2013.04.04.

1. 2013.04.04. Latvijas augstākās izglītības attīstības stratēģiskais ceļš: no „Zināšanu trīsstūra” uz "Trīskāršo spirāli"

2. Kas ir LAIAANK? • Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepciju 2013.-2020. gadam (LAIAANK), kuru izstrādā AIP ir svarīgākais augstākās izglītības politikas plānošanas dokuments turpmākajiem 7 gadiem.

3. Galveniesasniedzamierezultāti un vērtības 2020.gadā (visiplānošanasdokumenti)

4. LAIAANK mērķis • LAIAANK ietvaros ir definēts Latvijas AI stratēģiskais mērķis - tādas AI sistēmas izveide, kura iekļaujoties Eiropas kopējā augstākās izglītības telpā, vienlaikus sekmētu Latvijas valsts un tautsaimniecības konkurētspējīgu attīstību.

5. LAIAANK izaicinājuma jomas I • Apzinoties to, ka stratēģiskais mērķis nosaka arī Latvijas AI nepieciešamību vienlaikus integrēties un attīstīt konkurētspēju Eiropas augstākās izglītības telpā, Latvijas AI izaicinājuma jomas, kurās ir nepieciešama ātra, izlēmīga un aktīva rīcība ir noformulēta tās tieši saattiecinot ar Eiropas augstākās izglītības telpas izaicinājumu jomām.

6. LAIAANK izaicinājuma jomas II • Studējošo un absolventu skaits • Studiju kvalitāte un studiju atbilstība indivīdu, darba tirgus un nākotnes darba tirgus prasībām • Augstākās izglītības internacionalizācija • Zināšanu trīsstūra - saiknes starp izglītību, pētniecību un jauninājumu politiku – veicināšana • Finansējums un finansējuma efektivitāte

7. LAIAANK risinājumi Šo piecu izaicinājumu un problēmu jomu risinājumam LAIAANK piedāvā risinājumu variantus četrās augstākās izglītības jomās: • augstākās izglītības finansēšanā, • augstākās izglītības institūciju iekšējā un ārējā pārvalde, • augstākās izglītības strukturālā sistēmā un tipoloģija • augstākās izglītības modernizācijā

8. LAIAANK finansēšanas modelis I Izstrādājot jaunu augstākās izglītības un augstskolu zinātnes finansēšanas modeli, koncepcija piedāvā veidot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli ņemot vērā sekojošus faktorus: a) nepieciešamību palielināt publisko finansējumu augstākai izglītībai, kurš Latvijā pēdējos gados ir katastrofāli sarucis, balstoties Latvijas paustajā apņemšanos, b) paredzot, ka valsts piešķirtais publiskais finansējums sedz visas studiju izmaksas (Fundingfullcosts), c) paredzot, ka tas tiek piešķirts vidējam termiņam, proti, trīs gadu periodam,

9. LAIAANK finansēšanas modelis II d) apzinoties aktuālo tendenci Eiropas augstākās izglītības telpā veidot tādus augstākās izglītības finansēšanas modeļus, kuri ņem vērā sasniegtos rezultātus - Apvienotajos rezultatīvajos rādītājos balstīts augstākās izglītības finansēšanas modelis (ARRBM) e) Veidojot jaunu augstskolu zinātnes finansēšanas modeli koncepcija paredz veicināt tieši privātu līdzekļu piesaisti pētniecības finansēšanai, nodrošinot to, ka privātu līdzekļu pieplūdums tiek veicināts nevis studiju, bet pētniecības pakalpojumu sniegšanai.

10. Četras finansēšanas modeļa komponentes

11. Apvienotajos rezultatīvajos rādītājos balstīts augstākās izglītības finansēšanas modelis I • Valsts finansējums AI varētu tikt strukturēta veidojot ideālu visu trīs rezultatīvajos rādītājos balstīto finansēšanas daļu un riska finansēšanas daļas kombinācijā: • ARRBM = F + M + K + RF • ARRBM = Apvienotajos rezultatīvajos rādītājos balstīts augstākās izglītības finansēšanas modelis, F = Sasniegtajos rezultatīvajos rādītājos balstītā finansējuma daļa, M = Sasniedzamajos rezultatīvajos rādītājos balstītā finansējuma daļa, K = Konkursa kārtībā noteikts finansējuma daļa un RF – riska finansējuma daļa, nosakot, ka F veido 75 % no paredzamā finansējuma, M veido 10 - 15 % no paredzamā finansējuma, K veido 5 - 10 % no un RF veido 1-2% no paredzamā finansējuma.

12. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas scenāriji • Pirmais modeļa ieviešanas variants - sākotnēji tas attiektos tikai uz noteiktām resursu ietilpīgām un tautsaimniecībai un valsts attīstībai nepieciešamām studiju jomām un uz visām AII, kuras nodrošinātu kvalitatīvu studiju programmu īstenošanu attiecīgajās jomās, vienlaikus nosakot noteiktas studiju jomas (virzienus), kā tādus, kuros visas AII piedāvātu maksas studijas. • Otrais modeļa ieviešanas variants – ņemot vērā finansējuma apjoma pieaugumu, nodrošināt visiem studējošajiem, kuri uzsāk studijas 2014.gadā pilna laika studijās, iespējas studēt par budžeta līdzekļiem. • Trešais modeļa ieviešanas variants - sākotnēji tas attieksies tikai uz valsts dibinātajām AII, vienlaikus valsts dibinātajām AII pārtraucot maksas studiju piedāvāšanu, savukārt palielinoties pieejamajiem budžeta resursiem tas varētu tikt izmantots arī juridisku personu dibinātu AII finansēšanai, kas neizslēgtu tām turpināt piedāvāt maksas studijas.

13. Zinātnes finansēšana AII • Konkursa kārtībā balstītu zinātnes finansēšanas modeli, kurš veidotu lielāko daļu no paredzamā finansējuma zinātnei AII, būtu jāpapildina ar Izlīdzināto finansēšanas modeli, kura ietvarosAII saņemtu publisko finansējumu tādā pašā apjomā, kādā tai izdodas piesaistīt privāto finansējumu pētniecībai. • ZDFM = B + K + I • ZDFM = AII zinātniskās darbības finansēšanas modelis, B = Zinātniskās infrastruktūras uzturēšanas finansējuma daļa, K = Konkursa kārtībā noteikta finansējuma daļa un I – Izlīdzināšanas modeļa finansējuma daļa, nosakot, ka B veido 25 %, K veido 50 - 10 % no paredzamā finansējuma un I veido 25 – 10 % no paredzamā finansējuma.

14. LAIAANK AI pārvaldes modelis I • Koncepcija piedāvā pārmaiņas augstskolu pārvaldes mehānismos veikt tā, lai neapdraudētu sasniegto augstskolu autonomiju. Jaunais augstskolu pārvaldes modelis akceptē augstskolu autonomiju pārvaldes sistēmas veidošanā, ļaujot tām pašām izvēlēties vienu no trim atrunātajiem variantiem atbilstoši tās lielumam, diversitātes stratēģijai un iekšējās pārvaldes tradīcijām.

15. LAIAANK AI pārvaldes modelis II • Jaunais augstskolu pārvaldes modelis A izvēle Augstskolu Senāti tiek papildināti ar ārējiem locekļiem, kuri var būt arī augstskolu Padomnieku konventa locekļi. • Jaunais augstskolu pārvaldes modelis B izvēle Šajā gadījumā tiktu paredzēts, ka valsts dibinātās augstskolās – APP - augstskolas stratēģiskās attīstības koordinēšanai augstskolu Senāts (augstskolu Satversmes sapulce) izveido augstskolas (universitātes, akadēmijas) Padomi. Padomes locekļu kopskaits tiktu noteikts augstskolas Satversmē, ņemot vērā ar akadēmisko darbību saistīto tautsaimniecības nozaru skaitu, kā arī studiju virzienu un studējošo skaitu. • Jaunais augstskolu pārvaldes modelis C izvēle Tiek saglabāts esošais augstākās izglītības institūciju pārvaldes modelis. Šajā gadījumā augstskolas savos iekšējos normatīvajos aktos noteiktu intensīvāku augstskolu padomnieku konventu iesaisti augstskolas stratēģisko jautājumu izlemšanā.

