Priekšlikumi efektīvākai un daļēji centralizētai valsts kapitāla daļu (VKD) pārvaldībai

1. Priekšlikumi efektīvākai un daļēji centralizētai valsts kapitāla daļu (VKD) pārvaldībai Prezentācijas saturs: 1. VKD turpmākās pārvaldības modelis 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana J.Pūce Valsts sekretārs 06.06.2011

2. Priekšlikumi efektīvākai un daļēji centralizētai VKD pārvaldībai VKD turpmākās pārvaldības modelis - no decentralizētas pārvaldības uz daļēji centralizētu VKD pārvaldību

3. Risināmās problēmas • Valsts interešu konflikts (klienta, īpašnieka un nozares politikas veidotāja lomas) • Zema kapitāla atdeve • Nav skaidri definēti sasniedzamie mērķi un nav analizēti, izvērtēti kapitālsabiedrību rādītāji attiecībā uz tiem • Nav nodrošināta vienota un caurspīdīga VKD pārvaldība • Nepietiekami profesionāla VKD pārraudzība • Nav vienotas pārraudzības sistēmas, kas veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu • Sadrumstalots un nepilnīgs VKD pārvaldības regulējums • Ikdienas pārvaldības lēmumu politizācija 1. VKD turpmākās pārvaldības modelis

4. Starptautiskās tendences VKD pārvaldības centralizēšanā LV* MacCarthaigh, M. The corporate governance of commercial state-owned enterprises in Ireland. Institute of Public Administration, 2009. 61. lpp. http://tiny.cc/b09rm * Latvijas vieta atainota ilustratīvi, lai nodrošinātu labāku pārskatāmību • Skaidri redzama tendence vecās Eiropas valstīm strauji vai pakāpeniski virzīties uz centralizēto modeli • Pēdējo gadu tendence ir dibināt vienu, profesionālu institūciju, lai pārvaldītu VKD un nodrošinātu valsts iespēju maksimāli efektīvi veikt īpašnieka funkciju • Tomēr pat centralizētā modeļa ietvaros daļu VKD turpina pārvaldīt attiecīgās nozares ministrijas 1. VKD turpmākās pārvaldības modelis

5. Pārvaldības modeļu plusi un mīnusi Decentralizēta pārvaldība Daļēji centralizēta pārvaldība Centralizēta pārvaldība • Novērsts valsts interešu konflikts, kad nozaru ministrija vienlaikus ir kā politikas veidotājs, klients, īpašnieks, pasūtītājs • Palielinās aktīvu atdeves un vērtība, papildus ieņēmumi valsts budžetā • Precīzi definēti un sabalansēti valsts kapitāla ieguldījuma ekonomiskie, sociālie un politkas mērķi • Kontrolēta ekonomisko un sociālo mērķu īstenošana • Nozaru politikas ieviešanas iespējas • Ieviesti korporatīvās pārvaldības principi, pieejama atklāta un caurspīdīga informācija par valstij piederošajiem aktīviem, to vērtību (uzskaite) • Regulāri analizēta un pārskatīta valsts līdzdalības nepieciešamība kapitālsabiedrībās • Ieviesti augsti ētikas standarti un sociālā atbildība • Koncentrēti labākie resursi (tajā skaitā pieredze un zināšanas) • Pakāpeniski samazināta politiskā ietekme, izbeidzot ikdienas pārvaldības lēmumu politizāciju • Modeļu maiņas brīdī nav ietekmes uz politikas ieviešanas nepārtrauktību, nepalielinās (uz laiku) izmaksas • Pārvaldības procesu neietekmē jautājums par pienākumu sadali starp VKD pārvaldības institūciju un nozares ministriju - - Pieņēmumu, cik lielā mērā noteiktais rezultāts (kritērijs) tiek īstenots, raksturo apzīmējumi, kur nozīmē vislabāko sagaidāmo rezultātu 1. VKD turpmākās pārvaldības modelis

