1 / 40

Valsts mērķis, cilvēka tiesības un pensiju apdrošināšana Latvijas sociālo reformu biedrība

Valsts mērķis, cilvēka tiesības un pensiju apdrošināšana Latvijas sociālo reformu biedrība. Ivars Redisons Valdes priekšsēdētājs, sociālā darba maģistrs, jurists. Vienojošās intereses. nopelnīt ar darbu iztiku drošību ģimenei rītdienai Drošības veidi: fiziskā militārā sociālā.

genica
Download Presentation

Valsts mērķis, cilvēka tiesības un pensiju apdrošināšana Latvijas sociālo reformu biedrība

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Valsts mērķis, cilvēka tiesības un pensiju apdrošināšana Latvijas sociālo reformu biedrība Ivars Redisons Valdes priekšsēdētājs, sociālā darba maģistrs, jurists

  2. Vienojošās intereses • nopelnīt ar darbu iztiku • drošību ģimenei rītdienai Drošības veidi: fiziskā militārā sociālā

  3. 21.gs. nodarbinātības struktūra Latvijā maināsArodbiedrības nepārstāv visus nodarbinātos Sociālo drošību vēlas • mājsaimnieces • pašnodarbinātie • saimnieciskās darbības ind. veicēji • algotā darba ņēmēji • pensionāri apdrošināties var arī brīvprātīgi, ne tikai darba ņēmēji Apdrošināšanas stāžs un darba stāžs nav viens un tas pats

  4. Kas ir deputāti un ierēdņi Žēlsirdīgi baroni vai kalpi tautai (pilnvarnieki) ?

  5. No kurienes spēka (tiesību) avoti • senās tiesības un Dieva likumi • ANO dokumenti • Eiropas Savienības dokumenti • Satversme un Latvijas likumi tiesības pilsoņiem paplašināja: no 01.12.2009. – līgums par Eiropas Savienību no 01.01.2012. – vēlētāji no budžeta maksā partijām no 01.01.2003. – Valsts pārvaldes iekārtas likums (labas pārvaldības noteikumi)

  6. ? Valsts mērķis Latvijā

  7. Eiropas kopējās vērtības • miera saglabāšana • sociālais taisnīgums • vienlīdzība • solidaritāte • brīvības un demokrātijas veicināšana • cilvēktiesību ievērošana

  8. . Latvija joprojām izvairās ratificēt 1996. gada Pārstrādāto Eiropas Sociālo hartu

  9. 4.pants Tiesības uz taisnīgu atalgojumu Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz taisnīgu atalgojumu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses, apspriežoties ar darba devēju un strādājošo organizācijām, apņemas: Atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus.

  10. - Minimālajai algai jābūt 60 % no vidējās algas

  11. Eiropas Savienības līgums(Māstrihtas līgums 07.02.1992.) Preambula (..) Apliecinot atbalstu brīvības un demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas principam, kā arī tiesiskuma principam, Apstiprinot savu atbalstu sociālajām pamattiesībām, kas definētas Eiropas Sociālajā hartā, kura parakstīta Turīnā 1961.gada 18.oktobrī, un 1989. gada Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, 3.pants Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (..) pamatā ir (..) sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību (..). Tā apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaužu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.

  12. Kāpēc Latvija bīstas atzīt 12. pantu ? • vecā Eiropas Sociālā harta (1961) 12. Visiem strādājošiem un to apgādājamiem ir tiesības uz sociālo drošību. • jaunā Pārstrādātā Eiropas Sociālā harta (1996) 12. Visiem strādājošajiem un to apgādājamajiem ir tiesības uz sociālo drošību.

