ANNA DEVJATŅIKOVA
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 41

Ozolnieki 2007 PowerPoint PPT Presentation


  • 80 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

ANNA DEVJATŅIKOVA - ANCVERIŅA ZIRGU DARBSPĒJU NOVĒRTĒŠANĀ IZMANTOTĀS PAZĪMES. CILTSVĒRTĪBAS NOTEIKŠANA AR BLUP METODI. Ozolnieki 2007. IEVADS.

Download Presentation

Ozolnieki 2007

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Ozolnieki 2007

ANNA DEVJATŅIKOVA- ANCVERIŅAZIRGU DARBSPĒJU NOVĒRTĒŠANĀ IZMANTOTĀS PAZĪMES. CILTSVĒRTĪBAS NOTEIKŠANA AR BLUP METODI

Ozolnieki 2007


Ievads

IEVADS

  • Sporta zirgu audzēšanā novērojama tendence pāriet no nacionālajām audzēšanas programmām un mērķiem uz starptautiskā līmenī pieprasītu zirgu audzēšanu, tāpēc nereti tiek izmantota ķēvju mākslīgā apsēklošana ar pasaulē atzītu ērzeļu importētu spermu. Līdz ar to būtiski kļūst arī citu audzētāju organizāciju izvirzītie mērķi, zirgu vērtēšanas sistēmas, tāpēc tika izveidots projekts Interstallion.

  • Populācijā, kurā zirgu vidējā vērtība ir augstāka, palielinās arī varbūtība iegūt īpaši vērtīgus dzīvniekus. Audzēšana pēc populāciju ģenētikas metodēm koncentrējas uz iespējami ātru vidējo darba spēju līmeņa ģenētisku uzlabošanu. Šāda audzēšana mazāk pamatojas uz izlasi un atlasi, bet gan uz to, lai visi tālākai audzēšanai izvēlētie dzīvnieki saņemtu labāko populācijas gēnu daļu. Tāpēc ļoti būtiski ir noteikt katra zirga ciltsvērtību.


Kas ir ciltsv rt ba

Kas ir ciltsvērtība?

Piemērs:

  • Attēlos pa kreisi redzami divi Arābu šķirnes ērzeļi ar šķirnei tipisku eksterjeru.

  • Kuru ērzeli izvēlēties savas ķēves lecināšanai?

  • Svarīgākais ir nevis paša ērzeļa eksterjers, bet šī ērzeļa spēja savas eksterjera pazīmes nodot nākamajām pēcnācēju paaudzēm - ciltsvērtība.


Sporta zirgu audz anas m r i

Sporta zirgu audzēšanas mērķi

Ciešā sadarbība starp cilvēku un zirgu ir tā, kas padara zirgu audzēšanas mērķus tik atšķirīgus no pārējo lauksaimniecības dzīvnieku sugu audzēšanas mērķiem. Zirgu audzēšanā ir daudz vairāk kopīga ar suņu audzēšanas mērķiem nekā, teiksim, ar govju vai cūku selekciju.

Tas, ka šīs īpašās spējas tiek kaut kādā mērā ģenētiski pārmantotas, intuitīvi ir skaidrs, tomēr neviena no šīm zirgu darbspēju pazīmēm netiek pārmantota kā vienkārša ģenētiska pazīme, kuru nosaka vienā lokusā esošie gēni kā, piemēram, apmatojuma krāsa.


Sporta zirgu audz anas m r i1

Sporta zirgu audzēšanas mērķi

Sporta zirgu audzēšanas mērķiparasti nav tik cieši saistīti ar darba spēju pārbaužu rezultātiem kā auļotājiem vai rikšotājiem. Visiem zirgiem vēlama labdabīga attieksme pret cilvēku un vēlme darboties; sporta zirgu audzēšanas galvenais mērķis ir uzlabot zirgu rezultātus iejādes un šķēršļu pārvarēšanas (konkūra) sacensībās tā, lai šo rezultātu sasniegšanai cilvēkam būtu jāiegulda pēc iespējas mazāk darba. Jājamzirgu izmantošanu var iedalīt trijās kategorijās:

  • jāšana hobija līmenī,

  • piedalīšanās zemāka līmeņa (amatieru) sacensībās,

  • augsta līmeņa jāšanas sporta sacensības (Grand Prix)


Sporta zirgu audz anas m r i2

Sporta zirgu audzēšanas mērķi

  • Interstallion projekta ietvaros tika apkopoti 19 Eiropas zirgaudzētāju organizāciju audzēšanas programmu mērķi, kuros tiek minētas konkrētas zirgu pazīmes ar selekcijas vērtību :

    uzlabojamā pazīme:organizāciju skaits (no 19)

    dotības konkūrā15;

    dotības iejādē13;

    dotības trīscīņā10;

    dotības pajūgu vilkšanā 4;

    zirga eksterjers15;

    gaitas12;

    raksturs, temperaments10;

    veselība, auglība 9.


