Kā un kāpēc Latvija ir atteikusies no koka daudzstāvu apbūves?

1. Kā un kāpēc Latvija ir atteikusies no koka daudzstāvu apbūves? Uldis Spulle mežs | koks | attīstība

2. Latvija izsenis • Jau no seniem laikiem cilvēkam vispieejamākais būvniecības materiāls ir bijis koks. • Daudzstāvu apbūves pirmsākumi meklējami viduslaiku pilsētās, jo ar aizsardzības joslu apjoztajā pilsētu iekšienē zeme bija ļoti dārga un cilvēki meklēja iespējas uz nelielā zemes pleķīša apvienot visu gan: • saimniecisko darbību; • noliktavas; • dzīvošanu. Avots:www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/vecriga/tris-brali/

3. Latvija 19.gadsimta vidū • Šī būvniecības veida attīstības sākuma posms Latvijā bija 19.gs. vidū – attīstījās rūpniecība un ar to saistītā cilvēku migrācija. • Iedzīvotājuskaits pilsētās pieaugapar 88%. Pieauga arī pieprasījums pēc lētiem un kompaktiem dzīvokļiem. • Sākas 3 līdz 6 stāvu daudzdzīvokļu īres namu būvniecība. • Rīgā bija trīs rajoni: • mūra būvju (Vecrīga); • mūra būvju (ap Vecrīgu); • mūra un koka būvju (pilsētasnomales). Avots:commin.org/upload/Latvia/LV_Planning_System_in_Latvian.pdf

4. Latvija 19.gadsimta beigās • Rūpnīcu strādnieku dzīvojamorajonu būvniecībā attīstījās koka daudzstāvu apbūves principi. • Specifisku norādījumu sienu izveidē no statiskā un siltuma aizturēšanas viedokļa nebija. • Izvēlējās lētāko, bet nebūt ne labāko sienas konstruktīvo risinājumu. Avots:www.vieglicelot.lv/lv/object/kurzemes-atslega-1.htm Avots:www.diena.lv/sodien-laikraksta/par-graustiem-vairs-nesauc

5. Latvija 20.gadsimta sākumā • No 1850. gada, 60 gadu laikā, Rīgas iedzīvotāju skaits seškāršojās. • Latvijas pilsētas piedzīvoja lielu būvniecības uzplaukumu. • 1901.gadā Rīgā pabeigto koka un mūra ēku īpatsvars63:37 • 1904.gadāapstiprināja Rīgas vispārējos būvnoteikumus un bija spēkā līdz 1940.gadam. • Rīgas vispārējos būvnoteikumos minēts, ka ķieģeļamūra minimālais biezums 0,51 m, koka 0,18 m. • 1913. gadā Rīgā uzcelti apmēram 7000 jaunu dzīvokļu. To vērtība kopā ar gruntsgabaliem sasniedza 20 miljonus zelta rubļu. • 1913.gadā pabeigto koka un mūra ēku īpatsvars39:61. Avots:www.letonika.lv/atbildes kuras tumekle

6. Latvija 20.gadsimta sākumā • Ēku būvniecībaattīstījās divstāvu koka statņu konstrukcijas ar planku aizpildījumu. • Netika ievēroti būvfizikas pamatprincipi, kā rezultātā koks laika gaitā sāka bojāties. Apmetums un ķieģeļu apšuvums to vēl pastiprināja. • Ja ēka bija nonākusi sliktā tehniskā stāvoklī, atjaunošanas izmaksas bija ļoti lielas. • 1.Pasaules kara laikā dzīvokļu skaits samazinājās par 23,8%, visvairāk cieta koka ēkas uzraudzības un remonta trūkuma dēļ. Avots: dspace.lu.lv/dspace/bitstream/7/933/1/lura1940s02n04.pdf Avots: www.videsvestis.lv/content.asp?ID=57&what=48

7. Latvija starpkaru periodā • Pēc 1918. gada iedzīvotājuskaits bija samazinājiesno 2,5 līdz 2 miljoniem. • Līdz ar to Latvijā nebija dzīvokļu krīze, tas neattīstīja būvniecību un būvmateriālu rūpniecību. • Pēc kara rūpniecības nozaresfaktiski neeksistēja, viss vērtīgais materiāls bija pārvests uz Krieviju, arī profesionāli inženieri un strādnieki. • Agrārā reforma radīja iedzīvotāju sadalījumu valsts teritorijā. • Agrārās reformas sākumposmā nodrošināja koksnes resursu izsniegšanu ar atvieglotiem noteikumiem lauksaimniekiem. • Būvniecība tempi laukos uzskatāma par ārkārtēju notikumu Latvijas ēku būvniecības vēsturē. Avots:www.vitber.lv/english/produkty/knigi/kniga_latvijas_agrara_reforma_1930_g_zemkopibas_ministrijas_izdevums_riga

