Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 91

Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs PowerPoint PPT Presentation


  • 90 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs. ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001. Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana. 6.modulis Darba aizsardzība kokapstrādes nozarē. 6.1. tēma

Download Presentation

Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Darba aizsardzbas apmcbas modui(mcbu programmas) profesionls izgltbas iestds

ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Kokapstrdes tehnoloijas un izstrdjumu izgatavoana


6 modulis darba aizsardz ba kokapstr des nozar

6.modulisDarba aizsardzba kokapstrdes nozar


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

6.1. tma

Kokapstrdes nozare un darba aizsardzba


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Mea nozare apvieno mea resursus un mea produktu raoanu, tirdzniecbu un patriu vienot sistm


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Merpniecba ir viena no lielkajm Latvijas apstrdes rpniecbas nozarm, un d griezum to sasinti sauc par kokapstrdi

MERPNIECBA (KOKAPSTRDE)

Finieru un pltu raoana

finieris, srkocii, saplksnis, skaidu pltnes, iedru pltnes u.c. pltnes

Kokzana, vana un impregnana

zmaterili

Mbeu un citur neklasifictu izstrdjumu raoana

mbeles, mzikas instrumenti, sporta preces, rotalietas

Koka celtniecbas, galdniecbas izstrdjumu un taras raoana

koka celtniecbas un galdniecbas izstrdjumi, lmts pltnes, koka tara un palikti

Koka atlikumu prstrde

malka, eldas, briketes


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

MISK PRSTRDE

Celulozes, papra un kartona raoana

celuloze (paprmasa), paprs, kartons, papra un kartona izstrdjumi

misks prstrdes produktu raoana

kokogles, zalea prstrdes produkti, ekstraktvielas u.c.


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Svargkie darba procesi nozar

  • Darbs ar manm

  • Materilu apstrde ar rokm

  • Materilu iroana

  • Lakoana, lmana un impregnana

  • Darbs ar skaidu pltnm

  • vana

  • Materilu transportana

  • Iepakoana un darbs noliktavs

  • Telpu uzkopana


Darba aizsardz bas st voklis nozar un to ietekm jo ie faktori

Darba aizsardzbas stvoklis nozar un to ietekmjoie faktori

Nelaimes gadjumu skaits 2008. gad


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

2008. gad nozar (izemot mbeu raoanu) reistrti 104 nelaimes gadjumi


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Komercdarbbas veidi, kuros darba aizsardzbas sistmas izveid un uzturan jiesaista kompetenta institcija darba aizsardzb

  • Koka zana

  • velana un impregnana

  • Finiera loku un saplku raoana

  • Lmto plku, skaidu pltu, iedru pltu un citu paneu un pltu raoana


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Valsts darba inspekcijas 2009. gada 1. pusgad stenots inspicanas kampaa


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Ekspertu viedoklis

Latvij viena no lielkajm problmm darba aizsardzb t, ka darba devji lielkaj vairum gadjumu uzskata, ka darba aizsardzba tas ir kaut kas nenormli drgs, sarets, nevajadzgs, lieks, milzgi izdevumi. Realitt ne vienmr tas t ir. Realitt 80% gadjumu ir runa par primitvm, elementrm lietm, kas biei vien praktiski neko nemaks. Darbinieki biei vien protest pret tm vism prasbm, kas viiem it k trauc strd visi aizsardzbas ldzeki individulie un ierobeojumi manm, kad tur nevar tikt klt un grti strdt. [..] Cilvkam vairk t nauda interes nek tur kaut kda darba aizsardzba.


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Idel gadjum ir jsaprot, kdas negatvas sekas var bt. Ja tu nelietosi ausu aizbus pie asfalta grieanas, tad pc pieciem, septiiem gadiem tu nedzirdsi, ka telefons zvana kabat tpc, ka dzirde bs saakarta. [..] Ja es strdu bez cimdiem, tad ir oti daudzi koli, kas strd ar bez pirkstiem. Ja cilvks to nesaprats, tad vi ar to nenss. Ja vi to saprats, tad vi to nss tikai tpc, ka vi negribs staigt ar etriem pirkstiem.


