Kulturoloģija

1. Kulturoloģija 11.klase (12.nodarbība)

2. Ar ko ir īpaša Krēta? Antīkā kultūra Grieķija Roma Ar ko ir īpaša Apenīnu pussala? • Līdzīga milzīgam zābakam; • Senajā Itālijā klimats bija mitrāks un vēsāks nekāSenajā Grieķijā. Seni nostāsti vēsta, ka nosaukumu Itālija zemei devuši grieķu kuģinieki; • Jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē Itālijas dienvidos sāka apmesties grieķu kolonisti, bet no 8. līdz 6. gs. p.m.ē grieķu kolonijas aizņēma jau visu Dienviditālijas piekrasti, kā arī Sicīlijas salu. • Lielākā Grieķijas sala; • Gadu tūkstošiem krustojušies jūrasbraucēju ceļi starp Eiropu, Āziju un Āfriku; • Tā ir starp civilizācijas senākajiem šūpuļiem, kura noslēpumi vēl joprojām pilnībā nav atminēti; • Salinieki paši to skanīgi sauc par megali nisi - kas nozīmē Lielā sala. Senatnē to pazina kā vēju salu un ticēja, ka te ir mājvieta vēju dievam Eolam.

3. Grieķija - ARHITEKTŪRA Kultūra, kura aiz sevis atstājusi fantastiski būvētas pilis. Par augsti attīstīto civilizāciju var spriest no izziņas materiāliem un arheoloģiskajiem izrakumiem - 1600 istabu labirints, daudzas krāsainas freskas uz sienām, ventilācijas, apgaismes un kanalizācijas sistēma. Mīnojiešiem pastāvēja sava rakstība, ko vēl līdz šim pilnībā nav izdevies atšifrēt. Krētas Minoju pils ir angļu arheologa Artura Evansa mūža darbs. Knosas pils.

4. Grieķija - IEDZĪVOTĀJI Ahajieši bijuši tā saucamā „jūras tauta,” kas būtībā bija nevis tauta, bet gan jūras pirātu kopums. Izmantojot viltu un uzpirkšanu, ahajiešu vadoņiem daudzviet izdevās ieņemt kādu Grieķijas piekrastes pilsētu, uzkundzēties tās iedzīvotājiem un apmesties tajā uz dzīvi. Ar laiku ahajieši sāka veidot nopietnākus valstiskus veidojumus un dibināt monarhijas.

5. Grieķija - MITOLOĢIJA Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Grieķijā, un tajā tiek stāstīts par dieviem un varoņiem, par dabu, par pasauli, tās izveidošanos, kā arī viņu kultu un rituālu nozīmīgumu. Tā bija daļa no Senās Grieķijas reliģijas. Grieķu mitoloģija ir izklāstīta ļoti lielā stāstu krājumā, kā arī attēlota mākslā, piemēram, gleznās, uz vāzēm, kā arī ziedojumos, kas pasniegti dieviem. Grieķu mītos tiek stāstīts, kā ir izveidojusies pasaule, kādi notikumi ir norisinājušies dažādu grieķu dievu, dieviešu un varoņu dzīvēs, kā arī citi mitoloģiski notikumi. Sākotnēji tie ir pārgājuši no paaudzes uz paaudzi tikai mutvārdu ceļā; mūsdienās zināmie mīti galvenokārt ir iegūti no sengrieķu literatūras. Grieķu mitoloģija ir atstājusi milzīgu iespaidu uz turpmāko kultūras un visas pasaules mākslas attīstību.

6. Grieķija Patiesā mitoloģija izklausās pēc smagā porno ar šausmu filmu elementiem...  Viss sācies no Urāna un viņa mātes Gajas, sauktas arī par Māti Zemi, asinsgrēka. Vispirms viņiem piedzima ciklopi, pēc tam – titāni. Ciklopi sacēla nemierus, un Urāns viņus patrieca uz toreizējo elli Tartaru. Vēlāk Urāns un Gaja sagaidīja normālu pēcnācēju Kronu Krons Ciklops

7. Grieķija Tad Gaja savam dēlam Kronam (Laiks) iedeva sirpi, ar kuru viņš savam tēvam nocirta vairošanās orgānu. To viņš iemeta jūrā un no asiņu putām iznira Afrodīte, ko nosauca par Skaistuma un Mīlestības dievieti, kas dzimusi no jūras putām. To paveicis, Krons apprecēja savu māsu Reju un ieņēma tēva troni, taču viņam pareģoja, ka tronī sēdīsies viens no viņa bērniem. Tāpēc Krons visus savus bērnus norija. Reja sadusmojās par šo sava vīra rīcību un paspēja paslēpt savu trešo dēlu Zevu Krētā. Afrodīte un Erots