Sporta zirgu audz anas m r i3

Sporta zirgu audzēšanas mērķi

  • Galvenokārt, izšķiroties par zirgu audzēšanas mērķiem, jāpieņem lēmums par to, vai sporta zirgu audzēšanas mērķis ir izaudzēt dzīvniekus ar agregātu genotipu, kas iekļauj gan iejādes, gan konkūra galvenās pazīmes, vai mērķis ir gūt panākumus tikai vienā no šiem jāšanas sporta veidiem. Ģenētisko korelāciju aprēķins starp iejādes zirgu pazīmēm (gaitām) un lekšanas dotībām uzrāda nenozīmīgas vai pat pretējas (negatīvas) sakarības.

  • Ja audzēšanas mērķis ir izveidot agregātu genotipu, kas būtu piemērots hobija jātniekiem un sportistiem vieglākajās sacensību klasēs, galvenais, kas jāņem vērā, ka abu disciplīnu (iejādes un konkūra) galvenās pazīmes jāiekļauj tā, lai gūtu maksimālus sasniegumus, bet nav jātiecas pēc ģenētiskā progresa vienā atsevišķā disciplīnā.


Sporta zirgu audz anas m r i4

Sporta zirgu audzēšanas mērķi

  • Savukārt audzēšanas shēma (programma) augsta līmeņa sacensību zirgiem prasa speciālas, šim mērķim atbilstošas zirgu populācijas, kurās kā viens no audzēšanas mērķiem ir uzlabot sniegumu pazīmēs, kas nepieciešamas zirgiem veiksmīgai darbībai konkrētā disciplīnā.

  • Trīscīņas zirgiem jāspēj startēt gan iejādes, gan konkūra sacensībās, gan arī lauka krosa distancēs, līdz ar to šiem zirgiem ir jābūt vispusīgām dotībām. Zirgi, kas piedalās augstākā līmeņa trīscīņas sacensībās, visbiežāk ir krustojumi ar Tīrasiņu jājamzirgiem. Šāda specializēta krustošana šajā disciplīnā ir visai saprātīga alternatīva specializētai audzēšanai, jo tirgus pieprasījums pēc izciliem trīscīņas zirgiem ir salīdzinoši neliels (ja salīdzina ar izciliem konkūra vai iejādes zirgiem).


Sporta zirgu audz anas m r i5

Sporta zirgu audzēšanas mērķi

  • Ķermeņa uzbūves pazīmes kā tips, eksterjers, kustības, iznesība jau visai sen ietilpst sporta zirgu audzēšanas mērķos, bet pēdējā laikā pasaulē īpaša uzmanība tiek veltīta zirga veselības stāvoklim un ar to saistītajām pazīmēm, kā arī dzīves ilgumam.

  • Klasisko jātnieku sporta zirgu (siltasiņu) audzētājiem ir daudz grūtāk pielietot populācijas ģenētikas principus nekā, piemēram, mājputnu, cūku vai liellopu audzētājiem, jo:

    • zirgam raksturīgs neliels vairošanās līmenis un ilga paaudžu maiņa;

    • nelielais populācijas līmenis un neizdevīgā audzēšanas struktūra (nelieli ganāmpulka izmēri) apgrūtina populāciju ģenētikas izmantošanu;

    • jātnieku sportā ir problemātiska audzēšanai nepieciešamo pazīmju definēšana. Piemērotību jāšanai un lielāko daļu citas vērtību nosakošās īpašības var tikai subjektīvi un ne visai droši noteikt.


Darbsp ju nov rt ana

Darbspēju novērtēšana

  • Stacionārajās vai lauka pārbaudēs visbiežāk vērtētās darbspēju pazīmes ir zirga uzbūve (eksterjers), pamatgaitas (soļi, rikši, lēkši), lēciena tehnika un jājamība. Tiesnešu liktās atzīmes katrai pazīmei variē no 0 līdz 10. Galvenā problēma ir vērtējumu atšķirīgā objektivitāte, jo vērtējums tiek izteikts punktos, kurus dod subjektīvi vērtētāji.

