darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s
Download
Skip this Video
Download Presentation
Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 91

Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs - PowerPoint PPT Presentation


  • 163 Views
  • Uploaded on

Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs. ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001. Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana. 6.modulis Darba aizsardzība kokapstrādes nozarē. 6.1. tēma

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about ' Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs' - zahur


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
darba aizsardz bas apm c bas modu i m c bu programmas profesion l s izgl t bas iest d s

Darba aizsardzības apmācības moduļi(mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs

ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001

slide4
6.1. tēma

Kokapstrādes nozare un darba aizsardzība

slide5
Meža nozare apvieno meža resursus un meža produktu ražošanu, tirdzniecību un patēriņu vienotā sistēmā
slide6

Mežrūpniecība ir viena no lielākajām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm, un šādā griezumā to saīsināti sauc par kokapstrādi

MEŽRŪPNIECĪBA (KOKAPSTRĀDE)

Finieru un plātņu ražošana

finieris, sērkociņi, saplāksnis, skaidu plātnes, šķiedru plātnes u.c. plātnes

Kokzāģēšana, žāvēšana un impregnēšana

zāģmateriāli

Mēbeļu un citur neklasificētu izstrādājumu ražošana

mēbeles, mūzikas instrumenti, sporta preces, rotaļlietas

Koka celtniecības, galdniecības izstrādājumu un taras ražošana

koka celtniecības un galdniecības izstrādājumi, līmētās plātnes, koka tara un paliktņi

Koka atlikumu pārstrāde

malka, šķeldas, briketes

slide7

ĶĪMISKĀ PĀRSTRĀDE

Celulozes, papīra un kartona ražošana

celuloze (papīrmasa), papīrs, kartons, papīra un kartona izstrādājumi

Ķīmiskās pārstrādes produktu ražošana

kokogles, zaleņa pārstrādes produkti, ekstraktvielas u.c.

slide8
Svarīgākie darba procesi nozarē
  • Darbs ar mašīnām
  • Materiālu apstrāde ar rokām
  • Materiālu šķirošana
  • Lakošana, līmēšana un impregnēšana
  • Darbs ar skaidu plātnēm
  • Žāvēšana
  • Materiālu transportēšana
  • Iepakošana un darbs noliktavās
  • Telpu uzkopšana
darba aizsardz bas st voklis nozar un to ietekm jo ie faktori
Darba aizsardzības stāvoklis nozarē un to ietekmējošie faktori

Nelaimes gadījumu skaits 2008. gadā

slide10

2008. gadā nozarē (izņemot mēbeļu ražošanu) reģistrēti 104 nelaimes gadījumi

slide11
Komercdarbības veidi, kuros darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā jāiesaista kompetenta institūcija darba aizsardzībā
  • Koka zāģēšana
  • Ēvelēšana un impregnēšana
  • Finiera lokšņu un saplākšņu ražošana
  • Līmēto plākšņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošana
slide13
Ekspertu viedoklis

„Latvijā viena no lielākajām problēmām darba aizsardzībā – tā, ka darba devēji lielākajā vairumā gadījumu uzskata, ka darba aizsardzība tas ir kaut kas nenormāli dārgs, sarežģīts, nevajadzīgs, lieks, milzīgi izdevumi. Realitātē ne vienmēr tas tā ir. Realitātē 80% gadījumu ir runa par primitīvām, elementārām lietām, kas bieži vien praktiski neko nemaksā.” „Darbinieki bieži vien protestē pret tām visām prasībām, kas viņiem it kā traucē strādā – visi aizsardzības līdzekļi individuālie un ierobežojumi mašīnām, kad tur nevar tikt klāt un grūti strādāt. [..] Cilvēkam vairāk tā nauda interesē nekā tur kaut kāda darba aizsardzība.”

slide14
„Ideālā gadījumā ir jāsaprot, kādas negatīvas sekas var būt. Ja tu nelietosi ausu aizbāžņus pie asfalta griešanas, tad pēc pieciem, septiņiem gadiem tu nedzirdēsi, ka telefons zvana kabatā tāpēc, ka dzirde būs sačakarēta. [..] Ja es strādāšu bez cimdiem, tad ir ļoti daudzi kolēģi, kas strādā arī bez pirkstiem. Ja cilvēks to nesapratīs, tad viņš arī to nenēsās. Ja viņš to sapratīs, tad viņš to nēsās tikai tāpēc, ka viņš negribēs staigāt ar četriem pirkstiem.”
slide15
„Pašreiz situācija ir tāda, ka galdnieki, kuri beidz arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.”
slide16
Nodarbināto pieredze

