Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s
Download
1 / 91

Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs - PowerPoint PPT Presentation


  • 153 Views
  • Uploaded on

Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs. ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001. Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana. 6.modulis Darba aizsardzība kokapstrādes nozarē. 6.1. tēma

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about ' Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs' - zahur


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
Darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Darba aizsardzības apmācības moduļi(mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs

ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001



6 modulis darba aizsardz ba kokapstr des nozar
6.modulisDarba aizsardzība kokapstrādes nozarē


6.1. tēma

Kokapstrādes nozare un darba aizsardzība


Meža nozare apvieno meža resursus un meža produktu ražošanu, tirdzniecību un patēriņu vienotā sistēmā


Mežrūpniecība ir viena no lielākajām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm, un šādā griezumā to saīsināti sauc par kokapstrādi

MEŽRŪPNIECĪBA (KOKAPSTRĀDE)

Finieru un plātņu ražošana

finieris, sērkociņi, saplāksnis, skaidu plātnes, šķiedru plātnes u.c. plātnes

Kokzāģēšana, žāvēšana un impregnēšana

zāģmateriāli

Mēbeļu un citur neklasificētu izstrādājumu ražošana

mēbeles, mūzikas instrumenti, sporta preces, rotaļlietas

Koka celtniecības, galdniecības izstrādājumu un taras ražošana

koka celtniecības un galdniecības izstrādājumi, līmētās plātnes, koka tara un paliktņi

Koka atlikumu pārstrāde

malka, šķeldas, briketes


ĶĪMISKĀ PĀRSTRĀDE apstrādes rūpniecības nozarēm, un šādā griezumā to saīsināti sauc par kokapstrādi

Celulozes, papīra un kartona ražošana

celuloze (papīrmasa), papīrs, kartons, papīra un kartona izstrādājumi

Ķīmiskās pārstrādes produktu ražošana

kokogles, zaleņa pārstrādes produkti, ekstraktvielas u.c.


Svarīgākie darba procesi nozarē apstrādes rūpniecības nozarēm, un šādā griezumā to saīsināti sauc par kokapstrādi

  • Darbs ar mašīnām

  • Materiālu apstrāde ar rokām

  • Materiālu šķirošana

  • Lakošana, līmēšana un impregnēšana

  • Darbs ar skaidu plātnēm

  • Žāvēšana

  • Materiālu transportēšana

  • Iepakošana un darbs noliktavās

  • Telpu uzkopšana


Darba aizsardz bas st voklis nozar un to ietekm jo ie faktori
Darba aizsardzības stāvoklis nozarē un to ietekmējošie faktori

Nelaimes gadījumu skaits 2008. gadā


2008. gadā nozarē (izņemot mēbeļu ražošanu) reģistrēti 104 nelaimes gadījumi


Komercdarbības veidi, kuros darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā jāiesaista kompetenta institūcija darba aizsardzībā

  • Koka zāģēšana

  • Ēvelēšana un impregnēšana

  • Finiera lokšņu un saplākšņu ražošana

  • Līmēto plākšņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošana



Ekspertu viedoklis inspicēšanas kampaņa

„Latvijā viena no lielākajām problēmām darba aizsardzībā – tā, ka darba devēji lielākajā vairumā gadījumu uzskata, ka darba aizsardzība tas ir kaut kas nenormāli dārgs, sarežģīts, nevajadzīgs, lieks, milzīgi izdevumi. Realitātē ne vienmēr tas tā ir. Realitātē 80% gadījumu ir runa par primitīvām, elementārām lietām, kas bieži vien praktiski neko nemaksā.” „Darbinieki bieži vien protestē pret tām visām prasībām, kas viņiem it kā traucē strādā – visi aizsardzības līdzekļi individuālie un ierobežojumi mašīnām, kad tur nevar tikt klāt un grūti strādāt. [..] Cilvēkam vairāk tā nauda interesē nekā tur kaut kāda darba aizsardzība.”


