1 / 20

Tiesības veidot brīvas no ĢMO zonas Latvijā un citur Eiropā

Tiesības veidot brīvas no ĢMO zonas Latvijā un citur Eiropā. Žaneta Mikosa Vides ministrija 02.10.2009. 1. Saturs. I Regulējuma un rīcības ietvars Eiropas Savienībā; II ES dalībvalstu iespējas ierobežot ĢMO (piemēri) III Latvijas normatīvais regulējums par ĢMO-brīvo zonu veidošanas iespēju.

tejana
Download Presentation

Tiesības veidot brīvas no ĢMO zonas Latvijā un citur Eiropā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Tiesības veidot brīvas no ĢMO zonasLatvijā un citur Eiropā • Žaneta Mikosa • Vides ministrija • 02.10.2009. 1

  2. Saturs • I Regulējuma un rīcības ietvars Eiropas Savienībā; • II ES dalībvalstu iespējas ierobežot ĢMO (piemēri) • III Latvijas normatīvais regulējums par ĢMO-brīvo zonu veidošanas iespēju 2

  3. Termini / definīcijas • ĢMO izplatīšana vidē – audzēšana izmēģinājumu laukos; • ĢMO ierobežota izmantošana – laboratorijas u.tml. • ĢMO izplatīšana tirgū – “pārdošana”/nodošana 3.pers. (ietver arī audzēšanu) • ĢMO – brīva zona, mūsu likuma izpratnē – faktiski varētu būt attiecināma tikai uz audzēšanu 3

  4. Tiesiskais regulējums ĢMO lēmumu pieņemšanā • Eiropas Savienībā (pamats LV NR/lēmumiem) • “Juridiskais rāmis” • Galvenie trīs normatīvie akti (ĢMO izplatīšanai): • Direktīva 2001/18/EK par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē; • Regula 1829/2003 par ĢMO pārtiku un barību; • Regula 1830/2003 par ĢMO izsekojamību un marķēšanu. • Attiecībā uz audzēšanu (‘izplatīšana tirgū, ietverot a.’) – lēmumi tiek pieņemti ES līmenī (konsultējoties un iesaistoties visām DV) • pieteikums kopā ar RN/paziņojums DV/vērtēšana/atzinums/lēmums (Komiteja/Padome/Komisija) 4

  5. ES DV iespējas ietekmēt lēmumus • Lēmumu pieņemšanas pamatsistēma (attiecībā uz audzēšanas atļaušanu) noteikta - Direktīvā 2001/18 par ĢMO izplatīšanu. • ES DV divas iespējas (“juridiskā rāmja” ietvaros) ietekmēt lēmumu: • Lēmumu pieņemšanas un riska novērtēšanas procesā (caur Kompetento institūciju) • Pēc ĢMO atļaujas izdošanas – “drošības klauzulas” izmantošana (23.p.) 5

  6. “Politiskais rāmis” • Ministru (valstu) lēmumi Ministru Padomēs (Vides/Lauksaimniecības) • nacionālā pozīcija par attiecīgo jautājumu • Vairākums no ES valstīm balso “pret” vai “atturas” • Nepieciešams “kvalificētais balsu vairākums” attiecīgā lēmuma atbalstīšanai vai noraidīšanai – līdz šim Padomē nav savākts KBV ne par vienu ĢMO atļaušanu • Padomei = 3 mēneši lēmuma pieņemšanai • Ja nepieņem – lēmuma pieņemšana ES Komisijas kompetencē (atpakaļ “juridiskā/administratīvā rāmī”) 6

  7. “Praktiskais/ieviešanas rāmis” • 2001/18 Direktīvas 26a.pantā paredzētā iespēja: • “DV var veikt atbilstošus pasākumus, lai nenotiktu netīša ĢMO sajaukšanās ar citiem produktiem/augiem” • t.i. līdzāspastāvēšanas noteikumu pieņemšana (Komisijas Rekomendācijas (2003/556/EK)(lai novērstu ekon.zaud/nejaušu piejauk.) • “atbilstoši pasākumi”- samērā plaši interpretējams • Reģiona lēmums/vienošanās ar iedzīvotājiem • Vides Padomes 05.12.08. secinājumi, atzīstot reģionu tiesības noteikt aizliegumu audzēt ĢMO, vienojoties ar iedzīvotājiem 7

