1 / 35

Skolu loma pašvaldības ilgtspējīgai attīstībai

Skolu loma pašvaldības ilgtspējīgai attīstībai. Starptautiskās nedēļas “Izglītība visiem” rezultāti. Baiba Moļņika UNESCO LNK Izglītības sektora vadītāja Aija Tūna SFL iniciatīva Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāja 2011. gada 14. jūnijs. Astoņi ANO Tūksto š gades attīstības mērķi.

totie
Download Presentation

Skolu loma pašvaldības ilgtspējīgai attīstībai

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Skolu loma pašvaldības ilgtspējīgai attīstībai Starptautiskās nedēļas “Izglītība visiem” rezultāti Baiba Moļņika UNESCO LNK Izglītības sektora vadītāja Aija Tūna SFL iniciatīva Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāja 2011. gada 14. jūnijs

  2. Astoņi ANO Tūkstošgades attīstības mērķi • Izskaust galēju nabadzību un badu • Nodrošināt pamatizglītības iegūšanu • Veicināt dzimumu līdztiesībuun nodrošināt sieviešu un vīriešu tiesību un iespēju vienlīdzību • Samazināt bērnu mirstību • Uzlabot mātes veselību • Cīnīties ar HIV/AIDS, malāriju un citām slimībām • Nodrošināt mūsu kopīgās vides ilgtspējīgu attīstību • Izveidot globālas partnerattiecības attīstības nodrošināšanai (attīstības sadarbība)

  3. Ilgtspējīga attīstība Saskaņā ar 1987.gada Pasaules vides un attīstības komisijas ziņojumu “Mūsu kopīgā nākotne” (Bruntlandes komisija): ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina pašreizējo paaudžu vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt to vajadzības

  4. Ilgtspējīgas attīstības dimensijas Ekonomika Noteiktizglītības iestāžu potenciālu, lomu un iesaisti pašvaldības attīstībā Vide Dabas resursi, klimata izmaiņas, lauku pārveidošana, ilgtspējīga pilsētvide, katastrofu novēršana un mazināšana Sabiedrība Dabas resursi, klimata izmaiņas, lauku pārveidošana, ilgtspējīga pilsētvide, katastrofu novēršana un mazināšana

  5. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2002.gada 20.decembrī ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma rezolūciju par ANO dekādes “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” pasludināšanu 2005. – 2014. gadam. Dekādes mērķis ir veicināt izglītības attīstību kā pamatelementu ilgtspējīgai sabiedrībai un stiprināt starptautisko sadarbību inovatīvas politikas, programmu un rīcības attīstībai. ANO dekādes “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” vīzija: Pasaule, kurā ar izglītības palīdzību ikvienam ir iespēja apgūt vērtības, uzvedību un dzīves veidu, kas nepieciešams ilgtspējīgai nākotnei un veiksmīgām sociālajām pārmaiņām.

  6. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai • Izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir: • Starpdisciplināra un holistiska • Vērtīborientēta • Saistīta ar kritisko domāšanu un problēmu risināšanu • Ietver dažādu metodiku • Līdzdalību veicinoša lēmumu pieņemšana • Atbilstoša lokālajai videi • UNESCO uzsver, ka izglītība ilgtspējīgai attīstībai paver iespējas rast inovatīvus risinājumus ilgtspējas problēmām, kā vidē, tā sabiedrībā un ekonomikā.

  7. UNESCO stratēģija ANO dekādes Izglītība ilgstpējīgai attīstībai (IIA) 2. pusei- 2010-2014 • Sasaistes veidošana starp dažādām izglītības un attīstības iniciatīvām (izglītība visiem, Tūkstošgades attīstības mērķi un tml.) • IIA - kapacitātes attīstīšana un stiprināšana (holistiskā (starpdisciplinārā), pieeja, bērnu agrīnā aprūpe un izglītība un tml.) • IIA – pētniecība un inovācijas • IIA- izpratnes veicināšana un ilgtspējas skaidrošana (sabiedrība, mediji, privātais sektors, NVO)

