1 / 42

No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā

No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā. Mārtiņš Zemītis Eiropas Komisijas ekonomists ES Māja, 2014.gada 3.aprīlis. Prezentācijas struktūra. Eiropas Savienības atbilde ekonomikas krīzei Ekonomikas un finanšu sakārtošana

zofia
Download Presentation

No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā • Mārtiņš Zemītis • Eiropas Komisijas ekonomists • ES Māja, 2014.gada 3.aprīlis

  2. Prezentācijas struktūra • Eiropas Savienības atbilde ekonomikas krīzei • Ekonomikas un finanšu sakārtošana • Jauniešu bezdarbs (garantija, Erasmus+) • Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas veikumi • ES fondi Latvijai kā ieguldījums attīstībā • Naudas drošība, pārtikas marķēšana, viesabonēšana • Latvijas mācības Eiropai • Latvijas modelis: nodokļi, eksports, darbaspēks • Eiro ieviešana kā stabilizējošs faktors • Riski: emigrācija un sociālā noslāņošanās

  3. Dziļa parādu krīze visā Eiropā… … noveda pie bažām par eiro stabilitāti

  4. … un ļoti dziļas ekonomiskās krīzes

  5. Krīze smagi skāra Latviju, bet šobrīd vērojama atgūšanās

  6. Izaugsmes modelis: patēriņš atkal kļūst par lielāko dzinuli, bet izaugsmes pamatā joprojām ir eksports Avots: CSP, Swedbank prognozes

  7. Krīzes sekas: bezdarbs, īpaši jauniešu

  8. Jauniešu bezdarbs Grieķijā, Spānijā, Horvātijā > 50% Austrijā un Vācijā < 10% Latvijā: ap 20%

  9. Eiropas Savienības atbilde uz krīzi: • Ciešāka sadarbība un uzraudzība • Izaugsmei labvēlīga budžeta taupības politika • Kreditēšanas atjaunošana • Izaugsmes un konkurētspējas atbalstīšana • Bezdarba samazināšana, īpaši jauniešu vidū • Publiskās pārvaldes modernizēšana

  10. Ciešāka sadarbība un uzraudzībadalībvalstu ekonomiskajā, budžeta un nozaru politikā Jādara viss, lai krīze neatkārtotos un valstis ievērotu vienošanās

  11. Reformu kalendārs Nacionālais pusgads Eiropas pusgads Mērķis: lai reformu cikls būtu saskaņots ar budžeta ciklu

  12. Parāda un deficīta sliekšņi (no IKP) 60% 3%

  13. Valstu parādi stabilizējas

  14. Eiropas Komisijas lielākie veikumi • Eiropas Semestris: ekonomikas uzraudzība • ES daudzgadu budžets iedzīvotājiem un ekonomikai • Banku savienība: nodokļu maksātāju nauda drošībā; banku pašu atbildība • Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam? • Mobilo sakaru viesabonēšanas maksas samazināšana • Vides un klimata izmaiņu samazināšana

  15. Stratēģijas Eiropa2020 mērķi • ES valstis vienojušās par kopīgiem mērķiem; Izaugsmei jābūt: • Gudrai Ilgtspējīgai Iekļaujošai

  16. Eiropa2020 prioritātes • Paaugstināt nodarbinātības līmeni Eiropā un gādājot, lai būtu vairāk labu darbavietu, īpaši sievietēm, jauniešiem un gados vecākajiem darba ņēmējiem • Investēt prasmju iegūšanā un izglītībā un tā palīdzot visu gada gājumu cilvēkiem paredzēt pārmaiņas un pielāgoties tām

  17. Eiropa2020 mērķi • 75% nodarbinātība sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem (LV mērķis – 73%, reāli - 68,1%(2012)). • Mazāk par 10% skolu pametušo jauniešu (LV mērķis – 13,4%, reāli – 10,5%, zēni - 14,3% (2013)) • Vismaz par 20 miljoniem mazāk cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā vai kuri ir uz riska robežas

  18. EK RekomendācijasIkgadējas, specifiskas, konkrētām valstīm adresētas - Izstrādā Eiropas Komisija - Pieņem visas dalībvalstis ES Padomē - Ievieš dalībvalstu atbildīgās iestādes Piemērs: augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana, prakses vietas jauniešiem bez darba, u.c.