  • Sacensībās zirgu darbspējas tiek vērtētas kā viņu nopelnītā naudas summa vai iegūtie punkti atkarībā no sacensību līmeņa un iegūtās vietas.


Darbsp ju nov rt ana1

Darbspēju novērtēšana

  • Dažās valstīs tiek vērtēti visi zirgi, kuri piedalījušies sacensībās, savukārt citās valstīs vērtē vidēji 30% (labāko vietu ieguvējus) no visiem sacensībās startējušajiem zirgiem.

  • Izmantojot sacensību rezultātus zirgu darbspēju pārbaudei, nākas saskarties ar citām problēmām:

    • grūti novērtēt dažādās sacensībās iegūtās vietas, jo dalībnieku skaits un sagatavotības līmenis katrās sacensībās ir kaut nedaudz atšķirīgs;

    • problēmas rada dažādu līmeņu sacensību rezultātu objektīva salīdzināšana punktos;

    • pieejamo rezultātu daudzums bieži vien rada problēmas objektīvam vērtējumam, jo daudzi zirgi nekad nepiedalās sacensībās (vaislas ķēves, daļa hobija zirgu);

    • sacensībās iegūtais rezultāts ir atkarīgs ne vien no zirga spējām, bet arī no jātnieka pieredzes un sagatavotības līmeņa, kā arī no trenera.


Darbsp ju nov rt ana2

Darbspēju novērtēšana

Vācijā katrai šķirnei ir noteiktas prasības darba spēju pārbaudēm, lai noteiktu zirgu ciltsvērtību. Lai veiktu pārbaudi vīrišķajiem īpatņiem, nepieciešams stacionārais tests, turpretī ķēvēm tiek pielietota stacionārā vai lauka pārbaude.

Ērzeļiem tiek veikts 100 dienu tests, kas jāveic līdz ceturtā gada beigām. Tiem ērzeļiem, kuri ir pārsnieguši stacionārajām pārbaudēm paredzēto vecumu, darbspēju pārbaude notiek sacensībās. Poniju ērzeļiem pārbaudes ilgums ir 30 dienas, jājamzirgu šķirņu ērzeļiem noteikts 50 dienu tests. Analogi notiek darbspēju pārbaudes arī vaislas ķēvēm. Stacionārā pārbaude ķēvēm ietver 14 dienu testu vai alternatīvu 1 dienas lauka pārbaudi.


Darbsp ju nov rt ana3

Darbspēju novērtēšana

Kopš 1963.g. Nīderlandē notiek lauka pārbaudes sporta zirgiem. Šajos vienas dienas pasākumos var piedalīties ķēves, kuras sasniegušas trīs gadu vecumu un vecākas, kā arī citi zirgi. Pārbaude notiek divās daļās. Vispirms tiek novērtētas pamatgaitas – soļi, rikši, lēkši, kā arī jājamība. Otrajā daļā tiek vērtētas lekšanas spējas un iekšējo īpašību kopumu (interjeru). Pazīmes vērtē pēc 10 ballu skalas trīs tiesneši. Tiesnešu sastāvs katrā pārbaudē mainās, izņemot kolēģijas priekšsēdētāju.

Ķēves, kuras pārbaudēs izpilda minimālās prasības, tiek īpaši izceltas, bet priekšnoteikums ir tas, ka tām jābūt auglīgām un ar atbilstošu eksterjera pārdzemdēšanas spēju. No tā izriet, ka lielākā daļa no ķēvēm, kas piedalās lauka pārbaudēs Nīderlandē, ir selekcionētas uz eksterjeru un kustību norisi. Zinātnieki uzskata, ka 40% ir atkarīgs no jātnieka un viņa profesionalitātes pie ķēvju sagatavošanas pārbaudēm


Darbsp ju nov rt ana4

Darbspēju novērtēšana

Nīderlandes siltasiņu zirgus audzē arī ASV, kur zirgaudzētāju organizācija savu darbību pieskaņojusi Nīderlandes zirgaudzētāju organizācijas mērķiem. Arī ASV mērķis ir audzēt augstas klases sporta zirgus iejādē un konkūrā, taču netiek pievērsta īpaša uzmanība dotībām trīscīņā.

Ērzeļu sertifikācija notiek vienas dienas lauka pārbaudē, tiek vērtēti soļi, rikši, lēkši, dotības iejādē, lēciena tehnika (3 pazīmes) un dotības konkūrā. Vērtējumu izsaka punktos no 1 līdz 10 ar precizitāti 0,5. Tāpat tiek vērtētas arī jaunas ķēves un kastrāti, tikai šīs pārbaudes nav saistītas ar sertifikāciju.