  8. Starptautiskā nedēļa „Izglītība visiem” • Pievērst īpašu uzmanību kādai konkrētai izglītības aktualitātei • Aktivitātes iesaistīt • skolēnus • skolotājus • izglītības politikas veidotājus, • vecākus • augstākās izglītības mācību iestādes • pašvaldības • sabiedriskās organizācijas • ikvienu citu interesentu

  9. Starptautiskā nedēļa „Izglītība visiem” 2011 Mērķis: noteiktizglītības iestāžu potenciālu, lomu un iesaisti pašvaldības attīstībā; noskaidrot iespējamos partnerus un sadarbības mehānismus, atbildību sadalījumu un atbilstību dažādu iedzīvotāju grupu interesēm un vajadzībām

  10. Organizatori un iesaistītās puses • UNESCO LNK, IZM, LPS, LIZDA, SFL • Valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji • Nevalstiskās organizācijas • Privātais sektors

  11. Diskusiju norises vietas Talsi Gulbene Ādaži Rīga Kuldīga Alsunga Riebiņi Brocēni Preiļi Daugavpils

  12. Piemērs: Pārmaiņu skolas –53 pieredzes skolas un kopienas sadarbības uzlabošanai SFL iniciatīvas ietvaros Latvijā īstenoti 53 projekti Sadarbības partneri un atbalstītāji: LR Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Lauku forums Latvijas Pašvaldību savienība Iesaistītās pašvaldības Plašsaziņas līdzekļi Uzņēmēji un nevalstiskas organizācijas

  13. Pašvaldībās identificētās problēmas • Sociālās un ekonomiskās problēmas: bezdarbs, alkoholisms, nabadzība, ierobežota mobilitāte, sociālā depresija • Interešu izglītības bērniem un skolēniem pieejamības ierobežojumi • Pieaugušointerešu izglītības un tālākizglītības pieejamības ierobežojumi vai trūkums • Pirmsskolas vecuma bērnu izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumi • Sociālā atbalsta funkciju nepietiekamība pašvaldībās Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums “SFL iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” ietekmes novērtējums”

  14. Iedzīvotāju galvenās sociālās un ekonomiskās problēmas Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums “SFL iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” ietekmes novērtējums”

  15. Izaicinājumi • Ekonomiskās atstumtības mazināšana (piem., uzlabojot izglītības rezultātus mazaizsargātajām grupām, veicinot prasmes, kas paaugstina nodarbinātības potenciālu utt.) • Mazināt atstumtību no sociālajiem pakalpojumiem (nodrošinot jaunus pakalpojumu veidus pašvaldības ietvaros, t.sk., mūžizglītības iespējas) • Mazināt atstumtību no līdzdalības, t.sk., sociālās un pilsoniskās līdzdalības (iespēju radīšana iesaistīties īpašām iedzīvotāju grupām un cilvēkiem, kas parasti palikuši malā – caur izglītības, kultūras u.c. aktivitātēm; no pasīvas uz aktīvu līdzdalību) Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums “SFL iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” ietekmes novērtējums”

  16. Jautājumi, ar ko sākt sarunas • Kādas ir skolas iespējas • paplašināt un dažādot sadarbību ar pašvaldību un • pilnvērtīgi īstenot visas mūžizglītības dimensijas • Kāda ir pašvaldības pieredze • Novērtēt skolu kā vērtīgu resursu • Izmantot skolu kā pašvaldības attīstības potenciālu • Kādas ir vietējo iedzīvotāju vajadzības un intereses un kā tās vislabāk apmierināt A.Tūna, “Pārmaiņu iespēja skolām”, 2011

  17. Pārmaiņu skola – vietējās kopienas satikšanās vieta

  18. Ko jāiemācās darīt • Skolai kopā ar pašvaldību jāiemācās un jāuzdrīkstas • Sākt no dzimšanas brīža, atrast KATRU bērnu • Izprast ikviena iedzīvotāja vajadzības un atbildēt uz tām; atrast cilvēku tur, kur viņš ir • Raudzīties uz ģimeni un sabiedrību veselumā, nesaskaldot “mērķauditorijās” • Būt elastīgiem un atvērtiem • Koordinēt un efektīvi izmantot esošos resursus • Uzticēties cilvēkiem, nepārregulējot un neaizbaidot • Uztvert likumus un noteikumus kā iespējas nevis važas – tie ir, lai cilvēki tos mainītu, nevis ciestu Aija Tūna, “Pārmaiņu iespēja skolām”