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Pareiz situcija ir tda, ka galdnieki, kuri beidz arodskolu un kuriem neviens t sti nav pateicis, ka viiem bs jstrd troksn un jdara tas, tas un tas. Vii to reli vl neapzins. Msu apmcbas sistma darba aizsardzbas jom ir oti slikta. Vias stenb nemaz nav. Vidusskol par darba aizsardzbu vispr neststa. Tas beidzas ar to, ka ir cilvks, kur iet tlk uz universitti, kur viam atkal neko neststa, un iznk darbinieks, kur pirmo reizi uzzina, ka viam vajag pastaipties, ievrot kaut kdas atptas pauzes. Vi par to pirmo reizi varbt uzzina uzmum 26 gadu vecum.


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Nodarbinto pieredze

Valsts socils apdroinanas aentras mcbu filma par darba aizsardzbu. Kokapstrdes darbi.


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

6.2. tma

Riska faktori kokapstrd


Traumatisma jeb meh niskie faktori

Traumatisma jeb mehniskie faktori

  • Manas, darbgaldi un rokas darbarki

  • Tehnoloisks iekrtas

  • Iekjais transports un satiksme

  • Paklupana un kriana

  • Apdedzinans vai applaucans iespja

  • Darbs ar ku un celtu konstrukcijm

  • Uguns, eksplozijas

  • misko apdegumu un saindans bstamba

  • Citi traumatisma riska faktori


Ma nu un darbgaldu rad tie draudi

Manu un darbgaldu radtie draudi

  • Trieciena risku

  • Nogrieanas

  • Norauanas

  • Sagrieanas

  • Ievilkanas un citus draudus


Ugunsdro ba

Ugunsdroba

Kokapstrdes procesi saistti ar degou vielu kltbtni

  • Zmaterili

  • Koka puteki

  • Skaidas

  • Organiskie dintji u. c.

    Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_ugunsdrosiba.avi


Spr dzienb stam ba

Sprdzienbstamba

  • Smalki (20400m) koka putekiem

  • Degou vielu tvaiki


Elektriskie draudi

Elektriskie draudi

  • Elektrisko iekrtu bojjumi

  • Instalcijas bojjumi

  • Neizoltas strvu vadoas daas

  • Elektrisko pievadu prrvumi


Fizik lie faktori

Fiziklie faktori

  • Troksnis

  • Vibrcija

  • Nelabvlgs mikroklimats

  • Nepietiekams apgaismojums

  • Darba telpas un darba vietas iekrtojums


Trok i

Troki

Paaugstinta troku skauma lmea ietekme

  • Dzirdes orgnu nogurums

  • Pastiprins nogurums

  • Samazins darbaspjas

  • Cie centrl nervu sistma

  • Var rasties bezmiegs

  • Var paaugstinties asinsspiediens

    Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_troksnis.avi


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Troku iedaljums pc iedarbbas

  • Pastvgs troksnis

  • Maings troksnis

  • Impulsveida troksnis


Trok i un dzirdes aizsardz ba

Troki un dzirdes aizsardzba


Vibr cija

Vibrcija

Vibrciju raksturojoie parametri

  • Vibrotrums V [m/s]

  • Vibropatrinjums Q [m/s2]

  • Vibronovirzes amplitda A [m]


Vibr ciju iedal jums

Vibrciju iedaljums

  • Plaukstasrokas vibrcija (agrk zinma k lokl vibrcija)

  • Visa ermea vibrcija (agrk zinma k visprj vibrcija)


Profilaktiskie pas kumi vibr cijas ietekmes mazin anai

Profilaktiskie paskumi vibrcijas ietekmes mazinanai

  • Vlams strdt cimdos

  • Spiediena spks uz instrumentu

  • Regulri prtraukumi

  • Darba veida maia

  • Siltas (37C) roku peldes un masa


Pie aujamie rokas plaukstas vibr cijas ekspoz cijas laiki

Pieaujamie rokasplaukstas vibrcijas ekspozcijas laiki


Mikroklimats

Mikroklimats

Galvenie telpas mikroklimata rdtji

  • Gaisa temperatra

  • Gaisa relatvais mitrums

  • Gaisa plsmas trums


Temperat ra

Temperatra

Temperatra, kur cilvks jtas labi, ir atkarga no slodzes un var bt pla amplitd

Gaisa temperatrai raoanas telpu darba viet

Diskomfortu rada telpu sienu, priekmetu un telpu gaisa atirgas temperatras


Mitrums

Mitrums

Mitrumam ir btiska nozme cilvka labsajt, jo ietekm siltuma sajtu. Jo lielks mitrums, jo sliktk jtamies, ja ir zema vai augsta gaisa temperatra. Ieteicamais gaisa relatvais mitrums ir 4060%.


