1 / 44

Treinamentu ba Rede Edukasaun Orsamentu Jerál Estadu

Treinamentu ba Rede Edukasaun Orsamentu Jerál Estadu. 12 Dezembru 2012. Husi Charles Scheiner, La’o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua Martires da Patria, Bebora, Dili, Timor-Leste

danton
Download Presentation

Treinamentu ba Rede Edukasaun Orsamentu Jerál Estadu

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Treinamentu ba Rede EdukasaunOrsamentu Jerál Estadu 12 Dezembru 2012 Husi Charles Scheiner, La’o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua Martires da Patria, Bebora, Dili, Timor-Leste Tel: +670 332 1040email: info@laohamutuk.org Website: www.laohamutuk.org

  2. Tópiku atu diskute • Panorama Orsamentu Estadu • Ekonomia no sustentavelidade • Orsamentu aloka ba edukasaun • Timor-Leste kompara ho nasaun seluk • Ezekusaun alokasaun ba edukasaun • Fonte informasaun kona ba OJE

  3. Konseitu Báziku • Reseita/Revenue/Rendimentu • Despesas/Expenditure/Gastus • Transferénsia • Virement • Gap ka Defisit • Carry Over • Sustentaveis/Sustainable/Sustentavel • Investimentu ka gastu • Dívida Públiku • Inflasaun

  4. Orsamentu orijinál; la inklui mudansa husi Orsamentu Retifikativu.

  5. Maioria povo moris hanesan agrikultór subsistensia. • Area agrikultura barak liu iha area kosta súl. • Governu aloka de'it t$26 (1.6% husi OJE 2012) ba agrikultura.

  6. Fontes OJE 2012

  7. T-L Depende ba Osan husi Mina-Rai • Orsamentu Estadu 2012:………………………………………. Tokon $1,674Tokon $1,495 (89%) sei mai husi Fundu Petróleu. • Non-oil GDP iha 2012:..………………………………………… Tokon $930 • GNI iha 2012:…………………………………………………........ Tokon $3,750Tokon $2,497mai husi esportasaun mina no gas naun-renovable. Hamutukho Tokon $ 324 husi investimentu Fundu Petróleu, persentajen 75% ekonomia nasionál tomak, no and 97% reseita estadu nian. Reseitas mina sei tun kada tinan no bele remata iha tinan 2024. • Atividade estadu nian, selu ho osan mina, maizumenus metade ita nia ekonomia “naun-mina,” tanba osan ida ne’e sirkula iha ekonomia lokál. • Rendimentu mina la fó empregu ka osan ba ema sira – hotu ba Estadu de’it. • Maske Fundu Petróleu bele apoiu igualdade entre jerasaun sira, FP labele garantia boa governasaun ka prevene korrupsaun, no sai mamuk lalais se ita kontinua polítika atuál. Sudan Súl iha nasaun ida de'it iha mundu depende maka’as liu husi mina no gas kompara ho Timor-Leste.

  8. Benefísiu finansial husi projetu Sunrise

  9. Balansu komérsiu Balansu pagamentu 2011: Osan tama: t$ 490 (exclui mina) Osan sai: t$1,873

  10. Inflasaun anuál, tuir DNE

  11. Impaktu inflasaun • Sasán folin sa’e. • Kapasidade atu hola sasán tun. • Ema ki’ik mak sofre liu. • Difikuldade atu hahú negósiu.

  12. Labarik barak sei sai joven. Timor-Leste enfrenta problema agora atu hetan empregu ba joven na’in 15,000 sei tama iha forsa laboral durante tinan 2012. Iha tinan 2024, joven na’in 30,000 foun sei buka servisu kada tinan, no mina sai maran ona. Joven sira agora daudaun sei iha labarik ona.

  13. Dili diferente tebes husi distritu sira. Liu 70% populasaun iha Dili iha parte 20% (quintile) riku liu husi povo nasionál, maibé 2.5% de’it moris iha liña pobreza nia okos. Liu metade populasaun hela iha distritu moris ho pobreza.

