slide1 n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Veselības aprūpes sektora loma veselības veicināšanā un slimību profilaksē PowerPoint Presentation
Download Presentation
Veselības aprūpes sektora loma veselības veicināšanā un slimību profilaksē

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 46

Veselības aprūpes sektora loma veselības veicināšanā un slimību profilaksē - PowerPoint PPT Presentation


  • 211 Views
  • Uploaded on

Veselības aprūpes sektora loma veselības veicināšanā un slimību profilaksē. Pētera Apiņa, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta ziņojums Sabiedrības veselības konferencē Rīgā 2011. gada 18. aprīlī. Valsts būtiskākais uzdevums ir nodošināt, lai cilvēks dzīvo ilgu un kvalitatīvu mūžu.

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

Veselības aprūpes sektora loma veselības veicināšanā un slimību profilaksē


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
    Presentation Transcript
    1. Veselības aprūpes sektora loma veselības veicināšanā un slimību profilaksē Pētera Apiņa, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta ziņojums Sabiedrības veselības konferencē Rīgā 2011. gada 18. aprīlī

    2. Valsts būtiskākais uzdevums ir nodošināt, lai cilvēks dzīvo ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mēs šodien esam Latvijas valsts, jo runājam par stratēģiju sabiedrības veselībai nākamajos 7 gados.

    3. Mēs esam zemeslodes 7 miljardu iedzīvotāju sastāvdaļa, tiesa, līdz šim mēs dzīvojam labākajā klimatā, dzīvojam relatīvi tīrā gaisā un dzeram relatīvi tīru ūdeni, dzīvojam relatīvi turīgi, mums ir relatīvi veselīgs dzīvesveids un veselīgs uzturs.

    4. Latvijas Ārstu biedrības misija, uzdevumi, darbības būtība ir rūpēties par Latvijas iedzīvotāju veselību Visas ārstu biedrības uz zemeslodes paraleli saviem tiešajiem pienākumiem– ārstu tiesību aizsardzībai un profesionālās izaugsmes pilnveidei, nodarbojas ar sabiedrības veselības problēmu risināšanu

    5. Četrstūru apaļais galds jeb Veselība visās politikās Latvijā Mūsu mērķis ir apsēsties pie viena galda visiem un runāt par to, kā Latvijas iedzīvotājs nodzīvos garu, pilnvērtīgu un kvalitatīvu mūžu

    6. Pie sarunu galda par veselību kā valsts pamatu vajadzētu apsēsties visām būtiskajām ministrijām un resoriem: Vides un reģionālās attīstības ministrijai, jo pats būtiskākais mums ir tīrs gaiss un tīrs ūdens; Zemkopības ministrijai, jo iedzīvotāja veselību ļoti nosaka veselīgs, sabalansēts un ekoloģiski tīrs uzturs;

    7. Izglītības ministrijai, jo veselības stūrakmens ir zināšanas, ko skolnieks iegūst bērnībā un skolas gados. Veselības pamats ir kustības, ar ko nu būtu jānodarbojas sporta pārvaldei Izglītības ministrijā; Satiksmes ministrijai, jo pāragras nāves cēloņu pirmajā rindiņā ir traumas, kas gūtas ceļu satiksmes negadījumos, un tieši no satiksmes ministrijas mēs gaidam veloceliņus un apgaismotus skrējēju celiņus; Labklājības ministrijai, jo tieši rūpes par vecāka cilvēka, cilvēka ar speciālām vajadzībām pilnvērtīgu, kustībām bagātu, uzturā sabalansētu un psiholoģiski veselīgu dzīvi mums būtu jārūpējas visvairāk;

    8. Ekonomikas ministrijai, kurai kādreiz būtu jāiemācās skaitļi un jāsaprot, ka vesels cilvēks ir valsts ekonomikas pamats; Iekšlietu ministrijai, kurai būtu jāapkaro alkohola un tabakas izstrādājumu kontrabanda, nelegāla ražošana un tirdzniecība; Finansu ministrijai, no kuras mēs gaidam izpratni par nepieciešamo finansējumu veselības profilaksei, ārstniecībai un rehabilitācijai;

    9. Veselības ministrijai, kura šobrīd to cenšas visu darīt viena; Pašvaldībām, kuras ir ļoti atšķirīgas– sākot no tādām, kur cilvēka veselība ir goda vietā, beidzot ar tādām, kurās visa nauda tiek iztērēta jaunu pagastnamu celtniecībai.

