Izmainas nodoklu likumdo ana
Download

Izmainas nodoklu likumdo ana

Advertisement
Download Presentation
Comments
shea
From:
|  
(170) |   (0) |   (0)
Views: 85 | Added: 21-10-2012
Rate Presentation: 0 0
Description:
Pievienotas vertibas nodoklis . Grozijumi likumaGrozijumi MK noteikumos Nr.933 (Nr.1649). Ar 1.12.2009 tiek ieviestas ?adas normas (22.10.2009.likuma grozijumi). apliekamo personu iespeja apvienoties PVN maksataju grupa (iespeja vairakiem viena koncerna uznemumiem iesniegt vienu PVN deklaraciju un
Izmainas nodoklu likumdo ana

An Image/Link below is provided (as is) to

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use only and may not be sold or licensed nor shared on other sites. SlideServe reserves the right to change this policy at anytime. While downloading, If for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.











- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -




1. Izmainas nodoklu likumdo?ana No 2010.gada 1.janvara

2. Pievienotas vertibas nodoklis Grozijumi likuma Grozijumi MK noteikumos Nr.933 (Nr.1649)

3. Ar 1.12.2009 tiek ieviestas ?adas normas (22.10.2009.likuma grozijumi) apliekamo personu iespeja apvienoties PVN maksataju grupa (iespeja vairakiem viena koncerna uznemumiem iesniegt vienu PVN deklaraciju un savstarpeji veiktajiem darijumiem PVN nepiemerot); tiesibas samazinat bud?eta maksajama nodokla summu par zaudeta parada nodokla summu (iespeja, izpildoties vairakiem nosacijumiem, sanemt no valsts PVN summas par zaudetiem paradiem, attieksies uz rekinos noraditam PVN summam, kas izrakstiti sakot ar 1.1.2009.) papildus ari 01.12.2009 grozijumi; ipa?o nodokla re?imu precu importa darijumos (iespeja, izpildot vairakus nosacijumus, sanemt no VID atlauju, lai atliktu muitas deklaracija aprekinatas PVN summas par iek?zeme importetajam precem samaksu lidz tas uzradi?anai atbilsto?a taksacijas perioda PVN deklaracija).

4. Ipa?a PVN re?ima piemero?ana precu importa darijumos 24.11.2009 MK noteikumi Nr.1359; Iesniegums izmantojot EDS; VID pie?kir atlauju 5 darbdienu laika, ja nav nodoklu paradu; VID pie?kir atlauju 15 darbdienu laika, ja ir nodoklu paradi;

5. 22.10.2009 likuma grozijumi, kas stajas speka ar 01.12.2009 Jauna kartiba registre?anai ar PVN apliekamo personu registra: Jauna kartiba izsleg?anai no ar PVN apliekamo personu registra: Ja persona nebus savlaicigi registrejusies pirms 10 000 latu sliek?na parsnieg?anas, ta: lidz registracijas bridim VID ar PVN apliekamo personu registra aprekina un maksa valsts bud?eta nodokli no precu un pakalpojumu vertibas, kas parsniedz 10000 latu; lidz taksacijas periodam sekojo?a mene?a 15. datumam aprekina un iemaksa nodokli valsts bud?eta, iesniedzot nodokla deklaraciju par taksacijas periodu.

6. PVN piemero?ana apbuves zemei, 16.06.2009. likuma grozijumi Apbuves zemes pardo?ana - ar PVN apliekams darijums. Apbuves zeme - zemesgabals, kura apbuvei vai in?enierkomunikaciju izbuvei taja vai kuram domato celu, ielu vai in?enierkomunikaciju pievada izbuvei ir izsniegta buvatlauja. Zemesgabals uzskatams par apbuves zemi, ja buvatlauja mineto buvdarbu veik?anai izsniegta pec 31. 12.2009.

7. Kokmateriali Lai apkarotu nodoklu krapniecibas iespejas, nodro?inot vienlidzigus konkurences apstaklus kokrupniecibas nozare stradajo?iem komersantiem, ka ari palielinatu PVN maksajamo apjomu valsts bud?eta, EK nosutits lugums pagarinat PVN reversas maksa?anas kartibu darijumiem ar kokmaterialiem Latvija lidz 31.12.2014. Saskana ar 2009.gada 7.decembra EP lemumu apgriezto PVN maksa?anas kartibu darijumos ar kokmaterialiem Latvijai ir atlauts piemerot lidz 31.12.2012.

8. Grozijumi ar 01.01.2010 (01.12.2009 likums un MK noteikumi Nr.1649) Pakalpojumu snieg?anas vietas maina: PVN parmaksu atmaksas jauna kartiba: PVN taksacijas periods; PVN maksa?anas termini; Ipa?a nodokla maksa?anas kartiba un priek?nodokla atskaiti?anas kartiba; Citi precizejumi un uzlabojumi: PVN piemero?ana pardodot preci, par kuru iepriek? nav atskaitits priek?nodoklis.

9. Pakalpojumu snieg?anas vietas maina - Galvenais merkis - iekaset nodokli taja vieta, kur notiek paterin?; Pec butibas neskar vieteji sniegtos pakalpojumus; Pamata darijumos starp apliekamam personam;

10. Pakalpojumu snieg?anas vieta Butiskakie likuma panti: 4. pants izteikts jauna redakcija, ?is normas noteiks tikai precu piegades vietu; Jauns 4.1 pants, nosaka pakalpojumu snieg?anas vietu, ari darijumiem ES teritorija

11. Pakalpojumu snieg?anas vieta Jaunie termini (1. pants): 72) saimnieciskas darbibas mitnesvieta - personas, kas veic saimniecisko darbibu/pamata saimnieciskas darbibas veik?anas vieta, kura atrodas minetas personas vadiba un kur tiek pienemti galvenie ar saimnieciskas darbibas veik?anu saistitie administrativie lemumi; 73) pastaviga iestade - personas saimnieciskas darbibas veik?anas vieta, kura tai pastavigi ir nepiecie?amie tehniskie un darbaspeka resursi, lai piegadatu konkretas preces vai sniegtu konkretus pakalpojumus, ka ari sanemtu un izmantotu savai darbibai preces un pakalpojumus;

12. Pakalpojumu snieg?anas vieta Veca norma (4. pants 3. dala) (3) Par pakalpojumu snieg?anas vietu uzskatama pakalpojumu sniedzeja juridiska adrese vai deklareta dzivesvieta, ja ?aja panta nav noteikts citadi. Jauna norma (4.1 panta 4.un 5. dala) (4) Ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbibu, pakalpojuma snieg?anas vieta, ja ?aja panta nav noteikts citadi, ir: 1) pakalpojuma sanemeja saimnieciskas darbibas mitnesvieta; 2) pakalpojuma sanemeja pastavigas iestades atra?anas vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma sanemeja pastavigajai iestadei, kas neatrodas ?is personas saimnieciskas darbibas mitnesvieta; 3) pakalpojuma sanemeja deklareta dzivesvieta vai pastaviga uzture?anas vieta, ja pakalpojuma sanemejam nav saimnieciskas darbibas mitnesvietas vai pastavigas iestades.

