1 / 12

Stratēģiskās analīzes komisija s redzējums par krīzes pārvarēšanu

Stratēģiskās analīzes komisija s redzējums par krīzes pārvarēšanu. Roberts Ķīlis 2009.gada 24.aprīlis. Piecas lietas, kas jādara nekavējoties. Budžeta deficīta mazināšana, kas ir grūti bez prioritāšu noteikšanas, lai efektīvi samazinātu izdevumus

tacey
Download Presentation

Stratēģiskās analīzes komisija s redzējums par krīzes pārvarēšanu

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Stratēģiskās analīzes komisijas redzējums par krīzes pārvarēšanu • Roberts Ķīlis • 2009.gada 24.aprīlis

  2. Piecas lietas, kas jādara nekavējoties • Budžeta deficītamazināšana, kas ir grūti bez prioritāšu noteikšanas, lai efektīvi samazinātu izdevumus • Strukturālas reformas- sistēmas darbības pamatprincipu un finansēšanas modeļa pārveidošana - fiskāls efekts vidējā termiņā, demogrāfiskā spiediena amortizācija ilgākā periodā • Stimuli ekonomiskās aktivitātes atbalstam -likviditāte un kredītresursu pieejamība,paātrināta ES fondu apguve, valsts garantijas jaunu kredītu izsniegšanai un parāda kapitalizācijai,eksporta garantijas, siltināšana importa aizvietošanai un ilgtermiņa efektivitātes palielināšana • Noturēt sociālo sistēmukoordinētu un stabilu - daudz vairāk nekā sociālā politika, drošība; sociālās spriedzes mazināšana • Sabiedrības atbalstspārmaiņu (restrukturizācijas) programmai - plāns, kā mēs izejam no krīzes, kas notiek pa mēnešiem, ko valdība dara, uz ko aicina sociālās grupas.

  3. Sākot no marta beigām SAK radās nopietnas bažas par kopbudžetu un negatīva scenārija iespējamību Nominālais IKP 2009.gadā 12,7 miljardi LVL Reālais pieaugums - 14,9% (bija 15,7 miljardi LVL 2008.gadā) Deflatora pieaugums (cenu līmeņa kritums) - 5,4% Pie efektīvās nodokļu likmes 34,8% (SVF Memorands) 10% samazināta ENL (izvairīšanās) -31.3% Budžeta ieņēmumi (IKP x ENL) 4,4 miljardi LVL Budžeta ieņēmumi 3,98 miljardi LVL Ja plānotie izdevumi ir 6 miljardi LVL Tad deficīts ir 1,58 miljardi LVL (12,4% no IKP Tad deficīts ir 2 miljardi LVL jeb 15,9% no IKP Lai sasniegtu 5% deficītu, kā SVF memorandā Samazinājums 1,38 miljardi LVL Samazinājums 944 miljoni LVL Modelējot zemāko budžeta lielumu, kad vēl ekonomika funkcionē, kā vismelnākais scenārijs liekas 2,5 miljr LVL Avots aprēķiniem: LCSB, Latvijas Banka

  4. Ekonomiskās lejupslīdes posmā straujais bezdarba pieaugums (katru mēnesi 1 procentpunkts) var kulminēt 14 -15% un vairāk no darbaspējīgiem iedzīvotājiem – vairāk kā 150 tūkstoš cilvēku Bezdarba pieaugums, 2009.gada februāris (gads pret gadu) Avots: Pasaules Banka, 2009.gada 24.marts

  5. Kā veicas ar uzdevumu izpildi? Raugoties uz SVF izvērtējumu pēc vizītes un apkopojot SAK locekļu atziņaskatram savā sfērā, tika konstatēts, ka palielinās sarkanā scenārija varbūtība, jo • Līdz 31.martam Saeimā netika iesniegts pārskatīts 2009.g. budžets • Budžeta izdevumu samazināšana tika balstīta uz algām nevis strukturālām reformām; novirzīšanās no 5% deficīta mērķa Tādēļ • Nepieciešama fokusa maiņa budžeta izdevumu samazināšanai - balstot uz strukturālām reformām. • Strukturālu reformu plānam nepieciešama saturiska diskusija, MK vienošanās un plāns sabiedrības atbalstam.