  14. O Fundo Petrolífero deve contribuir para uma gestão sensata dos recursos petrolíferos para benefício da geração actual e das gerações vindouras. ( Lei Fundu Petroleu) Konsekuénsia empréstimu bainhira mina-maran • Maske osan laiha, GoTL tenke prioritiza atu selu tusan uluk, molok dezenvolve povo. • Setór servisu públiku sai fraku liutan. • Deve ohin, fó naha todan ba jerasaun futuru. • Uza Fundu Petróleu ba selu deve ohin loron, ignora tiha direitu moris jerasaun futuru. • Ita entrega eransa kiak ba ita nia oan sira.

  15. Saida mak Timor-oan na’in 600,000 ho idade servisu halo ba traballu?

  16. Ajudu husi doadores menus

  17. Edukasaun Primária, Sekundária no Superior Fonte: UN ESCAP Statistical Yearbook for Asia and the Pacific, www.unescap.org/stat October 2012

  18. Númeru estudante ba kada profesór

  19. Halo hotu eskola primária

  20. Kuidadu: GDP kria distorsaun! Iha tinan 2010, TL nia GDP: tokon $ 876 GNI: tokon $3,199. Iha nasaun seluk, GNI no GDP besik hanesan. Timor-Leste (% of GNI) 2.4 4.7 3.8

  21. TL gasta menus ba Servisu Sosiais Nasaun sira ne'ebé atinje MDG gasta 28% husi OJE ba saúde no edukasaun. Timor-Leste aloka de'it 10.4% iha 2012.

  22. Alokasaun O.R. 2012: t$1,674.1 foun Saláriu t$ 139.0 Sasán no servisu (Goods and services, ink FDKU) t$ 378.5 Kapitál Menór t$ 47.8 Transferénsia Públiku (Individual/organizasaun) t$ 199.6 Kapitál Dezenvolvimentu (inklui Fundu Infra.) t$1,131.7 Doadór sira t$ 221.8 Fundu Konsolidadu t$ 893.9 Fundu Infrastrutura (inklui carry-over) t$1,006.9 Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu t$ 37.4 Total t$1,931.3 Númeru balun ladún konsistente iha Governu nia dokumentu sira.

  23. Ezekusaun O.R. 2012 Fonte: Portal Transparénsia, 11 Dezembru 2012

  24. Fonte informasaun kona ba OJE • La’o Hamutuk nia websitehttp://www.laohamutuk.org/econ/OGE12/10OJE2012Te.htmhttp://www.laohamutuk.org/econ/OGE13/12OJE2013.htm • Livru neen OJE no OR http://www.mof.gov.tl/category/documents-and-forms/budget-documents/budget-current/?lang=tl • Lei OJE iha Jornál da Repúblika http://www.jornal.gov.tl/ • Relatóriu Ministériu Finansas nian kona ba ezekusaunhttp://www.mof.gov.tl/category/documents-and-forms/treasury-documents/budget-execution-reports/?lang=tl • Konta Jerál Estadu (2011) http://www.laohamutuk.org/econ/OGE11/CGA11/LHsubComCGSA2011Nov12.htm • Portal Transparénsia http://www.transparency.gov.tl/tetum.html • Google translate http://translate.google.com/

  25. Despeza ezekuta ba edukasaun kompara ho OJE tomak Fonte: Relatóriu Ezekusaun OJE husi Ministériu Finansas, 2008-2011

  26. Despeza total husi Fundu Konsolidadu durante 2011

  27. Livru neen husi Min. Finansas • Panorama / sumariu Objetivu, estratéjia, ekonomia, reseita, gastu, finansiamentu, Fundu Petróleu, inisiativas foun • Planu de Asaun Anuál Husi kada ministériu • Distritu Programa iha kada distritu, subdistritu no suku • Linhas Orsamentál (parte rua) To’o nivel diresaun ka órgaun • Parseiru de Dezenvolvimentu Husi kada doadór, ba kada órgaun, projetu no distritu • Fundus Espesiál Lista projetu iha FI no FDKU ba tinan lima Bele hetan husi La’o Hamutuk ka Ministériu Finansas nia website.