Darbsp ju nov rt ana5

Darbspēju novērtēšana

  • Zviedrijā zirgu audzētāji par selekcijā svarīgām atzinuši tādas pazīmes kā dotības iejādē un konkūrā, raksturu, veselību, eksterjeru un gaitas, bet par vidēji svarīgām pazīmēm – dotības trīscīņā un pajūga vilkšanā, kā arī auglību. Trīscīņas zirgus iegūst, Zviedru siltasiņu ķēves lecinot ar Tīrasiņu jājamzirgu ērzeļiem.

  • Ērzeļi tiek pārbaudīti un sertificēti 8 dienu ilgā pārbaudē, kuras laikā tik vērtēts ērzeļu eksterjers, gaitas ar jātnieku mugurā (soļi, rikši, lēkši, dotības iejādē), brīvais lēciens (3 – 4 gadus veciem zirgiem) vai lēciens ar jātnieku mugurā (4 – 5 gadus veciem zirgiem). Temperamentu novērtē divreiz – vienreiz, novērtējot pamatgaitas, bet otrreiz - lēciena laikā. Katrai pārbaudes daļai ir atsevišķas tiesnešu grupas, kas ir atbildīgas par atzīmju izlikšanu. Veselības stāvokli novērtē vetārsts ar divām atzīmēm – vienu par vispārējo veselības stāvokli, otru par ortopēdisko stāvokli. Katru pazīmi vērtē ar punktiem no 1 – 10. Ērzeļi var tikt sertificēti arī 5 gadu vecumā un vecāki, ņemot vērā to panākumus sacensībās.


Darbsp ju nov rt ana6

Darbspēju novērtēšana

  • Tiek vērtēti arī jaunzirgi (ķēves, ērzeļi, kastrāti), taču šīs pārbaudes nav saistītas ar sertifikāciju. Darbspēju pārbaudes notiek vienu dienu, tās iedala:

    • trīs gadus vecu zirgu pārbaude, kurā tiek vērtēts zirgu eksterjers, gaitas un brīvā lēciena tehnika, kā arī temperaments. Lai sasniegtu diplomētu pakāpi, tiek prasīts izpildīt arī zirga jājamības pārbaudi.

    • Jājamzirgu kvalitātes pārbaude, kurā piedalās četrus gadus veci zirgi, kā arī tās piecgadīgās ķēves, kurām četru gadu vecumā bijis kumeļš. Tiek vērtēts eksterjers, gaitas ar jātnieku mugurā (soļi, rikši, lēkši), lēciens (pēc iespējas brīvais lēciens, bet dažkārt arī ar jātnieku mugurā), skausta augstums. Temperaments un veselības stāvoklis tiek novērtēts tāpat kā pie ērzeļu sertifikācijas.

  • Darbspējas tiek novērtētas arī pēc sacensību rezultātiem: tiek rīkotas audzētāju asociācijas kausa izcīņas 5 – 6 gadus veciem zirgiem atsevišķi gan konkūrā (1.10 – 1.20 m maršruti 5 gadus veciem zirgiem un 1.20 – 1.30 m maršruti – 6 gadus veciem zirgiem), gan iejādē (L līmenis 5 gadus veciem zirgiem un L – M līmenis 6 gadus veciem zirgiem). Sacensībās piedalās ērzeļi, kastrāti un ķēves, kā darbspēju pārbaudes rezultāts konkūra sacensībās tiek ņemta vērā zirga iegūtā vieta kopvērtējumā un godalgoto vietu skaits, bet iejādē – iegūtie punkti, kas izteikti procentos no maksimāli iespējamo punktu daudzuma.


Darbsp ju nov rt ana7

Darbspēju novērtēšana

  • Dāņu siltasiņu zirgu audzēšanas programmā paredzēts, ka pazīmes ar augstu selekcijas vērtību ir spējas iejādē, konkūrā, eksterjers un gaitas, ar vidēju vērtību tādas pazīmes kā dotības trīscīņā, raksturs, auglība un veselība, bet visai maza vērtība ir spējai darboties aizjūgā. Valstī tiek veiktas dažādas zirgu darbspēju pārbaudes.