Ventil cija

Ventilcija

Dabisk un piespiedu ventilcija

Piespiedu ventilcija

  • Velkmes

  • Pieplde

  • Kombint velkmespiepldes

    Recirkulcijas sistmas


Apgaismojums

Apgaismojums

Prasbas telpu apgaismojumam

  • Darba vietas jnodroina ar dabisko un mkslgo apgaismojumu

  • Apgaismes ermei jizvieto t, lai pasargtu nodarbintos no nelaimes gadjumu un arodslimbu riska

  • Darba vietas, kur iespjama pka apgaismojuma izslganas jnodroina ar pietiekamu avrijas apgaismojumu


Nepietiekama apgaismojuma ietekme

Nepietiekama apgaismojuma ietekme

  • Nodarbintie nepietiekami saredz detaas, kas var izraist nelaimes gadjumus, traumas

  • Palielins acu sasprindzinjums, kas izraisa prieklaicgu redzes pasliktinanos

  • trk iestjas nogurums


Ieteicamie apgaismojuma l me i da d m darba viet m kokapstr d

Ieteicamie apgaismojuma lmei dadm darba vietm kokapstrd


Putek i

Puteki

Aroda ekspozcijas robevrtbas putekiem 6 mg/m3

Ozola, oa, skbara putekiem, kuriem aroda ekspozcijas robevrtba ir 5 mg/m3, jo ie puteki spj izraist aundabgos audzjus


Kokapstr d izmantot s misk s vielas

Kokapstrd izmantots misks vielas

  • Lakas

  • Krsas

  • Lmes

  • Organiskie dintji

  • Piescintjvielas

  • Apdares vielas

  • Saistvielas u. c.


Kokapstr d bie k sastopam s misk s vielas

Kokapstrd biek sastopams misks vielas

  • Formaldehds

  • Ksilols, toluols, acetons, vaitspirts u. c. viegli gaistoi organiskie savienojumi

  • Arsns, hroms un varu saturoi savienojumi koksnes apstrdanas ldzeki pret mitruma un mikroorganismu iedarbbu

    Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_kimiskas_vielas.avi


Biolo iskie faktori

Bioloiskie faktori

Bioloiskie faktori kokapstrd nav uzskatmi par btisku riska faktoru, tau atsevios gadjumos nodarbintie var saslimt ar ru prnestajm slimbm (ru encefaltu un Laimas boreliozi). Vl retk iespjama saslimana ar trakumsrgu vai stingumkrampjiem, ja bijis kontakts ar infictu dzvnieku


Ergonomiskie faktori

Ergonomiskie faktori

  • Smagumu prvietoana

  • Darbs piespiedu poz un atkrtotas kustbas


Smagumu p rvieto ana

Smagumu prvietoana

Faktori, kuri btiski ietekm riska pakpi prvietojot smagumus

  • Prnsjamo lietu (priekmetu) patnbas

  • Satveranas iespjas

  • ermea stvoklis ceot un prvietojot

  • Prvietoanas virsma

    Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_smagumu_parvietosana.avi


Piespiedu darba pozas

Piespiedu darba pozas

  • Sdus

  • Stvus

  • Ejot

  • Guus

  • Tupus

  • Noliecoties

  • Stiepjoties


Atk rtoto kust bu riski

Atkrtoto kustbu riski

  • Darbs tiek darts automtiski

  • Mazins uzmanba, koncentran

  • Veicina nogurumu


Psiholo iskie un emocion lie faktori

Psiholoiskie un emocionlie faktori

  • Nodarbinto kvantitatva un kvalitatva prple

  • Vienmu, vienveidgs darbs

  • Socil atbalsta trkums

  • Zema ldzdalba lmumu izstrd

  • Karjeras nenoteiktba

  • Nedroba par palikanu darb

  • Zemas kvalifikcijas darbs

  • Nepareiza darba laika organizcija

  • Informcijas trkums u. c.


Domin jo s arodslim bas

Dominjos arodslimbas

Kokapstrd nodarbintajiem dominjos arodslimbas:

  • aroda etioloijas vjdzirdba troka iedarbbas d;

  • puteku bronhts koka puteku iedarbbas d.