„Ideālā gadījumā ir jāsaprot, kādas negatīvas sekas var būt. Ja tu nelietosi ausu aizbāžņus pie asfalta griešanas, tad pēc pieciem, septiņiem gadiem tu nedzirdēsi, ka telefons zvana kabatā tāpēc, ka dzirde būs sačakarēta. [..] Ja es strādāšu bez cimdiem, tad ir ļoti daudzi kolēģi, kas strādā arī bez pirkstiem. Ja cilvēks to nesapratīs, tad viņš arī to nenēsās. Ja viņš to sapratīs, tad viņš to nēsās tikai tāpēc, ka viņš negribēs staigāt ar četriem pirkstiem.”


„Pašreiz situācija ir tāda, ka galdnieki, kuri beidz arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”


Nodarbināto pieredze arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mācību filma par darba aizsardzību. Kokapstrādes darbi.


6.2. tēma arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

Riska faktori kokapstrādē


Traumatisma jeb meh niskie faktori
Traumatisma jeb mehāniskie faktori arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

  • Mašīnas, darbgaldi un rokas darbarīki

  • Tehnoloģiskās iekārtas

  • Iekšējais transports un satiksme

  • Paklupšana un krišana

  • Apdedzināšanās vai applaucēšanās iespēja

  • Darbs ar ēku un celtņu konstrukcijām

  • Uguns, eksplozijas

  • Ķīmisko apdegumu un saindēšanās bīstamība

  • Citi traumatisma riska faktori


Ma nu un darbgaldu rad tie draudi
Mašīnu un darbgaldu radītie draudi arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

  • Trieciena risku

  • Nogriešanas

  • Noraušanas

  • Sagriešanas

  • Ievilkšanas un citus draudus


Ugunsdro ba
Ugunsdrošība arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

Kokapstrādes procesi saistīti ar degošu vielu klātbūtni

  • Zāģmateriāli

  • Koka putekļi

  • Skaidas

  • Organiskie šķīdinātāji u. c.

    Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_ugunsdrosiba.avi


Spr dzienb stam ba
Sprādzienbīstamība arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

  • Smalki (20–400μm) koka putekļiem

  • Degošu vielu tvaiki


Elektriskie draudi
Elektriskie draudi arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

  • Elektrisko iekārtu bojājumi

  • Instalācijas bojājumi

  • Neizolētas strāvu vadošas daļas

  • Elektrisko pievadu pārrāvumi


Fizik lie faktori
Fizikālie faktori arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

  • Troksnis

  • Vibrācija

  • Nelabvēlīgs mikroklimats

  • Nepietiekams apgaismojums

  • Darba telpas un darba vietas iekārtojums


Trok i
Trokšņi arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

Paaugstināta trokšņu skaļuma līmeņa ietekme

  • Dzirdes orgānu nogurums

  • Pastiprinās nogurums

  • Samazinās darbaspējas

  • Cieš centrālā nervu sistēma

  • Var rasties bezmiegs

  • Var paaugstināties asinsspiediens

    Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_troksnis.avi


Trokšņu iedalījums pēc iedarbības arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

  • Pastāvīgs troksnis

  • Mainīgs troksnis

  • Impulsveida troksnis


Trok i un dzirdes aizsardz ba
Trokšņi un dzirdes aizsardzība arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”


Vibr cija
Vibrācija arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

Vibrāciju raksturojošie parametri

  • Vibroātrums – V [m/s]

  • Vibropaātrinājums  Q [m/s2]

  • Vibronovirzes amplitūda – A [m]


Vibr ciju iedal jums
Vibrāciju iedalījums arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

  • Plaukstas–rokas vibrācija (agrāk zināma kā lokālā vibrācija)

  • Visa ķermeņa vibrācija (agrāk zināma kā vispārējā vibrācija)


Profilaktiskie pas kumi vibr cijas ietekmes mazin anai
Profilaktiskie pasākumi vibrācijas ietekmes mazināšanai arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”

