līguma izstrādē

(1919). Lielbritānijas premjerministrs (1916 – 1922). Sabiedrisko valstu Augstākās padomes 26.01.1921. sēdē atbalstīja Latvijas un

Igaunijas de iure atzīšanu.

slide15
Anrī Žaspārs (HenriJaspar; 1870 - 1939).

Beļģijas jurists, politiķis, valsts darbinieks. Ārlietu ministrs (1920 – 1924). Sabiedroto valstu Augstākās padomes

26.01.1921. sēdē paziņoja, ka Latvijas un Igaunijas atzīšanas jautājumā pievienosies Francijas viedoklim.

slide16
Džordžs Natanjels Kērzons (George NathanielCurzon; 1859 – 1927).

Lielbritānijas valsts darbinieks, ceļotājs, publicists. Lielbritānijas ārlietu ministrs (1919 – 1924). Sabiedroto valstu Augstākās padomes 26.01.1921. sēdē iestājās pret Latvijas un Igaunijas de iure atzīšanu, pamatojot to ar ASV pretestību, vēl arvien nenoteikto stāvokli Krievijā, Baltijas valstu nestabilo saimniecisko situāciju un nenoslēgtajiem tirdznieciskajiem līgumiem ar citām valstīm.

slide17
Kikudžiro Išī (KikujiroIshii; 1866 – 1945).

Japānas jurists, diplomāts, vēstnieks. Japānas pilnvarotais pārstāvis Sabiedroto valstu Augstākās padomes 26.01.1921. sēdē.

Paziņoja, ka Japānas valdība viņu pilnvarojusi balsot par Latvijas un Igaunijas de iure atzīšanu.

slide18
Latvijas valdības delegāta Francijā Oļģerda Grosvalda atmiņas par notikumu gaitu Latvijas pārstāvniecībā 26.01.1921. – valsts de iure atzīšanas dienā.

Grosvalds, Oļģerds. Z. A. Meierovics Parīzē. No rakstu krājuma: Meierovics, Z. A. Latvijas pirmā ārlietu ministra darbības atcerei veltīts rakstu krājums. Rīga, 1935, 141. lpp.

latvijas vald bas deleg ts francij o erds grosvalds
1921.gada 27.janvāra rītā pirmais Latvijas pārstāvniecību Parīzē apsveica Somijas diplomātiskais pārstāvis Francijā K. Enkels.

28. janvāra rītā Latvijas pārstāvniecība saņēma Sabiedroto oficiālo rakstu – Latvijas de iure atzīšanas fakta apliecinājumu.

No 29. līdz 31. janvārim Z. A. Meierovics un O. Grosvalds devās vizītēs pie Francijas valstsvīriem.

1.februāra vakarā Z.A. Meierovics Latvijas pārstāvniecībā Parīzē sarīkoja pieņemšanu par godu Latvijas de iure atzīšanai. Pieņemšanu ar savu klātbūtni pagodināja Francijas Ārlietu ministrijas Politisko lietu direktors E. Pereti de la Roka, vairāki Francijas ministri un Galvenā štāba ģenerāļi.

2. februāra rītā Z. A. Meierovics devās uz Rīgu.

Latvijas valdības delegāts Francijā Oļģerds Grosvalds.
slide20
Piecas valstis – Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija – bija atzinušas Latvijas neatkarību bez jebkādiem ierobežojumiem vai noteikumiem. Šajā sakarā Z. A. Meierovics 18. februārī, uzstājoties Satversmes sapulces sēdē, norādīja: “Mēs esam panākuši de iure atzīšanu bez kaut kādām klauzulām un varam tagad savu nākamību veidot kā pilntiesīga valsts, kā mūsu intereses to vislabāk prasa.”

Latvijas valdības delegāta Francijā Oļģerda Grosvalda pateicības nota Sabiedroto konferences prezidentam Aristīdam Briānam par Latvijas valsts atzīšanu de iure. Parīze, 29.01.1921. Valdības Vēstnesis, 1921, 15. janv.Oļģerds Grosvalds ar Ārlietu ministrijas 08.12.1919. notu nominēts par Latvijas delegātu pie Parīzes Miera konferences. Pagaidu valdības 05.01.1920. delegāta pilnvarojumu viņš Francijas pusei neiesniedza, tāpēc pateicības notu parakstīja kā Latvijas delegāts Miera konferencē.

slide32

Ārlietu ministrijas analītisks pārskats diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs par Latvijas de iure atzīšanu, attiecībām ar Baltijas valstīm, Padomju Krieviju, Padomju Ukrainu un Baltkrieviju. Rīga,11.02.1921.Parakstījis Ludvigs Sēja – Politiski ekonomiskā departamenta direktors (1920 – 1921).

slide33

Ārlietu ministrijas norādījums sūtnim Lielbritānijā Georgam Biseniekam par notu iesniegšanu Ķīnas, Vidusamerikas un Dienvidamerikas valstu diplomātiskajiem pārstāvjiem Londonā ar lūgumu atzīt Latvijas valsti de iure. Rīga, 07.05.1921.

slide34
Pēc de iure atzīšanas 1921. gada 22. septembrī Latviju uzņēma Tautu Savienībā. No grāmatas: Ten Years League of Nations. Vienna, [1930].
slide35

1921. gada 22. decembrī izdeva papildinājumu likumam un 26. janvāri noteica par svinamu dienu. 1934. gada 25. oktobrī šo dienu svītroja no svinamo dienu saraksta.Likumu un valdības rīkojumu krājums. 1921, 31. decembris, 22. burtnīca, 262. akts.

slide36
Izmantoti dokumenti un materiāli no

Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva,

Latvijas Valsts vēstures arhīva,

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva,

Valsts arhīvu speciālās bibliotēkas.

Latvijas diplomātijas sasniegumi ir paraugs arī šodienas diplomātiem. Vēlam panākumus darbā latvijas labā! Ārlietu ministrijas Politiskais arhīvs2011. gada janvārī