Rakstur g k s slim bas kuras netiek klasific tas k arodslim bas

Raksturgks slimbas, kuras netiek klasifictas k arodslimbas

  • Paaugstints asinsspiediens (stress, mazkustba, pasv smana u. c.)

  • Saaukstans (darbs caurvj, liet, nepiemrot darba aprb u. c.)

  • Sps mugur, it pai jostaskrustu da (fiziska prslodze, smagumu prvietoana)


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Darba aizsardzbas paskumi darba vides riska faktoru iedarbbas samazinanai vai novranai

  • Organizatoriskie paskumi

  • Tehniskie paskumi

  • Individulo aizsardzbas ldzeku lietoana


Organizatoriskie pas kumi

Organizatoriskie paskumi

  • Realizjamo darba aizsardzbaspaskumu plnoana

  • Darba vides risku izvrtana

  • Apmcba un instruana

  • Obligts veselbas prbaudes u.c.


Tehnisko pas kumu hierarhija

Tehnisko paskumu hierarhija

  • Riska avotu likvidana

  • Riska ierobeoana t izcelsmes viet

  • Kolektvie aizsardzbas paskumi, izmantojot darba vietu iekrtojumu


Individu lie l dzek i

Individulie ldzeki

  • Individulos ldzekus lieto, ja ar kolektvajiem aizsardzbas ldzekiem nav iespjams novrst darba vides riskus

  • Ar individulajiem aizsardzba ldzekiem jnodroina darba devjam


Tipisk kie individu lie aizsardz bas l dzek i

Tipiskkie individulie aizsardzbas ldzeki

  • Piemrots darba aprbs, darba apavi ar purngala aizsardzbu

  • darba cimdi (jatceras, strdjot pie atseviiem darbgaldiem cimdu lietoana var bt ar aizliegta)

  • Dzirdes aizsardzbas ldzeki

  • Elpceu aizsardzbas ldzeki aizsardzbai pret putekiem aizsardzba un miskm vielm;

  • sejas un acu aizsargldzeki.


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

6.3. tma

Ergonomika


Cilv ka ermenis un darbs

Cilvka ermenis un darbs

Darba vietas iekrtoanai principi

  • Apzint paredzts aktivittes

  • Noteikt darbam nepiecieams lietas

  • Aprint nepiecieamo platbu


Faktori kas nosaka darba vietas iek rtojumu

Faktori, kas nosaka darba vietas iekrtojumu

  • Darbmanu gabarti un to kustgo elementu darbbai nepiecieams platbas un drobas zonas ap tiem

  • Darba drobas prasbas

  • Apstrdjamo materilu, sagatavju izmri un to novietoanai nepiecieams platbas pirms apstrdes un pc ts

  • Apkalpojoajam personlam nepiecieams darbbas zonas u. c.


Krit riji darba vietu pamatizm ru noteik anai tradicion l kaj s darba poz s s dus un st vus

Kritriji darba vietu pamatizmru noteikanai tradicionlkajs darba pozs (sdus un stvus)

  • Optimls sasniedzams zonas;

  • Darba virsmu augstums;

  • Kjm iedalt telpa.


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Optimls sasniedzams zonas sdus stvokl


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Rokas sasniedzamais horizontlais loks un darba platba virs galda


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Stvus maksimli sasniedzamais plauktu augstums


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Darba virsmas augstums atbilstoi darbam stvus


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Darba virsmas augstums atbilstoi darbam sdus


Darba vides organiz cija un labiek rto ana

Darba vides organizcija un labiekrtoana

rtas darba vietas nosacjumi

  • Darbu var veikt, neatrodoties piespiedu poz

  • Var aizsniegt visus nepiecieamos materilus un instrumentus bez darba pamatpozas mainanas

  • Nodarbintajam nav lieki jprvietojas


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

6.4. tma

Smaguma celana un prvietoana


Smagumu p rvieto anas nosac jumi un metodes

Smagumu prvietoanas nosacjumi un metodes


Smaguma p rvieto anas normas

Smaguma prvietoanas normas

Vcij ir izstrdta smagumu celanas un prvietoanas risku noteikanas metode Tringas jeb Kodu punktu metode, katram smagumam atbilst noteikts vrtjuma jeb riska punktu skaits


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

ermea augdaa taisna, nav rotcij (pagriezien), smagums tuvu ermenim, smaguma prvietoana stvus stvokl vai neliel attlum (ldz 2 m ) 1 punkts


