Pedagoga profesionla darbba skolnu individulo mcans spju attstb
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 57

Kaiva Žīmante Smiltenē 2012.gada 14.martā PowerPoint PPT Presentation


  • 98 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Pedagoga profesionāla darbība skolēnu individuālo mācīšanās spēju attīstībā Speciālo vajadzību atpazīšana pedagoģiskajā procesā. Kaiva Žīmante Smiltenē 2012.gada 14.martā. Literatūra. I.Jakimanskis. Attīstītājmācīšana, R. Zvaigzne, 1983.

Download Presentation

Kaiva Žīmante Smiltenē 2012.gada 14.martā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Kaiva mante smilten 2012 gada 14 mart

Pedagoga profesionla darbba skolnu individulo mcans spju attstbSpecilo vajadzbu atpazana pedagoiskaj proces

  • Kaiva mante Smilten 2012.gada 14.mart


Literat ra

Literatra.

  • I.Jakimanskis. Attsttjmcana, R. Zvaigzne, 1983.

  • J.Riis. Mcans spju attstana. R. Ptergailis, 2002.

  • T.Bazens. Efektvas mcans rokasgrmata. Ja Rozes apgds, 2008.

  • S.Rimma. Sekmgas mcans noslpumi. Jumava, 2000.

  • R.Fiers. Mcsim brniem domt. RAKA, 2005.

  • R.Fiers. Mcsim brniem mcties. RAKA, 2005.

  • E.Smits. Patrint mcans klas. Ptergailis, 2000.

  • Brnu attstbas diagnostika un korekcija. V.Avotia red. Zvaigzne, 1987.


Pa o vajadz bu veidi

pao vajadzbu veidi

  • Mcbu traucjumi: akalkulija, agrafija, aleksija, grafisku zmju uztveranas traucjumi, vizuls uztveres traucjumi, valodas signlu apstrdes traucjumi, attstbas traucjumi, valodas traucjumi, u.c.

  • Fizisks attstbas traucjumi: kustbu traucjumi, vjredzba, neredzba, vjdzirdba, nedzirdba.

  • Gargs attstbas traucjumi: viegli, vidji, dzii.

  • Gargs saslimanas: mnijas, fobijas, izofrnija, depresija, agresija u.c.

  • Somatisks saslimanas.

  • Uzvedbas traucjumi: pedagoisks ielaistba, ar audzinanas ietekmi saisttie personbas traucjumi.

  • Komunikcijas traucjumi: autisms, Aspergera sindroms, Reta sindroms, Indigo brni.

  • Apdvintba.


Ar ko saist tas m c bu gr t bas ar dom anu ar izzi as darb bu

Ar ko saisttas mcbu grtbas?Ar domanu, ar izzias darbbu.

Uztveres, atmias, jdzienu veidoanas, valodas un simbolizcijas procesi ir kognitvs (izzias) pamata prasmes, Uz kurm balsts spja spriest, mcties un risint problmas.

Izgltbas idels ir prta spju attstana.

Domana ir apzinta nodarboans, bet taj piedals ar neapzinti procesi. T ir personga un individula nodarbe, bet domana nenotiek izolcij.


Gr t bas vai trauc jumi

Grtbas vai traucjumi

  • Mcbu grtbas (iedzimts, iegts pabas; socil, psiholoisk un fizisk vide)

  • Mcans grtbas (tikai skolnam)

  • Mcanas grtbas (tikai skolotjam)

  • Mcans traucjumi (psihiatru noteikta diagnoze)

  • Mcbu traucjumi (fizisk vide)


B rni ar m c bu gr t b m k riska grupa kuriem draud nesp ja sekm gi iek auties m c bu vid

Brni ar mcbu grtbm k riska grupa, kuriem draud nespja sekmgi iekauties mcbu vid.

  • Aizvien lielks skaits skolnu negst pankumus mcoties pc ierastajm mcbu metodm. Daudzi brni nespj apgt mcbu vielu un atpaliek. Procentuli o skolnu skaits svrsts no 10% - 20% no kopj klases skolnu skaita. is skaits var bt daudz lielks skols, kuras apmekl brni no imenm ar zemu socili ekonomisko stvokli.

  • Ir skolni, kuriem:

    ir grtbas koncentrties;ir grtbas ar skaitiem un matemtiku;

    tri zd uzmanba;ir grtbas iemcties last;

    nezina, k ieskt darbu;biei saem vjas atzmes;

    dareiz ir rkrtgi neorganizti;dareiz ir uzvedbas problmas;

    ir impulsvi vai pasvi;ir tendence vius saukt par slinkiem;

    lni izprot mcbu vielu;ir grtbas izteikties.