8. Latvija starpkaru periodā • No 1920. līdz 1929. gadam laukos uzbūvējagandrīz 84 tūkstoši jaunu dzīvojamo ēku, vidēji katra ar 3 istabām. • Joprojām būvēja statņu ēkas, starpstatņus aizpildīja ar apstrādātiem guļšķautņiem jeb paku kokiem, jumtus lauku sētās pārsvarā sedza ar salmiem, niedrēm, lubiņiem. Pēcākizmantoja azbestcementa plāksnes, jumta papi vai skārdu. • Agrārāsreformas pirmā etapa noslēgumā valsts par prioritāti izvēlējās eksporta veicināšanu. • 1936.gadā ierobežojakoksnes iekšzemes patēriņu, manīja noteikumus par būvmateriālu izsniegšanu būvniecībai laukos. • Pirms 1941. gada bija vērojama būvniecības atpalicība no Rietumeiropas valstu būvniecības, tai skaitā arī koka ēku būvniecībā.

9. Latvija starpkaru periodā +100 milj.LVL ŠĶĒRSSUBSĪDIJA «Valsts piemaksāja lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, īstenoja plašas sociālas programmas, lai noturētu lauksaimniekus laukos.» Avots: Latvijas statistikas atlass, M.Skujenieks, Rīga 1938.g. «Par saimniecības ēkas uzcelšanu pēc projekta un no ugunsdrošiem materiāliem piešķīra prēmiju, kas dažkārt gandrīz pilnībā nosedza būvniecības izmaksas.» Avots: Agropols, «Kā zemniekus atbalstīja Ulmaņlaikos», 2006.g.feb. «Arī sienu atjaunošanai lauksaimnieki varēs saņemt materiālus uz atvieglotiem noteikumiem, pārbūvējot koka sienas par mūra sienām.» Avots: Latvijas kareivis, 12.06.1936. Tā rezultātā Latvijā pilnībā tika apturētakoka būvniecības attīstība atbilstoši jaunākajiem atklājumiem un modernajām tehnoloģijām. Karš neieviesa izmaiņas un arī plānveida ekonomikas periodā (1940-1990) nekas nemainījās.

10. Latvija starpkaru periodā un Lielbritānija vakar • Lielbritānijā 1934.gadā Koku tirdzniecības federācija iniciēja organizācijas izveidi koku patēriņa veicināšanai «Timberdevelopmentassociation». • Mērķis propagandēt koksnes  lietošanu pēc iespējas lielākā apmērā būvdarbos un dažādās rūpniecības nozarēs. • Koktirdzniecības pārstāvji bija spiesti reaģēt, jo pieauga konkurence būvniecībā ar tēraudu, betonu, akmeni, gumiju u.c. materiāliem. • Jaunās organizācijas dibinātāji mēģināja aģitēt arī Latvijas koku eksportieru aprindas. • Un ir tikai loģiski, ka šodien Lielbritānija ir koksnes izmantošanas inovatori: • Murray Grove Building, Londonā Avots:www.nytimes.com/interactive/2012/06/05/science/0605-timber.html?ref=science

11. Latvija pēc 1945. gada • Kārtējais naftas cenu kāpums nodrošināja padomju režīmam ieņēmumus, daļu no tiem novirzīja pārtikas un antiagrāraireformai – cilvēku kolektivizācijai, lauku apvienošanu ciematos. • «Uzdevums ir tāds, lai viensētu likvidācijas un pilsoņu pārcelšanas tempi ar katru gadu pieaugtu. Ja šajā gadā mēs apņēmāmies pārcelt 1,5 tūkstošus, tad organizatoriskais darbs šajā virzienā bija nulles vērtībā. Tagad tāda darba pirmā pieredze ir parādījusies, tātad tempi būtu jāpalielina: 1972. gadā ir jābūt - 3000, 1973. gadā - apmēram - 5000. Mēs apņēmāmies pārcelt 25 000 viensētu» Izvilkums no Ē.Pētersona runas 1971. gada 29. septembra LPSR Ministru Padomes Prezidija sēdē Avots»http://vip.latnet.lv/lpra/no_viensetam.htm

12. Latvija un Jelgava pēc 1945. gada • 1945.gadā Baltijas valstīm sākās kolonizācijas process. • Iedzīvotāju demogrāfiskā sastāva mākslīgas izmaiņas, plaši izvērsta pārkrievošanas politika. Tas noteica arī būvniecības politiku. • Uzskatāms piemērs ir Jelgavas atjaunošana. Avots:http://blog.aigsia.lv/2011/12/jelgavas-sv-trisvienibas-baznicas-tornis/ Avots:www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/jelgavas-vecpilsetas-kvartals

13. Tautas komisāru 1945.gada apstiprinātais Jelgavas attīstības plāns... tā arī palika tikai plāns, jo ... Zemgales Komunists Nr.124 (1947, 30.jūl.)

