Izmainas nodoklu likumdo ana

1. Izmainas nodoklu likumdošana No 2010.gada 1.janvara

2. Pievienotas vertibas nodoklis Grozijumi likuma Grozijumi MK noteikumos Nr.933 (Nr.1649)

3. Ar 1.12.2009 tiek ieviestas šadas normas (22.10.2009.likuma grozijumi) apliekamo personu iespeja apvienoties PVN maksataju grupa (iespeja vairakiem viena koncerna uznemumiem iesniegt vienu PVN deklaraciju un savstarpeji veiktajiem darijumiem PVN nepiemerot); tiesibas samazinat budžeta maksajama nodokla summu par zaudeta parada nodokla summu (iespeja, izpildoties vairakiem nosacijumiem, sanemt no valsts PVN summas par zaudetiem paradiem, attieksies uz rekinos noraditam PVN summam, kas izrakstiti sakot ar 1.1.2009.) papildus ari 01.12.2009 grozijumi; ipašo nodokla režimu precu importa darijumos (iespeja, izpildot vairakus nosacijumus, sanemt no VID atlauju, lai atliktu muitas deklaracija aprekinatas PVN summas par iekšzeme importetajam precem samaksu lidz tas uzradišanai atbilstoša taksacijas perioda PVN deklaracija).

4. Ipaša PVN režima piemerošana precu importa darijumos 24.11.2009 MK noteikumi Nr.1359; Iesniegums izmantojot EDS; VID pieškir atlauju 5 darbdienu laika, ja nav nodoklu paradu; VID pieškir atlauju 15 darbdienu laika, ja ir nodoklu paradi;

5. 22.10.2009 likuma grozijumi, kas stajas speka ar 01.12.2009 Jauna kartiba registrešanai ar PVN apliekamo personu registra: Jauna kartiba izslegšanai no ar PVN apliekamo personu registra: Ja persona nebus savlaicigi registrejusies pirms 10 000 latu sliekšna parsniegšanas, ta: lidz registracijas bridim VID ar PVN apliekamo personu registra aprekina un maksa valsts budžeta nodokli no precu un pakalpojumu vertibas, kas parsniedz 10000 latu; lidz taksacijas periodam sekojoša meneša 15. datumam aprekina un iemaksa nodokli valsts budžeta, iesniedzot nodokla deklaraciju par taksacijas periodu.

6. PVN piemerošana apbuves zemei, 16.06.2009. likuma grozijumi Apbuves zemes pardošana - ar PVN apliekams darijums. Apbuves zeme - zemesgabals, kura apbuvei vai inženierkomunikaciju izbuvei taja vai kuram domato celu, ielu vai inženierkomunikaciju pievada izbuvei ir izsniegta buvatlauja. Zemesgabals uzskatams par apbuves zemi, ja buvatlauja mineto buvdarbu veikšanai izsniegta pec 31. 12.2009.

7. Kokmateriali Lai apkarotu nodoklu krapniecibas iespejas, nodrošinot vienlidzigus konkurences apstaklus kokrupniecibas nozare stradajošiem komersantiem, ka ari palielinatu PVN maksajamo apjomu valsts budžeta, EK nosutits lugums pagarinat PVN reversas maksašanas kartibu darijumiem ar kokmaterialiem Latvija lidz 31.12.2014. Saskana ar 2009.gada 7.decembra EP lemumu apgriezto PVN maksašanas kartibu darijumos ar kokmaterialiem Latvijai ir atlauts piemerot lidz 31.12.2012.

8. Grozijumi ar 01.01.2010 (01.12.2009 likums un MK noteikumi Nr.1649) Pakalpojumu sniegšanas vietas maina: PVN parmaksu atmaksas jauna kartiba: PVN taksacijas periods; PVN maksašanas termini; Ipaša nodokla maksašanas kartiba un priekšnodokla atskaitišanas kartiba; Citi precizejumi un uzlabojumi: PVN piemerošana pardodot preci, par kuru iepriekš nav atskaitits priekšnodoklis.

9. Pakalpojumu sniegšanas vietas maina - Galvenais merkis - iekaset nodokli taja vieta, kur notiek paterinš; Pec butibas neskar vieteji sniegtos pakalpojumus; Pamata darijumos starp apliekamam personam;

10. Pakalpojumu sniegšanas vieta Butiskakie likuma panti: 4. pants izteikts jauna redakcija, šis normas noteiks tikai precu piegades vietu; Jauns 4.1 pants, nosaka pakalpojumu sniegšanas vietu, ari darijumiem ES teritorija

11. Pakalpojumu sniegšanas vieta Jaunie termini (1. pants): 72) saimnieciskas darbibas mitnesvieta - personas, kas veic saimniecisko darbibu/pamata saimnieciskas darbibas veikšanas vieta, kura atrodas minetas personas vadiba un kur tiek pienemti galvenie ar saimnieciskas darbibas veikšanu saistitie administrativie lemumi; 73) pastaviga iestade - personas saimnieciskas darbibas veikšanas vieta, kura tai pastavigi ir nepieciešamie tehniskie un darbaspeka resursi, lai piegadatu konkretas preces vai sniegtu konkretus pakalpojumus, ka ari sanemtu un izmantotu savai darbibai preces un pakalpojumus;