13. Pakalpojumu snieg?anas vieta Jauna norma (4.1 panta 5. dala) (5) Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas neveic saimniecisko darbibu, pakalpojuma snieg?anas vieta ir: 1) pakalpojuma sniedzeja saimnieciskas darbibas mitnesvieta; 2) pakalpojuma sniedzeja pastavigas iestades atra?anas vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzeja pastavigas iestades, kas neatrodas ?is personas saimnieciskas darbibas mitnesvieta; 3) pakalpojuma sniedzeja deklareta dzivesvieta vai pastaviga uzture?anas vieta, ja pakalpojuma sniedzejam nav saimnieciskas darbibas mitnesvietas vai pastavigas iestades.

14. Pakalpojumu snieg?anas vieta Veca norma (4. pants 4. dala 2. punkts) (4) Pakalpojumu snieg?anas vieta ir ta vieta, kur tie tiek sniegti, ?adiem pakalpojumiem: 2) ar precu parkrau?anu un uzglaba?anu, ka ari citi ar transporte?anu saistitie pakalpojumi; Jauna norma (4.1 panta 7. dala 1 .punkts) (7) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbibu, pakalpojuma snieg?anas vieta ir vieta, kur faktiski notiek pakalpojumu snieg?ana, ?adiem pakalpojumiem: 1) precu iekrau?anas, izkrau?anas, parkrau?anas, uzglaba?anas pakalpojumi, ka ari citi ar precu transporte?anu saistiti pakalpojumi;

15. Pakalpojumu snieg?anas vieta Veca norma (4. pants 4. dala 3. punkts) (4) Pakalpojumu snieg?anas vieta ir ta vieta, kur tie tiek sniegti, ?adiem pakalpojumiem: 3) ar kustamo (kermenisko) lietu (ipa?umu) saistitie pakalpojumi (ieskaitot noverte?anu, remontu, apkopi), iznemot ?o lietu nomu. Jauna norma (4.1 panta 7. dala 1 .punkts) (7) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbibu, pakalpojuma snieg?anas vieta ir vieta, kur faktiski notiek pakalpojumu snieg?ana, ?adiem pakalpojumiem: 2) ar kustamu lietu saistitie pakalpojumi (tai skaita noverte?ana, remonts, apkope, apstrade, parstrade).

16. Pakalpojumu snieg?anas vieta Veca norma (4. pants 5. dala) (5) Ar nekustamo ipa?umu saistitu pakalpojumu (ieskaitot ekspertu, arhitektu, buvdarbu, to sagatavo?anas, koordinacijas un uzraudzibas pakalpojumus) snieg?anas vieta ir ta vieta, kur ?is ipa?ums atrodas. Jauna norma (4.1 panta 8. dala) (8) Ar nekustamo ipa?umu saistito pakalpojumu, tai skaita nekustama ipa?uma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitina?anas pakalpojumu, nekustama ipa?uma nomas pakalpojumu, buvdarbu pakalpojumu, buvdarbu sagatavo?anas (tai skaita arhitektu pakalpojumu), buvdarbu koordinacijas un uzraudzibas pakalpojumu snieg?anas vieta ir ta vieta, kur ?is nekustamais ipa?ums atrodas.

17. Pakalpojumu snieg?anas vieta Veca norma (4 .pants 6. dala) (6) Transporta pakalpojuma snieg?anas vieta ir ta vieta, kur notiek transporte?ana. Pasa?ieru transporta pakalpojuma snieg?anas vieta ir ta vieta, kur notiek pasa?ieru parvada?ana, ieverojot iek?zeme un citas valstis veiktos attalumus. Precu transporta pakalpojumiem, kas saistiti ar precu eksportu, precu importu un tranzita parvadajumiem, pakalpojuma snieg?anas vieta nav iek?zeme. Jauna norma (4.1 panta 9., 10. un 11 .dala) (9) Pasa?ieru transporta pakalpojuma snieg?anas vieta ir vieta, kur faktiski notiek pasa?ieru parvada?ana, proporcionali iek?zeme un citas valstis veiktajiem attalumiem.

18. Pakalpojumu snieg?anas vieta Veca norma (4. pants 6. dala) (6) Transporta pakalpojuma snieg?anas vieta ir ta vieta, kur notiek transporte?ana. Pasa?ieru transporta pakalpojuma snieg?anas vieta ir ta vieta, kur notiek pasa?ieru parvada?ana, ieverojot iek?zeme un citas valstis veiktos attalumus. Precu transporta pakalpojumiem, kas saistiti ar precu eksportu, precu importu un tranzita parvadajumiem, pakalpojuma snieg?anas vieta nav iek?zeme. Jauna norma (4.1 panta 9., 10. un 11 .dala) (10) Precu transporta pakalpojuma, kas nav precu transporta pakalpojums Eiropas Savienibas teritorija, snieg?anas vieta, ja ?o pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbibu, ir vieta, kur faktiski notiek precu parvada?ana, proporcionali iek?zeme un citas valstis veiktajiem attalumiem.

19. Pakalpojumu snieg?anas vieta Veca norma (4. pants 6. dala) (6) Transporta pakalpojuma snieg?anas vieta ir ta vieta, kur notiek transporte?ana. Pasa?ieru transporta pakalpojuma snieg?anas vieta ir ta vieta, kur notiek pasa?ieru parvada?ana, ieverojot iek?zeme un citas valstis veiktos attalumus. Precu transporta pakalpojumiem, kas saistiti ar precu eksportu, precu importu un tranzita parvadajumiem, pakalpojuma snieg?anas vieta nav iek?zeme. Jauna norma (4.1 panta 9., 10. un 11 .dala) (11) Precu transporta pakalpojuma Eiropas Savienibas teritorija snieg?anas vieta, ja ?o pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbibu, ir ta Eiropas Savienibas dalibvalsts, kura uzsak precu transporte?anu.