  6. Konstatējām arī, ka • Strukturālo reformu īstenošana visizdevīgākajā laikā jau reiz tika atlikta uz gandrīz diviem gadiem • Ekonomikas veicināšana vilcinās vairākus mēnešus (idejas bija jau decembrī) • Budžeta pieņemšanas gaita un grozījumu principi nesaskan ar SVF vienošanos • Latvijas sabiedrībai nav tuvāko divu grūto gadu cilvēciska plāna (kaut gan Latvijā ir vairākas konkrētas iestrādes) • Jaunās pašvaldības vasarā var nonākt sarežģītā situācijā reformu, pieaugoša bezdarba darbu pārorientēšanas kontekstā • Divi galvenie scenāriji - būtiska korekcijaun lūzums. 7

  7. Pirmais scenārijs - būtiska korekcija Izglītība: • pamata un vidējā izglītība – decentralizēt • augstākā - konsolidēt, samazināt augstskolu skaitu un izvērst starptautiski; • pieaugušo izglītību pārkvalifikāciju - uz augstākiem PVN sektoriem Veselības aprūpe - konsolidācija, caurspīdīgums, sekošana plūsmām Valsts pārvalde - redukcija uz kodolu (nekā lieka), valsts pamatfunkciju revīzija, pakalpojumu sniegšanas nodošana ar nevalsts sektoram 8

  8. Ekonomika • Valsts ‘ieiet’ tikai galējās nepieciešamības gadījumā - sistēmiskas stabilitātes dēļ; • Samazina biznesa izmaksas, energo tarifi - lejā, procedūras minimālas, proaktīvas sadarbības veicināšana • Nodrošina godīgu konkurenci – visiem jāmaksā nodokļi, valsts kapitālsabiedrības nesacenšās ar Latvijas privātiem uzņēmumiem • Atveiglot darījumu notikšanu -administratīvais process, maksātnespēja- maksimāli ātri • Īsteno infrastruktūras un energoefektivitāte/vietējo energoresursu projektus, ja iespējams, sociālekonomiski depresīvos (kapitālieguldījumi) • Atvieglo kapitāla pārplūšanu no publiskā uz privāto sektoru, garantijas • Cilvēkkapitāla pārvirzīšana caur pārkvalifikāciju (arī bezdarbu) uz augstākas vērtības sektoriem

  9. Otrs scenārijs - lūzums • Kāda no reformām iestieg - nākās griezt izdevumu spirāli uz leju, tiek pātraukts finansējums, strauji pieaug bezdarbs, ekonomikas saraušanās kļūst praktiski nevadāma. • Budžets tiek kādā brīdī savākts kopā, bet zemāka līdzsvara punktā. Nesadarbošanās iznākums Latvijā ir paraugs citiem starptautiski • Līdzdalība un sadarbība ar valsti iedzīvotājiem kļūst aizvien problemātiskāka, bet pašvaldības nespēj iznest pieprasījuma spiedienu • Attīstās personiskās un grupu drošības un pašaizsardzības iniciatīvas. Šeit labākais no variantiem tad ir organizēta un visdrīzāk plaša, sociāli daudzslāņaina kustība reformēt lēmumu pieņemšanas procesu • Ja tas notiek, arī tad, kad ir resursi, idejas, nekļūdīgas un skaidras gaidas, pat izstrādāti plāni, interese iesaistīties un neliela sabiedrības atbalsta kāpums, tad problēma ir vienīgipolitisko lēmumu pieņemšanas mehānismā. • Tad to nāksies mainīt.

  10. Tomēr ir gājieni, kas jāizdara tā vai tā • Prioritāri koncentrēties uz personiskās un sociālās drošības līmeni sabiedrībā • Izveidot krīzes grupu, salikt kopā mērķētu Sociālās aizsardzības programmu, koncentrējot resursus uz sociāli visneaizsargātākām grupām un minimālā iztikas līmeņa nodrošināšanu (līdzīgi rīkoties pašvaldībās) - izskatīt visus variantus visos virzienos • Jebkuram budžeta savilcējam būs nepieciešams sabiedrības atbalsts (kaut vai, lai maksātu nodokļus un veiktu pamatpienākumus) Vajadzēs aktīvu un nopietnu dialogs ar sabiedrību. Valdība saka, kādas tā turpmāk redz valsts funkcijas, kā ārstē, izglīto un nodrošina ar pakalpojumiem. Te noteikti piederas arī plāns vismaz tuvākajam gadam ar variantiem. 11

  11. Paldies par uzmanību!

More Related