Nevalstisko organizāciju un arodbiedrību loma diskriminācijas novēršanā

Nevalstisko organizāciju un arodbiedrību loma diskriminācijas novēršanā Boriss Kolčanovs, Latvijas Cilvēktiesību centrs

Kāpēc NVO un arodbiedrības? • vistiešākā saikne ar iedzīvotājiem • runā savu pārstāvamo vārdā un aizstāv viņu intereses un tiesības • veicina diskriminācijas upuru un sabiedrības izpratni par diskrimināciju un tiesībām netikt diskriminētiem

Kāpēc NVO un arodbiedrības? • arodbiedrības var kolektīvi pārstāvēt savus biedrus sarunās ar darba devējiem, pieprasīt un panākt pozitīvas pārmaiņas • arodbiedrības ir cieši saistītas ar darba vidi, tāpēc arodbiedrībām ir lieliskā iespēja pirmajiem pamanīt diskrimināciju un darboties tās izskaušanā darbavietās

Kas irNVO? • Organizācija, kura ir izveidojusies uz privātas iniciatīvas pamata bez peļnas gūšanas mērķa; • Organizācija ar tiesiski apstiprinātiem statūtiem, skaidru mērķi un redzamām aktivitātēm; • Nav saistīta ar valdību vai privātā sektora uzņēmumu, vai jebkādu politisko partiju.

Kas irarodbiedrība? Arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, kas pauž, pārstāvun aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības unintereses saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", citiemLatvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Latvijas Republikasarodbiedrību statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktasVispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskajos paktos unkonvencijās(Likums par arodbiedrībām)

Darbības jomas • Izpratnes veicināšana • Likumdošanas un politikas monitorings • Atbalsts diskriminācijas upuriem • Tiesāšanās • Alternatīva strīdu risināšana

Izpratnes veicināšana • Lai gan daudziem cilvēkiem ir aizspriedumi pret noteiktām grupām un viņi apzināti tās diskriminē, vēl vairāk cilvēku neapzinās, ka viņu rīcība un attieksme ir diskriminējoša. Šis izpratnes trūkums dažreiz ir viens no pirmajiem šķēršļiem, kas jāpārvar, lai varētu nodarboties ar vienlīdzības jautājumiem. Zināšanas un informāciju par vienlīdzības jautājumiem var sniegt vairākos veidos gan sociāliem partneriem, gan plašākai sabiedrībai.

Pašu jeb institucionālā izpratnes veicināšana • Klātbūtne sanāksmēs un pasākumos vai piedalīšanos darba grupās un komisijās • Sadarbība ar citām brīvprātīgām organizācijām • Materiālu un praktiskās pieredzes ieguve

Vienlīdzības jautājumu izpratnes veicināšana • Mērķis: attieksmes, izturēšanās un paraugu maiņa, atbalsts jaunām politikas nostādnēm, vienlīdzības jautājumu izskatīšanas veicināšana u.c. • Mērķa grupas: sabiedrība, diskriminācijas upuri vai potenciālie diskriminācijas upuri, valsts un darba devēji, pakalpojumu sniedzēji, izglītības iestādes, valsts pārvaldes institūcijas u.c.

Kā veicināt vienlīdzības jautājumu izpratni? • nodrošinot pietiekamu informāciju, rīkojot kampaņas, izglītojot un apmācot, veicot pētījumus un tos publiskojot, veidojot sadarbības tīklus un alianses, strādājot ar masu medijiem. • identificējot apzinātas vai neapzinātas diskriminācijas gadījumus.

Kā veicināt vienlīdzības jautājumu izpratni? • plašai sabiedrībai saprotamā veidā izskaidrojot iemeslus, kāpēc diskriminācija ir aizliegta un cik svarīgi, ka diskriminācijas aizliegums ir noteikts likumā. • veicinot izpratni par diskriminācijas izraisītām ciešanām (t.i. audzinot cilvēkos līdzjūtību pret diskriminācijas upuriem) un cietušos neuzlūkot kā “citus”.

Kā veicināt vienlīdzības jautājumu izpratni? • nodrošinot informāciju par attiecīgiem tiesību aktiem, diskriminācijas aizsardzības un novēršanas līdzekļiem, organizācijām un iestādēm, kas nodarbojas ar diskriminācijas jautājumu risināšanu.