Kaiva mante smilten 2012 gada 14 mart

Brniem ar mcbu grtbm ir tendence satraukties un apmulst, un viiem mcans asocijas ar kaut ko nepatkamu. Izveidojas nolieguma reflekss un dareiz sk veidoties uzvedbas problmas.

Vienalga kdi ir mcbu grtbu cloi endogni (iekju organisku traucjumu radti) vai eksogni (rju apstku radti), hromosomu vai socili ierosinti, lai ar kda ir mcans grtbu pakpe (no lasanas traucjumiem ldz nopietnm mcans grtbm),

visus os brnus raksturo kopga iezme akadmisk mcans viiem asocijas ar neveiksmi.


M c an s akad misk s gr t bas un probl mas ietekm jo ie faktori

Mcans akadmisks grtbas un problmas ietekmjoie faktori

  • Izzias procesu (uztvere, atmia, domana u.c.) individuls pabas, kas apgrtina mcanos.

    Iedzimts pabas potencils izzias spjas.

    Iegts pabas vji attstta loisk atmia, domanas opercijas, uztvere un citi procesi, kuru attstbu mcbu uzdevumi nav veicinjui. Pedagoisks kdas pamatotas nepietiekam diagnostican, kas ierobeo mrtiecgu un sistemtisku attstbu mcbs.

  • Nepietiekami attsttas mcans prasmes

    last,

    rakstt,

    klausties un dzirdt,

    atrast btisko mcbu ldzekos, piedvtaj informcij,

    noteikt sakarbas starp pardbm,

    grupt faktus pc noteiktas pazmes,

    izmantot paraugus,

    prnest pamienus jaun situcij,

    vja organiztba.

    Mcans prasmes kvalitte ir atkarga no t, kda to attstbas pakpe konkrtaj izgltbas posm ir nepiecieama, lai sasniegtu programm paredzto un attstbas posmam atbilstoo rezulttu.


M c an s akad misk s gr t bas un probl mas ietekm jo ie faktori1

Mcans akadmisks grtbas un problmas ietekmjoie faktori

  • Iemct bezpaldzba ir mcans patstvbas trkuma un dominjou neveiksmju sekas.

    Skolotja dominjo aktivitte pr skolna patstvgiem centieniem samazina skolna panovrtanu.

    Iemct bezpaldzba atgriezeniski ietekm uzmanbas, uztveres un citu procesu attstbu, blo to funkcionanu vai izpauas cit galjb hiperaktivitt un izaicino saskarsm.

  • Vji motivta mcans motvi nenoturgi, viegli rji ietekmjama atteikans no mcans, skolna mcans pakauta situcijai.

    Motvi ir prejas faktors no akadmiskajiem mcans problmu faktoriem uz audzinan pamatotiem faktoriem, kas sintezjas attieksm.

  • Nenoturga vai nenoturga noraidoa attieksme pret mcbm.

    Vja informtba par mcanos un apgstamo priekmetu, kas kav k mcans procesa, t apgstam priekmeta izpratni un mcans prasmes veidoanos.

    Mcans izraisa negatvus prdzvojumus (par neveiksmm, nosodjuma vai pazeminta vrtjuma prdzvojums), kuri laika gait nostiprins un domin pr pozitviem prdzvojumiem.

    Neapgta kognitv darbba (neprasme meklt jaunus mcbu uzdevuma risinjuma pamienus, nespja vai nevlans prvart grtbas, griezties pc paldzbas izmantot mcbu grmatas u.c.)


M c bu gr t bu ra an s iemesli

Mcbu grtbu raans iemesli

  • Iedzimtba

  • Socilais faktors

  • Biosfras imizcija

  • Socils vides izraistais stresa faktors

  • Alkoholisms, narkomnija

  • Saglabjot spju izdzvot, medicna nenodroina prta un fizisko spju attstbu


Att st bas trauc jumu kategorijas

Attstbas traucjumu kategorijas


Att st bas trauc jumu kategorijas1

Attstbas traucjumu kategorijas


Att st bas trauc jumu kategorijas2

Attstbas traucjumu kategorijas


Att st bas trauc jumu kategorijas3

Attstbas traucjumu kategorijas


Gar g s att st bas trauc jumi

Gargs attstbas traucjumi


Gat l me i p c iq testiem

GAT lmei pc IQ testiem

  • Viegli gargs attstbas traucjumi: IQ 50-55 ldz 7085%

  • Vidji gargs attstbas traucjumi: IQ 35-40 ldz 50-5510%

  • Smagi gargs attstbas traucjumi: IQ zem 35-405%


F70 f79 gar g s att st bas trauc jumu klasifik cija psihiatrij

F70 F79 gargs attstbas traucjumu klasifikcija psihiatrij

F70 ......viegla .......