6. Virzība uz daļēji centralizētu pārvaldību Latvijā • Šobrīd Latvijā ir sektoru (decentralizēts) pārvaldības modelis. Ņemot vērā starptautiskās tendences un aprobētu pieredzi, virzība uz centralizēto modeli Latvijā ir aktuāla • Sākotnēji nepieciešama virzība uz duāla modeļa ieviešanu (daļēji centralizēta pārvaldība), izveidojot VKD pārvaldības institūciju (jaunu juridisku personu vai uz kādas esošas institūcijas bāzes). Duālajā modelī nozaru ministrija pārrauga nozares attīstību un ar nozares specifiku saistītos jautājumus, savukārt VKD pārvaldības institūcija pārrauga finanšu rezultātu jautājumus un pārvaldības principu ieviešanu • Ilgtermiņā, izvērtējot korporatīvās pārvaldības ieviešanas praksi, starptautiskās tendences, esošās situācijas priekšrocības un trūkumus, pakāpeniski jāievieš centralizētais modelis • VKD pārvaldības kārtība jānosaka speciālā likumā, kurā jāietver: • VKD pārvaldības principi un kārtība; • VKD pārvaldības institūcijas izveidošanas kārtība, darbības principi, statuss, funkcijas, padotība, finansēšanas modelis, vadītāja iecelšanas kārtība un kritēriji; • sabiedrību dibināšanas, darbības, likvidācijas kārtība; • publiskas personas komercdarbības pamatnoteikumi; • interešu konflikta novēršanas, atalgojuma principi, kā arī citi būtiski aspekti pārvaldītajām sabiedrībām 1. VKD turpmākās pārvaldības modelis

7. Procesa karte pārejai no decentralizētas pārvaldības uz daļēji centralizētu Daļēji centralizēta pārvaldība VKD pārvaldes institūcija sadarbībā ar nozaru ministriju Katrai kapitālsabiedrībai piemērojams viens no pārvaldības veidiem, ņemot vērā ekonomisko un sociālo mērķu īpatsvaru u.c.faktorus: (A)Pārvalda VKD pārvaldības institūcija, bet būtiska ir nozaru ministrijas loma un ietekme (B)Pārvalda nozaru ministrija, bet būtiska ir VKD pārvaldības institūcijas loma un ietekme (4) Kā pārvalda? Ieviešot korporatīvo pārvaldību (3)Kāds ir katrai sabiedrībai atbilstošākais pārvaldības veids? Jā (2)Vai saglabāt VKD valsts īpašumā? Jā (1) Vai visas ir komercsabiedrības atbilstoši publiskas personas komercdarības principiem? Nē Atsavināt īstermiņā vai vidējā termiņā, pilnībā vai daļēji Līdz atsavināšanai pārvalda VKD pārvaldības institūcija Kapitālsabiedrības,kuras pārvalda ministrijas u.c. institūcijas Nē Reorganizēt Likvidēt Veikt auditu Decentralizēta pārvaldība 1. VKD turpmākās pārvaldības modelis

8. VKD pārvaldības institūcijas funkcijas Informācijas atklātības un caurspīdības nodrošināšanapar valsts kapitāla izmantošanu Valdības, nozaru ministriju un kapitālsabiedrību konsultēšanakorporatīvās pārvaldības jomā Korporatīvās pārvaldības principu ieviešana un pārvaldības prakses pilnveidošana VKD pārvaldības institūcijas funkcijas Regulāra valsts līdzdalības saglabāšanas, palielināšanas vai iegūšanas izvērtēšanakonkrētajā kapitālsabiedrībā Konkrētu kapitālsabiedrību pārvaldība un VKD atsavināšana Konkrētu, novērtējamu komercdarbības mērķu (ekonomisko un sociālo) noteikšana, sasniegto rezultātu ikgadēja izvērtēšana 1. VKD turpmākās pārvaldības modelis