16. AII tipoloģija, struktūra un sistēma • Koncepcija piedāvā veidot Latvijas AI sistēmu kā vienā vai vairākos studiju virzienos specializētu AII sistēmu, kas, nepieciešamības gadījumā savstarpēji sadarbojoties, radītu Latvijas kontekstā unikālus „nišas produktus” – studiju, pētniecības un inovāciju risinājumus. • Kopējo studiju programmu izveide tiktu uzskatīta par optimālu veidu reģionālās AI nodrošināšanai un attīstībai resursu ietilpīgajos studiju virzienos. • Koncepcija piedāvā veikt arī esošās Latvijas augstākās izglītības sistēmas tipoloģisko vienkāršošanu, nosakot, ka visas AII, neatkarīgi no to vēsturiskajiem nosaukumiem, būtu iedalāmas divu veidu AII – universitātes tipa AII un neuniversitātes tipa AII.

17. Divu AII tipu modelis

18. Latvijas augstākās izglītības sistēma – alternatīvs strukturālo reformu modelis I • Nacionālās diversitātes stratēģijas (vismaz minimālais diversitātes politikas ietvars) izstrāde; • Vienlaikus dažādu konverģences rīku – atvērto universitāšu, federatīvo universitāšu, augstskolu konsorciju, apvienību un augstskolu un industrijas klasteru - definēšana un leģitimēšana normatīvajos aktos, • Stratēģiskais dialogs ar augstskolām,

19. Latvijas augstākās izglītības sistēma – alternatīvs strukturālo reformu modelis II • Diversitāti veicinoši finansēšanas mehānismi, • Caurspīdīgi profila identificēšanas rīki, (Eiropas U-Multirank projekta Latvijas versijas izstrādē), • Diversitātes jautājumu akcentēšana, īstenojot kvalitātes novērtēšanas un akreditācijas instrumentus, • Dublēšanās novēršana valsts dibinātajā AII resursu ietilpīgos studiju virzienos

20. Augstākās izglītības sistēmas modernizācija • Studiju kvalitātes vadības un garantijas sistēmas modernizēšana • Augstākās izglītības sasaiste ar indivīda, darba tirgus un nākotnes darba tirgus prasībām • Augstākās izglītības internacionalizācija • Zināšanu trīsstūris - saikne starp izglītību, pētniecību un inovācijām • Finansējums un finansējuma efektivitāte • Globālo izaicinājumu akceptēšana – atvērta, brīvpiekļuves augstākā izglītība • Nākotnes izaicinājums – pēc 2020.gada obligāta augstākā izglītība

21. Zināšanu trīsstūris EK Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programmā I 4. Zināšanu trīsstūra sekmīga īstenošana: augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības saistīšana izcilības un reģionu attīstības mērķiem • Rosināt uzņēmējdarbības, radošo un inovācijas prasmju pilnveidošanu visās disciplīnās un visos trijos posmos, kā arī veicināt inovāciju augstākajā izglītībā, veidojot interaktīvāku mācību vidi un nostiprinot mācību pārnešanas infrastruktūru. • Nostiprināt augstākās izglītības iestāžu zināšanu pārneses infrastruktūru un atbalstīt to iespējas iesaistīties jaunu uzņēmumu un atvasinātu uzņēmumu projektos.

22. Zināšanu trīsstūris EK Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programmā II • Veicināt partnerības un sadarbību ar uzņēmumiem kā augstākās izglītības iestāžu pamataktivitāti, izveidojot atzinības paušanas struktūras, stimulus daudzdisciplīnu un starporganizāciju sadarbībai, samazinot regulatīvos un administratīvos šķēršļus, kas kavē partnerību veidošanu starp iestādēm un citām publiskām un privātām struktūrām. • Veicināt augstākās izglītības iestāžu sistemātisku līdzdalību integrētu vietējās un reģionu attīstības plānu izstrādē un virzīt reģionu atbalstu uz sadarbību starp augstākās izglītības un uzņēmējdarbības jomu, īpaši lai izveidotu izcilības un specializācijas reģionu centrus.