  • Ērzeļu darbspējas tiek pārbaudītas stacionārajā pārbaudē, kas ilgst 30 vai 70 dienas, šī pārbaude vienlaicīgi ir arī ērzeļu sertifikācija. Kopumā tiek novērtētas 22 pazīmes. Jauno zirgu darbspēju pārbaudes notiek 3 gadus vecām ķēvēm (pārbaude ilgst 30 dienas), kopumā tiek vērtētas 18 pazīmes, kā arī 4 gadus veciem zirgiem (ķēvēm, kastrātiem) lauka pārbaudē, kas ilgst vienu dienu. Kopā novērtē 21 pazīmi. Darbspēju pārbaudē vērtē pamatgaitas un jājamību, lēcienu vērtē zem jātnieka un brīvā lēcienā. Atsevišķas atzīmes izliek par kāju tehniku, muguras darbību un lēciena spēju.

  • Eksterjeru vērtē ērzeļiem (vidējais vecums 2,5 gadi) un ķēvēm (vidējais vecums 4,4 gadi), vērtē tipiskumu, galvu, kaklu, plecus un skaustu, ķermeņa virsējo līniju, kājas, soļus, rikšus, lēkšus un kopiespaidu.

  • Sacensībās piedalās ķēves, ērzeļi un kastrāti, tiek ņemti vērā iejādes, konkūra, arī trīscīņas rezultāti L, M un S grūtības pakāpes sacensībās.


Darbsp ju nov rt ana8

Darbspēju novērtēšana

  • Somijā tiek vērtētas zirgu darba spējas, taču netiek ņemti vērā sacensību rezultāti. Somijas zirgaudzētāju mērķis ir moderna tipa sporta zirgu audzēšana, kuri būtu piemēroti nacionālā un starptautiskā līmeņa sacensībām iejādē, konkūrā un trīscīņā. Zirgu audzēšanā par ļoti nozīmīgām atzītas šādas pazīmes: zirga eksterjers, gaitas, iejāde, konkūrs (ar šiem abiem jēdzieniem jāsaprot zirga dotības konkrētajā disciplīnā), kā arī temperaments, auglība un veselība; savukārt vidēji nozīmīgas pazīmes ir spēja piedalīties trīscīņas sacensībās un pajūgu vilkšanā.


Darbsp ju nov rt ana9

Darbspēju novērtēšana

  • Zirgi tiek vērtēti trijās pārbaudēs:

    • Ērzeļu darbspēju pārbaude (sertifikācija), licences iegūst tie ērzeļi, kuriem par eksterjeru ir vismaz 37 punkti un par darbspējām – vismaz 21. Pārbaude ilgst 5 dienas. Tiek vērtētas ērzeļu gaitas un lēciens ar jātnieku mugurā, eksterjers (tips, galva, kakls, ķermeņa līnijas, kājas, nagi un gaitu precizitāte, soļi, rikši), notiek arī veterinārā (gan klīniskā, gan ortopēdiskā) pārbaude. Katru pazīmi vērtē ar 0 līdz 10 punktiem.

    • Četrgadīgo zirgu kvalitātes pārbaude, kurā tiek vērtēti gan ērzeļi, gan ķēves, gan arī kastrāti. Pārbaude ilgst divas dienas, tiek vērtēts eksterjers (tips, galva, kakls, ķermeņa līnijas, kājas, nagi un gaitu precizitāte, soļi, rikši), spējas lēkt un izpildīt iejādes vingrinājumus. Pazīmes tiek vērtētas ar 0 līdz 10 punktiem.

    • Ķēvju un kumeļu pārbaude, kas ir ķēvju sertificēšanas pārbaude. pārbaudē piedalās ķēves, abu dzimumu kumeļi un kastrāti. Tiek vērtēts zirga tips, galva un kakls, kājas, nagi, gaitu precizitāte, soļi, rikši. Vērtē ar punktiem no 4 līdz 10.[23]


Darbsp ju nov rt ana10

Darbspēju novērtēšana

  • Īrijas zirgaudzētāju galvenais mērķis ir izaudzēt veselu, stipru, atlētisku sporta zirgu ar pareizām gaitām un patīkamu raksturu, kas būtu piemērots gan sportam, gan atpūtai. Īpaši tiek uzsvērta sporta zirgu audzēšana konkūram un trīscīņai. Īrijā ērzeļu pārbaudē, kas notiek 12 nedēļas, vērtē ērzeļu eksterjeru (galva, kakls, pleci, skausts, ķermeņa virsējā līnija, kājas un nagi), priekškāju un pakaļkāju darbību, izcelšanos, lēciena tehniku un ērzeļa temperamentu, taču visu zirgu darbspējas tiek noteiktas konkūra sacensībās.