    10. Pie sarunu galda par veselību kā valsts pamatu vajadzētu apsēsties valsts vadītājiem un nevalstiskajam sektoram: Latvijas Ārstu biedrībai, kas netīšām ir uzņēmusies galveno sabiedrības veicināšanas organizatora darbu; Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrībai, kas nenogurstoši cīnas par veselības aprūpes darbinieku vajadzībām, darba apstākļiem un darba algu;

    11. Latvijas Māmiņu klubam; Organizācijām, kas apvieno cilvēkus ar īpašām vajadzībām; Pacientu organizācijām; Ārstu speciālistu asociācijām; Sporta klubiem; Tūristu klubiem; Veselīga uztura ražotāju asociācijām; Daudzām citām nevalstiskām organizācijām, kas patiesi ir ieinteresētas Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē un brīvprātīgi strādā iedzīvotāju veselības vārdā.

    12. Pie sarunu galda par veselību kā valsts pamatu vajadzētu apsēsties mediķiem un pārtikas ražotājiem, lai Latvijā ražotā pārtika būtu ne tikai garšīga, bet arī pilnvērtīga un veselīga.

    13. Pie sarunu galda par veselību kā valsts pamatu vajadzētu apsēsties mediķiem un sporta dzīves organizatoriem un strādāt vienā virzienā– sports kā veselīgas dzīves pamats visos vecumos.

    14. Pie sarunu galda par veselību kā valsts pamatu vajadzētu apsēsties dažādu paaudžu cilvēkiem lai saprastu– kā vieni vai otri saprot veselību kā dzīves vērtību.

    15. Pie sarunu galda par veselību kā valsts pamatu vajadzētu apsēsties mediķiem un žurnālistiem, lai mūsu informācijas lauku nepārpludinātu mistiski šarlatāni, ekstrasensi un dziednieki, netiktu reklamēti apšaubāmi uzlējumi, tinktūras vai uzturbagātinātāji, muti valsts apmaksātos mēdijos nevērtu tabakas, alkohola ražotāji un tirgotāji, kā arī citi ļaunprātīgi veselības kaitētāji, bet mēs konsekventi varētu mācīt saviem iedzīvotājiem veselīga dzīvesveida pamatus

    16. Un visām šīm sarunām atvērta ir gan Veselības ministrija, gan Latvijas Ārstu biedrība. Protams, sarunā mēs vēlamies izmantot uz pierādījumiem balstītus argumentus. Piemēram, Eiropas Savienības dokumentos (Baltajā grāmatā) ir izdarīta precīza atsauce uz pētījumu, ka bērns, kurš no bērnības tiek pakļauts smēķējošo vecāku pūstajiem tabakas dūmiem, tiek pakļauts simtkārt lielākam slimību riskam un viņa paredzamais dzīves ilgums ir par 10 gadiem īsāks. Vai– profesors Andrejs Kalvelis ir apkopojis visus materiālus par vārāmās sāls ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību, un secinājums ir– visos Latvijas produktos sāls ir daudz par daudz.

    17. Un tomēr– vai mūsu apaļais galds vienmēr ir apaļš? . Ir pilnīgi veltīgi sēsties pie apaļā galda ar narkotiku dīleriem un tabakas industriju un tirgotājiem, pret viņiem attieksme var būt– kā jau pret slepkavām.

    18. Apaļā galda pirmais stūris– nelegālās un legālās narkotikas. Tabaka un alkohols ir legālas narkotikas. Mēs nekad nevarēsim samierināties ar nelegālo alkohola un tabakas ražošanu un kontrabandu. Mēs nekad nevarēsim samierināties ar „točkām” un policistiem (Iekšlietu ministriju), kas ar tīšu vai netīšu bezdarbību to piesedz. Katru gadu vairāki simti akūtu alkohola derivātu intoksikāciju. Katru gadu simtiem cilvēku, kas lēnām izdziest ar hroniskām aknu slimībām, kas ir ne tikai no pārmērīgas alkohola lietošanas, bet arī no pašbrūvēta („točkā” pirkta) alkohola lietošanas.

    19. Otrais stūris– neveselīgs uzturs. Pārmēra sāls un cukura lietošana. Palmu eļļa un hidrolizēti tauki. E– desas garša, E– desas smarža, E– sārta krāsa, E– konservants ar ko kukaiņus iznīdēt.