  • Vēlams strādāt cimdos

  • Spiediena spēks uz instrumentu

  • Regulāri pārtraukumi

  • Darba veida maiņa

  • Siltas (37C) roku peldes un masāža



Mikroklimats
Mikroklimats laiki

Galvenie telpas mikroklimata rādītāji

  • Gaisa temperatūra

  • Gaisa relatīvais mitrums

  • Gaisa plūsmas ātrums


Temperat ra
Temperatūra laiki

Temperatūra, kurā cilvēks jūtas labi, ir atkarīga no slodzes un var būt plašā amplitūdā

Gaisa temperatūrai ražošanas telpu darba vietā

Diskomfortu rada telpu sienu, priekšmetu un telpu gaisa atšķirīgas temperatūras


Mitrums
Mitrums laiki

Mitrumam ir būtiska nozīme cilvēka labsajūtā, jo ietekmē siltuma sajūtu. Jo lielāks mitrums, jo sliktāk jūtamies, ja ir zema vai augsta gaisa temperatūra. Ieteicamais gaisa relatīvais mitrums ir 4060%.


Ventil cija
Ventilācija laiki

Dabiskā un piespiedu ventilācija

Piespiedu ventilācija

  • Velkmes

  • Pieplūde

  • Kombinētā velkmes–pieplūdes

    Recirkulācijas sistēmas


Apgaismojums
Apgaismojums laiki

Prasības telpu apgaismojumam

  • Darba vietas jānodrošina ar dabisko un mākslīgo apgaismojumu

  • Apgaismes ķermeņi jāizvieto tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska

  • Darba vietas, kur iespējama pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas jānodrošina ar pietiekamu avārijas apgaismojumu


Nepietiekama apgaismojuma ietekme
Nepietiekama apgaismojuma ietekme laiki

  • Nodarbinātie nepietiekami saredz detaļas, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, traumas

  • Palielinās acu sasprindzinājums, kas izraisa priekšlaicīgu redzes pasliktināšanos

  • Ātrāk iestājas nogurums



Putek i
Putekļi kokapstrādē

Aroda ekspozīcijas robežvērtības putekļiem 6 mg/m3

Ozola, oša, skābarža putekļiem, kuriem aroda ekspozīcijas robežvērtība ir 5 mg/m3, jo šie putekļi spēj izraisīt ļaundabīgos audzējus


Kokapstr d izmantot s misk s vielas
Kokapstrādē izmantotās kokapstrādēķīmiskās vielas

  • Lakas

  • Krāsas

  • Līmes

  • Organiskie šķīdinātāji

  • Piesūcinātājvielas

  • Apdares vielas

  • Saistvielas u. c.


Kokapstr d bie k sastopam s misk s vielas
Kokapstrādē biežāk sastopamās ķīmiskās vielas kokapstrādē

  • Formaldehīds

  • Ksilols, toluols, acetons, vaitspirts u. c. viegli gaistoši organiskie savienojumi

  • Arsēns, hroms un varu saturoši savienojumi – koksnes apstrādāšanas līdzekļi pret mitruma un mikroorganismu iedarbību

    Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_kimiskas_vielas.avi


Biolo iskie faktori
Bioloģiskie faktori kokapstrādē

Bioloģiskie faktori kokapstrādē nav uzskatāmi par būtisku riska faktoru, taču atsevišķos gadījumos nodarbinātie var saslimt ar ērču pārnestajām slimībām (ērču encefalītu un Laimas boreliozi). Vēl retāk iespējama saslimšana ar trakumsērgu vai stingumkrampjiem, ja bijis kontakts ar inficētu dzīvnieku


Ergonomiskie faktori
Ergonomiskie faktori kokapstrādē

  • Smagumu pārvietošana

  • Darbs piespiedu pozā un atkārtotas kustības


Smagumu p rvieto ana
Smagumu pārvietošana kokapstrādē

Faktori, kuri būtiski ietekmē riska pakāpi pārvietojot smagumus

  • Pārnēsājamo lietu (priekšmetu) īpatnības

  • Satveršanas iespējas

  • Ķermeņa stāvoklis ceļot un pārvietojot

  • Pārvietošanas virsma

    Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_smagumu_parvietosana.avi


Piespiedu darba pozas
Piespiedu darba pozas kokapstrādē

  • Sēdus

  • Stāvus

  • Ejot

  • Guļus

  • Tupus

  • Noliecoties

  • Stiepjoties


Atk rtoto kust bu riski
Atkārtoto kustību riski kokapstrādē

  • Darbs tiek darīts automātiski

  • Mazinās uzmanība, koncentrēšanā

  • Veicina nogurumu


Psiholo iskie un emocion lie faktori
Psiholoģiskie un emocionālie faktori kokapstrādē