  • Konkūra sacensības tiek organizētas trīs līmeņos: augsta līmeņa (maršruti no 1,30 m, 1,40 m un 1,50 m), vidēja līmeņa (1,20 m) un zema līmeņa (0,90 m, 1,00 m un 1,10 m) sacensības. Tajās piedalās gan ērzeļi, gan ķēves, gan arī kastrāti, izmanto iegūto rezultātu transformāciju Bloma punktos.


Darbsp ju nov rt ana11

Darbspēju novērtēšana

  • Lielbritānijā sporta zirgu audzēšanā galvenais mērķis ir izaudzēt atlētiskus, veselus zirgus ar labām kustībām un pareizu eksterjeru, kas spēj piedalīties arī starptautiskās sacensībās trīscīņā, iejādē un konkūrā. Selekcijā par ļoti nozīmīgām tiek atzītas tādas pazīmes kā eksterjers, gaitas, dotības iejādē, konkūrā un trīscīņā, raksturs, auglība un veselība, savukārt selekcijā mazsvarīga pazīme ir spēja darboties aizjūgā.

  • Ērzeļu darbspējas tiek pārbaudītas stacionārajā pārbaudē, kas ilgst divas dienas (trīs gadus pēc kārtas). Vērtē brīvo lēcienu, lēcienu un darbu zem jātnieka, ērzelim jāiziet atbilstoša iejādes shēma, kā arī iejādes shēma pēc brīvas izvēles. Pēcnācēju darbspējas (ja ir informācija), paša uzrādītie rezultāti sacensībās un kopējais iespaids arī tiek ņemts vērā. Katru pazīmi vērtē ar punktiem no 0 līdz 10.


Darbsp ju nov rt ana12

Darbspēju novērtēšana

  • Vēl viena sertifikācijas pārbaude ir eksterjera pārbaude, kurā tiek vērtēti gan ērzeļi, gan ķēves. Tiek vērtēta zirga priekšdaļa, pleci un skausts, ķermeņa virsējā līnija, kājas, gaitu precizitāte, kustību elastīgums un iznesība, kā arī kopiespaids. Katru pazīmi vērtē ar punktiem no 0 līdz 10.

  • Pārbauda arī četrus gadus vecu zirgu (ērzeļus, ķēves, kastrātus) kvalitāti, taču šī pārbaude nav saistīta ar sertifikāciju. Tiek vērtēts zirga veselības stāvoklis, eksterjers (tips, galva, kakls, ķermeņa līnijas, kājas, nagi un gaitu precizitāte, soļi, rikši), brīvais lēciens, lēciena tehnika un gaitas ar jātnieku mugurā.


Darbsp ju nov rt ana latvij

Darbspēju novērtēšana Latvijā

  • Darba spēju rādītāji, kurus vērtē:

    • kustība soļos – tai jābūt sinhronai, četrtaktu kustībā, izteikti plašai, enerģiskai, līdzsvarotai, elastīgai, pakaļkāju piezemējot pāri priekškājas nospiedumam. Lēkši elastīgi, viegli, ar izteiktu cēliena un līdzsvara daļu, aktīvu pakaļkāju darbību un elastīgu atspērienu, kas viegli tiek pārnests uz ķermeņa plecu daļu. Lēkšos jābūt parādītām kustībām ar izteiktu cēlienu kā uz priekšu, tā arī uz augšu. Nevēlamas īsas, līdzenas, neelastīgas, ar plecu cieši saistītas kustības un kustības ar sasprindzinātu muguru, kā arī smagas, uz priekšdaļu krītošas vai neritmiskas kustības.

    • kustība rikšos – tai jābūt divtaktu kustībā, enerģiskai, plašai, līdzsvarotai, ar labu pakaļkāju saliekšanos un ar izteiktu smaguma centra virzību uz priekšu, izteiktu muguras un ekstremitāšu muskulatūras darbību, ar priekškāju virzību augšup un ar izteiktu pleca brīvību;

    • kustība lēkšos – tai jābūt izteikti trīstaktu kustībā, enerģiskai, elastīgai, plašai, līdzsvarotai. Katrs lēkšu temps veidojas, pakaļkājām enerģiski atsperoties zem ķermeņa smaguma centra. Lēkši elastīgi, viegli, ar izteiktu cēliena un līdzsvara daļu, aktīvu pakaļkāju darbību un elastīgu atspērienu, kas viegli tiek pārnests uz ķermeņa plecu daļu. Lēkšos jābūt parādītām kustībām ar izteiktu cēlienu kā uz priekšu, tā arī uz augšu. Nevēlamas īsas, līdzenas, neelastīgas, ar plecu cieši saistītas kustības un kustības ar sasprindzinātu muguru, kā arī smagas, uz priekšdaļu krītošas vai neritmiskas kustības;