9. VKD pārvaldības institūcijas statuss • VKD pārvaldības institūcijas darbības regulējums nosakāmslikumā • Nepieciešams precīzi definēt kompetenci,atskaitīšanās mehānismu, stratēģiskos mērķus • VKD pārvaldības institūcija - valsts kapitālsabiedrība. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis - Ministru prezidents vai pilnvarots ministrs • Priekšrocības: • Iespējamo risku nodalīšana no valsts, efektīvi pārvaldot sabiedrības • Atalgojums pielāgots korporatīvajam sektoram • Finansēšanas modelis- atskaitījumi (attiecīgi ar nodokli apliekamā peļņa pārvaldītajām sabiedrībām tiek samazināta par tiem) • Netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi 1. VKD turpmākās pārvaldības modelis

10. Priekšlikumi efektīvākai un daļēji centralizētai VKD pārvaldībai VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

11. Ieguvumi, uzlabojot VKD pārvaldību • Noteikti ilgtermiņa ekonomiskie un sociālie mērķi un kontrolēta to īstenošana • Aktīvu atdeves un vērtības pieaugums • Papildus ieņēmumi valsts budžetā (lielākas dividendes un ienākumi no stratēģiski nesvarīgu un nozarei nebūtisku VKD atsavināšanas) • Atklāta un caurspīdīga informācija par valstij piederošajiem aktīviem un to vērtību • Analizētas salīdzinošā aspektā un optimizētas kapitālsabiedrību pārvaldīšanasizmaksas • Ieviešot profesionālu pārvaldības modeli, pakāpeniski samazināta politiskā ietekme, izbeidzot ikdienas pārvaldības lēmumu politizāciju • Pilnveidota publiskas personas darbība privāto tiesību jomā 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

12. Turpmākā valsts līdzdalības iegūšana / saglabāšana Mērķis: Valsts līdzdalības iegūšanas vai saglabāšanas regulāra izvērtēšana • Alternatīva Nr.1 • Iegūst, saglabā, palielina vai samazina līdzdalību tikai saskaņā ar publiskas personas komercdarbības principiem • Iegūst, saglabā, palielina vai samazina līdzdalību tikai virs 50% • Alternatīva Nr.2 • Iegūst, saglabā, palielina vai samazina līdzdalību saskaņā ar publiskas personas komercdarbības principiem • Iespējams zem 50%, ja kotējas biržā vai ar papildus nosacījumiem (dalībnieku līgums, kas cita starpā paredz pārstāvību sabiedrības padomē un izejas iespējas (līdzpārdošanas tiesības, tiesības pārdot VKD kontrolpaketes īpašniekam par iepriekš noteiktu cenu (put option)) 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

13. Meitas sabiedrības dibināšanas kārtība Mērķis: Pārskatīt kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrības drīkst dibināt meitas sabiedrību • Alternatīva Nr.1 • Brīvi dibina meitas sabiedrības tikai ar īpašnieka iepriekšēju piekrišanu • Jāveic ekonomiskais izvērtējums, tajā skaitā ietekmes novērtējums uz galīgā labuma guvēja nākotnes dividenžu ienākumiem un iespējamo aktīvu atdeves un vērtības palielināšanos • Alternatīva Nr.2 • Dibina meitas sabiedrības tikai ar īpašnieka iepriekšēju piekrišanu un tikai, ja tas saistīts ar sabiedrības pamatdarbību un ja meitas sabiedrība atbilst publiskas personas komercdarbības principiem • Jāveic ekonomiskais izvērtējums 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