F7x.0 .......ar nordi uz vji izteiktiem uzvedbas traucjumiem vai to neeksistanu

F7x.1 .......izteikti uzvedbas traucjumi, kur nepiecieama rstana un aprpe

F7x.8 ........cita veida uzvedbas traucjumi.......

F7x.9 .......bez nordm par uzvedbas traucjumiem

F71 .......vidji smaga.......

F72 .......smaga.........

F7x.x1 ....noteikta ar iepriekju infekciju vai intoksikciju

F7x.x2 ....noteikta ar iepriekju traumu vai fizisko aentu

F7x.x3 ....noteikta ar fenilketenuriju

F7x.x4 ....saistta ar hromosomu traucjumiem

F7x.x5 ....noteikta ar hipertireozi

F7x.x6 ....noteikta ar hipotireozi

F7x.x7 ....saistta ar neiznstbu

F7x.x8 ....saistta ar citiem noteiktiem cloiem

F7x.x9 .... noteikta ar nepreciztiem cloiem

F73 .......dzia.............

F78 citas formas

F 79 ......neprecizta........


Viegli gar g s att st bas trauc jumi

Viegli gargs attstbas traucjumi


Vid ji un vid ji smagi gar g s att st bas trauc jumi

Vidji un vidji smagi gargs attstbas traucjumi


Smagi un dzi i gar g s att st bas trauc jumi

Smagi un dzii gargs attstbas traucjumi


Prim ro gar g s att st bas trauc jumu paz mes no 5 gadu vecuma

Primro gargs attstbas traucjumu pazmes no 5 gadu vecuma

  • Nabadzgs vrdu krjums, daudzi vrdi tiek lietoti ar aptuvenu nozmi; trkst visprintu jdzienu, esoie nediferencti, primitvi.

  • Intelektulaj darbb palninta orientans spja, inertums, sprieduma konkrtbas trkums.

  • Saretas mutvrdu un rakstisks instrukcijas, kas satur vairkas secgas darbbas, tiek izprastas vji.

  • Pazemintas spjas artikulcijas atdarinan, grti veikt vrda fontisko analzi (atirt atsevias skaas); ne vienmr spj secgi noteikt vrdu krtbu teikum.

  • Raksttprasme gandrz vienmr traucta, jauc sos un garos patskaus, balsgos un nebalsgos ldzskaus, neraksta vrdu galotnes, izlai zilbes, burtus utt.

  • Valoda monotona, neizteiksmga, vienveidga un neprecza.


Kaiva mante smilten 2012 gada 14 mart

Brna ar gargs attstbas traucjumiem raksturgks valodas un visprjs attstbas iezmes no 5 gadu vecuma

  • Domana konkrta un vji attstta

  • Traucta preczi koordintu kustbu norise

  • Mmika neizteiksmga

  • Izzias darb trkst spriedumu, uzskatu un rcbas patstvbas

  • Izprot vienkrus mutvrdu nordjumus, lna uztvere

  • Izprot vienkra attla saturu, par to var veidot elementru ststjumu, bez attla abstrakts domas izpratne sagd grtbas, dakrt paldz ierosinoie jautjumi

  • Paradokslus attlus neizprot, pc izskaidroanas apjdz kdu fragmentu, tieas reakcijas, smieklu parasti trkst

  • Domana, visprinana konkrta, grtbas kopg un atirg diferencan; pat apgstot visprinanas, klasificanas iemaas, neprot ts adekvti lietot cit situcij


Kaiva mante smilten 2012 gada 14 mart

Brna ar gargs attstbas traucjumiem raksturgks valodas un visprjs attstbas iezmes no 5 gadu vecuma

  • Neizprot prnest nozm izteiktus vrdus, ar sakmvrdus un parunas, ts izskaidro konkrti un primitvi, tiei konkrts situcijas ietvaros

