CĪŅA PAR VARU

1. CĪŅA PAR VARU Izmantotās Bībeles rakstuvietas citētas no Glika tulkojuma 7. tēma 14. novembrī, 2009

2. SACELŠANĀS VADOŅI

3. SAGATAVOŠANĀS “Kādu laiku šo darbu veica slepenībā. Bet, tiklīdz visa kustība bija kļuvusi pietiekoši spēcīga, lai varētu pastāvēt atklāti, tā Korahs parādījās šīs grupas priekšgalā un atklāti apvainoja Mozu un Āronu, ka tie patvaļīgi sagrābuši varu savās rokās, uz ko būtu tiesības arī Koraham un viņa biedriem. Tālāk tie izvirzīja apvainojumu, ka tautai tiek nolaupīta brīvība un neatkarība. “Lai nu jums pietiek!” teica sazvērnieki, jo “visa draudze tagad ir svēta, jo pats tas Kungs ir viņas vidū; kādēļ tad jūs vēl gribat būt par virsaišiem un valdīt pār tā Kunga draudzi?” ” E.G.W. (Sentēvi un pravieši, 398. lp.)

4. KĀDUS ARGUMENTUS TIE MINĒJA TAUTAI ? • Tie izmantoja savu prāta pārākumu pār tautu, jo tauta juta vilšanos par tik ilgo maldīšanos tuksnesī. Viņi centās atmodināt vecās šaubas, greizsirdību un naidu. • Tie iedomājās, ka tautas neapmierinātība uzkāps debesīs un pierādīs, ka Dieva dusmas ir bijusi kļūda. • Viņi centās ieskaidrot, ka draudze ne pie kā nav vainīga, ka tā tikai cenšas aizstāvēt savas tiesības.

5. KĀDUS ARGUMENTUS TIE IZMANTOJA, LAI PĀRLIECINĀTU CILVĒKUS ? • Saskaņā ar tiem, Mozus ir valdonīgs vadonis; ka viņš cenšas pierādīt, ka tauta ir tikai grēcinieki, kaut gan tie ir svēta tauta un Dievs ir viņu vidū. • Tie izteica spriedumu, ka patiesībā pie visām nelaimēm vainojams Mozus, ka viņu neieiešana Kānaānas zemē ir Mozus un Ārona nepareizās līderības sekas. • Korus paziņoja, ka ja viņš būtu tautas vadonis, viņš grēku uzrādīšanas vietā rūpētos par to labākiem dzīvošanas apstākļiem, kas nodrošinātu tiem mierpilnu un laimīgu ceļojumu nevis maldīšanos tuksnesī šurpu turpu ceļā uz apsolīto zemi.

6. KĀ SACELŠANĀS ATTĪSTĪJĀS ? • To pirmās runas sašķēla vīru pret vīru tautā un tad šaubas iesakņojās arī tautas vadītājos. Viņu dotie mājieni tika uzņemti ar tādu neuzmanību, ka tie gāja tālāk un nebaidījās riskēt, ka tie beigu beigās sāka ticēt paši sev un domāja, ka ir Dieva pamudināti veikt šo sacelšanos. • Tie, kas pelnījuši nosodījumu, nav nekas patīkamāks, kā saņemt uzslavas un atbalstu. • Nekad agrāk vēl tautā nebija bijusi tāda saliedētība un harmonija kā šajā sacelšanās reizē.

7. KĀ SACELŠANĀS ATTĪSTĪJĀS ? • Tie maldināja sevi un citus, ka Mozus un Ārons ir pašpaaugstinājušies. • Tajā brīdī Korus sāka domāt, ka Dievs viņam īpaši atklājis, ka Mozus un Ārons ir pašlepni, un ka tieši viņš ir tas, kuram jāmaina tautas valdošā iekārta. • Līdz ko tauta sāka tos atbalstīt, tie publiski izaicināja Mozu un Āronu.

8. SACELŠANĀS “Un tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu un sacīja uz tiem: Jums nu diezgan! Jo visa draudze ir svēta, un tas Kungs ir viņu vidū; kāpēc jūs paaugstinājaties pār tā Kunga draudzi? “ 2. Mozus 16: 3

9. Mozus lūdz Dieva palīdzību un Tas viņam atklāja, kā rīkoties.

10. ATBILDE UZ SACELŠANOS Āronam domāto apsūdzību risinājums Korus tiek aicināts sapulcināt 250 levītus no viņa domubiedriem un sagatavot kvēpināmās zāles Mozus pārmet tiem vēlēšanos ar varu iegūt priestera amatu. Viņiem būtu jābūt apmierinātiem ar iespēju kalpot svētnīcā.