20. Pakalpojumu snieg?anas vieta (17) Transportlidzekla nomas pakalpojuma, kura transportlidzekla nepartraukts valdijums vai izmanto?ana neparsniedz 30 dienas (kugiem 90 dienas), snieg?anas vieta ir vieta, kur transportlidzekli faktiski nodod pakalpojuma sanemeja riciba. (18) Restoranu un edina?anas pakalpojumu snieg?anas vieta, iznemot, gadijumus kad ?os pakalpojumus sniedz uz kugiem, gaisakugos vai vilcienos pasa?ieru parvada?anas posma Eiropas Savienibas teritorija, ir vieta, kur faktiski notiek ?o pakalpojumu snieg?ana. (19) Restoranu un edina?anas pakalpojumu snieg?anas vieta ir pasa?ieru parvadajuma sakumpunkts, ja ?os pakalpojumus praktiski sniedz pasa?ieriem uz kugiem, gaisakugos vai vilcienos pasa?ieru parvada?anas posma Eiropas Savienibas teritorija starp pasa?ieru parvadajuma sakumpunktu un galamerki bez apsta?anas arpus Eiropas Savienibas teritorijas.

21. Pakalpojumu snieg?anas vieta Izslegts 7. panta pirmas dalas 3. punkts. 3) pakalpojumiem, kuru snieg?anas vieta saskana ar ?o likumu nav iek?zeme, iznemot ?a likuma 6. panta pirmaja dala minetos pakalpojumus; Izslegts 22., 23., 24. un 25. pants. 28. panta izslegta tre?a, ceturta, sesta, septita un astota dalas. Izslegts 31 .pants.

22. PVN maksa?ana (114) Par pakalpojumiem, kuru snieg?anas vietu nosaka saskana ar ?a likuma 4.1 panta ceturto dalu, un kas sanemti no citas dalibvalsts personas vai Eiropas Savienibas teritorija neregistretas personas, kas neveic saimniecisko darbibu iek?zeme, nodokli aprekina un maksa bud?eta: 1) pakalpojuma sanemejs, ja tas ir persona, kas veic saimniecisko darbibu, un ?os pakalpojumus sanem savas saimnieciskas darbibas nodro?ina?anai; 2) Valsts ienemumu dienesta ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra registreta juridiska persona, kura nav saimnieciskas darbibas veiceja. (115) ?a panta 1 .14 dalas nosacijumi attiecas ari uz valsts vai pa?valdibu institucijam, ja tas ?os pakalpojumus sanem saimnieciskas darbibas nodro?ina?anai.

23. PVN maksa?ana (116) Ja personai, kas iek?zeme sniedz pakalpojumus, kuru snieg?anas vietu nosaka saskana ar ?a likuma 4.1 panta ceturto dalu, iek?zeme ir pastaviga iestade, kas piedalas ?o pakalpojumu snieg?ana, nodokli par ?o pakalpojumu valsts bud?eta maksa ?is personas pastaviga iestade. (117) Par ?a likuma 4.1 panta sestaja un astotaja dala minetajiem pakalpojumiem, kuru snieg?anas vieta saskana ar ?o likumu ir iek?zeme un kas sanemti no citas dalibvalsts personas vai Eiropas Savienibas teritorija neregistretas personas, kas neveic saimniecisko darbibu iek?zeme, nodokli aprekina un maksa valsts bud?eta pakalpojuma sanemejs, ja tas ir apliekama persona.

24. PVN maksa?ana (118) Par ?a likuma 4.1 panta sestaja un astotaja dala minetajiem pakalpojumiem, kuru snieg?anas vieta saskana ar ?o likumu ir iek?zeme, nodokli valsts bud?eta maksa pakalpojuma sniedzejs, ja ?o pakalpojumu sanemejs ir neapliekama persona. (119) ?a likuma 4.1 panta ceturtaja dala minetos pakalpojumus, kuru snieg?anas vieta ir cita dalibvalsts, tre?a valsts vai tre?a teritorija, apliekama persona ieklauj ta taksacijas perioda nodokla deklaracija, kad pakalpojums sniegts ta sanemejam vai atlidziba par pakalpojumu sanemta pirms pakalpojuma snieg?anas.

25. PVN parmaksu atmaksa Parmaksas atmaksa komersantiem, kam pie?kirts augstas uzticamibas statuss. Jauna kartiba PVN parmaksu atmaksai ar 01.07.2010. Parmaksas, kas izveidoju?as lidz 30.6.2010 - atmaksa 30 dienu laika pec pamatota pieprasijuma sanem?anas un nodoklu administre?anas pasakumu veik?anas. (parejas noteikumu 63.punkts)

26. PVN taksacijas periods Veca norma (9. pants 1. dala) (1) Nodokla taksacijas periods ir viens kalendarais menesis. Jauna norma (9. panta 1 .dala) (1) Nodokla taksacijas periods ir viens kalendarais menesis apliekamai personai, kuras veikto apliekamo darijumu vertiba pirmstaksacijas gada parsniedz 35 000 latu vai kura veic ?a likuma 4.1 panta ceturtaja dala vai 18. panta noteiktos darijumus, kuru snieg?anas vieta ir cita dalibvalsts.

27. PVN taksacijas periods (11) Apliekamajai personai, kura neatbilst ?a panta pirmaja dala un 1.2 dala minetajiem nosacijumiem vai kura taksacijas gada registreta Valsts ienemumu dienesta ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra, taksacijas periods ir viens kalendarais ceturksnis. 12) Apliekamajai personai, kuras veikto ar nodokli apliekamo darijumu vertiba pirmstaksacijas gada neparsniedz 10 000 latu un kura neveic ?a likuma 4.1 panta ceturtaja dala vai 18. panta noteiktos darijumus, kuru snieg?anas vieta ir cita dalibvalsts, taksacijas periods ir pusgads. (13) Ja pirmstaksacijas gada laika veikto apliekamo darijumu apjoms ir mainijies, nodokla taksacijas periodu maina taksacijas gada sakuma, iznemot ?a panta 1.4 dala noteiktos gadijumus.

28. PVN taksacijas periods (14) Ja apliekama persona, kurai saskana ar ?a panta 1.1 vai 1.2 dalu taksacijas periods ir viens kalendarais ceturksnis vai pusgads, veic ?a likuma 4.1 panta ceturtaja dala vai 18. panta noteiktos darijumus, kuru veik?anas vieta ir cita dalibvalsts, tai, sakot ar nakamo kalendaro menesi, taksacijas periods ir viens kalendarais menesis un tas tiek saglabats lidz taksacijas gada beigam. (15) Par taksacijas perioda mainu apliekama persona informe Valsts ienemumu dienestu: 1) ja periodam ir jamainas no ceturk?na uz menesi, - iesniedzot nodokla deklaraciju par janvari; 2) ja periodam ir jamainas no mene?a uz ceturksni, - iesniedzot pazinojumu lidz taksacijas gada 31 janvarim.