  13. Hartas normu ieviešana Latvijā • vecā Eiropas Sociālā harta (19 pamattiesības) (Eiropas Savienības dibināšanas līgumā 07.02.1992. uzsvērta kā ES politikas dokuments) - pieņemta 18.12.1961. Turīnā - zaudē spēku 1998. gadā, valstīm parakstot Pārstrādāto Eiropas Sociālo hartu Latvijas Saeimā • ratificēta daļēji 06.12.2001. (10 panti no 19). no ieteiktajiem (obligātajiem) Hartas pantiem – 1., 5., 6., 12., 13., 16., 19. panti – Latvija neratificē 12. un 19. pantu • groza Hartas ratificēto tekstu Saeimas kanceleja ar 11.03.2003. paziņojumu, ka ticis 2001. gadā ratificēts nepareizs tulkojums • jaunā Pārstrādātā Eiropas Sociālā harta (31 tiesība) - atvērta parakstīšanai 03.06.1996. Strasbūrā • paredzēts, ka tā stājas spēkā 1998.gadā, aizvietojot 1961. gada Eiropas Sociālo hartu • no Latvijas valdības parakstījusi ir Labklājības ministre Dagnija Staķe 2003. g. Briselē • nav ratificēta Latvijas Saeimā līdz šim laikam (aizrit 16 gadi kopš Hartas atvēršanas) • Pārstrādātā Eiropas Sociālā harta ir cits dokuments, kas atšķiras no vecās 1961. gada Eiropas Sociālās hartas.

  14. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija(ANO Ģenerālā Asambleja 1948.gada 10.decembrī) 1.pants Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās.Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem jāizturas citam pret citu brālības garā. 3.pants Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību. 25. pants Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai, un tiesības uz nodrošinājumu sakarā ar bezdarbu, slimību, invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos eksistences līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.

  15. Pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām(ANO Ģenerālā Asambleja 1966.gada 16.decembrī) 4.pants [Paktā minēto] tiesību ierobežojumus valsts var noteikt vienīgi likumā un tikai tiktāl, ciktāl tas atbilst minēto tiesību raksturam, un vienīgi lai sekmētu vispārēju labklājību demokrātiskā sabiedrībā. 11.pants Šā pakta dalībvalstis atzīst katra tiesības uz to, lai viņam un viņa ģimenei būtu pietiekams dzīves līmenis, tas ir, nepieciešamais uzturs, apģērbs un mājoklis, un tiesības nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus. (..). 12.pants 1. Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni. 2. Pasākumos, kas šā pakta dalībvalstīm jāveic minēto tiesību pilnīgai realizēšanai, ietilpst pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu: c) epidēmisko un endēmisko slimību, arodslimību un citu slimību profilaksi un ārstēšanu un to apkarošanu; d) apstākļu radīšanu, kas nodrošinātu visiem medicīnisko palīdzību un medicīnisko kopšanu slimības gadījumā.

  16. Eiropas Savienības pamattiesību harta(izsludināta 14.12.2007., stājas spēkā Latvijā reizē ar Lisabonas līgumu 01.12.2009.) 34. pants Sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība 1.   Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un sociāliem pakalpojumiem, kuri saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi nodrošina aizsardzību tādos gadījumos kā maternitāte, slimība, nelaimes gadījums darba vietā, atrašanās apgādībā vai vecums, kā arī darba zaudējums. 3.   Apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu. 35. pants Veselības aizsardzība Ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti valstu tiesību aktos un praksē. Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

  17. Eiropas Komisija par pensijām 16.02.2012. baltā grāmata „Atbilstošu, drošu un noturīgu pensiju programmu” punkts 3.1.3. iesaka necelt pensionēšanās vecumu – ja [Latvijas valsts] nevar veikt atbilstošus nodarbinātības un veselības pasākumus.

  18. - Sociāli atbildīgas valsts princips 1) Cilvēka cienīgs dzīves līmenis valsts pienākums nodrošināt sociālās palīdzības, pamatpakalpojumu, kā arī izglītības, veselības un sociālās aprūpes, kultūras iestāžu pieejamību 2) Aizsardzība sociāla riska gadījumā valsts pienākums nodrošināt aizsardzību sociāla riska gadījumā; 3) Sociālais taisnīgums rūpes par sociālo atšķirību izlīdzināšanu, vājāko aizsardzību un iespēju vienlīdzību; 4) Cilvēka pienākumi pret sabiedrību ietver arī cilvēka pienākumus pret citiem cilvēkiem.

