1 / 11

KRISTUS un SABATS

KRISTUS un SABATS. 5. tēma 3. maijā , 2014. SABATA IZCELSME.

xuan
Download Presentation

KRISTUS un SABATS

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. KRISTUS un SABATS 5. tēma 3. maijā, 2014

  2. SABATA IZCELSME “12 Ievēro sabata dienu, ka tu to turi svētu, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis. 13 Sešas dienas tev būs strādāt un visus darbus darīt. 14 Bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt - ... 15 Un piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir no turienes izvedis ar stipru roku un izstieptu elkoni, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis svētīt sabata dienu.” (5M.5:12-15) 4. bauslis ir vienīgais, kas jāievēro divu iemeslu dēļ: Svinot brīvību no grēka (iziešana no Ēģiptes, 5M. 5:12-15) un pieminot Radīšanu (2M. 20:11) “Jo sešās dienās Dievs pasauli radīja... Tāpēc Viņš to svētīja un iesvētīja.” (2.M.20:11) Sabats bija Dieva dāvana cilvēkiem. Pēc grēka ienākšanas pasaulē, tas kļuva arī par atsvabināšanas caur Kristu simbolu.

  3. Kungs saka: "Kad tu atturi savu kāju no sabata pārkāpšanas un nedari Manā svētā dienā pēc savas patikas, bet nosauc dusas dienu par svētu prieku un par tā Kunga svēto dienu (..), tad tas Kungs būs tavs prieks." (Jes. 58:13,14) Tas būs prieka avots visiem, kas dusas dienu pieņem kā Kristus - Radītāja un Pestītāja - spēka zīmi. Saskatīdami tajā Kristu, tie priecāsies un līksmosies Viņā. Atgādinot radīšanas darbus, dusas diena tiem liecinās par Jēzus vareno spēju pestīt. Atsaukdama atmiņā zaudēto Paradīzes mieru, tā stāstīs par mieru, kas iegūstams mūsu Glābējā. Arī dabā viss it kā atkārtos aicinājumu: "Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt." (Mat. 11:28) EGW (The Desire of Ages, cp. 29, pg. 289)

  4. LAIKS ATPŪTAI un PAGODINĀŠANAI “2 Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. 3 Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis.” (1M 2:2-3) Bībele iepazīstina mūs ar Jēzu, kā Radītāju, “Jo caur Viņu visas lietas ir radītas.” (Kol. 1:16) Viņš, Radītājs, dusēja Sabatā. Viņš aicināja Ādamu un Ievu pievienoties Viņam atpūtā un Dieva pagodināšanā. Viņa aicinājums izskan cauri gadsimtiem līdz pat mūsu dienām. Viņš aicina mūs izbaudīt Sabatu kā miera, prieka, atpūtas un pagodināšanas dienu.

  5. LAIKS ATPŪTAI un PAGODINĀŠANAI Kad apustuļi sapulcējās , lai kopīgi pagodinātu Dievu? Vai viņi sapulcējās svētdien, lai pagodinātu augšāmcelšanos? Vai tie turpināja sapulcēties Sabatā, lai pieminētu radīšanu un atpestīšanu?

  6. Laiks patikai UN priekam “27Un Viņš uz tiem sacīja: "Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ. 28Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu."(Markus 2:27-28) Rabīni izveidoja 39 darbību kategoriju sarakstu, kuras nedrīstēja darīt sabatā. Katra kategorija ietvēra sevī īpašus aprakstus. Jēzus saprata, ka šie daudzie apraksti padarīja Sabata dienu mokošu, nevis patīkmas un prieka pilnas tuvības dienu ar Radītāju. Jēzus teica, ka Sabats tika dots cilvēka dēļ, nevis otrādi. Sabats netika veidots – lai tiktu tas pats par sevi tiktu pagodināts, bet lai sniegtu iespējas pagodināts Dievu. Kā Dieva dāvana visiem cilvēkiem, Sabats domāts nevis lai apspiestu brīvību, bet lai sniegtu atpūtu un brīvību. Tas ir patiess veids piedzīvot brīvību un patīkamu atpūtu kopā ar mūsu Radītāju.

  7. “Lai būtu iespējas turēt Sabatu svētu, mums nevajag sevi ieslēgt četrās sienās, noslēgties no brīnišķīgām dabas ainavām un no spirgtā dzīvinošā gaisa baudīšanas. Nekādā gadījumā mums nevajadzētu atļaut mūsu biznesa darījumiem un ikdienas problēmām apgrūtināt mūsu prātu Sabata dienā, ko Tas iesvētījis. Mums nevajadzētu ļaut mūsu prātiem pat kavēties pie pasaulīgām lietām Sabata dienā. Prāts nevar tikt atsvaidzināts, atdzīvinātsun darīts cildenāks visu Sabata dienu noslēdzoties četrās sienās, klausoties ilgas svētrunas un svētulīgas, tukšas lūgšanas. Sabata diena tādā gadījumā tiek pasniegta nepatiesā gaismā. Tādā gadījumā netiek aizsniegts Sabata radīšanas mērķis. Sabats tika radīts cilvēkiem, kas kā svētība novērsa cilvēku prātus no sekulārām rūpēm uz Dieva labestības un godības aplūkošanuTas ir patiesi nepieciešami, lai Dieva bērni sapulcētos Dieva pagodināšanai, lai apmainītos ar domām un idejām par Viņa Vārdā atklātajām patiesībām, un lai nošķirtu pilnvērtīgu laiku patiesām un dziļām lūgšanām. Bet šiem brīžiem, pat Sabata dienā, nav jākļūst gariem un nogurdinošiem, kas neizsauc nekādu interesi.” EGW (Testimonies for the Church, vol. 2, cp. 71 pg. 583)

  8. LAIKS DZIEDINĀŠANAI “Un Viņš uz tiem saka: "Vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai maitāt?" Bet tie cieta klusu.” (Mark 3:4) “Bet sinagogas priekšnieks, apskaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: "Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!” (Luk 13:14) Vai mums jāgaida līdz svētdienai, līdz sabats beidzas, lai taptu dziedināti? Farizeji apvainoja Jēzu Sabata baušļa pārkāpšanā dziedinot Sabatā. Un Viņš tiem atbildēja: “Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī Es darbojos.” (Jņ 5:17)Pieminētā dziedināšana nenotiktu, ja Dievs to neatbalstītu. Dievs nekad neapstājas sāpju atņemšanā. Mark 3:1-6 Luk 13:10-17 Jņ 5:1-9 Jņ 9:1-14

  9. NĀKOTNE un SABATS “22 kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs, 23 un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs, .” (Jes. 66:22-23)

  10. “Iesākumā Tēvs un Dēls dusēja pēc radīšanas darba pabeigšanas. Kad “kad debesis un zeme bija pabeigtas un viss kas tajās mājo” (1.M. 2:1), Radītājs un visas Debesis vienojās priekā aplūkojot godpilno skatu. “Rīta zvaigznes kopā gavilēja, un Dieva dēli priekā gavilēja.” Ij. 38:7.... Kad reiz “visas lietas tiks atjaunotas, par ko Dievs runājis caur praviešiem” (Ap.d. 3:21), radīšanas Sabats, diena, kurā Jēzus dusēja Jāzepa kapā, būs dusas un prieka diena. Debesis un Zeme vienosies priekā “no viena Sabata līdz otram” (Jes. 66:23) un atpestīto pulki visi kopā zemosies Jēra un Pestītāja priekšā , lai to pagodinātu.” EGW (Maranatha, December 29)

More Related