11. ATBILDE UZ SACELŠANOS Mozum domāto apsūdzību risinājums Mozus aicina Dataru un Abiramu. Pirms šīs tikšanās Onns maina savu nostāju un pamet dumpinieku rindas. Tie atteicās piedalīties sanāksmē. Tas izsauca Mozū dusmas un viņš lūdza Dievu neuzlūkot viņu upuri, jo viņš nekad no tiem neko nebija ņēmis. (4. M. 16;15)

12. DIEVIŠĶĀ ŽĒLASTĪBA Dievs deva tiem laiku pārdomāt savu sacelšanos un nožēlot to nākot Dieva priekšā, lai Viņš varētu izdeldēt viņu grēku. “Un Mozus sacīja uz Koru: “Tu un viss tavs pulks, nāciet rītu priekš tā Kunga vaiga, tu un viņi un Ārons.” “ 4. Mozus 16: 16

13. DUMPINIEKI NOSTIPRINA SAVAS POZĪCIJAS Nākamā dienā Korus sapulcināja 250 vīrus ar vīraka kvēpināmām zālēm un aicināja tautu svētnīcas priekšā. “Atšķiraties no šīs draudzes, ka es tos acumirklī apriju. Bet tie krita uz savu vaigu un sacīja: Ak, Dievs! Tu esi pār visas miesas gariem, - ja viens cilvēks apgrēkojies, vai tu tāpēc dusmosies pār visu draudzi? “ (4. M. 16: 21-22) Ņemot vērā to stūrgalvību, Dievs pieņēma lēmumu tos iznīcināt nekavējoties. Mozus un Ārons iestājās par tautu.

14. MOZUS ATTAISNOŠANA Mozus devās uz Datana un Abirama telti un 70 vecaji līdz ar viņu. Korus devās līdz viņiem, lai atbalstītu savus domubiedrus. Viņi nāca ar visām ģimenēm, lai konfrontētu Mozu.

15. MOZUS ATTAISNOŠANA Mozus aicina tautu nošķirties no Datana, Korus un Abirama telts, lai tie neietu bojā līdz viņiem. Spriedums ir pasludināts: tie mirs zemes aprīti. Kad Mozus beidz runāt, Dievs izpilda spriedumu tādējādi attaisnojot Mozu kā vienīgo Izraēla tautas vadoni.

16. ĀRONA UN VIŅA PRIESTERA AMATA ATTAISNOŠANA “Bet sodība ar to nebeidzās. Izšaudamās no padebeša, uguns aprija divsimt piecdesmit cilšu virsniekus, kas bija kvēpinājuši vīraku. Tā kā šie vīri nebija pirmie sacelšanās ierosinātāji, tad tie netika nomaitāti kopā ar galvenajiem sazvērniekiem. Tiem bija atļauts redzēt viņu galu un izmantot iespēju nožēlot savu vainu un atgriezties, bet, tā kā tie juta līdzi sazvērniekiem, tad arī tiem vajadzēja dalīties viņu liktenī.” E.G.W. (Sentēvi un pravieši, 401. lp.)

17. ĀRONA UN VIŅA PRIESTERA AMATA ATTAISNOŠANA Eliazars paņem visus 250 kvēpināmos traukus, kurus bija izmantojuši dumpinieki, un sakausē tos, ar sakausējumu apvelkot altāri.(38. p) Tas lai būtu par atgādinājumu tautai, lai tie nekad vairs nešaubītos par Mozus un Āronavadošajām tiesībām tautas vadīšanā un lai tautas nekad vairs nesaceltos pret Dievu.

18. ATKAL SACELŠANĀS “Bet nākamā dienā visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu, sacīdami: “Jūs esat likuši iet bojā tā Kunga tautai!” ” Viņi bija gatavi ķerties pie varas darbiem pret saviem uzticīgajiem un pašaizliedzīgajiem vadoņiem.” (401. lp.) “Bet otrā dienā visa Īraēļa bērnu draudze kurnēja pret Mozu un pret Āronu un sacīja: jūs tā Kunga ļaudis esat nokāvuši.” (4. Mozus16: 41) Īzraēlieši nevēlējās sekot Dieva norādījumiem, tie centās izskaidrot, kas ir noticis un vainoja Mozu un ĀronuDatana , Abirama un Korus nāvē.

19. “Atkāpjaties no šās draudzes, tad es to aprīšu acumirklī. Tad tie krita uz savu vaigu.” (4. M.16: 45) Dieva reakcija un Ārona un Mozus reakcija bija līdzīga kā iepriekš.

20. E.G.W. (Patriarchs and Prophets, chap. 35, pg. 402) “Bet dusmības eņģelis jau bija izgājis, mocība darīja savu nāvējošo darbu. Uz brāļa pavēli Ārons ņēma kvēpināmo trauku un steidzās draudzes vidū, lai “salīdzinātu tautu”. “Un viņš stāvēja starp mirušiem un dzīviem, tad miršana mitējās.” Līdz ar vīraka dūmiem no saiešanas telts uz augšu pacēlās arī Mozus lūgšanas; un mocība tika novērsta, bet tikai tad, kad četrpadsmit tūkstoši israēliešu jau bija miruši, liecinot par kurnēšanas un sacelšanās grēka ļaunumu.” E.G.W. (Sentēvi un pravieši, 402. lp.)