  19. Rekomendācija Nr.3 • - Cīnīties ar ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu • - Pilnveidot profesionālo izglītību • - Uzlabot karjeras konsultācijas • - Ieviest garantiju jauniešiem • - Veidot prakses vietas DAĻĒJI IZPILDĪTA!

  20. Rekomendācija Nr.4 • - Uzlabot pabalstu pieejamību un atbilstību vajadzībām • - Samazināt nabadzību, īpaši bērnu vidū • - Reformēt sociālo palīdzību DAĻĒJI IZPILDĪTA!

  21. Rekomendācija Nr.5 • - Stimulēt izcilību augstākajā izglītībā • - Reformēt akreditācijas sistēmu • - Samazināt augstskolu skaitu • - Nojaukt šķēršļus ārvalstu studentiem un pasniedzējiem • - Izvērtēt & modernizēt zinātni NAV IZPILDĪTA!

  22. ERASMUS + Vienotaprogrammaizglītībai,jaunatnei un sportam (2014-2020)

  23. Starptautiskās augstākās izglītības programmas: Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink,divpusējāsprogrammas Mūžizglī-tības programma: Grundtvig Erasmus Leonardo Comenius Jaunatne darbībā Erasmus+: vienkāršāka struktūra Iepriekš Tagad Erasmus+ 1. Individuālāmācību mobilitāte 2. Sadarbībainovācijām unlabās prakses apmaiņai 3. Atbalsts politikas refomām • Konkrētas darbības: • Jean Monnet • Sports

  24. Erasmus+: jauna pieeja – kāpēc? • Darbavietas ir, taču jauniešiem irnepietiekamas prasmesun zemas nodarbinātības iespējas pēc studijām • Pieaug prasības pēc augsta līmeņa prasmēm • Globāla cīņa par smadzeņu piesaisti: izglītības internacionalizācija • Nesalīdzināmi plašāks mācību piedāvājumsun IKT potenciāls • Savstarpēji papildināma formālā, neformālā un netradicionālā izglītība • Nepieciešama ciešāka saikne ar darba vidi

  25. Mērķi (2014-2020)

  26. ES fondu sadalījums – 4,4 miljardi EUR + lauksaimniecībai – 1,7 miljardi EUR

  27. Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam? Video par jaunajiem marķēšanas noteikumiem

  28. Eiro ieviešana • Vairāk investīciju – ražošanas un darbavietu • Eiro ir uzticama valūta (25% pasaules rezervēm) • Lielāka ietekme ES un piederība ES kodolam • Stabilitāte un drošība krīzes periodā • Mazāki maksājumi valsts parāda apkalpošanai • Lētāki kredīti • Lata devalvācijas rēga beigas • Eiro nenozīmē identitātes zudumu • Pārejas periods bija lētāks un vienkāršāks kā plānots • Krīzes pārvarēšanas "izejas stratēģija" • Pievienošanās elitāram klubam, kopā ar Igauniju • Valsts kredītreitinga paaugstināšana

  29. Emigrācija

  30. Sociālā noslāņošanās37% iedzīvotāju uz nabadzības riska sliekšņa26% dzīvo nabadzībā

  31. Konkurētspēja

  32. Pusmūža krīze: sabalansētai un straujai izaugsmei nepieciešams strukturāli kvalitatīvāks pamats

  33. Nodokļu slogs:ja gribam, lai valsts tērē vairāk, tad arī nodokļos ir jāmaksā/ jāiekasē vairāk ES28 attiecīgi 40% un 49% Latvijā attiecīgi 28% un 37%

  34. Nodokļu struktūra:relatīvi liels nodokļu slogs darbaspēkam un ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība

  35. Ēnu ekonomika:sociāla neaizsargātība, zemāks ražīgums, apgrūtināta eksporta spēja un konkurence

  36. Darba tirgus:algas turpinās augt, bet vai uzņēmumi to varēs atļauties? Darba tirgus pārkaršana un “go-stop” risks Avots: CSP, Swedbank prognozes

  37. Inovācijas:ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ievērojami atpaliek no ES vidējā

  38. Inovācijas:galvenais avots ir ārvalstu finansējums, bet tērē galvenokārt izglītības iestādes. Kur ir uzņēmēji? Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2012.gadā (provizoriskie dati), % no IKP Avots: Eurostat

  39. Paldies!

More Related