8. Grieķija Kad Zevs pieauga, viņš iekļuva sava tēva Krona pilī un iedzirdīja viņam anīsa šņabi ar vemjamajām zālēm. Krons atrija visus savus bērnus, ko bija norijis un sākās Krona kari ar bērniem. Kad tie beidzās, trīs brāļi sadalīja pasauli Aīds ieguva pazemi Zevs valdīja pār zemi Poseidons - jūru

9. Grieķija Pēc tēva gāšanas Zeva pirmais varas pierādījums bija titānes Metīdes izvarošana. Un atkal likteņa dieves pareģoja, ka viņiem piedzims dēls, kas atņems Zevam troni. Tāpēc Zevs norija grūto Metīdu. Pēc kāda laika Zevu sāka mocīt briesmīgas galvassāpes un viņš ar Prometeja palīdzību no galvas dzīlēm dzemdināja Atēnu pilnā bruņojumā, kas ir gudrības un taisnīga kara dieviete.  Metīdas izvarošana bija tikai sākums. Zeva mīlas dēkas kļuva arvien bezkaunīgākas. Ar savu īsto sievu Hēru Zevam bija tikai divi bērni – kara dievs Aress un kalējs Hefaists. Hēra bija greizsirdīga, tāpēc Zevs centās slēpt savu neuzticību, katru reizi pieņemot dažādas formas. Atēna

10. Grieķija Ar Persefoni viņš gulēja pārvērties zalktī (un piedzima Artemīda - medību un šķīstības dieviete). Ar Lēdu, pārvērties par gulbi, kas izdēja olu, no kuras izšķīlās dvīņi Kastors un Polideiks, un arī skaistā Helēna (tā pati, kuras dēļ izcēlās Trojas karš). Kā redzams, dievi nevairījās no miesiskām attiecībām ar mirstīgajām. Tā radās pusdievi un varoņi. Piemēram, Hērakls.  Pārvērties par vērsi, Zevs nolaupīja mirstīgo Eiropu un aizgādāja uz Krētu...

11. Grieķija Pēc kāda laika Eiropai piedzima dēls Mīnojs, kurš no mātes mantoja mīlestību pret vēršiem. Reiz Poseidons atsūtīja viņa no jūras baltu vērsi, kas bija jāupurē. Bet mīlestība pret vēršiem izrādījās stiprāka, un Mīnojs to neupurēja, bet paturēja sev. Poseidons ļoti sadusmojās, tāpēc atriebās un panāca, ka baltajā vērsī iemīlas Mīnoja sieva. Lai iekārdinātu vērsi, Mīnoja sieva aizgāja pie slavenā amatnieka Daidala un palūdza uztaisīt govi ar izplestām kājām. Mīnoja sieva ielīda govs modelī un ļāva bullim sevi aplēkt.

12. Grieķija Pēc šiem mīlas priekiem Mīnoja sieva palika grūta un dzemdēja briesmoni – pa pusei vērsi, pa pusei cilvēku, kas pieaudzis kļuva par Mīnotauru – cilvēku rijēju. Izcēlās skandāls, ko vajadzēja noklusināt Daidalam, jo arī viņš savu roku tajā visā bija pielicis. Viņam lika izveidot labirintu, kura vidū iemitināja Mīnotauru. Ganimēds bija valdnieka Troja un nimfas dēls. Viņš bija īpaši skaists, tāpēc iepatikās Zevam. Šoreiz viņš pārvērtās par ērgli un, kā jau Zevam patīk to darīt, nolaupīja jaunekli. Ganimēds Mīnotaurs

13. Grieķija - LITERATŪRA Par senāko grieķu daiļliteratūras pieminekļu eposu ,,Iliāda” un ,,Odiseja” autoru tiek uzskatīts aklais dziesminieks Homērs. ,,Iliāda” stāsta par Trojas aplenkšanas pēdējā, desmitā gada notikumiem. ,,Odiseja” ir nedaudz jaunāka poēma par ,,Iliādu”. Tā veltīta grieķu varoņa Odiseja piedzīvojumiem pēc Trojas kara, kas, jūras dieva Poseidona vajāts, viņš klejo desmit gadus, līdz atgriežas pie uzticīgās sievas Penelopes. Poēmu saturu veidojis ne tikai bagāts grieķu folkloras un mitoloģijas materiāls un paša autora mākslinieciskā fantāzija, bet arī vēsturiski fakti. Troja patiesi ir eksistējusi: arheoloģisko izrakumu rezultātā tika atklāti vairāki šīs pilsētiņas kultūrslāņi.