  • Pazst pamatkrsas, bet krsu nianu uztvere ir apgrtinta

  • Spj analizt konkrtu praktisku situciju, bet neievro laika un telpas, clou un seku sakarbas

  • Vji orientjas burtnc, neievro un pazaud lnijas vai rtias, burtus raksta izkropoti

  • Valoda primitva, nereti agramatiska, dai labs mehnisks atmias d var lietot diezgan saretas frzes, ts neizprotot

  • Inerta psihes procesu norise (domanas gausums, patvags uzmanbas vjums, grtbas prslgties no viena darbbas veida uz citu


St vok i ar kuriem var sajaukt gat

Stvoki, ar kuriem var sajaukt GAT

  • Valodas traucjumi

  • Dzirdes traucjumi

  • Redzes traucjumi

  • Pedagoisk ielaistba

  • CNS izcelsmes PAA

  • Psihoneiroloisks saslimanas (slaicgi)


Psihisk s att st bas trauc jumi

Psihisks attstbas traucjumi


Psihisk s att st bas aizture paa

Psihisks attstbas aizture (PAA)

Aizture - aktvs, psiholoisks, ar ierosu ciei saistts nervu centru reakcijas (atbildes darbbas) bremzanas process.

Psihisks attstbas aiztures klnisk klasifikcija:

  • konstitucionlas izcelsmes,

  • somatognas izcelsmes,

  • psihognas izcelsmes,

  • cerebrli organiskas izcelsmes.


Konstitucion l s izcelsmes psihisk s att st bas trauc jumi

Konstitucionls izcelsmes psihisks attstbas traucjumi:

  • harmoniskais jeb psihofizskais infantilisms

  • brns ir harmoniski attstts

  • psihisk attstba aizkavjusies par vienu vai diviem gadiem

    • vl nav nobrieduas izzias vajadzbas un motvi

    • grib rotaties nevis mcties

    • emocijas ir tieas, rji spilgti izteiktas, bet vl nav pietiekami diferenctas, nenoturgas

    • viegli iedvesmojami

    • ermea uzbve smalka, kustbas graciozas, zni nereti sav izskat ldzgi meitenm

    • biei entiska izcelsme (prmantota)

    • grtbas mcbs rada nepietiekams personbas socilais briedums

      Nepiecieama savlaicga diagnosticana, stimult emocionls, gribas un motivcijas sfras.


Somatog nas izcelsmes psihisk s att st bas trauc jumi

Somatognas izcelsmes psihisks attstbas traucjumi:

  • ilgstoa somatisk nepietiekamba (hroniskas infekcijas, slimbas, aleriskie stvoki, iedzimtas sirdskaites, k ar citu orgnu pataloijas)

  • raksturga stabila astnija, pazemints psihiskais un fiziskais tonuss

  • prlieku kustgi vai prlieku gausi, mazkustgi

  • vja uzmanba, slikta mehnisk atmia

  • nedroba, bailgums, kaprzums

  • fizisks nepilnvrtbas apzinans

    Nepiecieams saudzjos rems, pamatslimbas (cloa) rstana


Psihog nas izcelsmes psihisk s att st bas trauc jumi

Psihognas izcelsmes psihisks attstbas traucjumi:

  • clonis nepareiza audzinana,

    clonis psihiski traumjos faktors

  • veetatvie traucjumi: miega traucjumi, slikta apette, epizodiskas caurejas, ilgstoi aizcietjumi

  • viegli uzbudinmi: biei raud, dusmojas, sarkst, bl, svst

  • atkarb no audzinanas kdu veidiem rakstura varianti:

  • emocionli un voluntri neldzsvaroti (nav nodrointa vajadzg uzraudzba, nav ieaudzinti socilie pienkumi, atbildba, savaldans, netiek nodrointa pareiza izzias darbbas vadba)

  • egocentriski (prliecga aizbildniecba, lutinana; vlk neprot un nevlas patstvgi strdt; ilgstoa bezdarbba nerosina izzias darbbas un intelektulo intereu attstbu)

  • neirotiski (starp imenes locekiem valda despotisms, cietsirdba, rupjba, agresivitte, pazeminta brna aktivitte, nepietiekama patstvba, iniciatvas trkums, nospiestba, agresivitte)

    Nepiecieams socilais darbs imen, brnu traumjoo situciju novrana.