    20. Trešais stūris– dažāda veida dabas piesārņotāji. Tie, kas pa klusam turpina lietot pesticīdus. Tie, kas izgāž mežmalā ķīmiskās preces, lakas, krāsas, akumulatoru šķidrumu, sērskābi. Tie, kas ber antibiotikas kā barību vistām un zivīm. Tie, kas dod anaboliskos hormonus liellopiem lai tie iegūtu lielāku masu.

    21. Ceturtais stūris– resnuma slavinājums.

    22. Mūsu sarunas galvenie virzieni: Pirmkārt, tomēr VESELĪGA VIDE Pats būtiskākais cilvēkam ir tīrs gaiss un tīrs ūdens, nepiesārņota vide. Parasti runājot par tīru ūdeni domājam dzidru un tīru dzeramūdeni. Pasaulē ik gadus 1.5 miljoni bērnu mirst līdz gada vecumam diarejas dēļ, kam galvenais iemesls ir piesārņots ūdens

    23. Pasaulē gaisa piesārņojumu nosaka fosīlais kurināmais, automašīnas un vulkāni. Eiropā vispiesārņotākais gaiss ir Polijā, Čehijā, Bulgārijā, bet pasaulē– Ķīnā un Indonēzijā.

    24. VESELĪGA VIDE Paracelsus kā toksikoloģijas tēvs teicis: jebkura viela ir toksiska, būtiska ir tikai deva. Interesanti, ka lielāko interesi pasaulē par apkārtējo vidi ir slimnīcās strādājošiem ārstiem, tieši ārsti bija Kioto un Kopenhāgenas konferenču iniciatori

    25. Pasaule šodien ķīmiskā saindējuma ziņā atbilst jēdzienam– ķīmiskais karš. Vislielākā pasaules pērnā gada katastrofa bija Ungārijā.

    26. Neviens nekad nav gaidījis ķīmiskas vai radioloģiskas katastrofas. Neviens nekad nav gaidījis Černobiļu.

    27. Neviens nekad nav gaidījis Fukušimu

    28. Katra bagātāka valsts mēģina tikt vaļā no savām ķīmiskām vielām vai izlietotās kodoldegvielas, vislabprātāk noglabājot tās citās valstīs vai jūrā. Nabagākām valstīm nav, kur indes un radiāciju likt ārpus sevas teritorijas. Ikviena valsts savus ķīmiskos un radioloģiskos uzņēmumus izvieto savas valsts nomalē, tātad pie kaimiņu valsts.

    29. Tā Visgalinas atomelektrostacija, Mažeiķu naftas kombināts un Būtiņģes osta atrodas dažus kilometrus no Latvijas robežas.

    30. Zemeslode ir tik līdzīga un tik atšķirīga: Adipozitātes un diabēta epidēmija pasaulē ir bagāto valstu problēma; Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrumāzijā vīrieši dzīvo 8– 10 gadus īsāku dzīvi nekā sievietes, jo mirst no traumām, sirds un asinsvadu slimībām, vēža, noziedzīgi izturas pret savu veselību;

    31. Zemeslode ir tik līdzīga un tik atšķirīga: Nabadzīgajās pasaules valstīs sievietes dzīvo īsāku mūžu nekā vīrieši. To nosaka tāds apstāklis, ka mājokļos bez ventilācijas un krāsns, tur uztura gatavošanai un siltumam telpās sadedzina koksni un ogles, bet arī plastmasas pudeles un papīru. 80% Indijas un Dienvidamerikas valstu iedzīvotāju darbojas ar atklātu uguni ēdiena gatavošanā. Telpās dzīvo sievietes ar meitenēm, jo vīri ir darbā, bet zēni drīkst iet laukā, spēlēties un sportot.

    32. Otrais temats ir BRĪVĪBA KUSTĒTIES : Pirmkārt, tas nozīmē– cilvēkiem kļūt turīgiem. Pasaulē jau sen ir pierādīts– kam vairāk naudas, tas vairāk kustas. Nabagākie nebrauc ar velosipēdu– viņi izmanto sabiedrisko transportu. Bagātākie ievērojami biežāk iziet, izskrien, izbrauc dabā un parkā– tas korelē ar sirds asinsvadu slimībām, un bagātākie ar šīm slimībām slimo retāk. Nabagākais ēd cīsiņus, ketčupu, baltmaizi, kartupeļus un saka, ka lieto šādu pārtika, jo tā ir lētāka. Nabagākie visvairāk izmanto ātrās apkalpošanas restorānus. Patiesībā saknes, dārzeņi, rupja maize un zemnieka piegādāta gaļa ir lētāks un racionālāks uzturs.