  19. Sociālās drošības sistēma • Izglītība • Bērnu un ģimenes aizsardzība • Nodarbinātības veicināšana • Veselības aizsardzība • Sociālā apdrošināšana (valsts) • Sociālā nodrošinājuma/sociālā atbalsta sistēma - sociālie pabalsti un pakalpojumi (valsts) - sociālā palīdzība, aprūpe un rehabilitācija (pašvaldības) • Mājoklis

  20. - Sociālais nodoklis ir ATCELTS 01.01.1998. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Pārejas noteikumu p.4 “Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par sociālo nodokli“” Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

  21. Finanšu plūsmas PVN, UIeN, akcīze, muita, nodevas, u.c., IeIeN, - veido Valsts budžetu – pašvaldību budžetu apmaksā birokrātiju un arī - izglītību, medicīnu, ģimenes, trūkumcietēji Sociālās apdrošināšanas iemaksas - veido sociālās apdrošināšanas budžetus apmaksā – bezdarbs, slimība, maternitāte, invaliditāte, apgādnieka zaudējums, vecāku (bērna) pabalsts, apbedīšana, pensija

  22. Valsts dalība pensiju apdrošināšanā Likuma "Par valsts budžetu 2012.gadam" 5.pielikums Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām 04.00.00 Sociālā apdrošināšana Sociālās apdrošināšanas iemaksas – kopā 1 252 256 757 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 964 724 953 Pārējie nenodokļu ieņēmumi – kopā 1 684 857 Valsts iemaksas valsts sociālajai apdrošināšanai valsts pensiju apdrošināšanai 1 612 320

  23. Sociālās apdrošināšanas veidi 1) valsts pensiju apdrošināšana (pensiju apdrošināšana); 2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (apdrošināšana pret bezdarbu); 3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (darba negadījumu apdrošināšana); 4) invaliditātes apdrošināšana; 5) maternitātes un slimības apdrošināšana; 6) vecāku apdrošināšana.

  24. Sociālās apdrošināšanas likmes 2012. (darba ņēmēji apdrošināti visiem veidiem) pensiju apdrošināšanai – 26,74 %; bezdarba gadījumam – 1,50 %; darba negadījumu apdrošināšanai – 0,41 %; invaliditātes apdrošināšanai – 3,16 %; maternitātes un slimības apdrošin. – 2,28 % vecāku apdrošināšanai – 1,00 %.

  25. Pensijas formula P = K / G uzkrātā kapitāla summa dalīta ar dzīves ilgumu pēc pensionēšanās (dzīves ilgumu nosaka MK noteikumos) (ap 200 mēneši jeb 17,5 gadi) .Likuma “Par valsts pensijām” 12. pants Piem.: ja mūžā uzkrāti ir 30 tūkstoši latu, tad ik mēnesi saņems izmaksu vienu 200 daļu no uzkrātā kapitāla jeb 150 latus.

  26. - Pensionēšanās vecuma celšana nozīmē UZKRĀTĀ KAPITĀLA DAĻAS NEIZMAKSĀŠANU / NACIONALIZĀCIJU Zaudējumi katrai personai 36 mēn x 150 lati = 5 400 lati

  27. - Valdības nodoms neizmaksājot personām to uzkrāto pensijas kapitālu iegūt 5 miljardus latu nav leģitīms