Cerebr li organiskas izcelsmes psihisk s att st bas trauc jumi

Cerebrli organiskas izcelsmes psihisks attstbas traucjumi:

  • visizplattkie un vissmagkie, oti daudzveidgi, atkarb no bojjuma lokalizcijas vietas, tiek uzskatts par stvokli

  • nepietiekama NS funkcionla attstba

  • agrna galvas smadzeu bojjuma sekas

  • par minimlo cerebrli organisko nepietiekambu liecina anamnzes dati (staigana, runana)

  • emocijas nav diferenctas

    • neinteres novrtjums

    • viegli ietekmjami

    • nekritiski

    • prlieks kustgums, agresivitte

    • izvairs no grtbm (rotaas nav nepiecieamba, bet izvairans no mcbu darba)

    • patstvgi nespj prvart grtbas mcbs, nav pakontroles

    • uzbudinti, kustgi (hiperaktivitte) vai inerti (hipoaktivitte)

    • izzias darbbas traucjumi (atmia, domana, valoda, uztvere, kustbu koordincija

    • encelofaloptiski traucjumi

    • psihomotors nemiers, pai vakar

    • afektvi stvoki

    • distrofisks raksturs (slikts noskaojums, tieksme uz aunumu, neuzticans, nosliece uz agresvu, nosliece uz agresvu rcbu) vai eiforisks raksturs (paciltba, vlans muoties, uzbzba, bezmrga rosba)

    • pusauda vecum psihoptiska uzvedba

    • epileptiformi (krampji, lkmes)

      Nepiecieama savlaicga diagnosticana.


M c an s trauc jumi

Mcans traucjumi

  • Valodas signlu apstrdes traucjumi

  • Uzmanbas deficts (hiperaktivitte/ hipoaktivitte)

  • Sko kustbu traucjumi

  • Vizuls uztveres traucjumi

  • Disleksija/ aleksija

  • Disgrafija/ agrafija

  • Diskalkulija/ akalkulija


M c bu darb bas vad anas nosac jumi speci l s izgl t bas programm s

Mcbu darbbas vadanas nosacjumi specils izgltbas programms


Cilv ka v rt ba m sdienu sabiedr b

Cilvka vrtba msdienu sabiedrb

  • Humn skatjuma kodols ciea pret cilvka vrtbu nozm, ka ikvienu sabiedrbas locekli uztver k personu, kam ir vrtba. Visu cilvku vrtba ir vienda. Humnas sabiedrbas pamatidejai btu jbt

    cilvks ir mris, nevis cilvks ir ldzeklis.

    Pedagoisk procesa organizciju un norisi specilajs izgltbas programms nosaka orientcija uz brna spju attstanu, ne uz mcbu programmas (standarta) izpildi.


M sdien ga izpratne par to kas sti ir iek aujo izgl t ba ietver piecus pie mumus

Msdienga izpratne par to, kas sti ir iekaujo izgltba ietver piecus piemumus:

  • akcents tiek likts nevis uz diagnozi, ko brns nevar mcbu proces, bet gan uz via individulo potenu izpti:

    k tiei vi var vislabk iemcties (iespja nevis iemesls), kdi ir via individulie resursi (brnam ar viendm medicniskajm diagnozm tie var bt atirgi: vienam, piemram, ir izteikts vrgums uztveres procesos, citam n; viens spj darboties ilgstoi, pacietgi, otrs n) /vajadzgs labs psihologs/;

  • mcans process ir prioritrs, saldzinot ar rezultta sasnieganas termiiem un kvalitti (process, nevis progress):

    svargk ir, lai jebkur brns neapsttos mcans proces tpc, ka radus grtbas vai ar via relais potenu lmenis neatbilst programmas vai standartu prasbm;

  • izpratne par to, ka veiksmgk brns var iekauties mcbu proces, ja sadarbojas visi pieauguie, kuriem var bt kda loma pedagoiskaj proces: vecki, skolas administrcija, medii, socilie darbinieki, psihologi, u.tml., pie tam katram skaidri iezmjot, kas tiei no via ir atkargs brna likten;


Kaiva mante smilten 2012 gada 14 mart

  • skolotja izpratne, ka katrs brns mcs citdi un ka JEBKURAM brnam mcbu proces var rasties grtbas,kad nepiecieama paldzba (neatkargi no t, vai im brnam ir uzstdta diagnoze vai nav).