29. PVN maksa?anas termini 12. panta 1 .dala izteikta ?ada redakcija (1) Nodokli, kas aprekinats par taksacijas periodu, apliekama persona iemaksa valsts bud?eta 20 dienu laika pec attieciga taksacijas perioda beigam.

30. PVN maksa?anas termini 12. panta 1.6 dala izteikta ?ada redakcija: (16) Nodokli par piegadatajam precem vai sniegtajiem pakalpojumiem iznemot tos pakalpojumus, kuru snieg?anas vietu nosaka saskana ar ?a likuma 4.1 panta ceturto dalu maksa valsts bud?eta par to taksacijas periodu, kad nosutitas preces vai sniegts pakalpojums un izrakstits nodokla rekins vai sanemts avanss saskana ar rekinu. 12. panta 1.9 dala izteikta ?ada redakcija: (19) Nodokli par sanemtajiem pakalpojumiem maksa taja taksacijas perioda, kad sanemts pakalpojums (un sanemts nodokla rekins) vai samaksa par pakalpojumu veikta avansa.

31. PVN deklaraciju iesnieg?ana Veca norma (11 .panta 1 .dala) (1) Apliekama persona iesniedz Valsts ienemumu dienestam nodokla deklaraciju ar nodokla aprekinu par taksacijas periodu 15 dienu laika pec taksacijas perioda beigam, ja ?aja likuma nav noteikts citadi. Apliekamas personas, kuras pievienotas vertibas nodokli maksa bud?eta centralizeti par vairakam filialem, ka ari zemnieku saimniecibas pec saskano?anas ar Valsts ienemumu dienestu nodokla deklaraciju par taksacijas periodu iesniedz ne velak ka 25 dienu laika pec taksacijas perioda beigam. Jauna norma (11 .panta 1 .dala) (1) Apliekama persona nodokla deklaraciju un tas pielikumus Valsts ienemumu dienestam iesniedz, izmantojot Valsts ienemumu dienesta Elektroniskas deklare?anas sistemu - deklaracijas iesnieg?anas termin? ir 20 dienu laika pec taksacijas perioda beigam

32. PVN deklaraciju iesnieg?ana 11. pants papildinats ar 1.1 dalu ?ada redakcija: (11) Ja apliekama persona nodokla deklaraciju un tas pielikumus iesniedz VID papira forma - deklaracijas iesnieg?anas termin? ir 15 dienu laika pec taksacijas perioda beigam. Jauna PVN deklaracijas forma no 01.02.2010 (MK noteikumi Nr.1640)

33. PVN deklaraciju iesnieg?ana Veca norma (11 .panta 6. dala) (6) Apliekama persona nodokla deklaraciju par taksacijas gadu iesniedz Valsts ienemumu dienestam lidz nakama gada 1. maijam. Nodokla deklaracija par taksacijas gadu Valsts ienemumu dienestam iesniedzama ari taja gadijuma, ja apliekama persona darbojusies nepilnu gadu. Jauna norma (11 .panta 6. dala) (6) Apliekama persona iesniedz Valsts ienemumu dienestam lidz nakama gada 1. maijam nodokla deklaraciju par taksacijas gadu ?ados gadijumos: 1) ja mainas ar nodokli apliekamo un neapliekamo darijumu proporcija par taksacijas gadu; 2) ja ir veikta jebkada maksajama nodokla vai atskaitita priek?nodokla korekcija saskana ar ?aja likuma noteiktajam prasibam; 3) ja ir veikti darijumi, kas saistiti ar maksa?anas lidzeklu (valutas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasinato finan?u instrumentu un parvedamo vertspapiru tirdzniecibu Finan?u instrumentu tirgus likuma izpratne (tai skaita valutas nakotnes darijumu pirk?ana un pardo?ana).

34. PVN deklaraciju iesnieg?ana Jauna norma (11 .panta 11. dala) (11) Apliekama persona, kura veic precu piegadi ES teritorija vai citu dalibvalstu apliekamam personam sniedz cita dalibvalsti ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kuru snieg?anas vietu nosaka saskana ar ?a likuma 4.1. panta ceturto dalu, iesniedz Valsts ienemumu dienesta deklaraciju par katru kalendaro menesi ?a panta pirmaja vai otraja dala noteiktaja termina.

35. Ipa?a nodokla maksa?anas kartiba un priek?nodokla atskaiti?anas kartiba Jauns 13.4 pants piemero - apliekama persona, kura atbilst vismaz vienam no ?adiem kriterijam: a) iepriek?eja taksacijas gada ar nodokli apliekamo darijumu vertiba nav parsniegusi 70 000 latu; b) registrejoties Valsts ienemumu dienesta ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra, taksacijas gada neplano darijumu apjomu lielaku par 70 000 latiem;

36. Ipa?a nodokla maksa?anas kartiba un priek?nodokla atskaiti?anas kartiba Ipa?o nodokla maksa?anas un priek?nodokla atskaiti?anas kartibu ir tiesibas piemerot ari apliekamai personai, kurai iepriek?eja taksacijas gada ar nodokli apliekamo darijumu vertiba ir sasniegusi vai parsniegusi 70?000 latu un kura ir lauksaimniecibas produkcijas ra?otajs vai lauksaimniecibas pakalpojumu kooperativas sabiedriba, attieciba uz ?adu lauksaimniecibas produktu piegadi: a) dzivi dzivnieki; b) piens un piena parstrades produkti; c) putnu olas; d) dabigais medus; e) darzeni, saknaugi, bumbulaugi; f) graudaugu produkti; g) ellas augu seklas un augli; da?adi graudi, seklas un augli.

37. Ipa?a nodokla maksa?anas kartiba un priek?nodokla atskaiti?anas kartiba nodokli valsts bud?eta maksa par to taksacijas periodu, kad ir sanemta samaksa par piegadatajam precem vai sniegtajiem pakalpojumiem tacu ne velak ka pec se?iem mene?iem pec rekina izraksti?anas. priek?nodokli par sanemtajam precem un pakalpojumiem apliekamo darijumu nodro?ina?anai ir tiesibas atskaitit taja taksacijas perioda, kad tas ir samaksaju?as no citam apliekamajam personam sanemtajos nodokla rekinos noraditas nodokla summas. apliekamas personas, kuras velas piemerot ipa?o nodokla maksa?anas un priek?nodokla atskaiti?anas kartibu, par to informe VID lidz taksacijas gada 31.janvarim vai iesniedzot iesniegumu par registraciju VID ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra (speka no 01.01.2011). Nav tiesibu izveleto kartibu mainit atrak, ka ar nakamo taksacijas gadu.