  8. ES dalībvalstu (DV) iespējas ierobežot ĢMO • 1) Pārtikā un lopbarībā; • - brīvā preču kustība • patērētāju tiesības: • būt informētiem (marķējums, t.sk. “brīvs no ĢMO” (piem. DE-2008 ieviesa, 2009 -standartizēts), novietošana veikalos (LV) • kontrole, monitorings: • izsekojamība, • Kompetentā inst.- PVD • 2) Audzēšana • patreiz: 4 iespējas • Nākotnē: - tiesības izlemt pašai DV? • NL, AT iniciatīva (LV atbalsts) • Borrozo: jābūt iespējamam paralēli ES noteiktajai lēmumu pieņemšanas sistēmai, kas pamatojas uz zinātnisku novērtējumu, arī DV tiesībām pašām izlemt vai tās vēlas atļaut audzēšanu savā teritorijā 8

  9. Par novietošanu veikalos • ĢMO aprites likuma 26.’ pants: • “novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.” • PVD – Kompetentā institūcija: • Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteiktās PVD funkcijas: • “visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas uzņēmumu darbību un pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.” • (21.p.(2)daļas c) apakšpunkts) 9

  10. Audzēšanas ierobežošanas iespējas (patreiz) • 1) Politiska deklarācija, paziņojums reģionālā līmenī – ‘politisks vēstījums/nostāja’ • - ES daudzi reģioni pieņēmuši lēmumus reģionālā līmenī, piem.: • Polija , Itālija, Grieķija, Īrija, Bulg., Beļģ., Horvāt., Kipra, Franc., Vāc., Ung., Slovākija, Spān., Lielbrit. (Velsa) • - ES ĢMO brīvo reģionu apvienība: 49 ES reģioni (nosūtot lēmumu par pievienošanos) • (vairāk info: www.gmofree-euregions.net) 10

  11. GMO-brīvo reģionu apvienība Eiropā www.gmofree-euregions.net 11

  12. Ierobežošanas iespējas (turp.2) • 2) “Drošības klauzula” (Direktīvas 23.pants) – “pēc atļaušanas rada risku” (nepieciešama jauna/papildus informācija par risku videi vai cilvēkam) • Valsts noteiktais aizliegums konkrēta ĢMO audzēšanai: • piem. kukurūza(MON 810): AT, GR, LUX, UNG, FR (2007), Vācija 2009.g. • - LV nav, jo nav interese audzēt vienīgo atļauto ĢMO 12

  13. Ierobežošanas iespējas (turp.3) • 3) Izstrādāt striktus līdzāspastāvēšanas noteikumus (Direktīvas 26a.p.) • “DV var veikt atbilstošus pasākumus, lai nenotiktu netīša ĢMO sajaukšanās ar citiem produktiem/augiem” • (Jo striktāki noteikumi, kurus ievērojot drīkstētu audzēt, jo mazāka iespējamība, ka audzēs) • Princips ko izmantot – “ja tikai tā var panākt līdzāspastāvēšanu” • 15 ES DV pieņēmušas līdzāspastāvēšanas noteikumus, piem.: • - LUX – ĢMO kukurūzai – 800m; ĢMO cukurbietei – 3km; rapsim – 3km • - AT dodot tiesības reģionālajai valdībai noteikti nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu jutīgās ekosistēmas u.tml.tert, ieskaitot prasīt papildus riska novērtējumu 13

  14. Ierobežošanas iespējas (turp.4) • Līdzāspastāvēšanas noteikumi • Latvijā: 2008.gada MK noteikumi Nr. 30 • Specifiskas prasības lauksaimniekiem/audzēšanai u.c.; • Informēšanas pienākums: biškopjus 3km rādiusā; blakus esošo lauku īpašniekus (pie noteiktiem nosacījumiem; • Saskaņojuma saņemšana no blakus esošo lauku īpašniekiem, ja pastāv risks kultūraugiem sakrustoties.. • Attālumi (izolācijas, buferjoslas): kukurūzai izolācijas att. – 200m (min., kas redzēts citu valstu NA); kartupeļi – 50m; rapsis – 4km. • Min. gadi, ko nedrīkst pēc ĢMO: kurkurūzai – 2.g.; rapsim – sēklu ieguvei – 4.g.; kartupeļi – sēklu ieg. – 4.g. 14