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Ierobeota ermea augdaas noliekans vai rotcija (pagrieans), smagums tuvu ermenim, sdana, stvana vai smaguma prvietoana liel attlum

(vairk par 2 m) 2 punkti


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Zema (dzia liekans) vai tla sniegans, ierobeota noliekans ar vienlaicgu ermea augdaas rotciju, smagums tlu no ermea vai virs plecu augstuma 4 punkti


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Tla liekans (sniegans) ar vienlaicgu ermea augdaas rotciju, smagums tlu no ermea, ierobeota stjas stabilitte stvot, tupus vai uz ceiem 8 punkti


Satiksmes negad jumi

Satiksmes negadjumi

Lielkos raoanas uzmumos rezerves dau, materilu, gatavo izstrdjumu prvietoan tiek izmantoti transportldzeki


Satiksmes negad jumu iesp jam bas mazin ana

Satiksmes negadjumu iespjambas mazinana

  • Prvietoans ceu un preju platums

  • Telpu grdu stvoklis

  • ri transporta ce

  • Materilu un transporta ldzeku novietoanas vietas


Priek metu uzkri anas risks

Priekmetu uzkrianas risks

  • Kravu nostiprinana

  • Nokrauanas gabarti

  • Aizsargapvalku droa fikscija

  • Celanas palgieru (cilpu, u) stiprinjumi

  • Neatbilstoi ekspluatcijas instrukcijai lietoti celanas mehnismi


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

6.5. tma

Dros darbs ar kokapstrdes darbmanm


Visp r g s pras bas darbma n m

Visprgs prasbas darbmanm

  • Nosacjumi darbmanu konstrukcijai

  • Bstamie un kaitgie faktori un aizsardzba

  • Aizsargierces

  • Darbmanas vadbas ierces

  • Instrumentu iestatanas, sagatavju fikscijas un padeves ierces

  • Eoanas ierces

  • Noscos ierces


Darba dro ba str d jot ar ripz ma n m lentz ma n m un garenfr zma n m

Darba droba, strdjot ar ripzmanm, lentzmanm un garenfrzmanm

Darbmanu specifisks aizsardzbas prasbas

Zripa ar nekustgu aizsargu


Z ana izmantojot s nu piespied ju b d t ju

Zana izmantojot snu piespiedju - bdtju


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

ljnaa iestatjumi


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Rcba darba proces un darbu beidzot

  • Rcba, darbu skot

  • Rcba darba laik

  • Rcba, darbu beidzot


Darba dro ba str d jot ar fr zma n m horizont laj m un vertik laj m urbjma n m un sl pma n m

Darba droba, strdjot ar frzmanm, horizontlajm un vertiklajm urbjmanm un slpmanm

Nelielu detau frzana, izmantojot piespiedju,

aizsargapvalku un bdtju


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Lielu detau frzana, izmantojot atduru


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Darba vrpstas aizsargs


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Garenfrzmanas naa iestatana vrpst


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Stacionra daudzvrpstu urbjmana


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Stacionrs slpmanas


Darba dro ba darb ar virp m

Darba droba, darb ar virpm

Koka virpa ar prstatmo balstu un aizsargekrnu


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

6.6. tma

Darbs ar lmanas iekrtm


Darba dro ba darbam ar vairogveida deta u pres m un l mspied m

Darba droba darbam ar vairogveida detau presm un lmspiedm

  • Bstamie un kaitgie faktori un aizsardzba

  • Lmanas iekrtu specifisks aizsardzbas prasbas

  • Rcba darba proces

    un darbu beidzot


Darba dro ba darbam ar augstfrekvences l m anas iek rt m

Darba droba darbam ar augstfrekvences lmanas iekrtm

  • Bstamie un kaitgie faktori un aizsardzba

  • Rcba darba proces un darbu beidzot


Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

6.7. tma

Apdares darbi un koksnes

misk aizsardzba


Apdares iecirk a iek rtojums un dro as darba metodes

Apdares iecirka iekrtojums un droas darba metodes

  • Risku faktori apdare darbos

  • Paskumi risku faktoru mazinanai

  • Drobas prasbas apdares darbu iecirkn

  • Drobas prasbas darbam ar smidzinanas pamienu

  • Drobas prasbas darbam antiseptizanas iecirkn


  • Login