    33. BRĪVĪBA KUSTĒTIES : Katrs parks pilsētā ir veselība. Īpaši tad, ja šajā parkā ziemā ir apgaismota slēpošanas trase, bet vasarā bez bažām var spēlēt bumbu. CO2 emisija vislielākā allaž ir pilsētas centrā; Kustība ievērojami korelē ar garīgo aktivitāti. Īpaši tas kļūst aktuāli pēc pusmūža. Cilvēks, kas nesporto, kļūst pasīvs, mazaktīvs arī garīgā jomā. Apgrieztais loks– no nabadzības gan valsts, gan iedzīvotāja līmenī var izkļūt tikai kustoties. Tikai tas, kas trenējas, spēlē bumbu, brauc ar riteni, peld vai skrien orientēšanos– var izrauties no savas un valsts ekonomiskās krīzes.

    34. Trešais temats ir SAMĒROJAMĪBA sabiedrības veselības izpratnes jomā. Vienāds dzīvības risks ir nobraukt ar automašīnu 4000 jūdzes, stundu nepārtraukti smēķēt vai gadu strādāt ķīmiskajā rūpniecībā; Atbilstoši ķīmikāliju saturam laša muskuļos, fermā izaudzētu lasi varētu ēst 1– 4 reizes mēnesī, bet dabiski augušu lasi– 8– 12 reizes mēnesī. Problēma jau tā, ka arī dabiskos apstākļos lasis ir barības ķēdes galējais posms, kas uzkrāj dzīvsudrabu, DDT un visas pārējās kaitīgās vielas. Savukārt– ferma no fermas atšķiras– dažviet antibiotikas zivīm tiek bērtas milzīgās devās, bet pēc tam zivis peldinātas vieglā dihlofosa šķīdumā.

    35. SAMĒROJAMĪBA Nekas nav aizliedzams. Es ar prieku piekristu plašai kokakolas lietošanai, ja tas tiktu darīts pa ēdamkarotei divas reizes dienā. Kolā ir 17% cukura. Paņemsim salaveča reklāmas rullītī izslavēto 2 litrīgo kolas pudeli– šajā pudelē ir 350 grami cukura. Divas glāzes tīra cukura. Ja bērns reklāmas iespaidā izdzer šo kolu– ražotāji un tirgotāji ir izdarījuši visu iespējamo, lai bērns būtu resns, mazkustīgs, apātisks un drīz kļūtu par insulinējamu diabētiķi. Tādēļ man nekas nav iebilstams pret Kokakolas reklāmu– ja tā tiek rādīta televīzijā no plkst. 3.00 līdz 6.00 naktī.

    36. SAMĒROJAMĪBA Es noteikti esmu par uztura daudzveidību. Mums jāpanāk, lai cilvēks 5 reizes dienā ēd dārzeņus, saknes vai augļus,– un man nav iebilžu ja viņš piekodīs klāt desu par latu divdesmit, kas ražota no gaļas hidrolizāta, ģenētiski modificētas sojas, vārāmās sāls ūdens piesaistīšanai, palmu eļļas, hidrolizētajiem taukiem, E– desas garšas, E– desas smaržas, E– sārta krāsas, E– daudzgadu turēšanas konservanta

    37. SAMĒROJAMĪBA Vārāmais sāls cilvēkam ir vajadzīgs– 2 grami dienā. Cilvēka garšas kārpiņas divu nedēļu laikā pierod par gardu uzskatīt sāļu barību, bet divu nedēļu laikā atdod no šī sāļuma un iegūst pilnīgākas garšas izjūtas. Sāls dēļ vidējais latvietis dzīvo par 2– 3 gadiem īsāku mūžu, salīdzinot ar skandināvu, bet 3– 4 gadus, salīdzinot ar japāni vai dienvidkorejieti. Latvieši uzņem vairāk nekā 10 gramus, lielāko daļu no tā uzņem ar produktiem (desu, sieru, maizi u.c.), ko iepērk lielveikalā. Nezin kāpēc gandrīz katrā kafejnīcā un bistro jebkura zupa ir pārsālīta.