38. Ipa?a nodokla maksa?anas kartiba un priek?nodokla atskaiti?anas kartiba 2010.gada apliekama persona Valsts ienemumu dienestu informe lidz 2010.gada 30.junijam vai iesniedzot iesniegumu par registraciju VID ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra. ?o kartibu piemero ar nakamo 2010.gada taksacijas periodu pec VID informe?anas vai ar pirmo taksacijas periodu pec registracijas VID ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra

39. Citas dalibvalstis samaksata PVN atmaksa Likums papildinats ar 12.4 un 12.5 pantu 12.4 pants. Apliekamas personas pieteikuma iesnieg?ana nodokla atmaksas sanem?anai cita dalibvalsti (1) Apliekama persona iesniedz pieteikumu nodokla atmaksas sanem?anai par cita dalibvalsti iegadatajam precem, sanemtajiem pakalpojumiem un par precu importu, ja laika perioda, par kuru pieprasa atmaksat nodokli, ?i persona: 1) ir bijusi registreta Valsts ienemumu dienesta ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra; 2) nav bijusi registreta dalibvalsts, kurai pieprasa nodokla atmaksu, ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra; 3) nav veikusi dalibvalsti, kurai pieprasa nodokla atmaksu, apliekamus darijumus, kuru veik?anai butu jaregistrejas ?is dalibvalsts ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra.

40. Citas dalibvalstis samaksata PVN atmaksa 12.4 pants. Apliekamas personas pieteikuma iesnieg?ana nodokla atmaksas sanem?anai cita dalibvalsti (2) Ministru kabinets, ieverojot ?a panta pirmas dalas nosacijumus, nosaka: 1) kartibu, kada apliekama persona iesniedz Valsts ienemumu dienestam pieteikumu cita dalibvalsti samaksata nodokla atmaksa?anai; 2) kartibu, kada Valsts ienemumu dienests izskata pieteikumu un parsuta to dalibvalstij, kurai pieprasa nodokla atmaksu; 3) pieteikuma ieklaujamo informaciju; 4) periodu, par kuru pieprasa atmaksat nodokli un atmaksajama nodokla minimalo summu.

41. Nodokla rekini 8. panta izslegta 4.2 dala (42) Apliekama persona, sanemot ?a likuma 31 .panta minetos pakalpojumus no citas dalibvalsts personas un ?a likuma 4. panta septitaja dala minetos pakalpojumus no Eiropas Savienibas teritorija neregistretas personas, par sanemtajiem pakalpojumiem nodokla rekinu neizraksta. Apliekama persona nodokla aprekina?anai un priek?nodokla atskaiti?anai veic nepiecie?amos aprekinus uz pakalpojuma sniedzeja izrakstita nodokla rekina pamata. 8. panta 5.1 dalas 2. punkts izteikts ?ada redakcija: 2) rekina vienas vai vairaku seriju kartas numurs, kas unikali identifice rekinu; Atteik?anas no pavadzimem ar VID pie?kirtiem numuriem.

42. Nodokla rekini likuma mineta rekinu kartas numura serija ir nodokla rekina identifikacija, ko apliekama persona var izmantot, lai ar burtiem, cipariem vai citada veida apzimetu atsevi?ki veidotas rekinu grupas (piemeram, grupejot rekinus pec apliekamo darijumu veida, precu vai pakalpojumu sanemejiem).(180.1 punkts)

43. Nodokla rekini 8. pants papildinats ar 5.3 dalu ?ada redakcija: (53) Ja ?a panta 5.1 dala noteiktaja kartiba izrakstitais nodokla rekins ir anulets, apliekama persona sava gramatvediba saglaba anuleto nodokla rekinu, lai pamatotu izrakstito nodokla rekinu kartas numuru secibas neievero?anu. 8. dala izteikta ?ada redakcija: (8) Par nodokla rekinu var izmantot dokumentu, kura nav ietverta ?a panta sestas dalas 2. punkta mineta informacija, ja tas ir izsniegts par darijumu, kura vertiba bez nodokla ir mazaka par 20 latiem. Veca redakcija: (8) Ja kases ceks ir izsniegts par darijumu, kura vertiba bez nodokla ir mazaka par 20 latiem un taja nav ietverta ?a panta sestas dalas 2. punkta mineta informacija, kases ceks izmantojams par nodokla rekinu, ja taja ir ierakstits precu (pakalpojumu) sanemeja nosaukums (fiziskajai personai ? vards, uzvards), juridiska adrese (fiziskajai personai ? deklareta dzivesvieta) un Valsts ienemumu dienesta pie?kirtais ar pievienotas vertibas nodokli apliekamas personas registracijas numurs. Ierakstu precu piegadatajs (pakalpojumu sniedzejs) izdara ceka virspuse vai otra puse. apliecinot ierakstu ar parakstu un spiedogu.

44. Nodokla rekini Likuma 8.panta otra dala ir piemerojama buvniecibas pakalpojumiem ar bridi, kad parakstits buvobjekta pienem?anas akts par katru no buvdarbu izpildes posmiem vai par kopejo darbu izpildi saskana ar noslegto ligumu, vai ar bridi, kad sanemts avanss materialu iegadei vai citam vajadzibam, kas saistitas ar buvniecibas pakalpojumu snieg?anu. (162.punkts)

45. Citi grozijumi 6. pants papildinats ar 12. dalu ?ada redakcija: (12) Ar nodokli neapliek apliekamas personas veiktu precu piegadi, ja apliekama persona par ?im precem nav atskaitijusi priek?nodokli un preces tika iegadatas un izmantotas ?a likuma 6. panta pirmaja dala mineto darijumu nodro?ina?anai. 13.1 panta tre?aja dala "12 procenti" aizstati ar "14 procenti".