    Tas nozm to, ka skolotjam nepiecieamas zinanas un izpratne par daudzveidgajm paajm vajadzbm, kdas vartu bt mcbu proces (metodikas); lai skolotjs patiem vartu koncentrties uz optimlu katra brna mcans procesa vadanu, tad par skolotja darba kvalittes galveno rdtjuuzlkojama nevis skolnu darba rezulttu atbilstba noteiktiem visprjiem rdtjiem, bet gan individulais progress, ko vadjis konkrtais skolotjs;

  • tiek akcentta visas klases k socilas vienbas kopdarbba mcbu proces:

    tas nozm, ka klases skolni gan paldz viens otram tikt gal ar grtbm, gan ar to, ka skolotjs mrtiecgi vada darbu klas t, lai katrs neatkargi no spju lmea vartu justies nozmgs, ieguldjis savu artavu klases kopgaj mcans proces. Skolotjs katram atrod iespju justies nodergam, zinoam un varoam kaut kd aktivitu sfr.


Iek aujo s izgl t bas probl mas

Iekaujos izgltbas problmas.

  • Ar iekaujoo izgltbu skotnji apzmja tikai rji organizjamu procesu, kad brna ar pam vajadzbm tiek ievietots un mcts vien klas ar brniem, kuriem (it k) nekdu pau vajadzbu mcbu proces nav.

  • Tomr secinjums: mehniskai brna prvietoanai klas, viam pat piedvjot vai nu palgskolotja paldzbu, vai ar pai pielgotas mcbu programmas, pati par sevi nekd veid nenovr diskriminciju.

  • Nostdot o brnu it k pa pozcij klases biedru vid, pretstatot prjiem, diskrimintas jtas abas puses: sargtinti jtas prjie, tas tiek vrsts pret brnu, kur saem vairk uzmanbas.

    Gan prjie brni sk interprett pao brnu k sveermeni klas, gan ar vi pats t jtas.

  • Skolotjs d situcij parasti nenovrt divus aspektus:

    1) vi koncentrjas uz to, ko NEVAR paais brns, tai pa laik nepietiekami ievro to, ko vi VAR, nesaskatot da brna paa potences;

    2) nesaredz normlo brnu vajadzbas pc atbalsta dads mcbu situcijs, kad ar ds brns kaut ko NEVAR izdart.


Visp r j s izgl t bas likum

Visprjs izgltbas likum:

53.pants. Izgltojamo ar specilm vajadzbm integrana visprjs izgltbas iestds

(1) Visprjs pamatizgltbas un visprjs vidjs izgltbas iestds, kurs ir atbilstos nodroinjums, var integrt izgltojamos ar specilm vajadzbm. Prasbas, kdas izvirzmas visprjs pamatizgltbas un visprjs vidjs izgltbas iestdm, lai nodrointu izgltojamo ar specilm vajadzbm integranu mintajs izgltbas iestds, nosaka Ministru kabinets.

(2) Atbilstou atbalsta paskumu pieejambu izgltojamajiem ar specilm vajadzbm, kuri integrti visprjs izgltbas iestd, nodroina izgltbas iestde. Izgltbas iestde katram integrtam izgltojamajam ar specilm vajadzbm izstrd individulu izgltbas programmas apguves plnu.

(01.07.2011. likuma redakcij, kas stjas spk 03.08.2011.)


Individu lais izgl t bas pl ns

Individulais izgltbas plns

brna spjm pielgota izgltbas procesa organizana, ievrojot brna pieredzi, prasmes, izzias procesu patnbas un izgltbas standart un mcbu priekmetu programms izvirztos mrus un uzdevumus.


Individu l izgl t bas pl na izveides uzdevumi

Individul izgltbas plna izveides uzdevumi

  • Sniegt atbalstu un paldzt apgt mcbu saturu ikvienam brnam, kuram nepiecieama specila paldzba izgltbas programmas apguv.

  • Noteikt brnam piemrotus un reli sasniedzamus mrus un uzdevumus.

  • Veicint vecku, pedagogu un specilistu sadarbbu kopja mra sasnieganai.

  • Izvrtt mcbu saturu, metodes, ldzekus un brna sasniegumus noteikt laika posm.


Pras bas individu l izgl t bas pl na izveidei

Prasbas individul izgltbas plna izveidei

  • Vienkrs

  • Pieejams citiem pedagogiem

  • Pieejams veckiem

  • Maz laikietilpgs

  • Konkrts

  • Atspoguo skolna individuls vajadzbas

  • Realiz specils pedagoijas virzienus

  • Nav pretrun ar visprjs pamatizgltbas standartu


Ko nepiecie ams noskaidrot lai veidotu individu lo pl nu pedago isk procesa realiz anai

Ko nepiecieams noskaidrot, lai veidotu individulo plnu pedagoisk procesa realizanai?