14. Komercdarbības mērķu noteikšana un rezultātu izvērtēšana Mērķis: Definēt valsts kapitāla ieguldījuma ekonomiskos, sociālos un politikas mērķus un veikt rezultātu ikgadēju izvērtēšanu • Katrai kapitālsabiedrībai VKD pārvaldības institūcija un/vai nozaru ministrija nosaka: • ekonomiskos mērķus (tirgus daļa, kapitāla atdeve, peļņas rādītāji) • sociālos un nozares politikas mērķus (nefinansiālie rādītāji) • darbības rezultātus un rezultātu izvērtēšanas metodes • Ikgadēji nodrošina sasniegto rezultātu, kā arī darbības ietekmes uz stratēģisko mērķu īstenošanu izvērtēšanu • VKD pārvaldības institūcija izstrādā metodoloģiju, kas ļauj savstarpēji salīdzināt kapitālsabiedrību darbības rezultātus vairāku gadu griezumā • VKD pārvaldības institūcija vienoti konsultēs korporatīvās pārvaldības jomā 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

15. VKD turpmāka atsavināšana • Mērķis: Noteikt atsavināšanas pamatprincipus • Atsavināšanas principi: • Atsavina, ja nav lietderīgi un/vai ekonomiski izdevīgi saglabāt VKD • Atsavina, ja valsts ir mazākuma dalībnieks kapitālsabiedrībā un nav izpildīti papildus nosacījumi par nepieciešamo ietekmi • Atsavina īstermiņā vai vidējā termiņā, pilnībā vai daļēji • Lēmumu par atsavināšanu pieņem Ministru kabinets • VKD pārvaldības institūcija lemj par atsavināšanas uzsākšanu, organizē atsavināšanas procesu, līdz atsavināšanai veic pārvaldības funkciju 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

16. Dividenžu politika Mērķis: Definēt elastīgu, uzņēmuma vērtību paaugstinošu dividenžu politiku • Alternatīva Nr.1 • Saglabāt esošo kārtību, t.i. MKnosaka minimālo dividendēs izmaksājamo daļu (% apmērā no tīrās peļņas) • MK katrai kapitālsabiedrībaivar noteikt citu dividendēs izmaksājamo daļu (% apmērā no tīrās peļņas) • Alternatīva Nr.2 • Atbilstoši katras kapitālsabiedrības mērķiemdiferencēt piemērojamo dividenžu politiku • Definēt attiecīgus kritērijusnormatīvajos aktos • Lēmumu pieņem VKD pārvaldības institūcija 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

17. Caurskatāma ziedošanas politika Mērķis: Nodrošināt ziedošanas prakses atbilstību labas pārvaldības principiem • Alternatīva Nr.1 • Saglabāt esošo ziedošanas kārtībuun limitus, VKD pārvaldības institūcija sniedz atļauju ziedojumu veikšanai virs noteikta ziedojuma apjoma • Ieviešami ziedošanas politikas principi • Alternatīva Nr.2 • Ziedošana pieļaujama, ja tā saistīta ar aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu • Ieviešami ziedošanas politikas principi • Ziedošanas prakses uzlabojumi (ziedošanas politikas principi): • noteikta saistība ar korporatīvās sociālās atbildības politiku un kapitālsabiedrības ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem • definēta caurspīdīga un publiski pieejama kārtību par veidu, kā var saņemt ziedojumus un kā izskatāmi potenciālo ziedojuma saņēmēja pieteikumi • nodrošināts, ka informācija par dāvinājumiem (ziedojumiem) ir publiski pieejama kapitālsabiedrības mājas lapā, kā arī piešķirtā ziedojuma izlietojums ir caurskatāms 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

18. Atklātības prasību ieviešana • Mērķis: Nodrošināt publisku informācijas pieejamību par VKD • Publiskojamās ziņas: • Ekonomiskie un sociālie (nefinansiālie) darbības rezultāti • Kapitālsabiedrības mērķi, to izpilde (rezultatīvie rādītāji), gada pārskats • Pārvaldības struktūras un pārvaldības politika • Kapitālsabiedrības īpašnieku un balsošanas struktūra, patiesie labuma guvēji • Atalgojuma politikas principi • Informācija par valsts budžeta finansējumu • Informācija par saņemtajiem un veiktajiem ziedojumiem, to saņēmējiem • Attiecīgi izdarāmi grozījumi tiesību aktos, kas nosaka publiskojamās ziņas. • Informācija iekļaujama arī kapitālsabiedrību interneta vietnēs 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

