Kvalifikāciju atzīšana darba tirgum

1. Recognition Issues in the Bologna Process International Seminar, Lisboa, Fundação Gulbenkian 11 - 12 April 2002 Kvalifikāciju atzīšana darba tirgum Darba devēja viedoklis Dr. Kruno HernautsSiemens AG, MünchenDirektors Izglītības politikā,

2. Siemens daži skaitļi (2001) darbinieki: pasaulē 485 000 (100 %) Eiropā. 320 000 (66 %) ar augst.izgl: 150 000 (31 %) Inženieri: 120 000 (25 %) Darbība pasaulē: 190 valstis Pārdotās produkcijas 87 miljardi €kopapjoms 2001

3. Izglītības sistēmu daudzveidība EiropāVispārējie aspekti Izglītības sistēma joprojām savā īpašā veidā ir katras atsevišķas valsts kultūras identitātes izteikšanās forma. Par spīti kopējām saknēm daudzās jomās, tas ir novedis pie izteiktām strukturālām atšķirībām Eiropā. Politiski tās tiek uzskatītas par patiesām vērtībām, kuras ir svarīgi saglabāt.

4. Izglītības sistēmu daudzveidībaVidējās izglītības līmenis Atbilstoši katras valsts vajadzībām un attieksmēm ievērojamas atšķirība sākas jau vidusskolas līmenī. Dažādās valstīs atšķiras skolu tipi atšķirīgs uzsvars uz noteiktām mācību satura daļām atšķirīga pedagoģiskā pieeja un atšķirīgi izglītības standarti un tās ilgums

5. Izglītības sistēmu daudzveidībaPēcviduskolas līmenis Līdzīgas atšķirības vērojamas arī augstākās izglītības līmenī: dažādi augstskolu tipi ar savu īpašu izglītības profilu atšķirīgi teorijas un prakses līmeņi izglītībā atšķirīga grādu akadēmiskā vērtība atšķirīgi nosaukumi un atkal arī atšķirīgs studiju ilgums

6. Piemērs:Inženieru profesionālā nosaukuma daudzveidība Eiropā Akademiingeniør Bachelor of Arts Bachelor of Engineering Bachelor of Science Civilingeniør Civilingenjör Diplom-Ingenieur Diplom-Ingenieur ETH Diplom-Ingenieur (FH) Diplomi-Insinöör Diplomirani Inženir Doktor-Ingenieur Dottore in Ingegneria Engenheiro Europa-Ingenieur Ingenieur (grad.) Ingeniør Inginer Insinööri Ingeniero Químico Ingeniero Superior Ingeniero Técnico Ingénieur civil Ingénieur diplomé Ingénieur industriel Ingénieur technicien Inženyr Inžinier Inżynier Inženieris Magister Inżynier Master of Arts Master of Engineering Master of Science Okleveles mérnök Okleveles üzemmérnök Sivilingeniør Teknikfræðingur Teknikumingeniør Verkfræðingur

7. Profesiju sistēmu daudzveidība Gan pašas profesijas, gan sistēmas, kuras regulē tiesību iegūšanu tajās darboties arī ir vēsturiskās attīstības un likumdošanas rezultāts. Arī šajā gadījumā ir vērojamas lielas atšķirības dažādu valstu starpā. Nodarbinātības sistēmas ir sevi pieskaņojušas augstākās izglītības sistēmu darba rezultātiem atsevišķās valstīs (relatīva harmonija).

8. Nepieciešamība pēc caurskatāmības Kurš ar kuru ir salīdzināms? Kādu kompetenču profilu un līmeni varat sagaidīt no citas valsts augstskolas absolventa? Lai spētu atbildēt uz šiem jautājumiem, jums šobrīd ir jābūt ekspertam Eiropas izglītības sistēmās

9. Atšķirīgas formēšanās sistēmas Kā novērtēt dažādas formēšanās sistēmas ? Izmantojot minimālo standartu pieeju (kā FEANI) Inženieruprofesija Formēšanās Profesionālās kompetences izveidošanās Inženieru izglītība Vidējā izglītība

10. Minimālo standartu pieeja Inženieraprofesija Formēšanās Inženieru izglītība Minimālais vidējās izglītības standarts Vidējā izglītība

11. Concept of Minimum Standards Inženieraprofesija Formēšanās Minimālais inženiera izglītības standarts: Akreditēta programma Inženieruizglītība Minimālais vidējāsizglītības standarts Vidējās izglītība

12. Minimālo strandartu pieeja Salīdzināmi inženieri Minimālais standarts profesionālajai pieredzei Engineering Profession Apskatīsim augstākoizglītību Formēšanās Minimālais standarts inženieru izglītībai: Akreditēta programma Inženieru izglītība Minimālais standartsvidējai izglītībai Vidējāizglītība

13. TSC Trešais studiju cikls (PhD) OSC Otrais studiju cikls (Master) PSC (Bachelor) Pirmais studiju cikls Dažādas iespējas veidot augstākās izglītības sistēmu Pasaules standarts KontinentālāEiropa ASV(atsevišķos gad.) ļoti retaiespēja