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mācību filma par darba aizsardzību. Kokapstrādes darbi.

slide17
6.2. tēma

Riska faktori kokapstrādē

traumatisma jeb meh niskie faktori
Traumatisma jeb mehāniskie faktori
  • Mašīnas, darbgaldi un rokas darbarīki
  • Tehnoloģiskās iekārtas
  • Iekšējais transports un satiksme
  • Paklupšana un krišana
  • Apdedzināšanās vai applaucēšanās iespēja
  • Darbs ar ēku un celtņu konstrukcijām
  • Uguns, eksplozijas
  • Ķīmisko apdegumu un saindēšanās bīstamība
  • Citi traumatisma riska faktori
ma nu un darbgaldu rad tie draudi
Mašīnu un darbgaldu radītie draudi
  • Trieciena risku
  • Nogriešanas
  • Noraušanas
  • Sagriešanas
  • Ievilkšanas un citus draudus
ugunsdro ba
Ugunsdrošība

Kokapstrādes procesi saistīti ar degošu vielu klātbūtni

  • Zāģmateriāli
  • Koka putekļi
  • Skaidas
  • Organiskie šķīdinātāji u. c.

Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_ugunsdrosiba.avi

spr dzienb stam ba
Sprādzienbīstamība
  • Smalki (20–400μm) koka putekļiem
  • Degošu vielu tvaiki
elektriskie draudi
Elektriskie draudi
  • Elektrisko iekārtu bojājumi
  • Instalācijas bojājumi
  • Neizolētas strāvu vadošas daļas
  • Elektrisko pievadu pārrāvumi
fizik lie faktori
Fizikālie faktori
  • Troksnis
  • Vibrācija
  • Nelabvēlīgs mikroklimats
  • Nepietiekams apgaismojums
  • Darba telpas un darba vietas iekārtojums
trok i
Trokšņi

Paaugstināta trokšņu skaļuma līmeņa ietekme

  • Dzirdes orgānu nogurums
  • Pastiprinās nogurums
  • Samazinās darbaspējas
  • Cieš centrālā nervu sistēma
  • Var rasties bezmiegs
  • Var paaugstināties asinsspiediens

Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_troksnis.avi

slide25
Trokšņu iedalījums pēc iedarbības
  • Pastāvīgs troksnis
  • Mainīgs troksnis
  • Impulsveida troksnis
vibr cija
Vibrācija

Vibrāciju raksturojošie parametri

  • Vibroātrums – V [m/s]
  • Vibropaātrinājums  Q [m/s2]
  • Vibronovirzes amplitūda – A [m]
vibr ciju iedal jums
Vibrāciju iedalījums
  • Plaukstas–rokas vibrācija (agrāk zināma kā lokālā vibrācija)
  • Visa ķermeņa vibrācija (agrāk zināma kā vispārējā vibrācija)
profilaktiskie pas kumi vibr cijas ietekmes mazin anai
Profilaktiskie pasākumi vibrācijas ietekmes mazināšanai
  • Vēlams strādāt cimdos
  • Spiediena spēks uz instrumentu
  • Regulāri pārtraukumi
  • Darba veida maiņa
  • Siltas (37C) roku peldes un masāža
mikroklimats
Mikroklimats

Galvenie telpas mikroklimata rādītāji

  • Gaisa temperatūra
  • Gaisa relatīvais mitrums
  • Gaisa plūsmas ātrums
temperat ra
Temperatūra

Temperatūra, kurā cilvēks jūtas labi, ir atkarīga no slodzes un var būt plašā amplitūdā

Gaisa temperatūrai ražošanas telpu darba vietā

Diskomfortu rada telpu sienu, priekšmetu un telpu gaisa atšķirīgas temperatūras

mitrums
Mitrums

Mitrumam ir būtiska nozīme cilvēka labsajūtā, jo ietekmē siltuma sajūtu. Jo lielāks mitrums, jo sliktāk jūtamies, ja ir zema vai augsta gaisa temperatūra. Ieteicamais gaisa relatīvais mitrums ir 4060%.