Darbsp ju nov rt ana latvij1

Darbspēju novērtēšana Latvijā

  • lēciena tehnika – to vērtē brīvā kustībā un kordā. Lēcienam jābūt veiklam, spēcīgam, pārliecinošam, atbrīvotam. Izteikta zirga koncentrēšanās, veikls atspēriens un ātra locītavu saliekšanās (vēlama iespējami horizontālāka apakšpleca saliekšanās virs šķēršļa), velvēta un izteikti uz augšu un uz priekšu izliekta mugura brīvai pakaļkāju darbībai;

  • Soļu un rikšu gaitas jāuzrāda ejot pavadā, kā arī brīvā kustībā; lēkšu gaita vērtējama, zirgam virzoties brīvā kustībā. Sertificējot vaislas ērzeļus, dažkārt tika vērtēta arī to jājamība – cik zirgs ātri apgūst jātnieka pavēles, cik labprātīgi pakļaujas jātnieka rīkojumiem, cik viegli virzās uz priekšu un ir apstādināms.


  • Darbsp ju paz mju en tiskais raksturojums

    Darbspēju pazīmju ģenētiskais raksturojums


    Darbsp ju paz mju en tiskais raksturojums1

    Darbspēju pazīmju ģenētiskais raksturojums


    Darbsp ju paz mju en tiskais raksturojums2

    Darbspēju pazīmju ģenētiskais raksturojums


    Darbsp ju paz mju en tiskais raksturojums3

    Darbspēju pazīmju ģenētiskais raksturojums

    • Pamatgaitas, jājamības un lēkšanas tehnikas vērtējumi ir kaut kādā mērā subjektīvi rādītāji ar salīdzinoši augstiem iedzimstamības koeficientiem.

    • Darbspēju pārbaudes stacijās dod rādītājus ar augstākiem iedzimstamības koeficientiem nekā lauku pārbaudēs, t. i., vides ietekmes faktori tiek kontrolēti un izslēgti lielākā mērā, veicot pārbaudes stacijās.

    • Vērtējums par lekšanas dotībām maršrutā uzrāda zemākus iedzimstamības koeficientus nekā vērtējums par brīvo lēcienu, t. i., brīvā lēcienā zirga darbspējas neietekmē papildus jātnieka faktors.

    • Kompleksa pazīmes novērtēšana dod augstākus iedzimstamības koeficientus nekā vienkārša pazīmes analīze – ķēvju un ērzeļu pārbaužu rezultātu kombinēšana dod iespēju precīzāk veikt to ērzeļu izlasi, kas ierodas uz stacionāro darbspēju pārbaudi.


    Darbsp ju paz mju en tiskais raksturojums4

    Darbspēju pazīmju ģenētiskais raksturojums

    • Pozitīvas ģenētiskās korelācijas pastāv starp sporta zirgu temperamentu, pamatgaitām un jājamību raksturojošām pazīmēm. Korelācijas ir vidēji ciešas.

    • Augstas pozitīvas ģenētiskās korelācijas pastāv starp pamatgaitām un jājamību atkarībā no darbspēju pārbaužu veida.

    • Starp lekšanas spējām un citām pazīmēm nav atrasta ģenētiskā sakarība. Aprēķinu rezultāti uzrāda vājas (nedaudz pozitīvas vai negatīvas) korelācijas, kas atkarīgas no darbspēju pārbaužu veida – visnegatīvākās korelācijas atrodamas aprēķinos, kuru pamatā ir ērzeļu pārbaužu rezultāti. Līdzīgi rezultāti iegūti, par pamatu ņemot sacensību rezultātus (aprēķini ir robežās no -0,06 līdz -0,27 pēc informācijas par jaunajiem ērzeļiem, bet vecākiem ērzeļiem tas ir no-0,04 līdz +0,10).


    En tisk s korel cijas starp eksterjera paz m m un darbsp ju paz m m

    Ģenētiskās korelācijas starp eksterjera pazīmēm un darbspēju pazīmēm


    Blup pielieto ana zirgu ciltsv rt bu apr in an

    BLUP pielietošana zirgu ciltsvērtību aprēķināšanā:

    • 1975. gads - Langloiss BLUP principus zirgu ciltsvērtību aprēķināšanai sāka izmantot Francijas jājamzirgu selekcijā,

    • 1976. gads - Minkems Nīderlandē sāka pielietot BLUP rikšotāju ciltsvērtību aprēķināšanā.