14. Grieķija - POLISAS Polisa nebija pilsēta tās mūsdienu izpratnē — kā zināms pretstats laukiem vai provincei ar raksturīgo atšķirīgo nodarbošanās un dzīves veidu. Drīzāk tieši otrādi — polisa bija komūna, kas aptvēra vairāk vai mazāk kompaktu, autonomu apdzīvotu vietu (nomu vai ciematu) grupu ar savu iekšējo likumdošanas un izpildvaru. Tieši ciemati noteica, kas būs un kas nebūs polisas pilsonis, ciematu pārstāvji ievēlēja arī polisas vecāko un padomi, kuriem piederēja reālā vara polisā. Polisa parasti bija nostiprināta pret ienaidnieku uzbrukumiem. Ja polisa bija neliela, to apjoza cietokšņa siena. Polisām attīstoties ap tām veidojās ciemati un apdzīvotas vietas, bet polisas centrs attīstījās kā pilsēta - administratīvs un kultūras centrs, saglabājot un nostiprinot arī savu aizsardzības nozīmi. Spartai nebija nocietinātas centrālās daļas.

15. Grieķija Grieķu polisas Sparta

16. Grieķija - SPARTA Sparta bija visstiprākā polisa Grieķijā. Sociālā un valsts iekārta atšķīrās no citām Grieķijas polisām. Spartā bija ļoti liels skaits nebrīvo iedzīvotāju – helotu. Pilsētvalstiņā (polisā) bija apmēram 10 tūkstoši brīvu cilvēku (vergturu) un 250 tūkstoši pakļauto (vergu). Laika gaitā Sparta pārvērtās par tādu kā stingras kārtības zonu, jo Spartas polisas pilsoņi – hoplīti baidījās, ka heloti varētu sacelties. Spartā valsts audzināšana un izglītība bija obligāta visiem veselajiem bērniem un jauniešiem. Audzināšanas mērķis bija izturīgs, drosmīgs un arī nežēlīgs karavīrs. To noteica patstāvīgie kari un arī attiecības starp vergturiem un vergiem valstī. Spartā pievērsa uzmanību arī meiteņu audzināšanai. Viņām ieaudzināja vēlmi piedalīties dzīves norisēs. Spartā mātes pašas rūpējās par savu bērnu fizisko un morālo audzināšanu. Ar to viņas bija slavenas visā Grieķijā. Tomēr, pastāvot tēva kultam, tēvs atņēma dzīvību bērnam, ja fiziski bērns nevarēja būt noderīgs valstij.

17. Grieķija - DEMOKRĀTIJA Atēnu demokrātijā katram pilsonim – cilvēkam, kurš dzimis Atēnās – bija tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Sengrieķu demokrātijas pamatprincipi atzina visu pilsoņu brīvību un vienlīdzību, tomēr sievietes no politiskās dzīves bija pilnīgi izslēgtas. Šī kārtība pastāvēja ne tikai Atēnās, taču Atēnas bija vienīgā polisa, kurā demokrātija tika radīta pilnībā. Viens no antīkās demokrātijas pamatprincipiem bija tiešā demokrātija. Šajā gadījumā tauta savu gribu pauda tieši, bez pārstāvniecības institūciju starpniecības. Tautas sapulcē lēmumi tika pieņemti, balsojot visiem pilntiesīgajiem pilsoņiem. Lēmums stājās spēkā saskaņā ar pilsoņu vairākuma gribu.

18. Grieķija – SADZĪVE, ikdiena Atēnietis cēlās līdz ar rītausmu un ar lūgšanu sveica sauli. Pēc maizes un vīna iebaudīšanas viņš devās uz ielas. Izņemot amatniekus, kuri pārsvarā strādāja savu māju darbnīcās, pārējie brīvie grieķi izgāja ielās: "Kas jauns? Kas notiek sabiedrībā?" Šī interese bez masu mēdijiem bija dabiska un saprotama. Vīri neinteresējās par kaimiņu strīdiem, bet gan par sabiedriskajiem un politiskajiem notikumiem, par jūras braucieniem, par kaimiņvalstīm. Notikumus stundām ilgi varēja apspriest, teiksim, frizētavās, kur bārdas skūšana ieilga tik ilgi, cik ilgi ritēja diskusija. Lai katrs jaunpienācējs varētu brīvi un nepiespiesti iesaistīties sarunās, vīri cits citu uzrunāja ar "tu", jo diskusijā nebija svarīgs ne tavs vecums, ne maka biezums, ne stāvoklis, bet gan tas, ka katrs pilsonis aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē.