ventil cija
Ventilācija

Dabiskā un piespiedu ventilācija

Piespiedu ventilācija

  • Velkmes
  • Pieplūde
  • Kombinētā velkmes–pieplūdes

Recirkulācijas sistēmas

apgaismojums
Apgaismojums

Prasības telpu apgaismojumam

  • Darba vietas jānodrošina ar dabisko un mākslīgo apgaismojumu
  • Apgaismes ķermeņi jāizvieto tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska
  • Darba vietas, kur iespējama pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas jānodrošina ar pietiekamu avārijas apgaismojumu
nepietiekama apgaismojuma ietekme
Nepietiekama apgaismojuma ietekme
  • Nodarbinātie nepietiekami saredz detaļas, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, traumas
  • Palielinās acu sasprindzinājums, kas izraisa priekšlaicīgu redzes pasliktināšanos
  • Ātrāk iestājas nogurums
putek i
Putekļi

Aroda ekspozīcijas robežvērtības putekļiem 6 mg/m3

Ozola, oša, skābarža putekļiem, kuriem aroda ekspozīcijas robežvērtība ir 5 mg/m3, jo šie putekļi spēj izraisīt ļaundabīgos audzējus

kokapstr d izmantot s misk s vielas
Kokapstrādē izmantotās ķīmiskās vielas
  • Lakas
  • Krāsas
  • Līmes
  • Organiskie šķīdinātāji
  • Piesūcinātājvielas
  • Apdares vielas
  • Saistvielas u. c.
kokapstr d bie k sastopam s misk s vielas
Kokapstrādē biežāk sastopamās ķīmiskās vielas
  • Formaldehīds
  • Ksilols, toluols, acetons, vaitspirts u. c. viegli gaistoši organiskie savienojumi
  • Arsēns, hroms un varu saturoši savienojumi – koksnes apstrādāšanas līdzekļi pret mitruma un mikroorganismu iedarbību

Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_kimiskas_vielas.avi

biolo iskie faktori
Bioloģiskie faktori

Bioloģiskie faktori kokapstrādē nav uzskatāmi par būtisku riska faktoru, taču atsevišķos gadījumos nodarbinātie var saslimt ar ērču pārnestajām slimībām (ērču encefalītu un Laimas boreliozi). Vēl retāk iespējama saslimšana ar trakumsērgu vai stingumkrampjiem, ja bijis kontakts ar inficētu dzīvnieku

ergonomiskie faktori
Ergonomiskie faktori
  • Smagumu pārvietošana
  • Darbs piespiedu pozā un atkārtotas kustības
smagumu p rvieto ana
Smagumu pārvietošana

Faktori, kuri būtiski ietekmē riska pakāpi pārvietojot smagumus

  • Pārnēsājamo lietu (priekšmetu) īpatnības
  • Satveršanas iespējas
  • Ķermeņa stāvoklis ceļot un pārvietojot
  • Pārvietošanas virsma

Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_smagumu_parvietosana.avi

piespiedu darba pozas
Piespiedu darba pozas
  • Sēdus
  • Stāvus
  • Ejot
  • Guļus
  • Tupus
  • Noliecoties
  • Stiepjoties
atk rtoto kust bu riski
Atkārtoto kustību riski
  • Darbs tiek darīts automātiski
  • Mazinās uzmanība, koncentrēšanā
  • Veicina nogurumu
psiholo iskie un emocion lie faktori
Psiholoģiskie un emocionālie faktori
  • Nodarbināto kvantitatīva un kvalitatīva pārpūle
  • Vienmuļš, vienveidīgs darbs
  • Sociālā atbalsta trūkums
  • Zema līdzdalība lēmumu izstrādē
  • Karjeras nenoteiktība
  • Nedrošība par palikšanu darbā
  • Zemas kvalifikācijas darbs
  • Nepareiza darba laika organizācija
  • Informācijas trūkums u. c.
domin jo s arodslim bas
Dominējošās arodslimības

Kokapstrādē nodarbinātajiem dominējošās arodslimības:

  • aroda etioloģijas vājdzirdība trokšņa iedarbības dēļ;
  • putekļu bronhīts koka putekļu iedarbības dēļ.
rakstur g k s slim bas kuras netiek klasific tas k arodslim bas
Raksturīgākās slimības, kuras netiek klasificētas kā arodslimības
  • Paaugstināts asinsspiediens (stress, mazkustība, pasīvā smēķēšana u. c.)
  • Saaukstēšanās (darbs caurvējā, lietū, nepiemērotā darba apģērbā u. c.)
  • Sāpēs mugurā, it īpaši jostas–krustu daļā (fiziska pārslodze, smagumu pārvietošana)
slide49
Darba aizsardzības pasākumi darba vides riska faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai
  • Organizatoriskie pasākumi
  • Tehniskie pasākumi
  • Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana
organizatoriskie pas kumi
Organizatoriskie pasākumi
  • Realizējamo darba aizsardzībaspasākumu plānošana
  • Darba vides risku izvērtēšana
  • Apmācība un instruēšana
  • Obligātās veselības pārbaudes u.c.
tehnisko pas kumu hierarhija
Tehnisko pasākumu hierarhija
  • Riska avotu likvidēšana
  • Riska ierobežošana tā izcelsmes vietā
  • Kolektīvie aizsardzības pasākumi, izmantojot darba vietu iekārtojumu
individu lie l dzek i
Individuālie līdzekļi
  • Individuālos līdzekļus lieto, ja ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem nav iespējams novērst darba vides riskus
  • Ar individuālajiem aizsardzība līdzekļiem jānodrošina darba devējam
tipisk kie individu lie aizsardz bas l dzek i
Tipiskākie individuālie aizsardzības līdzekļi
  • Piemērots darba apģērbs, darba apavi ar purngala aizsardzību
  • darba cimdi (jāatceras, strādājot pie atsevišķiem darbgaldiem cimdu lietošana var būt arī aizliegta)
  • Dzirdes aizsardzības līdzekļi
  • Elpceļu aizsardzības līdzekļi  aizsardzībai pret putekļiem aizsardzība un ķīmiskām vielām;
  • sejas un acu aizsarglīdzekļi.
slide54
6.3. tēma

Ergonomika

cilv ka ermenis un darbs
Cilvēka ķermenis un darbs

Darba vietas iekārtošanai principi

  • Apzināt paredzētās aktivitātes
  • Noteikt darbam nepieciešamās lietas
  • Aprēķināt nepieciešamo platību
faktori kas nosaka darba vietas iek rtojumu
Faktori, kas nosaka darba vietas iekārtojumu
  • Darbmašīnu gabarīti un to kustīgo elementu darbībai nepieciešamās platības un drošības zonas ap tiem
  • Darba drošības prasības
  • Apstrādājamo materiālu, sagatavju izmēri un to novietošanai nepieciešamās platības pirms apstrādes un pēc tās
  • Apkalpojošajam personālam nepieciešamās darbības zonas u. c.
krit riji darba vietu pamatizm ru noteik anai tradicion l kaj s darba poz s s dus un st vus
Kritēriji darba vietu pamatizmēru noteikšanai tradicionālākajās darba pozās (sēdus un stāvus)
  • Optimālās sasniedzamās zonas;
  • Darba virsmu augstums;
  • Kājām iedalītā telpa.
slide59
Rokas sasniedzamais horizontālais loks un darba platība virs galda
darba vides organiz cija un labiek rto ana
Darba vides organizācija un labiekārtošana

Ērtas darba vietas nosacījumi

  • Darbu var veikt, neatrodoties piespiedu pozā
  • Var aizsniegt visus nepieciešamos materiālus un instrumentus bez darba pamatpozas mainīšanas
  • Nodarbinātajam nav lieki jāpārvietojas
slide64
6.4. tēma

Smaguma celšana un pārvietošana

smaguma p rvieto anas normas
Smaguma pārvietošanas normas

Vācijā ir izstrādāta smagumu celšanas un pārvietošanas risku noteikšanas metode – ″Tīringas″ jeb ″Kodu punktu metode″, katram smagumam atbilst noteikts vērtējuma jeb riska punktu skaits

slide67

Ķermeņa augšdaļa taisna, nav rotācijā (pagriezienā), smagums tuvu ķermenim, smaguma pārvietošana stāvus stāvoklī vai nelielā attālumā (līdz 2 m ) → 1 punkts

slide68

Ierobežota ķermeņa augšdaļas noliekšanās vai rotācija (pagriešanās), smagums tuvu ķermenim, sēdēšana, stāvēšana vai smaguma pārvietošana lielā attālumā