  • Nodarbināto kvantitatīva un kvalitatīva pārpūle

  • Vienmuļš, vienveidīgs darbs

  • Sociālā atbalsta trūkums

  • Zema līdzdalība lēmumu izstrādē

  • Karjeras nenoteiktība

  • Nedrošība par palikšanu darbā

  • Zemas kvalifikācijas darbs

  • Nepareiza darba laika organizācija

  • Informācijas trūkums u. c.


Domin jo s arodslim bas
Dominējošās arodslimības kokapstrādē

Kokapstrādē nodarbinātajiem dominējošās arodslimības:

  • aroda etioloģijas vājdzirdība trokšņa iedarbības dēļ;

  • putekļu bronhīts koka putekļu iedarbības dēļ.


Rakstur g k s slim bas kuras netiek klasific tas k arodslim bas
Raksturīgākās slimības, kuras netiek klasificētas kā arodslimības

  • Paaugstināts asinsspiediens (stress, mazkustība, pasīvā smēķēšana u. c.)

  • Saaukstēšanās (darbs caurvējā, lietū, nepiemērotā darba apģērbā u. c.)

  • Sāpēs mugurā, it īpaši jostas–krustu daļā (fiziska pārslodze, smagumu pārvietošana)


Darba aizsardzības pasākumi darba vides riska faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai

  • Organizatoriskie pasākumi

  • Tehniskie pasākumi

  • Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana


Organizatoriskie pas kumi
Organizatoriskie pasākumi iedarbības samazināšanai vai novēršanai

  • Realizējamo darba aizsardzībaspasākumu plānošana

  • Darba vides risku izvērtēšana

  • Apmācība un instruēšana

  • Obligātās veselības pārbaudes u.c.


Tehnisko pas kumu hierarhija
Tehnisko pasākumu hierarhija iedarbības samazināšanai vai novēršanai

  • Riska avotu likvidēšana

  • Riska ierobežošana tā izcelsmes vietā

  • Kolektīvie aizsardzības pasākumi, izmantojot darba vietu iekārtojumu


Individu lie l dzek i
Individuālie līdzekļi iedarbības samazināšanai vai novēršanai

  • Individuālos līdzekļus lieto, ja ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem nav iespējams novērst darba vides riskus

  • Ar individuālajiem aizsardzība līdzekļiem jānodrošina darba devējam


Tipisk kie individu lie aizsardz bas l dzek i
Tipiskākie individuālie aizsardzības līdzekļi iedarbības samazināšanai vai novēršanai

  • Piemērots darba apģērbs, darba apavi ar purngala aizsardzību

  • darba cimdi (jāatceras, strādājot pie atsevišķiem darbgaldiem cimdu lietošana var būt arī aizliegta)

  • Dzirdes aizsardzības līdzekļi

  • Elpceļu aizsardzības līdzekļi  aizsardzībai pret putekļiem aizsardzība un ķīmiskām vielām;

  • sejas un acu aizsarglīdzekļi.


6.3. tēma iedarbības samazināšanai vai novēršanai

Ergonomika


Cilv ka ermenis un darbs
Cilvēka ķermenis un darbs iedarbības samazināšanai vai novēršanai

Darba vietas iekārtošanai principi

  • Apzināt paredzētās aktivitātes

  • Noteikt darbam nepieciešamās lietas

  • Aprēķināt nepieciešamo platību


Faktori kas nosaka darba vietas iek rtojumu
Faktori, kas nosaka darba vietas iekārtojumu iedarbības samazināšanai vai novēršanai

  • Darbmašīnu gabarīti un to kustīgo elementu darbībai nepieciešamās platības un drošības zonas ap tiem

  • Darba drošības prasības

  • Apstrādājamo materiālu, sagatavju izmēri un to novietošanai nepieciešamās platības pirms apstrādes un pēc tās

  • Apkalpojošajam personālam nepieciešamās darbības zonas u. c.