  28. Cik zaudē 1952.-1957. g.dzimušie Saīsinot pensiju izmaksu periodu no 2014. gada pirmos gadus pa 3 mēnešiem, un vēlāk jau pa 6 mēnešiem katru gadu, var aprēķināt, ka katram iedzīvotājam tiek atņemta dzīva nauda (kas jau ir iemaksāta pensiju fondā), bet kura vienkārši netiks izmaksāta) 1952. gadā dzimušiem -   600 lati katram    (3 mēneši x 200) 1953. gadā dzimušiem - 1200 lati katram    (6 mēneši x 200) 1954. gadā dzimušiem - 1800 lati katram    (9 mēneši x 200) 1955. gadā dzimušiem - 3000 lati katram    (15 mēneši x 200) 1956. gadā dzimušiem - 4200 lati katram    (21 mēneši x 200) 1957. gadā dzimušiem - 5400 lati katram    (27 mēneši x 200) Pašlaik pensija pēc citas formulas (lielāka nekā būs vēlāk) Ks=Vi x As x 0.2 As — apdrošināšanas stāžs par periodu līdz 1995.gadam (ieskaitot), Vi — gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas ar 1997.gadu, ņemot vērā pensijas kapitāla gada pieaugumu, ir piemērojama 1996.gada iemaksu algu līmenim.

  29. Cik zaudē “kompromisa” variantā Partijas Saeimā vienojās virzīt likuma 2. lasījumam – saīsināt pensiju izmaksu periodu no 2014. gada ik gadus gadus pa 3 mēnešiem, kas vidēji no katra strādājošā atņems sekojošu kapitāla daļu: 1952. gadā dzimušiem -   600 lati katram    (3 mēneši x 200) 1953. gadā dzimušiem - 1200 lati katram    (6 mēneši x 200) 1954. gadā dzimušiem - 1800 lati katram    (9 mēneši x 200) 1955. gadā dzimušiem - 2400 lati katram    (12 mēneši x 200) 1956. gadā dzimušiem - 3000 lati katram    (15 mēneši x 200) 1957. gadā dzimušiem - 3600 lati katram    (18 mēneši x 200) 1958. gadā dzimušiem - 4200 lati katram    (21 mēneši x 200) 1959. gadā dzimušiem - 4800 lati katram    (24 mēneši x 200) 1960. gadā dzimušiem - 5400 lati katram    (27 mēneši x 200) 1961. gadā dzimušiem - 6000 lati katram    (30 mēneši x 200) 1962. gadā dzimušiem - 6600 lati katram    (33 mēneši x 200) 1963. gadā dzimušiem - 7200 lati katram    (36 mēneši x 200)

  30. - 43 720 lati max iespējamais pensiju uzkrājums pat miljonāri nevarēja iemaksāt vairāk pensijas kapitāla uzkrājumā Nepareiza ir prakse izmaksāt 15-20 reizes vairāk nekā persona ir iemaksājusi (mūžā uzkrātos visus 50 tūkstošus izmaksā vienā gadā un turpmāk “noēst” citu personu kapitālu)

  31. “Max griesti” iemaksām pensijām

  32. Pensijas vecuma celšanai nav pamata • 1999. gadā jau tika paaugstināts Latvijā pensionēšanās vecums – no 55 uz 62 gadiem sievietēm, un no 60 uz 62 gadiem vīriešiem. ES prasības ir izpildītas. • Eiropas Komisija 16.02.2012. baltajā grāmatā „Atbilstošu, drošu un noturīgu pensiju programmu” punktā 3.1.3. iesaka necelt pensionēšanās vecumu, ja valsts nevar veikt atbilstošus nodarbinātības un veselības pasākumus. • Latvija joprojām izvairās ratificēt 1996. gada Pārstrādāto Eiropas Sociālo hartu un tās 4. pantu „Tiesības uz taisnīgu atlīdzību par darbu”. • Latvijā ir pensiju apdrošināšana, kurā valsts nepiedalās • Valdības parāds sociālās apdrošināšanas budžetiem (pensiju fondam) ir ap 3 miljardi latu, neskaitot kavējuma procentus.

  33. - No 55 uz 62 gadiem ceļot pensionēšanās vecumu Sieviešu upuris – 1,2 miljardi latu tika izvazāts Jauniešiem tagad upurējot savu uzkrājumu 5 miljardus latu tie atkal tiks izvazāti

  34. - Paldies par uzmanību !