19. Motivējoša atalgojuma politika Mērķis: Konkurentspējīga un ar darbības rezultātiem sasaistīta atalgojuma politika kapitālsabiedrībās • Konkurentspējīgs kapitālsabiedrību vadības atalgojums ar mērķi piesaistīt profesionālus speciālistus • Sasaiste ar darbības rezultātiem - tajā skaitā biznesa plāna un budžeta izpildi un citiem rezultātiem saskaņā ar definētajiem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem • Sociālā nodrošināšana kā motivācijas sistēmas būtisks elements 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

20. Kapitālsabiedrību pārraudzība (1) Mērķis: Nodrošināt efektīvu pārraudzību īpaši lielās, lielās un vidēji lielās kapitālsabiedrībās, definēt pārraudzības institūcijas funkcijas, kā arī nodrošināt kārtību profesionālu un kompetentu pārraudzības institūciju locekļu iecelšanai • Pārraudzības institūcijas locekļu skaits atkarīgs no kapitālsabiedrības lieluma (ne vairāk kā 7) • Pārraudzības institūcijas locekļus izvirzirza VKD pārvaldības institūcija un nozaru ministrija atkarībā no konkrētas kapitālsabiedrības pārvaldīšanas veida: • ja kapitālsabiedrību pārvalda VKD pārvaldības institūcija, bet būtiska ir nozaru ministrijas loma un ietekme, tad lielāko daļu pārraudzības institūcijas locekļu izvirza VKD pārvaldības institūcija, izmantojot izveidoto datu bāzi (rezerves sarakstu) • ja kapitālsabiedrību pārvalda nozaru ministrija, bet būtiska ir VKD pārvaldības institūcijas loma un ietekme, tad lielāko daļu pārraudzības institūcijas locekļu izvirza nozaru ministrija • Pārraudzības institūcijas funkcijas: • stratēģijas izvērtēšana un vadība, sabiedrības uzraudzība • vadības komandas atlase un • darbības rezultātu novērtēšana • atalgojuma pārraudzība un kontrole • finansiālā pārraudzība • neatkarīgas iekšējā audita funkcijas nodrošināšana • pārskatāmības nodrošināšana akcionāriem un sabiedrībai • ētikas kodeksa izveide un tā ievērošanas uzraudzība 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

21. Kapitālsabiedrību pārraudzība (2) • Pārraudzības institūcijas locekļi izvirzīti, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.), kur kandidāta politiskā piederība nav faktors • Viens un tas pats profesionālis var būt pārraudzības institūcijas loceklis vairākās kapitālsabiedrībās (bet ne vairāk kā, piemēram, 3 kapitālsabiedrībās) • Iespēja savienot pārraudzības institūcijas locekļa amatu ar citiem amatiem, ja nav interešu konflikta • Potenciālo pārraudzības institūcijas locekļu datu bāzes (rezerves saraksta) izveide un uzturēšana (VKD pārvaldības institūcijas uzdevums, konkursa organizēšana personu iekļaušanai rezerves sarakstā) • Saprātīgs pārraudzības institūcijas locekļu atalgojuma apmērs - atklāta un pieejama informācijapar to • Interešu konflikta novēršanas prasību ievērošana (grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”), vienlaikus valsts amatpersonu statusa atcelšana pārraudzības institūcijas locekļiem, lai piesaistītu profesionāļus no privātā sektora un starptautiskā tirgus • Izvērtējama iespēja izmantot darbā iekārtošanas aģentūru (headhunters) pakalpojumus 2. VKD vispārējo pārvaldības principu ieviešana

22. Paldies par uzmanību! Brīvības iela 55, Rīga, LV 1519Tālr.Nr.: 67013101Faksa Nr.: 67280882 E-pasts: pasts@em.gov.lv Mājas lapa: www.em.gov.lv 06.06.2011