Krit riji darba vietu pamatizm ru noteik anai tradicion l kaj s darba poz s s dus un st vus
Kritēriji darba vietu pamatizmēru noteikšanai tradicionālākajās darba pozās (sēdus un stāvus)

  • Optimālās sasniedzamās zonas;

  • Darba virsmu augstums;

  • Kājām iedalītā telpa.


Optimālās sasniedzamās zonas sēdus stāvoklī tradicionālākajās darba pozās (sēdus un stāvus)


Rokas sasniedzamais horizontālais loks un darba platība virs galda





Darba vides organiz cija un labiek rto ana
Darba vides organizācija un labiekārtošana un darba platība virs galda

Ērtas darba vietas nosacījumi

  • Darbu var veikt, neatrodoties piespiedu pozā

  • Var aizsniegt visus nepieciešamos materiālus un instrumentus bez darba pamatpozas mainīšanas

  • Nodarbinātajam nav lieki jāpārvietojas


6.4. tēma un darba platība virs galda

Smaguma celšana un pārvietošana


Smagumu p rvieto anas nosac jumi un metodes
Smagumu pārvietošanas un darba platība virs galdanosacījumi un metodes


Smaguma p rvieto anas normas
Smaguma pārvietošanas normas un darba platība virs galda

Vācijā ir izstrādāta smagumu celšanas un pārvietošanas risku noteikšanas metode – ″Tīringas″ jeb ″Kodu punktu metode″, katram smagumam atbilst noteikts vērtējuma jeb riska punktu skaits


Ķermeņa augšdaļa taisna, nav rotācijā (pagriezienā), smagums tuvu ķermenim, smaguma pārvietošana stāvus stāvoklī vai nelielā attālumā (līdz 2 m ) → 1 punkts


Ierobežota ķermeņa augšdaļas noliekšanās vai rotācija (pagriešanās), smagums tuvu ķermenim, sēdēšana, stāvēšana vai smaguma pārvietošana lielā attālumā

(vairāk par 2 m) → 2 punkti


Zema (dziļa liekšanās) vai tāla sniegšanās, ierobežota noliekšanās ar vienlaicīgu ķermeņa augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa vai virs plecu augstuma → 4 punkti


Tāla liekšanās (sniegšanās) ar vienlaicīgu ķermeņa augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa, ierobežota stājas stabilitāte stāvot, tupus vai uz ceļiem → 8 punkti


Satiksmes negad jumi
Satiksmes negadījumi augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa, ierobežota stājas stabilitāte stāvot, tupus vai uz ceļiem → 8 punkti

Lielākos ražošanas uzņēmumos rezerves daļu, materiālu, gatavo izstrādājumu pārvietošanā tiek izmantoti transportlīdzekļi


Satiksmes negad jumu iesp jam bas mazin ana
Satiksmes negadījumu iespējamības mazināšana augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa, ierobežota stājas stabilitāte stāvot, tupus vai uz ceļiem → 8 punkti

  • Pārvietošanās ceļu un pāreju platums

  • Telpu grīdu stāvoklis

  • Šķēršļi transporta ceļā

  • Materiālu un transporta līdzekļu novietošanas vietas


Priek metu uzkri anas risks
Priekšmetu uzkrišanas risks augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa, ierobežota stājas stabilitāte stāvot, tupus vai uz ceļiem → 8 punkti

  • Kravu nostiprināšana

  • Nokraušanas gabarīti

  • Aizsargapvalku droša fiksācija

  • Celšanas palīgierīču (cilpu, āķu) stiprinājumi

  • Neatbilstoši ekspluatācijas instrukcijai lietoti celšanas mehānismi


6.5. tēma augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa, ierobežota stājas stabilitāte stāvot, tupus vai uz ceļiem → 8 punkti