  35. Eiropas padomes statūtiLondona 05. 05. 1949 1. pants a) Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās locekļiem to ideālu un principu nodrošināšanai un īstenošanai, kuri veido šo valstu kopējo mantojumu un veicina to ekonomisko un sociālo progresu. b) Šis mērķis tiks īstenots ar Padomes institūciju palīdzību, apspriežot jautājumus, kuri skar visu locekļu intereses, noslēdzot līgumus un kopīgi darbojoties ekonomikas, sociālajā, kultūras, zinātnes, likumdošanas un administratīvajā jomā, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību saglabāšanā un tālākajā īstenošanā. 3. pants Katram Eiropas Padomes loceklim ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības

  36. Eiropas Savienības pamattiesību harta(izsludināta 14.12.2007., stājas spēkā Latvijā reizē ar Lisabonas līgumu 01.12.2009.) Preambula Šajā Hartā, ievērojot Savienības kompetences un uzdevumus, kā arī subsidiaritātes principu, no jauna ir apstiprinātas tiesības, kuru pamatā ir dalībvalstu konstitucionālās tradīcijas un starptautiskās saistības, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Savienības un Eiropas Padomes pieņemtās Sociālās hartas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. 41. pants Tiesības uz labu pārvaldību 1.   Ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās. 2.   Šīs tiesības ietver: a) ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt b) ikvienas personas tiesības piekļūt materiāliem, kas uz to attiecas, ievērojot konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus; c) pārvaldes pienākumu pamatot savus lēmumus.

  37. 12. pants - Tiesības uz sociālo drošību Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz sociālo aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas: 1. ieviest un uzturēt sociālās drošības sistēmu; 2. uzturēt sociālās drošības sistēmu apmierinošā līmenī, vismaz līdzīgu tam, kas nepieciešams, lai ratificētu Eiropas Sociālās Drošības kodeksu; 3. apņemties progresīvi paaugstināt sociālās sistēmas nodrošināšanu līdz augstākam līmenim; 4. noslēdzot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus līgumus vai citiem līdzekļiem veikt pasākumus saskaņā ar šajos līgumos minētajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu sekojošo: (a) vienlīdzīgu attieksmi pret savas valsts pilsoņiem un citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem attiecībā uz sociālās nodrošināšanas tiesībām, ieskaitot no sociālās likumdošanas izrietošo materiālo atbalstu, neņemot vērā aizsargājamo personu pārvietošanos Līgumslēdzēju pušu teritorijā; (b) sociālās nodrošināšanas tiesību nodrošināšana, saglabāšana un turpināšana ar tādiem līdzekļiem kā apdrošināšanas vai nodarbinātības periodu, kuri uzkrāti saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvo aktu, summēšana.

  38. - Latvija ir sociāli atbildīga valsts ! “Latvija ir sociāli atbildīga valsts, proti, tāda valsts, kas likumdošanā, pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu. Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir sabiedrībā izlīdzināt būtiskākās sociālās atšķirības un katrai iedzīvotāju grupai nodrošināt atbilstošu dzīves standartu. Likumdevēja izraudzītos līdzekļus par samērīgiem leģitīmā mērķa sasniegšanai var atzīt tikai tad, ja tie atbilst sociāli atbildīgas valsts principam”. No Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra spriedumalietā Nr. 2006-07-01

  39. Latvijas Satversme 109. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. 106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu. 107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu. 108. Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. 111.Valstsaizsargā cilvēkuveselībuungarantē ikvienammedicīniskāspalīdzībasminimumu. 112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.

  40. Kļūda ratifikācijas likumā Precizējot iepriekš izsludināto likumu "Par Eiropas Sociālo hartu" 2001. gada 18. decembrī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz ar likumu "Par Eiropas Sociālo hartu" izsludinātajā Eiropas Sociālās hartas tulkojumā ir ieviesušās tehniskas kļūdas. Saeimas Ārlietu komisijā 2002. gada 27. februārī ir konstatēts, ka kļūda radusies Labklājības ministrijas neprecīzi veiktā tulkojuma dēļ. Eiropas Sociālās hartas tulkojuma pareizā redakcija - zemāk. Saeimas kanceleja 11.03.2003. Latvijas Vēstnesis, Nr. 38 (2803)

More Related