23. No Zināšanu trīsstūra uz Trīskāršo spirāli (TripleHelix) Tomēr „Zināšanu trīsstūra” koncepts tikai daļēji atklāj to, ka sekmīga studiju, pētniecības un inovāciju procesa sasaiste nevar būt tikai atsevišķu procesa turētāju atbildība. Daudz precīzāk tādas būtiskās pārmaiņas, kuras ir nepieciešams veikt, lai nodrošinātu tādus „Zināšanu trīsstūra” īstenošanas aspektus kā: • augstākās izglītības iestāžu zināšanu pārneses infrastruktūras nostiprināšana, • atbalsts to iesaistei jaunu uzņēmumu un atvasinātu uzņēmumu projektos, • partnerības un sadarbības ar uzņēmumiem kā augstākās izglītības iestāžu pamataktivitātesveicināšana, • augstākās izglītības iestāžu sistemātiska līdzdalība integrētu vietējās un reģionu attīstības plānu izstrādē un reģionu atbalsts veicinot sadarbību starp augstākās izglītības un uzņēmējdarbības jomu, īpaši lai izveidotu izcilības un specializācijas reģionu centrus, ir iespējams aprakstīt izmantojot „Trīskāršās spirāles” modeli.

24. Trīskāršā spirāle (TripleHelix) Eiropas dokumentos Ja „Zināšanu trīsstūra” koncepts parādās EK un Padomes dokumentos, kuri atspoguļo ES politiku augstākās izglītības jomā, tad „Trīskāršās spirāle” (TripleHelix) ir pieminēta Eiropas Savienības Reģionu komitejas atzinumā “Vietējo un reģionālo pašvaldību loma stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā”, kurā Reģionu komiteja mudināja reģionus, lai tie, „izmantojot publiskā un privātā sektora dalībnieku partnerības ar augstskolām un citām nozīmīgām zināšanu iestādēm — partnerības, kas orientētas uz cilvēkiem,— vērstu savu darbību atvērtu inovāciju virzienā, t.i., modernizētu “trīskāršās spirāles” (TripleHelix) koncepciju”

25. Kas ir Trīskāršā spirāle (TripleHelix)? Ja „Zināšanu trīsstūra” koncepts parādās EK un Padomes dokumentos, kuri atspoguļo ES politiku augstākās izglītības jomā, tad „Trīskāršās spirāle” (TripleHelix) ir pieminēta Eiropas Savienības Reģionu komitejas atzinumā “Vietējo un reģionālo pašvaldību loma stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā”, kurā Reģionu komiteja mudināja reģionus, lai tie, „izmantojot publiskā un privātā sektora dalībnieku partnerības ar augstskolām un citām nozīmīgām zināšanu iestādēm — partnerības, kas orientētas uz cilvēkiem,— vērstu savu darbību atvērtu inovāciju virzienā, t.i., modernizētu “trīskāršās spirāles” (TripleHelix) koncepciju”

26. 3 misijas un 2 revolūcijas • Pirmā AI misija – mācīšana – zināšanu nodošana • Pirmā akadēmiskā revolūcija – pāreja no Pirmās misijas uz Otro misiju • Otrā AI misija – pētniecība – jaunu zināšanu radīšana • Otrā akadēmiskā revolūcija – pāreja no Pirmās un Otrās misijas uz Trešo misiju • Trešā AI misija – iesaiste sociāli ekonomiskajā attīstībā

27. Trīskāršās spirāles modeļa pamatuzdevums • Trīskāršās spirāles modeļa pamatuzdevums ir aprakstīt trīs galveno inovāciju politikas īstenošanā iesaistītās pušu – akadēmiskās vides (ar to saprotot vienoto augstākās izglītības un pētniecības telpu), industrijas (ar to saprotot visas uzņēmējdarbības formas) un valsts (ar to saprotot visus publiskās pārvaldes līmeņus) – savstarpējās attiecības.

28. Statiskais mijiedarbības modelis Valsts Akadēmiskā vide Industrija (Etzkowitz & Leydesdorff, The Dynamics of Innovation: From National Systems and 'Mode 2' to a Triple Helix of University-Industry-Government Relations, 2000)

29. "Laissez-faire“ mijiedarbības modelis Valsts Industrija Akadēmiskā vide (Etzkowitz & Leydesdorff, The Dynamics of Innovation: From National Systems and 'Mode 2' to a Triple Helix of University-Industry-Government Relations, 2000)

30. Trīskāršās spirāles modelis Valsts Trīspusējo inovāciju telpa Divpusējo inovāciju telpa Akadēmiskā vide Industrija (Etzkowitz & Leydesdorff, The Dynamics of Innovation: From National Systems and 'Mode 2' to a Triple Helix of University-Industry-Government Relations, 2000)