    38. SAMĒROJAMĪBA Īpašs stāsts ir par alu divlitru plastmasas pudelēs, ar ko nodzeras jaunieši. Lētākais 7% alus 2 litru pudelē maksā 80 santīmus. Jebkurš labs latviešu alus (Tērvetes, Užavas, Valmiermuižas, Piebalgas, Bauskas, uc.) puslitra pudelē maksā 80 santīmus un vairāk, tātad vismaz četras reizes dārgāk, ko nosaka kvalitāte un reālas ražošanas izmaksas. Pārrēķinot izdzertā 2 litru 7% alus alkoholu salīdzinājumā ar šnabi (40 grādīgs alkohols puslitra pudelē) iznāk, ka puslitram šnabja būtu jāmaksā 1 Ls 14 santīmi. Priekšlikums– dzert pa mazajai krūzītei

    39. Ceturtais temats ir TABAKAS RAŽOTĀJI, TIRGOTĀJI, KONTRABANDISTI— SLEPKAVAS Nekāda kompromisa nevar būt ar cilvēkiem, kas zin, ka tirgo nāvi, bet priecīgi berzē rokas, skaitot „Jūdasa grašus”. Sabiedrības veselības pētījumi liecina, ka smēķētāju skaits Latvijā gadu no gada samazinas, bet smēķējošo bērnu skaits (uz smēķējošo meiteņu rēķina) pieaug.

    40. TABAKAS RAŽOTĀJI, TIRGOTĀJI, KONTRABANDISTI— SLEPKAVAS Mūsu uzdevums ir nosargāt bērnus no aktīvas un pasīvas smēķēšanas. Smēķēšana bērnu klātbūtnē ir noziedzīga vardarbība, jo samazina bērna dzīves kvalitāti, rada alerģiju, astmu, samazina imunitāti, rada vēždraudi. Ja pieaugušais var aiziet prom no smēķētāja sabiedrības, tad bērns ir tieši atkarīgs no pieaugušajiem. Sabiedrības pienākums ir nevis aizvest bērnu no smēķējošā pieaugušā, bet pieaugušo ļaundari– no bērna.

    41. TABAKAS RAŽOTĀJI, TIRGOTĀJI, KONTRABANDISTI— SLEPKAVAS Smēķēšana grūtnieces klātbūtnē Vai grūtnieces pašas smēķēšana ir vardarbība pret vēl nedzimušo bērnu

    42. TABAKAS RAŽOTĀJI, TIRGOTĀJI, KONTRABANDISTI— SLEPKAVAS Neviens bērns netiek pie cigaretēm, ja pieaugušie to neatbalsta. Lielākoties tas notiek veikalā, kur vienkārši bērna vecums netiek pārbaudīts. Bieži pieaugušie nopērk cigaretes priekš bērna. Gan pārdevējs, kas nepaprasa vecumu, gan starpnieks, ir nelieši, kas sodāmi kā noziedznieki. Tabakas industrijas visa rīcība ir virzīta tikai un vienīgi uz jaunu smēķētāju piesaistīšanu no jaunatnes vidus. Gandrīz visi jaunie smēķētāji tiek piesaistīti netikumam skolēnu vecumā.

    43. SABIEDRĪBAS VESELĪBA ir visu iedzīvotāju problēma, bet VIRZOŠAIS SPĒKS IR ĀRSTI Vislielāko ieguldījumu zīdaiņu mirstības samazināšanā var panākt, izglītojot sievietes. Tas nav ļoti dārgi.

    44. SABIEDRĪBAS VESELĪBA ir visu iedzīvotāju problēma, bet VIRZOŠAIS SPĒKS IR ĀRSTI Sabiedrības veselība ir zinātne nepārtrauktā attīstībā. Sabiedrības veselība balstās uz zinātni, tādēļ tikai ārstu veikta zinātne virza dzīves kvalitāti un veselību. Politiķi mīl spēlēties ar frāzi, ka ārsti esot ieinteresēti pacienta slimībā, tādēļ nevirzot sabiedrības veselību. Ir tieši otrādi– visā pasaulē sabiedrības veselības virzītāji ir ārsti, jo mūsu profesija ar savu humānismu meklē risinājumus ne tikai cilvēka, bet arī cilvēces veselībai. Šim virzošajam spēkam ir nācies un nāksies strādāt sistēmā, kur cilvēka veselību nosaka likumdošana un valsts sistēma. Galvenā ārstu biedrības funkcija ir būt par starpnieku starp ārstiem un valdību– mēģināt izskaidrot ārstu idejas politiķiem.

    45. Var izmērīt dzīves kvalitāti, nevar izmērīt laimi.

    46. Paldies par uzmanību!