46. Citi grozijumi nekustama ipa?uma pardo?anas darijuma ekas vai buves vertiba un zemes vai tas dalas vertiba nav atsevi?ki nodalamas (117.punkts)

47. Eksports par eksportu apliecino?iem dokumentiem izmanto: izve?anas muitas deklaraciju, kas noformeta atbilsto?i normativajiem aktiem muitas joma, vai noteikumos mineto vismaz divu dokumentu kombinacijas, kas neparprotami apliecina eksporta faktu (154.punkts)

48. VID pie?kirtie pavadzimju numuri Javeic atlikuma eso?o numuru inventarizacija uz 31.12.2009. g. Lidz 15.01.2010. g. jaiesniedz VID parskats par pavadzimju numuru izlietojumu. Neizlietotie pavadzimju numuri jaanule. Parejas noteikumu 118. punkts

49. Grozijumi likuma ?Par nodokliem un nodevam? Papildinats likuma 24. pants dodot iespeju atkartoti pagarinat vai sadalit terminos tos maksajumus kuru samaksas termin? jau bija pagarinats. Iesniegums par atkartotu pagarina?anu jaiesniedz pirms beidzas nokaveta maksajuma samaksas termin?. JP iesniegumam pievieno bilanci un pelnas vai zaudejumu aprekinu uz iesnieguma mene?a pirmo datumu (sagatavotu atbilsto?i gada parskatu sagatavo?anu reglamentejo?ajiem normativajiem aktiem)

50. Atkartota samaksas termina pagarina?ana vai atlik?ana uz laiku lidz 6 mene?iem Tiesibas pretendet ja izpildas ?adi nosacijumi: Iesniedz pieradijumus, ka pagarina?ana (atlik?ana) laus stabilizet finansialo stavokli un nokavetie maksajumi tiks samaksati termina Nodoklu saistibu izpilde var izraisit maksatnespeju, nelabveligas socialekonomiskas sekas vai konkurences izkroplojumu nozare Uz iesnieguma iesnieg?anas dienu nav izsniegti aizdevumi privatpersonam (akcionariem, dalibniekiem, vadibai) kuri nav atmaksati Nodoklu parads ir saistits ar vienu no sekojo?iem apstakliem:

51. Atkartota samaksas termina pagarina?ana vai atlik?ana uz laiku lidz 6 mene?iem Debitoru paradu summa > vai = ar nokaveto nodoklu paradu summu; Krajumu vertiba > vai = ar nokaveto nodoklu paradu summu un krajumi ir izveidoju?ies realizacijas apjumu samazina?anas del; Termina nav sanemta vai ir sanemta daleja samaksa par valsts un pa?valdibu pasutijumu izpildi; Bud?eta iestadem un valsts kapitala sabiedribam, pie?kirta finansejuma vai valsts apmaksato pakalpojumu apjoma samazinajums parsniedz 30%;

52. Grozijumi likuma ?Par nodokliem un nodevam? Papildinats 26.1 pants, dodot tiesibas VID vienlaikus ar pienemta audita lemuma pazino?anu piemerot prasibas nodro?ina?anas lidzeklus. Ka ari uzsakt bezstridus piedzinu gadijuma, ja VID konstate, ka nodoklu maksatajs izved, atsavina, slepj mantu ... pirms lemuma pienem?anas par audita rezultatiem.

53. Grozijumi likuma ?Par nodokliem un nodevam? Papildinats 28. pants, nosakot ka VID ir tiesibas audita rezultata precizet atmaksatas vai novirzitas nodoklu summas. 28.1 panta izslegtas normas par pavadzimem ar VID pie?kirtiem numuriem. Par gadu pagarinati iepriek? noteiktie termini deklaraciju iesnieg?anai EDS.

54. Izmainas likuma ?Par uznemumu ienakuma nodokli? Izmainas apliekama ienakuma korige?ana Izmainas reprezentacijas izdevumu atskaiti?ana Izmainas ar saimniecisko darbibu nesaistitu izdevumu atskaiti?ana Izmainas komersantiem, kas darbojas ipa?i atbalstamajas teritorijas Izmainas UIN avansa maksajumu noteik?anas kartiba

55. Izmainas apliekama ienakuma korige?ana Grozijumi likuma 6.4 panta : apliekamais ienakums nav jakorige par procentu maksajumiem, ko maksa: 1.1. kreditiestadem, kuras ir Latvijas vai EEZ rezidenti, vai konvencijas valsts rezidenti; 1.2. Latvijas Republikas Valsts kasei; 1.3. Ziemelu Investiciju bankai; 1.4. Eiropas Rekonstrukcijas un attistibas bankai; 1.5. Eiropas Investiciju bankai; 1.6. Eiropas Padomes un attistibas bankai; 1.7. Pasaules Bankas grupai; 1.8. finan?u iestadei, kura atbilst likuma 6.4panta 4.2dalas kriterijiem. Apliekamo ienakumu nekorige par procentu maksajumiem par Latvijas un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu publiskas apgrozibas parada vertspapiriem

56. Izmainas reprezentacijas izdevumu atskaiti?ana Likuma 6.panta 1 .dalas 5.punkts -ar UIN apliekama ienakuma palielina?ana Ar UIN apliekamais ienakums tiek palielinats par 60% (bija 40%) no reprezentacijas izdevumiem izmantotas summas. Merkis- izslegt iespejamo izvairi?anos no dividen?u aplik?anas. Tiek izstradati MK noteikumi, kas defines kadi izdevumi ir attiecinami uz reprezentacijas izdevumiem.

57. Izmainas ar saimniecisko darbibu nesaistitu izdevumu atskaiti?ana Likums paredz uznemuma ienakuma nodokla aprekina?anas vajadzibam ar koeficentu 1,5 palielinat: izdevumos neieklaujamas izmaksas, kas nav saistita ar saimniecisko darbibu; Socialas infrastrukturas uzture?anas raditos zaudejumus. (5. pants)

58. Izmainas UIN avansa maksajumu noteik?anas kartiba 23. panta 1.1 dalas 2. punkts papildinats, dodot iespeju prasit VID noteikt samazinatu UIN avansa maksajumu apmeru ja ir samazinajies ari (aprekinatas, prognozejamas) pelnas apmers Noteikts, ka soda sankciju (nokavejuma naudu) VID aprekina tikai tajos gadijumos, kad starpiba starp rezumejo?a kartiba aprekinato nodokli un samazinatajiem avansa maksajumiem parsniedz 20% no taksacijas gada aprekinata nodokla

59. Izmainas UIN avansa maksajumu noteik?anas kartiba Jauna redakcija likuma 23. panta 8. dalai ?Jaunizveidots nodokla maksatajs avansa maksajumus par pirmo taksacijas periodu un laika posmu lidz gada parskata iesnieg?anai var veikt labpratigi.?