31. Negatīvs un pozitīvs Trīskāršās spirāles piemērs Trīspusējo inovāciju telpa Valsts Trīspusējo inovāciju telpa nav izveidojusies Valsts Akadēmiskā vide Industrija Akadēmiskā vide Industrija (Etzkowitz & Leydesdorff, The Dynamics of Innovation: From National Systems and 'Mode 2' to a Triple Helix of University-Industry-Government Relations, 2000)

32. Četrkāršās spirāles modelis – vai nepieciešams? Četrpusējo inovāciju telpa vai publiskā kontrole inovāciju sistēmās Sabiedrība / publika Valsts / publiskais sektors Akadēmiskā vide Industrija (Leydesdorff, L., & Etzkowitz, H. (2003). Can “The Public” Be Considered as a Fourth Helix in University-Industry-Government Relations? Report of the Fourth Triple Helix Conference. Science & Public Policy, 30(1), 55-61.)

33. Četrkāršās un daudzkāršās spirāles modelis «Mēdijos un kultūrā balstītā publika", un «pilsoniskā sabiedrība" Valsts / publiskais sektors Akadēmiskā vide Industrija (Carayannis, E., & Campbell, D. 2011. Mode 3 Knowledge Production in Quadruple Helix Innovation Systems: 21st-Century Democracy, Innovation, and Entrepreneurship for Development (SpringerBriefs in Business). Springer)

34. Četrkāršās un daudzkāršās spirāles modelis «Mēdijos un kultūrā balstītā publika", un «pilsoniskā sabiedrība" «Dabiskā vide, Sabiedrības dabiskā vide" Valsts Akadēmiskā vide Industrija (Carayannis, E., & Campbell, D. 2011. Mode 3 Knowledge Production in Quadruple Helix Innovation Systems: 21st-Century Democracy, Innovation, and Entrepreneurship for Development (SpringerBriefs in Business). Springer)

35. Daudzkāršās spirāles modelis – Trīskāršās spirāles izvērsums «Mēdijos un kultūrā balstītā publika", un «pilsoniskā sabiedrība" «Dabiskā vide, Sabiedrības dabiskā vide" Valsts Internacionālā vide, globalizācija, lokalizācija, glokalizācija Akadēmiskā vide Industrija

36. Atšķirība starp Zināšanu trīsstūri un Trīskāršo spirāli • Ja tradicionāli Zināšanu trīsstūris tiek interpretēts, kā jaunu zināšanu radīšana pētniecības gaitā, to izplatīšana izglītības procesā un pārnese tautsaimniecībā, tad Trīskāršās spirāles modelis ļauj runāt ne tikai par zināšanu pārnesi no vieniem institucionālajiem ietvariem citos, kas drīzāk atbilstu "laissez-faire" modelim, bet par tādu zināšanu infrastruktūru radīšanu, kas ļauj mijiedarboties visām trijām institucionālajām telpām, radot savstarpēji inovatīvus risinājumus. • Trīskāršās spirāles modelis aktualizē nepieciešamību veidot jaunas zināšanu infrastruktūras: inovācijas sekmējošas hibrīdas institūcijas.

37. Trīskāršās spirāles iedzīvināšanas ceļi I • „Trīskāršās spirāles” modeļa īstenošanu var uzskatīt par vienu no būtiskākajiem ne tikai augstākās izglītības, bet arī publiskās pārvaldes un industrijas reformas virzieniem. • Tā kā „Trīskāršās spirāles” modeli ir iespējams īstenot to dinamiski papildinot ar tādiem inovāciju politikas aspektiem, kuri atspoguļo jaunus globālus vai lokālus izaicinājumus kā, piemēram, radošums (radošās un kultūras industrijas), NVO, ilgtspējas politika utt., tad īstenojot šādas reformas, tās var balstīt vairākos savstarpēji saistītos „daudzkāršās spirāles” modeļus.

38. Trīskāršās spirāles iedzīvināšanas ceļi II • Apzinoties augstskolu īpašo saistību ar reģionālās politikas jautājumiem, ir nepieciešams mudināt tieši pašvaldības un ar tām saistītās AII un industrijas pārstāvjus, lai tās partnerībā kopā ar augstskolām un publiskā un privātā sektora pārstāvjiem uzsāktu pilotprojektus inovāciju struktūru veidošanas virzienā, akceptējot “Trīskāršās spirāles” (TripleHelix) koncepciju augstākās izglītības, industrijas un reģionālajā politikā.