  15. Izmantojot līdzāspastāvēšanas noteikumus (turp.4.1.) • Portugāle • Likums par brīvu no ĢMO zonu izveidi (904-2006-zonas livres) (pamatojoties uz līdzāspastāvēšanas regulējumu) • Lauksaimnieki kopā ar min.3000ha zemes; • Jāparaksta deklarāciju, ka neaudzēs ĢM; • Uz 5 gadiem (automātiski pagarinās, ja nav iebildumu) • Izveidota brīva no ĢMO zona ‘Ziemeļportugālē’ 15

  16. Izmantojot līdzāspastāvēšanas noteikumus (turp.4.2.) • Austrija • Visi 9 reģioni – pieņēmuši striktus reģionālos līdzāspastāvēšanas noteikumus • prasība pirms jebkuru ĢMO izplatīšanas atļaušanas, jāveic riska novērtējums uz konkrēto ekosistēmu un arī ietekmes izvērtējumsattiecībā uz ‘agrovidi’, papildus Federālajā līmenī noteiktajam riska novērtējumam (kura ietvaros Austrija piedalās ES līmenī) • Ietverti principi, nosakot, ka nav pieļaujama audzēšana, ja var negatīvi ietekmēt konkrēti uzskaitītās jutīgās ekosistēmas, to starp, īpaši aizsargājamās teritorijas, kalnu apvidus u.tml. 16

  17. Ierobežošanas iespējas (turp.5) • 4) Reģionu/pašvaldību tiesības pieņemt lēmumu aizliegt/ierobežot ĢMO audzēšanu (vienojoties ar vietējiem iedzīvotājiem) • - Vides Ministru Padomes 04.12.2008. pieņemtie secinājumi (16882/08): • - atzīts, ka ĢMO-brīvas zonas var tikt izveidotas uz brīvprātīgu vienošanās pamata, (kuriem var piekrist arī ‘klusējot’), starp ieinteresētajām personām attiecīgajā teritorijā. Par nodomu veidot ĢMO-brīvu zonu, atbilstoši jāinformē visas ieinteresētās puses. 17

  18. ĢMO-brīvu teritoriju veidošana • Latvijā 2009.gadā pieņemtie grozījumi ĢMO aprites likumā (23.07.2009.) • 22.panta (1) daļa – pārņem “drošības klauzulu;” • 22.panta pārējās daļas ietver nosacījumus, kurus ievērojot pašvaldības var izveidot brīvu no ĢMO teritoriju. 18

  19. ĢMO-brīvu teritoriju veidošana (turp.2) • Likuma 22.pants: • Pašvaldība/vai pers. iesniegums; • Pieņem lēmumu domes sēdē par nodomu veidot; • Informē sabiedrību: publicējot “LV” un vietējā laikr.; • Paziņojumā: nodoms, teritorija, uz kuru attiektos, termiņu un vietu sabiedrības viedokļu iesniegšanai (min. 30 dienas). • (iebildumu neiesniegšana noteiktajā termiņā uzskatāma par piekrišanu) • Ja saņem iebildumu: lemj par konkrētās teritorijas izslēgšanu no aizlieguma zonas – ņemot vērā: sab.viedokli, samērīguma un ilgstpējīgas attīstības principu. • Parastā kārtībā pieņem SN par ĢMO audzēšanas ierobežošanu noteiktā teritorijā uz noteiktu term (min.5 gadi) • Informē par brīvo zonu – institūcijas, t.sk. VAAD, kas ieliek reģ. 19

  20. Pašvaldību iespēja – lemt par savu teritoriju nākotnes perspektīvāmValsts uzdevums – panākt ES līmenī DV tiesības lemt par savu teritoriju • Paldies par uzmanību 20

More Related