  • Kas trauc apgt mcbu saturu?

  • Kam trauc apgt mcbu saturu?

  • Kur trauc apgt mcbu saturu?

  • Kas ir darts problmu novran?

  • Kdi bija rezultti?

  • Cik ilgi bija rezultti?

  • Kdi ir izgltbas iestdes resursi?

  • Kdi ir imenes resursi?

  • Kds ir skolna veselbas stvoklis?

  • Kdas ir skolna rakstura izpausmes?


Pedago iskie nosac jumi sekm ga m c bu procesa organiz anai

Pedagoiskie nosacjumi sekmga mcbu procesa organizanai


Kompens cijas un korekcijas darba virzieni individu lajos m c bu un audzin anas pl nos

Kompenscijas un korekcijas darba virzieni individulajos mcbu un audzinanas plnos:

  • sajtu un valodas pieredzes precizana, paplainana un sistematizana;

  • traucjumu novrana emocionlaj, gribas un socils uzvedbas motivcijas sfr;

  • sabiedrbas prasbm atbilstoas socilo vajadzbu, k ar materilo, intelektulo, tisko un esttisko vrtbu sistmas izveide;

  • domanas operciju (analzes un sintzes, visprinanas, abstrahanas un konkretizanas u.c.) attstana;

  • valodas attstana;

  • iekj intelektuls darbbas plna veidoana;

  • ierasts intelektuls darbbas stereotipu prvarana.


Pedago isk s pal dz bas veidi

Pedagoisks paldzbas veidi

  • Iemct saskatt kdas

  • Iemct skolnu noskaidrot kdas raanos

  • Vrtjot atbildes, emt vr zinanas un rezulttu ieganas procesu

  • Pret darba noformjumu izvirzt stingras, bet uzdevuma raksturam (domanas saturam) atbilstoas prasbas.

  • Organizt kdu patstvgu laboanu.

  • Motivt atzmes.

  • Veidot paregulciju (mct uzvedbu, pasavaldanos).

  • Veidot domanas algoritmus darbbas veikanai un pakontroles prasmes.


Diferenc tas pedago isk s pal dz bas pa mieni

Diferenctas pedagoisks paldzbas pamieni

  • Ar asociciju paldzbu rosina meklt risinjumu.

  • Norda clou un seku sakarus, kuru izpratne nepiecieama uzdevuma veikanai.

  • Pasaka priek atbildi, rezulttu.

  • Saretu uzdevumu sadala vairkos elementros uzdevumos.

  • Izvirza uzvedinous jautjumus.

  • Atgdina teormas, darbbas likumus, formulas, kas jizmanto uzdevuma risinan.

  • Pasarg no iespjamm tipiskm kdm, nepareizm pieejm un tml.

  • Norda uz kdm zmjum, skaitoanas darbbs, veicam darba algoritma sastdan, sakaru atklan utt.


Svar gas atzi as atbalsta snieg an

Svargas atzias atbalsta sniegan

  • Vispirms skolns, pc tam programmas

  • Neprasme sevi organizt dod sliktkus rezulttus, nek tie btu iespjami

  • Paredzt kdas

  • Lai tempu kpintu, vajag trenties


Skol nu tipolo ijas patn bas un to ietekme uz dom anas darb bu

Skolnu tipoloijas patnbas un to ietekme uz domanas darbbu

  • Mcans tips (analtiis, praktiis, novrotjs, eksperimenttjs)

  • Smadzeu asimetrisks darbbas tips (labrocis, kreilis, jauktais)

  • Psihofizioloiskais tips (intravertais un ekstravertais tips)

  • Biofizioloiskais tips (crulis, pce, jauktais)

  • Temperamenta tips (holriis, sangviniis, melanholiis, flegmtiis)


Individu l izgl t bas pl na izveides so i

Individul izgltbas plna izveides soi

Informcijas apkopoana:

  • dokumentcijas izpte;

  • informcija par brna psihisko (gargo) un fizisko attstbu;

  • informcija par iepriekjo izgltbu;

  • sarunas ar brnu, veckiem, pedagogiem un citiem specilistiem;

  • novroana un testana.

