Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs 2. lekcija

1. Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs 2. lekcija Dr. A. Rauhvargers,Rektoru padomes ģenerālsekretārs telefons 7034338, 7034368 Raiņa bulvārī 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretariāts) e-mail: andrejs.rauhvargers@aic.lv informācija JUMS http://www.aic.lv/ar_stud

2. 2. Izglītības strukturējums pa pakāpēm (līdz augstskolai) • sākumskolas, pamatskolas un vidējā izglītība: • skolēnu noslodze pa izglītības pakāpēm • obligātie un izvēles priekšmeti pa izglītības līmeņiem 3. Raksturīgākās izglītības sistēmas Francija

3. Pamata un vidējā izglītība – valsts vai privāta?

4. Valsts vai privāta? komentāri • Grafiks skaidri parāda, ka pamata un vidējā izglītība praktiski ir valsts kontrolē • vairumā valstu valsts sektors dominē un sasniedz līdz pat 95 un vairāk % skolu • izņēmumi – vairāk par pusi no valsts atkarīgu (valsts finansētu) privātu skolu: Vācija (ap 55%), Nīderlande (>75%) • Privātu no valsts neatkarīgu (un tātad valsts nefinansētu skolu) ir maz , • parasti zem 5%, maksimums Portugāle un Malta – ap 10%

5. Prognozējamais izglītības ilgums School Expectancy – prognozējamais laiks, kādu izglītībā pavadīs iedzīvotājs, kurš pašlaik ir 5 gadus vecs, ja attiecīgās valsts izglītības struktūra saglabāsies tāda, kā pašlaikKey data, 2002 Svārstās no <14 (RO, CY) līdz >18 FIN, S, UK LV=15.6 gadi

6. Sākumskola un pamatskola: vienota struktūra vai divas atsevišķas daļas?

7. Tendences • Vienotā struktūra ir raksturīga ziemeļvalstīm, Portugālei un lielai daļai ES kandidātvalstu • Jāņem vērā, ka nodalīta sākumizglītība ir arī nodalītas skolas, tātad, ja vienotajā struktūrā vēlākajos gados var mainīties skolotāji, tad dalītajā struktūrā skolas darbības stils un skolotāji noteikti mainās.

8. Sākumskolas izglītība • 11 ES valstīs - atsevišķs izglītības līmenis • Parasti ilgst 6 gadus. • Visīsākā (4 gadi) lielākajā daļā Vācijas un Austrijā. • Dānijā, Portugālē, Somijā un Zviedrijā, arī Islandē un Norvēģijā visa obligātā izglītība ir vienā struktūrā • kandidātvalstis: Bulgārija, Lietuva, Rumānija un Kipra atdala sākumskolu

9. Klašu lielums sākumskolā Noteiktais MAKSIMĀLAIS skaits parasti no 25 līdz 36 skolēniem, kandidātvalstīs vairāk nekā ES valstīs maz: Bulgārija 22, Lihtenšteina, Lietuva 24 daudz: Igaunija 36, Polija, Latvija - 34 MINIMĀLAIS noteiktais skaits (NE visi nosaka !) no 10 (Austrija, Čehija) līdz 20 (Polija) maz: Itālija, Rumānija 10, Latvija 8 daudz: Polija 20, Luksemburga 18

10. Sākumskolā ar klasi galvenokārt nodarbojas viens skolotājs viens skolotājs viens skolotājs, ko atsevišķos priekšmetos aizstāj citi dažādas metodes

11. Mācībstundu skaits gadā sākumskolā Rekordi ES valstīs: Daudz: Skotija, Francija, Itālija, Nīderlande –900 -950 Maz: Somija – 626, Norvēģija 656, Dānija 670, Austrija 690 Kandidātvalstīs Daudz: Lihtenšteina 822, Kipra, Malta - 795 Maz: Latvija 478, Bulgārija 504, Lietuva 549

12. Kur tas rodas?(dati par 7 gadu vecumu) • Dažāds stundu ilgums: rekords “uz augšu” Itālijai 60 min, parasti 45, bet ir arī 50 un 45 • Latvijā bērni iet skolā 170 dienas gadāvidēji Eiropā 184 dienas vidēji ES 190 dienas,rekords 212 dienas Nedēļas slodze – Beļģijā 28 stundas pa 50 minūtēm, Latvijā 19-20 stundas pa 45 minūtēm

13. Obligāto priekšmetu īpatsvars sākumskolā

14. Obligāto priekšmetu īpatsvars sākumskolā

15. Pārcelšana uz nākamo klasi sākumskolā

16. Pamata un vidējā izglītībavispārējās un profesionālās plūsmas (I)

17. vispārējās un profesionālās plūsmas (II)

18. Skolēnu skaita sadalījums starp vidējās izglītības profesionālo un vispārējo plūsmu Rekordi: visp 81% IRL, 67% EL, ESP (LV 58) prof 85% CZ, 81% SK, 76% D, A (LV 42)

19. Iesaiste vispārējā izglītībā vidusskolēnu % vispārējā izglītībā (pārējie prof.)

20. Mācībstundu skaits gadā pamatizglītībā

21. Obligāto priekšmetu īpatsvars pamatskolā

22. Obligāto priekšmetu īpatsvars pamatskolā