Drošs darbs ar kokapstrādes darbmašīnām


Visp r g s pras bas darbma n m
Vispārīgās prasības darbmašīnām augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa, ierobežota stājas stabilitāte stāvot, tupus vai uz ceļiem → 8 punkti

  • Nosacījumi darbmašīnu konstrukcijai

  • Bīstamie un kaitīgie faktori un aizsardzība

  • Aizsargierīces

  • Darbmašīnas vadības ierīces

  • Instrumentu iestatīšanas, sagatavju fiksācijas un padeves ierīces

  • Eļļošanas ierīces

  • Nosūcošās ierīces


Darba dro ba str d jot ar ripz ma n m lentz ma n m un garenfr zma n m
Darba drošība, strādājot ar ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām un garenfrēzmašīnām

Darbmašīnu specifiskās aizsardzības prasības

Zāģripa ar nekustīgu aizsargu


Z ana izmantojot s nu piespied ju b d t ju
Zāģēšana izmantojot sānu piespiedēju - bīdītāju lentzāģmašīnām un garenfrēzmašīnām


Šķēlējnaža iestatījumi lentzāģmašīnām un garenfrēzmašīnām


Rīcība darba procesā un darbu beidzot lentzāģmašīnām un garenfrēzmašīnām

  • Rīcība, darbu sākot

  • Rīcība darba laikā

  • Rīcība, darbu beidzot


Darba dro ba str d jot ar fr zma n m horizont laj m un vertik laj m urbjma n m un sl pma n m
Darba drošība, strādājot ar frēzmašīnām, horizontālajām un vertikālajām urbjmašīnām un slīpmašīnām

Nelielu detaļu frēzēšana, izmantojot piespiedēju,

aizsargapvalku un bīdītāju


Lielu detaļu frēzēšana, izmantojot atduru horizontālajām un vertikālajām urbjmašīnām un slīpmašīnām


Darba vārpstas aizsargs horizontālajām un vertikālajām urbjmašīnām un slīpmašīnām


Garenfrēzmašīnas naža iestatīšana vārpstā horizontālajām un vertikālajām urbjmašīnām un slīpmašīnām


Stacionāra daudzvārpstu urbjmašīna horizontālajām un vertikālajām urbjmašīnām un slīpmašīnām


Stacionārās slīpmašīnas horizontālajām un vertikālajām urbjmašīnām un slīpmašīnām


Darba dro ba darb ar virp m
Darba drošība, darbā ar virpām horizontālajām un vertikālajām urbjmašīnām un slīpmašīnām

Koka virpa ar pārstatāmo balstu un aizsargekrānu


6.6. tēma horizontālajām un vertikālajām urbjmašīnām un slīpmašīnām

Darbs ar līmēšanas iekārtām


Darba dro ba darbam ar vairogveida deta u pres m un l mspied m
Darba drošība darbam ar vairogveida detaļu presēm un līmspiedēm

  • Bīstamie un kaitīgie faktori un aizsardzība

  • Līmēšanas iekārtu specifiskās aizsardzības prasības

  • Rīcība darba procesā

    un darbu beidzot


Darba dro ba darbam ar augstfrekvences l m anas iek rt m
Darba drošība darbam ar augstfrekvences līmēšanas iekārtām

  • Bīstamie un kaitīgie faktori un aizsardzība

  • Rīcība darba procesā un darbu beidzot


6.7. tēma iekārtām

Apdares darbi un koksnes

ķīmiskā aizsardzība


Apdares iecirk a iek rtojums un dro as darba metodes
Apdares iecirkņa iekārtojums un drošas darba metodes iekārtām

  • Risku faktori apdare darbos

  • Pasākumi risku faktoru mazināšanai

  • Drošības prasības apdares darbu iecirknī

  • Drošības prasības darbam ar smidzināšanas paņēmienu

  • Drošības prasības darbam antiseptizēšanas iecirknī


ad