  28. Livru 2 OJE 2012.Planu Asaun Anuál.Pájina 22 kona ba planu trimestral.http://www.laohamutuk.org/econ/OGE12/Book2finalPt.pdf

  29. Livru 3 OJE 2012. Distritu sira Parte kona ba edukasaun de’it. Livru ida ne’e mós inklui setór seluk. http://www.laohamutuk.org/econ/OGE12/Book3finalTe.pdf

  30. OJE 2012 ba Ministériu EdukasaunLivru 4B inklui pájina 32 ho detallu kona ba kada diresaun iha Min. Ed. http://www.laohamutuk.org/econ/OGE12/Book4bFinalPt.pdf

  31. Livru 5 OJE 2012. Parseiru Dezenvolvimentu Pájina 4 tan ho projetu 33 husi doadór sira, inklui 4 ho NGO sira http://www.laohamutuk.org/econ/OGE12/Book5finalEn.pdf

  32. Fundu Infrastrutura ba Edukasaun iha 2012 http://www.laohamutuk.org/econ/OGE12/Book6finalPt.pdf

  33. Fundu Infrastrutura 2012. Alokasaun no ezekusaun

  34. Mudansa iha Orsamentu Retifikativu 2012ba Edukasaunhttp://www.laohamutuk.org/econ/OR12/12OR2012.htm#proposal

  35. Tinan fiskál besik atu remata. Agora daudauk, tenke asina kontratu lalais. Eskola Portugeza de’it hetan osan boot husi Fundu Infrastrutura.

  36. Ministériu Edukasaun 2012 (FKTL) Alokasaun t$93.5 Despeza atuál t$42.5 To’o 11 Dezembru 2012

  37. Alokasaun FDKH no UNTL Universidade Nasionál Timor-Leste Universidade iha Rai Seluk tokon $15.6 tokon $11.4 Estudante na’in hira? Estudante uitoan liu. La inklui t$4.6 iha Fundu Infrastrutura Inklui t$18.6 ba funsionáriu públiku sira

  38. Fundu Dez. Kapitál Umanu • Uza lori fó treinamentu no bolsu Estudu ba Timor oan. • Haforsa “estadu” maibé la haforsa povo. • Ezekusaun sei fraku. • Di’ak ba tempu badak, maibé la di’ak ba tempu naruk.

  39. Fundu Dez. Kapitál Umanu 2012 Alokasaun t$37.4 Despeza atuál t$28.3 To’o 11 Dezembru 2012

  40. Durante tinan 2011, Ministériu Edukasaun selu husi Fundu Kontinjénsia dala 93, ho montante total tokon $4.Buat barak la'ós urjente ka labele antisipa. Bele hetan lista kompletu iha:http://www.laohamutuk.org/econ/OGE11/CGA11/ContingencyFund2011.pdf …

  41. Kontratu ba Sektór Edukasaun husi Portal Aprovizionamentu Bele hetan lista kompletu iha:http://www.laohamutuk.org/econ/portal/ProcurementPortal16Nov2012.pdf

  42. Obrigado barak. Bele hetan informasaun tan no atualiza iha • La’o Hamutuk nia website http://www.laohamutuk.org • La’o Hamutuk nia bloghttp://laohamutuk.blogspot.com/ • Reference DVD-ROM available from our office. Institute Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua Martires do Patria, Bebora, Dili, Timor-Leste Mailing address: P.O. Box 340, Dili, Timor-Leste Telephone: +670 7723 4330 (mobile) +670 332 1040 (landline) Email: info@laohamutuk.org

More Related