  19. Attīstības virzieni • Skolas loma pašvaldību iedzīvotāju vajadzību noskaidrošanā un īstenošanā • Pašvaldību resursu apzināšana un to mērķtiecīga izmantošana skolas kontekstā • Formālā un neformālā izglītība kvalitatīvai mūžizglītībai • Sociālo partneru iesaiste skolas attīstībā pašvaldībā Rezultāts: skola kā daudzfunkcionāls vietējās kopienas centrs

  20. Galvenie darbības virzieni - 1 Atbalsts vispusīgai personības attīstībai ikvienā vecumā – mūžizglītības principa iedzīvināšanai skolā Atbalsts pirmsskolas vecuma bērniem un viņu ģimenēm - no dzimšanas brīža līdz formālās izglītības uzsākšanai Daudzveidīga pieaugušo izglītība Vietējo jauniešu iesaiste

  21. Iespējamās aktivitātes • Ģimenes atbalstoši pasākumi • Nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem – daudzveidīgi risinājumi • Ģimeņu/vecāku atbalsta grupas un konsultācijas sociālo jautājumu risināšanā • Vecāku izglītošana par jaunumiem bērnu attīstības un mācīšanās jautājumos • Sporta, mākslas, amatu utt. dienas/pasākumi ģimenēm, ģimeņu nometnes • Daudzveidīga, interaktīva mācību procesa organizēšana vecākiem kopā ar bērniem • Kopīgi izglītojoši un atpūtas pasākumi visām paaudzēm

  22. Iespējamās aktivitātes • Neformālā izglītība • Izglītojoši semināri • Pakalpojumu apmaiņa ar uzņēmējiem • Diskusijas starp skolām, uzņēmējiem, pašvaldību pārstāvjiem, NVO – kas ved uz savstarpēju sapratni un kopīgu darbību • Novada jauniešu “nepazaudēšana” un mobilizēšana • Vienaudžu savstarpējās pieredzes apzināšana un popularizēšana • Skolas un pašvaldības kopīgo pasākumu un projektu organizēšana, veicinot savstarpējās sadarbības pilnveidi

  23. Galvenie darbības virzieni - 2 Atbalsts daudzveidīgu prasmju apgūšanai un pielietošanai un nodarbinātības potenciāla paaugstināšanai Interešu izglītības nosargāšana un paplašināšana skolēniem Motivācijas un pašapziņas celšana – spēja ieraudzīt pielietojumu savām prasmēm Konkrētu profesiju un prasmju apguve Uzņēmējdarbības principu izpratne

  24. Iespējamās aktivitātes Brīvprātīgais darbs un sadarbība • Datu bāze darba devējam un ņēmējam kā saskares punkts, nodrošinot savstarpējo informācijas apmaiņu par pieejamajām un vēlamajām prasmēm/kompetencēm un vakancēm • Līdzdalības un līdzatbildības veicināšana (atrodam cilvēkus tur, kur viņi ir; risinām reālas, nevis iedomātas problēmas) • Skolas, pašvaldības un uzņēmēju sadarbības paplašināšana, kas balstīta uz savstarpēju interesi, izdevīgumu un solidaritāti

  25. Iespējamās aktivitātes • Sadarbība ar uzņēmējiem • Uzņēmēju informatīvās dienas skolās • Prakses vietas vietējos uzņēmumos gan vispārizglītojošo, gan profesionālo skolu audzēkņiem • Atvērto durvju dienas uzņēmumos, atspoguļojot reālo situāciju • Uzņēmēju stipendijas • Izglītības programmu izstrāde, pamatojoties uz pašvaldības un vietējo uzņēmēju rekomendācijām • Karjeras izvēle sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem un pašvaldību