    Informcijas izvrtana un darbbas virziena noteikana:

  • nosaka, kda paldzba brnam nepiecieama;

  • nosaka brna stiprs un vjs puses;

  • vienojas ar specilistiem, kuri sniegs paldzbu;

  • saskao specilistu sniegts paldzbas veidus;

  • nosaka atbildbas sadali starp pedagogiem, specilistiem un veckiem.

    Individul izgltbas plna izstrde:

  • izvirza mri noteiktam periodam un atbilstous uzdevumus;

  • plno mcbu saturu, metodes, mcbu procesa tempu un organizciju;

  • izvlas vrtanas formas un izstrd kritrijus;

  • vienojas par sadarbbu ar veckiem;

  • saskao un apstiprina plnu atbilstoi izgltbas iestd noteiktajai krtbai.


I ndividu lais izgl t bas pl ns vides iek rtojums

Individulais izgltbas plns (vides iekrtojums)


Individu lais izgl t bas pl ns m c bu darb ba

Individulais izgltbas plns (mcbu darbba)


Individu lais izgl t bas pl ns soci lo iema u veido ana

Individulais izgltbas plns (socilo iemau veidoana)


Darb bas vad anas priek noteikumi

Darbbas vadanas prieknoteikumi

  • Ko ms darsim? (jzina, ar ko nodarbosies)

  • Kur mums bs jatrodas? (sagatavoans uztvert vietu, telpu)

  • Cik daudz mums bs jdara? (lai zintu darbbas apjomu)

  • Cik ilgi mums tas bs jdara? (lai zintu darbbas beigas)

  • Ko ms darsim pc tam? (nepiecieams zint, kas sekos pc tam)


Individu lais m c bu pl ns 1

Individulais mcbu plns (1)

  • Mcbu spjas, mcans pamieni, uztveres veids (psihologs).

  • Nepiecieamie resursi (medicniskie, socilie, pedagoiskie, materilie).

  • Nepiecieamais pedagoiskais atbalsts (metodes un pamieni, darba organizcija, paie mcbu materili utt.).

  • Zinanu, prasmju apjoms mcbu priekmetos (mcbu gada skum).

  • Mcbu satura noteikana mcbu priekmetos (izmanto pedagoisk procesa vadlnijas):

    nepiecieamais,

    svargais,

    vlamais.

    (Norda katr mcbu priekmet, kur nepiecieams specil pedagoga/ palgskolotja atbalsts).


Individu lais m c bu pl ns 2

Individulais mcbu plns (2)

  • Mcbu priekmet:

    attstbas traucjuma korekcijas kompenscijas mris (nosaka kop psihologs, specilais pedagogs, logopds, balstoties uz attstbas traucjuma struktru),

    uzdevumi: mcbu, audzinanas, korekcijas.,

    mcbu procesa organizcija,

    atbalsta materili,

    nepiecieams mcbu prasmes,

    paredzamie mcbu sasniegumi,

    ieteikumi turpmkajam mcbu darbam.

  • Novrojumi (jebkur mcbu gada laik veic jebkur ar skolna mcbu un audzinanas procesa organizciju saisttas skolas pedagoiskais darbinieks).

  • Mcbu sasniegumu rezulttu novrtjums.


M c bu darba vad anas izk rtojums stund

Mcbu darba vadanas izkrtojums stund


Asto i c lo i kas aizkav pan kumus skol s

Astoi cloi, kas aizkav pankumus skols.

  • Nav noteiktas robeas (mris), ldz kurm skolnus ir nepiecieams aizvadt katra gada, katra mnea, katras dienas, katras stundas laik.

  • Nav nordti nekdi cei, kas nekdgi aizvestu ldz izvirztajam mrim.

  • To, kas ir dab saistts, tver nevis kopum, bet atsevii.

  • Zintne tiek mcta fragmentri, ne enciklopdiski (visaptveroi).

  • Tiek lietotas prk daudzveidgas un dadas metodes.

  • Nav pamiena, k visus vienas un ts paas klases skolnus mct vienlaikus.

  • Ja klasi mca vairki skolotji, rodas jaunas jukas.

  • Netiek izmantotas skolnu rpusstundu materila iegts zinanas.

    (J.A.Komenskis. Liel didaktika.)


Kaiva mante smilten 2012 gada 14 mart

Jo grtks skolns, jo gudrku skolotju vajag.

Stipram skolnam nepiecieams mcbu priekmetu zinos skolotjs,

vjam skolnu zinos.


  • Login