(vairāk par 2 m) → 2 punkti

slide69

Zema (dziļa liekšanās) vai tāla sniegšanās, ierobežota noliekšanās ar vienlaicīgu ķermeņa augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa vai virs plecu augstuma → 4 punkti

slide70

Tāla liekšanās (sniegšanās) ar vienlaicīgu ķermeņa augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa, ierobežota stājas stabilitāte stāvot, tupus vai uz ceļiem → 8 punkti

satiksmes negad jumi
Satiksmes negadījumi

Lielākos ražošanas uzņēmumos rezerves daļu, materiālu, gatavo izstrādājumu pārvietošanā tiek izmantoti transportlīdzekļi

satiksmes negad jumu iesp jam bas mazin ana
Satiksmes negadījumu iespējamības mazināšana
  • Pārvietošanās ceļu un pāreju platums
  • Telpu grīdu stāvoklis
  • Šķēršļi transporta ceļā
  • Materiālu un transporta līdzekļu novietošanas vietas
priek metu uzkri anas risks
Priekšmetu uzkrišanas risks
  • Kravu nostiprināšana
  • Nokraušanas gabarīti
  • Aizsargapvalku droša fiksācija
  • Celšanas palīgierīču (cilpu, āķu) stiprinājumi
  • Neatbilstoši ekspluatācijas instrukcijai lietoti celšanas mehānismi
slide74
6.5. tēma

Drošs darbs ar kokapstrādes darbmašīnām

visp r g s pras bas darbma n m
Vispārīgās prasības darbmašīnām
  • Nosacījumi darbmašīnu konstrukcijai
  • Bīstamie un kaitīgie faktori un aizsardzība
  • Aizsargierīces
  • Darbmašīnas vadības ierīces
  • Instrumentu iestatīšanas, sagatavju fiksācijas un padeves ierīces
  • Eļļošanas ierīces
  • Nosūcošās ierīces
darba dro ba str d jot ar ripz ma n m lentz ma n m un garenfr zma n m
Darba drošība, strādājot ar ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām un garenfrēzmašīnām

Darbmašīnu specifiskās aizsardzības prasības

Zāģripa ar nekustīgu aizsargu

slide79
Rīcība darba procesā un darbu beidzot
  • Rīcība, darbu sākot
  • Rīcība darba laikā
  • Rīcība, darbu beidzot
darba dro ba str d jot ar fr zma n m horizont laj m un vertik laj m urbjma n m un sl pma n m
Darba drošība, strādājot ar frēzmašīnām, horizontālajām un vertikālajām urbjmašīnām un slīpmašīnām

Nelielu detaļu frēzēšana, izmantojot piespiedēju,

aizsargapvalku un bīdītāju

darba dro ba darb ar virp m
Darba drošība, darbā ar virpām

Koka virpa ar pārstatāmo balstu un aizsargekrānu

slide87
6.6. tēma

Darbs ar līmēšanas iekārtām

darba dro ba darbam ar vairogveida deta u pres m un l mspied m
Darba drošība darbam ar vairogveida detaļu presēm un līmspiedēm
  • Bīstamie un kaitīgie faktori un aizsardzība
  • Līmēšanas iekārtu specifiskās aizsardzības prasības
  • Rīcība darba procesā

un darbu beidzot

darba dro ba darbam ar augstfrekvences l m anas iek rt m
Darba drošība darbam ar augstfrekvences līmēšanas iekārtām
  • Bīstamie un kaitīgie faktori un aizsardzība
  • Rīcība darba procesā un darbu beidzot
slide90
6.7. tēma

Apdares darbi un koksnes

ķīmiskā aizsardzība

apdares iecirk a iek rtojums un dro as darba metodes
Apdares iecirkņa iekārtojums un drošas darba metodes
  • Risku faktori apdare darbos
  • Pasākumi risku faktoru mazināšanai
  • Drošības prasības apdares darbu iecirknī
  • Drošības prasības darbam ar smidzināšanas paņēmienu
  • Drošības prasības darbam antiseptizēšanas iecirknī
ad