    • 1976. gads - pirmo reizi zirgu audzētāji tika iepazīstināti ar BLUP metodes pamatiem: Van Vleks un Hincs publicēja vienkāršu piemēru BLUP aprēķinam.

    • 1980. gads - Arnasons pirmoreiz BLUP metodi ar jau reāliem datiem sāka pielietot Islandes zirgu selekcijā.

    • 1982. gads - Distls sāka pielietot BLUP Vācijas rikšotāju selekcijā. Šajos pirmajos aprēķinos tika izmantots Tēva modelis, kur tika aprēķinātas ērzeļu ciltsvērtības pēc pēcnācēju rezultātiem.


    Blup pielieto ana zirgu ciltsv rt bu apr in an1

    BLUP pielietošana zirgu ciltsvērtību aprēķināšanā:

    • 1984. gads - Arnasons Islandes zirgu ciltsvērtību aprēķināšanai sāka pielietot Dzīvnieka modeli.

    • Šobrīd zirgu ciltsvērtību aprēķina pamatā ir zirgu uzrādītās darbspējas konkūrā, iejādē, trīscīņā un zirgu eksterjers.

    • Beļģijā, Francijā un Īrijā ciltsvērtību aprēķina pamatā ir sacensību rezultāti

    • Dānijā un Zviedrijā izmanto darbspēju pārbaužu rādītājus

    • Vācijā un Nīderlandē tiek kombinēti sacensību un darbspēju pārbaužu rezultāti


    Pielietot s metodes

    Pielietotās metodes:

    • Rezultātu analīzē tika izmantotas relatīvās ciltsvērtības, kuras aprēķina:

      kur A – relatīvā ciltsvērtība,

      ai – aprēķinātā īpatņa ciltsvērtība,

      a vid. – aprēķinātā visu īpatņu vidējā ciltsvērtība.


    Paraugkopas zirgu darbsp ju v rt jumu statistiskie r d t ji un iedzimstam bas koeficienti

    Paraugkopas zirgu darbspēju vērtējumu statistiskie rādītāji un iedzimstamības koeficienti:


    Paraugkopas un ener lkopas zirgu ciltsv rt bu statistiskie r d t ji

    Paraugkopas un ģenerālkopas zirgu ciltsvērtību statistiskie rādītāji:


    En tisk s korel cijas starp paraugkopas zirgu darbsp ju paz m m

    Ģenētiskās korelācijas starp paraugkopas zirgu darbspēju pazīmēm:


    1995 2003 gad dzimu o zirgu vid jo darbsp ju r d t ju izmai as

    1995. – 2003. gadā dzimušo zirgu vidējo darbspēju rādītāju izmaiņas:


    1995 2003 gad dzimu o zirgu vid jo relat vo ciltsv rt bu izmai as

    1995. – 2003. gadā dzimušo zirgu vidējo relatīvo ciltsvērtību izmaiņas:


    Secin jumi

    Secinājumi:

    • BLUP metodi var pielietot zirgu ciltsvērtības noteikšanai arī Latvijā pie esošā tehniskā nodrošinājuma.

    • Ar BLUP metodes palīdzību ir iespējams atdalīt dažādu vides faktoru ietekmi no ģenētiskās additīvās ietekmes.

    • Izmantojot Dzīvnieka modeli, var noteikt ciltsvērtības arī tiem zirgiem, kuriem nav darbspēju vērtējuma.

    • Bieži vien zirgu ciltsvērtība atšķiras no darba spēju vērtējuma (vides faktoru ietekme tiek izslēgta vai arī būtiski samazināta).

    • Vaislai tomēr būtu jāatstāj tie īpatņi, kuru ciltsvērtības ir augstākas un jāuzlabo turēšanas un ēdināšanas apstākļi, kā arī jaunzirgu trenēšanas metodes.


    Secin jumi1

    Secinājumi:

    • Latvijas šķirnes sporta tipa vaislas ķēvju un ērzeļu relatīvās ciltsvērtības būtiski neatšķiras.

    • Sertificējot vaislas ērzeļus, būtu jāveic daudz stingrāka izlase, vaislai jāatstāj tikai tie ērzeļi, kuru ciltsvērtības un arī darba spējas ir būtiski augstākas nekā vaislas ķēvēm.


    Paldies par uzman bu

    Paldies par uzmanību!


  • Login