60. Grozijumi likuma ?Par iedzivotaju ienakuma nodokli? Ienakuma nodoklis no kapitala Ienakuma nodokla likmes izmainas Samazinas ar nodokli neapliekami objekti Nodokla parmaksu atmaksa?anas kartiba Labuma no darba devejam piedero?a viegla pasa?ieru automobila izmanto?anas personigam vajadzibam aplik?ana ar nodokli Patentmaksa Citas izmainas

61. Ienakums no kapitala Kapitala pieaugums - ienakums kas veidojas pie objekta atsavina?anas: ienakumi no akciju un kapitala dalu, finan?u instrumentu, ienakums no uznemuma pardo?anas (uznemuma ka mantas kopuma realizacija), intelektuala ipa?uma atsavina?anas (patenti, precu zimes), Ienakums no ieguldijuma fondiem, Ienakuma no nekustama ipa?uma atsavina?anas.

62. Ienakums no kapitala Kapitala ienakumi, kas guti pasivi, neveicot darijumus: Ienakums no akcijam un kapitala dalam (dividendes) Procentu ienakumi un tam pielidzinatie maksajumi, tai skaita ienakums no privato pensiju fondos veikto iemaksu ieguldi?anas)

63. Apliekamais objekts Kapitala pieauguma ienakuma ar nodokli apliekamais objekts (ienakums no objektu atsavina?anas) = ienemumi - iegades izmaksas (t.sk. komisijas u.c. izmaksas, kas tie?i saistitas ar iegadi) Nodokla likme = 15 % Kapitala ienakumam (dividendes un procenti) = bruto (teoretiski aprekinatie) ienemumi Nodokla likme = 10%

64. Nodokla maksa?ana IIN no kapitala pieauguma - maksa deklarejot ienakumus (MK noteikumi Nr.1660), ta pa?a taksacijas gada laika, atkariba no darijuma apjoma un summas. Ipa?a kartiba (MK noteikumi Nr.1638) ja darijuma butiskas sastavdalas nav viena taksacijas gada. IIN no kapitala ienakumiem -maksa ienakuma izmaksatajs, ieturot nodokli pie nodokla aprekina?anas.

65. Nodoklis no dividendem Dividendem nodokla maksa?anas pienakums rodas aprekina?anas bridi. Ar nodokli apliks tas dividendes ko noteiks 2010. gada no 2009. gada pelnas. Ja iepriek?ejo gadu pelnu dala 2010. gada - apliek ar nodokli Ja 2010. gada izmaksa jau iepriek? aprekinatas (sadalitas), bet neizmaksatas dividendes - ar nodokli neapliek

66. Iznemumi Ar IIN neapliek ienakumu no kapitala pieauguma: Ja tas ir ipa?uma (no dienas kad nekustamais ipa?ums registrets Zemesgramata) ilgak par 5 gadiem un vismaz gadu lidz atsavina?anas liguma nosleg?anas bridim ir personas deklareta dzives vieta (kas nav deklareta ka papildu adrese)

67. Iznemumi Ja nekustamais ipa?ums, kuru atsavina ir mantots ligumiska, testamentara vai likumiska cela no laulata (tad piemero Uznemumu) uzskata, ka nekustamais ipa?ums ir vinu pardzivoju?a laulata ipa?uma no dienas, kad attiecigais nekustamais ipa?ums registrets Zemesgramata ka mantojuma atstajeja ipa?ums.

68. Iznemumi Ar nodokli neapliek ienakumu no kapitala pieauguma, ja ienakums no ipa?uma atsavina?anas ir radies saistiba ar mantas sadali laulibas ?kir?anas gadijuma un vismaz gadu lidz atsavina?anas liguma nosleg?anas bridim tas ir bijis abu laulato deklareta dzivesvieta (kas nav deklareta ka papildu adrese) Atsavina?ana = maina, pardo?ana, davina?ana u.c.

69. Kapitala aktiva vertibas noteik?ana Ja kapitala aktivs ieguts uz davinajuma liguma pamata vai mantojuma cela, par ta iegades vertibu uzskata mantojuma masa ietilpsto?a kapitala aktiva vertibu vai davinajuma liguma noradita konkreta kapitala aktiva vertibu. Ja nekustamais ipa?ums ieguts atjaunojot ipa?uma tiesibas, tad par iegades vertibu uzskata nekustama ipa?uma kadastralo vertibu (aktualo).

70. Ienakums no kapitala Ja taksacijas gada ir atsavinati vairaki kapitala aktivi, tad taksacijas gada kapitala pieaugumu summe. Ja aprekinatais kapitala pieaugums vai ta summa ir negativa, nodokla aprekina?anas vajadzibam to nenem vera. Ja par taksacijas gadu aprekinatais kapitala pieaugums no viena kapitala aktiva atsavina?anas ir negativs, bet no cita kapitala atsavina?anas ir pozitivs, tad radu?os zaudejumus var segt ar pozitivo kapitala pieaugumu. Ja par taksacijas gadu aprekinatais kapitala pieaugums vai ta summa ir negativa, tad radu?os zaudejumus nevar pamest nako?o taksacijas gadu kapitala pieauguma seg?anai. Zaudejumus no kapitala pieauguma nevar segt uz taksacijas gada cita veida ienakumu rekina.

71. Deklare?anas pienakums Grozijumi paredz, ka maksatajs, kas gust ienakumu no kapitala pieauguma, VID deklaraciju iesniedz: Lidz ienakuma gu?anas menesim sekojo?a mene?a 15. datumam, ja ienemumi no kapitala aktivu atsavina?anas menesi parsniedz 500 LVL Ja kopejie ienemumi no darijumiem ar kapitala aktiviem menesi ir lidz 500 LVL - par ceturksni guto ienakumu lidz ceturksnim sekojo?a mene?a 15. datumam.

72. Saimnieciskas darbibas definicija Fiziskas personas darbiba ir kvalificejama ka saimnieciska darbiba, ja ta atbilst vienam no ?adiem kriterijiem: Darijumu regularitate un sistematiskums (3 un vairak darijumi taksacijas perioda vai 5 un vairak darijumi 3 taksacijas periodos); Ienemumi no darijuma parsniedz 10 000 LVL un vairak taksacijas gada, iznemot ienakumu no personiga ipa?uma atsavina?anas; Darbibas ekonomiska butiba, vai personas ipa?uma eso?o lietu apjoms, norada uz sistematisku darbibu ar merki gut atlidzibu.