  26. Iespējamās aktivitātes • Interešu izglītības un grupas • Pieaugušo un jauniešu interešu izglītības popularizēšana • IT kursi • Dažādu mūzikas instrumentu spēles apguve • Svešvalodu kursi • Radošās darbnīcas • Sporta bāzes izmantošanas iespējas • Pasākumi un sporta spēles starp skolām, uzņēmumiem, organizācijām

  27. Galvenie darbības virzieni - 3 Skola atver durvis - atbalsta sniegšana un sabiedrības saliedētības spēcināšana Vieta, kur satikties, lai aprunātos, risinātu problēmas, veidotu jaunus projektus, svinētu svētkus utt. Praktisku pakalpojumu sniegšana (veļas mazgātava, duša, labiekārtota virtuve utt. Piederības sajūtas, sakņu un spārnu veidošanās vieta

  28. Iespējamās aktivitātes • Formālā izglītība sastop neformālo izglītību • Audzināt jauniešus ar attieksmi ,,es” - darba radītājs, nevis meklētājs • Mācību sasaiste kopā ar praksi • Informācijas tehnoloģiju pielietošana – mainās izpratne par attālumu, iespēju pieejamību un savu vietu pasaulē • Mācību modelis vietējās kultūras apguvei – attieksmju mērījumi • Svarīgs kā process, tā rezultāts

  29. Iespējamās aktivitātes • Atpazīstamības veicināšana • Skolas resursu popularizēšana • Piesaistīt un aktivizēt jauniešus, popularizējot jauniešu aktivitātes, iespējas un resursus novadā  • Skola – daudzfunkcionāls centrs

  30. Kas sekos tālāk? • Ieteikumu krājuma izstrāde "Pašu skola pašu valdībā. Ieteicamie darbības virzieni skolas ilgtspējīgā attīstībā pašvaldībā“ • Izglītības iestādes vietas skaidri iezīmēšana/definēšana novada attīstības plānā • Izmaiņas normatīvajos aktos • Starpnozaru un starpsektoru sadarbības modeļu veidošana pašvaldībās Rezultāts: pārdomāta, diferencēta un koordinēta pieeja skolas lomai un izglītībai novada attīstības koncepcijas ietvaros

  31. Šis nav jauns uzdevums, Lai pamatotu konkrētas skolas ekonomisko izdevīgumu vai neizdevīgumu bez izmaksām, ko parāda grāmatvedība, ir jāveic rūpīga situācijas, kurā atrodas skola, analīze, ņemot vērā skolas kā kultūras centra nozīmi (it sevišķi laukos), darbavietas tajā un ar to saistīto nodokļu ienākšanu pašvaldības kasē, iedzīvotāju piesaisti noteiktai apdzīvotai vietai ap šo skolu un daudziem citiem faktoriem. (Pētījums „Pašvaldības izglītības politika” 2004) bet tas joprojām ir aktuāls Atkarībā no novada izglītības politikas plānošanas, izglītības iestādes spējas izmantot savas vēsturiskās priekšrocības, izpratni par izglītības pieprasījumu un likumdošanā iestrādātos mehānismus izglītības iestādei ir iespēja pastāvēt, attīstīties un kļūt par būtisku resursu vietējo iedzīvotāju, sabiedrības, visas valsts un globālajā attīstībā. Pārmaiņu iespēja skolām, 2011.

  32. MŪŽIZGLĪTOŠANĀS kā indivīda un sabiedrības kopīga atbildība Domas diskusiju rosināšanai • Pašu valdībai ir gana daudz varas un iespēju, lai palīdzētu pašu skolai būt gaišai, priecīgai vietai, kurāikviens • var atrast kaut ko sev noderīgu, • ir priecīgs iegriezties un atgriezies, • var atrast atbalstu, atspēriena punktu, domubiedrus – vai kas nu kurā reizē vajadzīgs • Kas kuram jādara, lai tā būtu?

  33. Mūžizglītība

  34. Paldies par uzmanību! Turpmākai saziņai: Baiba Moļņika, baiba@unesco.lv Aija Tūna, aija.tuna@sfl.lv Papildus informācija: www.parmainuskolas.lv

More Related