19. Grieķija – ĢIMENE • Gan reliģijai, gan sabiedrībai bija nosodoša attieksme pret vīriešiem, kas nestājās laulībā. • Sievietes uzskatīja par pastāvīgai dzīvei un rīcībai nespējīgām būtnēm, un politisku tiesību tām nebija. Sievietēm nebija pilsoņu tiesības, tikai Atēnās dzimušās pilsonības apritē varēja kļūt par sievām un dzemdēt pilsoņus. • Atēnu pilsoņu meitām dzima pilsoņi, bet citām sievietēm bērni. • Ciemiņi nedrīkstēja sarunāties ar sievu. • Meitām vīru izraudzīja tēvs. Laulības bija darījums • Starp vīru un sievu parasti bija liela vecuma starpība: meitas pie vīra tika izdotas ~13 – 15 gadus vecas, bet vīrieši parasti precējās ~ 30 gadu vecumu. • Grieķijā bija atļauts vergus sist, bet ne nogalināt. • Vergs varēja iesūdzēt savu saimnieku tiesā par vardarbību. Vergam bija atļauts aizbēgt un paslēpties pie tempļa, ja saimnieks slikti pret viņu izturējās. Ja valsts atzina saimnieku par vainīgu, tā pārpirka vergu un pārdeva citam saimniekam.

20. Grieķija – IZGLĪTĪBA • SPARTA Iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar karošanu. Spartiešu dzīvesveids bija skarbs un pakļauts disciplīnai. Katrs spartietis sāka trenēšanos kara mākslā 7 gadu vecumā un palika karavīrs līdz 60 gadu vecumam. Visā Grieķijā baidījās no bargajiem spartiešu karavīriem. Arī sievietes bija labā fiziskā formā, jo nodarbojās ar skriešanu un cīņu. Par spartietēm teica:” Vienīgi Spartā vīri ieklausās sievās.” Uz to kāda spartiete atbildēja:’’ Vienīgi Spartā sievas dzemdē īstus vīrus!” • ATĒNAS Meitas skolā negāja, visu ģimenes dzīvei nepieciešamo viņas iemācījās mājās, arī slimnieka kopšanu. Zēniem mācības sākās septiņu gadu vecumā. Šajā laikā zēns pārgāja tēva aizbildniecībā. Uzskatīja, ka labai izglītībai nepieciešams gramatiķis, kitārists (mūziķis) un vingrošanas skolotājs.

21. Grieķija – IZGLĪTĪBA Atēnu skola

22. Grieķija – APĢĒRBS

23. Jautājumi zināšanu nostiprināšanai 1. Ar ko īpaša Krēta? 2. Kas ir ahajieši? 3. Kas ir polisa? 4. Ar ko īpaša Sparta? 5. Kādas ir grieķu ģimenes īpatnības? 6. Ar ko atšķīrās izglītība Spartā no izglītības Atēnās? 7. Kas ir Atēnu demokrātija?

24. Literatūras avoti • Andrejs Mūrnieks „Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē II ” RaKa 2000. • Andris Rubenis „Senās Grieķijas kultūra” Zvaigzne ABC 1998. • Autoru kolektīvs „Lielā ilustrētā enciklopēdija” Zvaigzne ABC 1996. • Autoru kolektīvs „Pasaules vēsture vidusskolai I ” Zvaigzne ABC 2000. • Mārīte Lapiņa „Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolai I ” RaKa 1998 2006-02-02 Dzirkstele Ella Bezrukih • http://lv.wikipedia.org/wiki/Egejas_civiliz%C4%81cija "Volume: Hellas, Article: Greek Mythology". Encyclopaedia The Helios. (1952).  • http://vesture.eu/index.php/Sparta • http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-domraksts/atenu-demokratija.html • http://www.atlants.lv/konspekts/grieku-persiesu-kari/355347/ • http://www.atlants.lv/referats/grieku-sadzive/706437/ • http://www.spoki.lv/vesture/Necenzeta-sengrieku-mitologija/257931