14. Jelgava pēc 1945. gada • 1949.g. pilsētas vadība lūdza LPSR Ministru padomi jaunajā piecgadu plānā paredzēt, ka Jelgavā jābūt 17 lieliem rūpniecības objekti. • Pirmās atjaunotās dzīvojamās ēkas būvējavācu karagūstekņi, interpretējot Bauhaus stilu padomju laika būvēs. • Iedzīvotāju pārvietošanas politikas īstenošanai bija nepieciešama industriālā un dzīvojamo ēku būvniecība. • Dzīvojamās ēkas bija trīs līdz četru stāvu ķieģeļu mūra būves ar koka konstrukcijas starpstāvu pārsegumiem un azbestcementa lokšņu jumta segumu. • 60.gados Jelgavā tika sākta sērijveida daudzstāvu dzīvojamo ēkubūvniecība (316.sērijas piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar maza gabarīta dzīvokļiem).

15. Latvija līdz 1991. gadam • 60.gados būvēja daudzdzīvokļu ķieģeļu ēkas. • 70. un 80.gados, veidojot rūpnieciskos rajonus, iebraukušajiem strādniekiem bija nepieciešama dzīvojamā platība, izveidojās mikrorajoni. • Saskaņā ar detālplānojumu dzīvojamo ēku kvartālā tika paredzēts sabiedriskais centrs, tirdzniecības un pakalpojumu iestādes, bērnu dārzi un citas infrastruktūras iestādes. • Sāk būvēt lielpaneļu konstrukcijas dzīvojamās mājas, kuras ražoja ēku būvniecības kombinātos. • Ēkas būvēja fenomenālos ātrumos, ar tām tehnoloģijām un darbaspēku, kāds toreiz bija pieejams. Avots:http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Plavnieku_mikrorajons.jpg Avots:rentinriga.lv/lv/sakums/objekti/objekts/ID25760

16. Latvija līdz 1991. gadam • Tautsaimniecība tika attīstīta centralizēti, atbilstoši piecgades plānam. • Projektējamie būvniecības materiāli – betons un tērauds. • Enerģija nav jātaupa – tā irpārpārēm. • Visā PSRS attīstās citas jomas, tikai ne koka būvniecība. • Padomju Savienībā ražoja kravas auto uz “Moskvič 400” bāzes, virsbūve bija no bērza koksnes un tautā saukts par “buratino”. Avots: www.motormuzejs.lv/pub/index.php?id=194&gid=5&lid=65

17. Latvija līdz 1991. gadam Domu virzība koka izmantošanai būvniecībā bija: • 1979.gadā lēmums "Par līmētu koka konstrukciju ražošanas uzņēmuma celtniecību Līvānos". • 1980.gadā lēmums "Par koka paneļu māju un koka detaļu komplektu, kas paredzēti mājām, kuru sienas izgatavotas no vietējiem materiāliem, rūpnieciskās ražošanas tālāku attīstīšanu dzīvokļu celtniecībai laukos". • 1982.gadā lēmums "Par koka paneļu māju ražošanas palielināšanu Līvānu māju celtniecības kombinātā".

18. Latvija līdz 1991. gadam • 70 – 80.gados Līvānos tika uzbūvēts māju būves kombināts, kurā ražoja 80.gados populārās „Līvānu mājas”. • Koka māju būves rūpnīcas iegādes rezultātā, Latvijā radās Līvānu māju ciemati. Ideja laba, bet realizācija kā parasti! • Nerealizējās projekts importēt iekārtas un ražot līmētās koksnes konstrukciju vistu kūtis, jo nebija nekādas pieredzes šādu tehnoloģiju un konstrukciju izveides jomā. Avots:www.videstehnika.lv/lv/ekovates/

19. Latvija pēc 1991. gada • Latvijas būvniecības tiesību attīstībā jauns attīstības posms sākās 1998. gadā, kad LR Saeima pieņēma likumu „Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”. • Uzskaitītie posmi norāda vien uz to, ka Latvijas būvniecības nozare vēl joprojām nav uzsākusi jaunu attīstības etapu, kurā būtu mūsdienu prasībām atbilstošāk veidots jauns Būvniecības likums un, kurā būtu ietverts mūsdienām atbilstošs mērķis un tiesību normas...

20. Latvija šodien • Viens piemērs: Avots:www.smgprojects.lv/timberframe.htm

21. www.husvik.lv http://www.ztc.lv Paldies par Jūsu uzmanību! www.husvik.lv www.husvik.lv