Likumdošanas un politikas monitorings Uzraudzīt: • Tiesību aktu un politikas izstrādi un ieviešanu • Praksi un nostājas noteiktās nozarēs (valsts pārvalde, nodarbinātība, pakalpojumu pieejamība u.c.) • Politikas ietekmi uz mazaizsargātām grupām Kā to paveikt? • Veicot pētījumus, vācot datus, izstrādājot rādītājus

Atbalsts diskriminācijas upuriem • Pieņemt un izskatīt mutiskas un rakstiskas sūdzības par diskrimināciju • Izveidot uzticības līniju, kurā strādā apmācīti konsultanti, kas reģistrē sūdzības par diskrimināciju • Vienkāršā valodā sniegt cietušajiem informāciju par viņu tiesībām • Nodrošināt cietušajiem speciālista sniegto informāciju un padomu par vispiemērotāko veidu, kā pārbaudīt, vai attieksme pret cietušo ir bijusi diskriminējoša

Atbalsts diskriminācijas upuriem • Sniegt profesionālu psiholoģisko atbalstu (vai pieeju tam), lai palīdzētu pašcieņas un pašvērtējuma atjaunošanai (vai veidošanai) • Dot iespēju tikties ar citiem diskriminācijas upuriem, ja tas var palīdzēt • Informēt par iespējamo rezultātu, ja cietušais nolems celt prasību • Identificēt cietušā mērķus, uzsakot tiesvedību, un salīdzināt to ar organizācijas politiku un mērķiem

Atbalsts diskriminācijas upuriem • Ja iespējams, ierosināt neformālu strīda risinājumu • Izveidot juristu komandu, kas spēj nodrošināt nepieciešamo juridisko atbalstu diskriminējošu lēmumu apstrīdēšanai • Vākt un sniegt informāciju par pētījumiem, statistiku un informāciju par vienlīdzīgas attieksmes jautājumiem

Tiesāšanās • Izmantot juristu pakalpojumus, kuri strādā NVO labā tiesvedības lietās • Izveidot organizācijas ietvaros juristu komandu ar attiecīgām speciālajām zināšanām, kuri vēlas un var tiesā pārstāvēt atsevišķas personas vai personu grupas • Izveidot saikni ar juridisko konsultāciju birojiem un mudināt viņus apgūt speciālās zināšanas

Tiesāšanās • Iepazīties ar tiesiskās palīdzības noteikumiem, lai tos varētu izmantot par labu maznodrošinātiem cietušajiem • Izstrādāt tiesāšanās stratēģiju, kas atbilst organizācijas mērķiem un uzdevumiem, valsts sistēmai un sūdzību biežumam • Tiesāties Latvijas tiesās (ieskaitot konstitucionālās sūdzības)

Tiesāšanās • Atbalstīt cietušos iesniegt civilprasības pieteikumu lietās, kuras ir saistītas ar diskrimināciju • Celt prasības (individuālas vai kolektīvas) starptautiskās institūcijās

Tiesāšanās • Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, NVO, kuru darbības mērķi vērsti uz cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, ir tiesības ar aizskartās fiziskās personas piekrišanu vērsties iestādēs vai tiesā un aizstāvēt šīs personas tiesības vai likumiskās intereses lietās, kas saistītas ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu

Tiesāšanās • Saskaņā ar Likumu par arodbiedrībām un Darba strīdu likumu, arodbiedrībām ir tiesības pārstāvēt un aizstāvēt savus biedrus valsts iestādēs un citās organizācijās darba attiecību, veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas, dzīvokļu un citu sociālo un ekonomisko interešu jomā, individuālo un kolektīvo strīdu izskatīšanā, kā arī griezties tiesā savu biedru tiesību un interešu aizstāvībai.

Alternatīva strīdu risināšana (ADR) Strīds tiek risināts nevis tiesā, bet ar kvalificēta starpnieka palīdzību, vai puses savstarpēji vienojas par arbitru (vai arbitru kolēģiju), kas pusēm palīdz nonākt pie savstarpēji pieņemamas vienošanās, kas atrisina strīdu. Ja viena no pusēm nepieņem vienošanos, abām pusēm saglabājas tiesības griezties tiesā. Arbitrāža ir augsti kvalificēta profesionāla darbība.

Kas ir nepieciešams veiksmīgai darbībai? • Cilvēku resursi • Prasmes, zināšanas un ekspertīze • Atvērtība, caurskatāmība un atbildība • Finanses • Nediskriminējoša attieksme pašā organizācijā

Šķēršļi • Zināšanu trūkums, lai piedalītos nozīmīgās politiskās debatēs • Zināšanu trūkums prasības celšanai • Zināšanu un prasmju trūkums organizatoriskajā un finanšu vadībā vai IT lietošanā • Finanšu trūkums un informācijas trūkums par pieejamiem finanšu resursiem

Šķēršļi • Efektīvas sadarbības un partnerības trūkums starp valdību/darba devējiem un NVO/arodbiedrībām • Atsevišķu arodbiedrības biedru, vai pat vadības, pasivitāte pret-diskriminācijas jautājumos un aizspriedumi • Konflikts starp arodbiedrības vairākuma interesēm un arodbiedrības mazākuma tiesībām

Nevalstisko organizāciju un arodbiedrību loma diskriminācijas novēršanā