73. Saimnieciska darbiba Saimnieciska darbiba nav darijumi ar kapitala aktiviem un dividen?u vai procentu ienakumu sanem?ana. Nodokla likme ienakumiem no saimnieciskas darbibas - 26% Patentmaksa no 30 lidz 50 latiem (MK noteikumi Nr.1646)

74. Ienakuma no augo?a me?a un kokmaterialu pardo?anas aplik?ana Nodokla likme 10% Saglabajas izdevumu normas Ienakumu, kas guts sakot ar 2010. gadu, no fiziskas personas ipa?uma eso?a augo?a me?a atsavina?anas izcir?anai un taja ieguto kokmaterialu atsavina?anas, apliks ar IIN 10%, bet starpnieku ienakumus, ka saimniecisko darbibu ar 26% nodokli.

75. Ienakumi no lauksaimniecibas Samazinas ar IIN neapliekamo ienakumu no lauksaimnieciskas ra?o?anas un lauku turisma pakalpojumu snieg?anas no 4 000 latiem uz 2 000 latiem; Ieklaus apliekama ienakuma aprekina summas, kas izmaksatas ka valsts atbalsts lauksaimniecibai vai ES atbalsts lauksaimniecibai un lauku attistibai;

76. Izmainas nodoklu stimulos Izslegts nodokla stimuls ieguldijumiem investiciju fondos (planots saglabat parejas periodu par jau veiktajiem ieguldijumiem; Ienakuma pieaugumu, kas guts pec 31.12.2009. apliks ar IIN 10% likmi. Iemaksam pensiju fondos un apdro?ina?anas ieguldijumiem samazinats nodokla stimula apmers no 20% lidz 10%; Ienakuma pieaugumu, kas guts pec 31.12.2009. apliks ar UN 10% likmi.

77. Balvas konkursos un sacensibas Samazinas konkursos un sacensibas sanemto naudas balvu (premiju) ar IIN neapliekamo slieksni no 150 uz 100 latiem; Samazinas publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskas sacensibas guto balvu un premiju neapliekamo slieksni no 3 000 latiem uz 1000 latiem;

78. Davinajumi Davanas no fiziskam personam vienmer apliks ar nodokli, ja tas ir davinatas saimnieciskas darbibas ietvaros. Davanas no fiziskam personam neapliks ar nodokli tad, ja davinataju un ar maksataju saista lauliba vai radnieciba lidz tre?ajai pakapei Civillikuma izpratne; Davanu no fiziskas personas lidz 1 000 latiem ar nodokli neapliks, ja davanai nav atlidzibas raksturs; Izslegta norma, kas paredzeja, ka darba deveja davanas minimalas algas apmera ar IIN neapliek;

79. Nodokla parmaksu atmaksa Sakot ar 2010. gada 1. janvari, VID parmaksato iedzivotaju ienakuma nodokli, kas radies sakara ar iesniegtajam gada ienakumu deklaracijam, bus tiesigs atmaksat 12 mene?u laika.

80. No viegla autotransporta izmanto?anas gutais labums Tiek uzskatits, ka no katras viegla pasa?ieru automobila izmanto?anas personigam vajadzibam darbinieks vai uznemuma ipa?nieks gust nosacitu labumu (ma?inas izmanto?anas veida) no 40 lidz 150 latiem menesi (bruto ienakums) Darbinieka nosaciti guto labumu apliks ar IIN un VSAOI

81. No viegla autotransporta izmanto?anas gutais labums Ja ar automobili brauks viens darbinieks, tad nosaciti guto labumu (IIN un VSAOI aprekinu) attiecinas uz vienu personu, ja ar automobili brauks vairaki darbinieki, tad uznemums vares izveleties, vai guto labumu attiecinat uz konkretu personu vai uz visiem automobila izmantotajiem proporcionali.

82. No viegla autotransporta izmanto?anas gutais labums Nodokli paredzets aprekinat par katru vieglo pasa?ieru automobili, bet MK Noteikumi(1666) nosaka atsevi?kus iznemumu gadijumus, kad nodokli vares nerekinat, piemeram: ja uznemuma pamatdarbiba ir vieglo pasa?ieru transporta pakalpojumu snieg?ana, darbinieks ir nosledzis ligumu par darba deveja automa?inas izmanto?anu un par to veic atbilsto?us maksajumus uznemumam,

83. Pazinojumi par izmaksam 2009. gadam beidzoties, darba devejs var neizsniegt darbiniekam pazinojumu par fiziskai personai izmaksatajam summam; Pazinojums darba devejam jaizsniedz tikai pec darbinieka rakstiska pieprasijuma sanem?anas, bet ne velak ka 15 dienu laika no pieprasijuma sanem?anas; Ierednim vai valsts amatpersonai bez rakstiska pieprasijuma darba devejam ir jadod pazinojums par fiziskai personai izmaksatajam summam;

84. Neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgadajamajiem Neapliekamais minumus 35 lati menesi (420 lati gada) Atvieglojumi par apgadiba eso?u personu 63 lati menesi (756 lati gada) Papildus atvieglojumus invalidiem un politiski represetajam personam tiek saglabati iepriek?eja limeni

85. Attaisnotie izdevumi 23.10.2009. MK Noteikumi Nr. 1223 Sakot ar 2010. gada 1. janvari attaisnotie izdevumi par izglitibas un arstniecibas pakalpojumiem bus 150 lati gada.

86. Citas izmainas Ar nodokli tiks aplikts nekustama ipa?uma vertibas pieaugums vai ta dala, kas ieguts beidzoties nomas ligumam un kuru nodro?inaja iznomataja ipa?uma nomnieka veiktie rekonstrukcijas, restauracijas, renovacijas, uzlabo?anas vai citi kapitalie ieguldijumi, ja mineto pieaugumu vai ta dalu iznomatajs nav kompensejis nomniekam.

87. Citas izmainas Precizetas normas par ienakuma gu?anu no lauksaimniecibas kooperativas sabiedribas -ar nodokli apliks parpalikuma dalu, kuru sanem (noteiktajiem kriterijiem atbilsto?a) lauksaimniecibas pakalpojumu kooperativas sabiedribas biedrs, atbilsto?i vina izmantoto kooperativas sabiedribas pakalpojumu apjomam.

88. Valsts sociala apdro?ina?ana Mainitas likmes pensionariem un pa?nodarbinatam personam

89. Apdro?ina?anas likmes -2010. gada (MK noteikumi Nr. 1577)


Other Related Presentations

Copyright © 2014 SlideServe. All rights reserved | Powered By DigitalOfficePro