21. “Vai vēl arvien nepastāv tās pašas ļaunās dziņas, kas pamudināja Korahu? Plaši izplatījusies lepnība un godkāre, un, ja tās piekopj, paveras ceļš skaudībai un dziņai pēc virskundzības. Dvēsele atsvešinās no Dieva un neapzinoties tiek ievilkta sātana rindās. Līdzīgi Koraham un viņa biedriem, daudzi, pat tā saucamie Kristus sekotāji, domā, plāno un darbojas tik dedzīgi sevis izcelšanas dēļ, ka citu cilvēku simpātiju un atbalsta iegūšanai tie ir gatavi sagrozīt patiesību, apmelot un nepareizā gaismā parādīt Dieva kalpus un pat apvainot viņus zemos, savtīgos motīvos, kādi darbojas viņu pašu sirdīs. Pastāvīgi atkārtodami melus un darīdami to, neskatoties uz visiem pierādījumiem, tie šos melus beigās paši pieņem par patiesību. Cenzdamies iznīcināt cilvēku uzticību Dieva izredzētiem vīriem, viņi tiešām domā, ka dara labu darbu un patiesi kalpo Dievam.” E.G.W. (Sentēvi un pravieši, 403., 404. lp)

22. DIEVS ATRISINA JAUTĀJUMU PAR PRIESTERI Dievs pavēl atnest uz telti vienu zizli no katras cilts ar uz tā uzrakstītu cilts vārdu.(4. M. 17. nod.) Uz Levija cilts zižļa tiek rakstīts Ārona vārds. Mozus tos novieto saiešanas teltī liecības priekšā. Nākamā rītā Mozus iznes visus zižļus tautas priekšā. Ārona zizlis no Levija nama bija sazaļojis. (8. p.) Tas tika novietots atpakaļ svētnīcā liecības priekšā, par liecību visiem par Ārona amatu.

23. E.G.W. (Sentēvi un pravieši, 420., 421. lp.) “Israēla vēsture uzrakstīta par mācību un brīdinājumu nākamām paaudzēm. Visu turpmāko laikmetu cilvēkiem Debesu Dievs jāuzlūko kā bezpartejisks valdnieks, kas nekādā gadījumā neattaisno grēku. Tomēr tikai nedaudzi atzīst grēka pārlieku lielo grēcīgumu. Cilvēki sev glaimo, ka Kungs ir par labu, lai sodītu pārkāpējus, bet Bībelē aprakstītās vēstures gaismā redzams, ka Dieva laipnība un Viņa mīlestība liek Viņam rīkoties ar grēku kā ar ļaunumu, kas liktenīgā kārtā kaitē Visuma mieram un laimei... Ja Dieva bērni un sevišķi tie, kas atrodas atbildīgās vietās, var tikt pavedināti piesavināties sev Dievam piederošo godu, sātans līksmojas. Tad viņš ir uzvarējis. Tieši tā viņš pats krita, un tā gūst vislabākās sekmes, cenšoties iznīcināt citus. Lai mūs pasargātu no viņa viltīgajiem izgudrojumiem, Dievs savā Vārdā ir devis ļoti daudz pamācību, kas norāda uz paaugstināšanās briesmām. Mūsu dabā nav nevienas tieksmes, nekādu gara spēju vai sirds nodomu, ko no acumirkļa uz acumirkli nevajadzētu pakļaut Dieva Gara vadībai. Nav nevienas svētības, ko Dievs dāvātu cilvēkam, ne arī kāda pārbaudījuma, kam Viņš ļautu nākt pār mums, ko sātans negribētu un nevarētu izmantot, lai kārdinātu, apgrūtinātu un iznīcinātu dvēseli, ja tikai mēs tam dodam kaut vismazāko iespēju. Tāpēc, lai cik liela ir cilvēkam piešķirtā garīgā gaisma, lai cik lielā mērā viņš bauda dievišķo svētību un labvēlību, tam tomēr pastāvīgi vajadzētu pazemīgi staigāt Kunga priekšā un ticībā lūgt, lai Dievs vada katru viņa domu un uzrauga katru dziņu. Visi, kas sevi sauc par dievbijīgiem, ir saistīti ar vissvētāko pienākumu - sargāt savu garu un valdīt pār sevi pat visnežēlīgākā izaicinājuma brīžos. Mozum uzliktās nastas bija ļoti lielas; tikai nedaudzi jebkad būs tik smagi pārbaudīti kā viņš; tomēr tas nevarēja atvainot viņa grēku. Kungs bija bagātīgi gādājis par savu tautu, un, ja tie paļautos uz Viņa spēku, tad nekad nekļūtu par rotaļlietu apstākļiem. Grēku nevar aizbildināt pat ar visasākajām kārdināšanām. Lai cik liels būtu spiediens, kas jāiztur dvēselei, tomēr pārkāpums ir mūsu pašu darbs. Ne zemei, ne ellei nav varas piespiest kādu cilvēku darīt ļaunu. Sātans uzbrūk mūsu vājajām vietām, bet mums nav vajadzības viņam padoties un tikt pārvarētiem. Lai cik stiprs un negaidīts arī nebūtu uzbrukums, Dievs vienmēr ir gādājis par palīdzību, un Viņa spēkā mēs varam uzvarēt. “