14. Pētnieciskā universitāte Lietišķo zinātņu universitāte “Garais grāds" “garā" inženiera programma (5 gadi) “Īsais grāds" “īsā" inženiera programma (3-4 gadi) Tradicionālās augstākās izglītības sistēmas kontinentālajā EiropāDažādi augstskolu un inženieru programmu tipi lietišķi orientēta Teorijābalstīta

15. Pasdaules standarts Maģistra līmenis Savietojamimobilitātes kanāli Bakalaura līmenis Bachelor Pirmsdiplomastudijas Pasaules standartsBakalaura/ maģistra sistēma Pētnieciskā universitāte Lietišķā universitāte Garais grāds “Garā” inženieraprogramma (5 gadi) Master Pēcdiplomastudijas Īsais grāds “Īsā" inženieraprogramma (4 gadi)

16. Pamati Pamati Pamati Savietojamības problēmas Nav pievienotāsvētrības Nav definēts ieejas punkts Pasaules standarts Maģistra līmenis Garais grāds “Garā" inženiera programma Pēcdiploma studijas Augstākais līmenis Aizmirstiet!! Īsais grāds “Īsā" inženiera programma Bakalaura līmenis ? Pirmsdiploma studijas ? Atpakaļ pie pamatiem! Pamata līmenis

17. Jaunais Eiropas standarts (Boloņas deklarācija)labi atbilst FEANI klasifikācijai Otrā cikla grādsOCG Otrā cikla programma OCP (Maģistrs) Pirmā cikla grāds PCG Pirmā cikla programma PCP Elastīgs standarts(~ 5 gadi) (Bakalaurs) Ciets standarrts:vismaz 3 gadi

18. FEANI klasifikācijaGrādu līmenis un profils Otrā cikla grādi(SCD) SCD T SCD A Boloņas līmeņi Pirmā cikla grādi(FCD) FCD T FCD A vairāk uz teoriju orientēts profils vairāk uz lietojumu orientētsprofils FEANI profili

19. Pētniecība & attīstība (R&D) Produktu izstrāde, projektēšana Tehnoloģija, Pārdošana, Mārketings Ražošana, Uzstādīšana, Apkalpe Teorētiskās / Abstraktāskompetences Praktiskās / konkrētās kompetences Rūpniecībā pieprasīto kompetenčuteorijas un prakses daļas samērs

20. R&D Produktu Izstrāde, Projektēšana Tehnoloģija, Pārdošana, Mārketings Ražošana, Uzstādīšana, Apkalpošana Kopā: 50 000 5 % 35 % 35 % 20 % 55 % 35 % 25 % 90 % 45 % 65 % 75 % 10 % Siemens inženieri Vācijā Teorijā balstītaisgrādu profils Uz lietojumu orientētais profils

21. Secīgais maģistrs maģistrs ar virziena maiņu Vācijas augstskolu inženieru programmu veidi salīdzinājumā ar Boloņas tipiem II ciklalīmenis Master of ScienceM.Sc. Master of EngineeringM.Eng. ConversionMastere.g. MBA. Kompetences līmenis I ciklalīmenis Diplom-Ingenieur Univ.Dipl.-Ing.Univ. Diplom-Ingenieur (FH)Dipl.-Ing.(FH) Bachelor of ScienceB.Sc. Bachelor of EngineeringB.Eng. Tradicionālie Bologna type

22. Kvalifikācijas dziļums Inženieris Kvalifikācijas plašums Industrijas ieteikums mācību saturam inženierzinātnēs Inženierzinātnes Darbs (Projekts) Lietojuma bāze& Problēmu risināšanasmetodika Prakse rūpniecībā ~25 % Personīgāsprasmes Pamati Zinātniskā bāze Tehnoloģijas bāze ~15 % ~30 % ~30 %

23. Pētnieciskā universitāte Pasaules standarts II cikla līmenis Garais grāds Inženier-zinātnes Master Inženier-zinātnes Master Inž.zin. Augstākais līmenis Pamati I cikla līmenis Bachelor Engineering Bachelor Inž.zin. Pamati Inženier-zinātnes Pamati Pamata līmenis Pāreja no “garās izglītības" uz divu ciklu sistēmu Problēmas Nav savietojama Nav labi līdzsvarota Integratīva pieeja

24. Pētnieciskā universitāte Pasaules standarts II cikla līmenis Garais grāds Inženierzinātnes Inženierzinātnes Inženierzinātnes Pamati Pamati I cikla līmenis Inženierzinātnes Inženierzinātnes Pamati Pamati Pamati Pāreja no “garās izglītības" uz divu ciklu sistēmu Paaugstinātais līmenis Savietojams risinājums līdzsvarotas programmas Pamata līmenis Rūpniecības rekomendācija jaunajām bakalaura programmām

25. Secinājums • Rūpniecība atbalsta Eiropas izglītības sitēmas veidošanos saskaņā ar Boloņas deklarāciju. • Sagaidāmā rīcība: • nacionālās likumdošanas pieskaņošana • jaunu programmu izveide augstskolās • tradicionālās sistēmas pārveide atbilstoši Eiropas augstākās izglītības telpas shēmai • mācīšanās no citu pasaules valstu labākās prakses un pieredzes cik vien ātri iespējams!