12. Pakalpojumu sniegšanas vieta Veca norma (4. pants 3. dala) (3) Par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskatama pakalpojumu sniedzeja juridiska adrese vai deklareta dzivesvieta, ja šaja panta nav noteikts citadi. Jauna norma (4.1 panta 4.un 5. dala) (4) Ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbibu, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šaja panta nav noteikts citadi, ir: 1) pakalpojuma sanemeja saimnieciskas darbibas mitnesvieta; 2) pakalpojuma sanemeja pastavigas iestades atrašanas vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma sanemeja pastavigajai iestadei, kas neatrodas šis personas saimnieciskas darbibas mitnesvieta; 3) pakalpojuma sanemeja deklareta dzivesvieta vai pastaviga uzturešanas vieta, ja pakalpojuma sanemejam nav saimnieciskas darbibas mitnesvietas vai pastavigas iestades.

13. Pakalpojumu sniegšanas vieta Jauna norma (4.1 panta 5. dala) (5) Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas neveic saimniecisko darbibu, pakalpojuma sniegšanas vieta ir: 1) pakalpojuma sniedzeja saimnieciskas darbibas mitnesvieta; 2) pakalpojuma sniedzeja pastavigas iestades atrašanas vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzeja pastavigas iestades, kas neatrodas šis personas saimnieciskas darbibas mitnesvieta; 3) pakalpojuma sniedzeja deklareta dzivesvieta vai pastaviga uzturešanas vieta, ja pakalpojuma sniedzejam nav saimnieciskas darbibas mitnesvietas vai pastavigas iestades.

14. Pakalpojumu sniegšanas vieta Veca norma (4. pants 4. dala 2. punkts) (4) Pakalpojumu sniegšanas vieta ir ta vieta, kur tie tiek sniegti, šadiem pakalpojumiem: 2) ar precu parkraušanu un uzglabašanu, ka ari citi ar transportešanu saistitie pakalpojumi; Jauna norma (4.1 panta 7. dala 1 .punkts) (7) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbibu, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek pakalpojumu sniegšana, šadiem pakalpojumiem: 1) precu iekraušanas, izkraušanas, parkraušanas, uzglabašanas pakalpojumi, ka ari citi ar precu transportešanu saistiti pakalpojumi;

15. Pakalpojumu sniegšanas vieta Veca norma (4. pants 4. dala 3. punkts) (4) Pakalpojumu sniegšanas vieta ir ta vieta, kur tie tiek sniegti, šadiem pakalpojumiem: 3) ar kustamo (kermenisko) lietu (ipašumu) saistitie pakalpojumi (ieskaitot novertešanu, remontu, apkopi), iznemot šo lietu nomu. Jauna norma (4.1 panta 7. dala 1 .punkts) (7) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbibu, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek pakalpojumu sniegšana, šadiem pakalpojumiem: 2) ar kustamu lietu saistitie pakalpojumi (tai skaita novertešana, remonts, apkope, apstrade, parstrade).

16. Pakalpojumu sniegšanas vieta Veca norma (4. pants 5. dala) (5) Ar nekustamo ipašumu saistitu pakalpojumu (ieskaitot ekspertu, arhitektu, buvdarbu, to sagatavošanas, koordinacijas un uzraudzibas pakalpojumus) sniegšanas vieta ir ta vieta, kur šis ipašums atrodas. Jauna norma (4.1 panta 8. dala) (8) Ar nekustamo ipašumu saistito pakalpojumu, tai skaita nekustama ipašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitinašanas pakalpojumu, nekustama ipašuma nomas pakalpojumu, buvdarbu pakalpojumu, buvdarbu sagatavošanas (tai skaita arhitektu pakalpojumu), buvdarbu koordinacijas un uzraudzibas pakalpojumu sniegšanas vieta ir ta vieta, kur šis nekustamais ipašums atrodas.

17. Pakalpojumu sniegšanas vieta Veca norma (4 .pants 6. dala) (6) Transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir ta vieta, kur notiek transportešana. Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir ta vieta, kur notiek pasažieru parvadašana, ieverojot iekšzeme un citas valstis veiktos attalumus. Precu transporta pakalpojumiem, kas saistiti ar precu eksportu, precu importu un tranzita parvadajumiem, pakalpojuma sniegšanas vieta nav iekšzeme. Jauna norma (4.1 panta 9., 10. un 11 .dala) (9) Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek pasažieru parvadašana, proporcionali iekšzeme un citas valstis veiktajiem attalumiem.

18. Pakalpojumu sniegšanas vieta Veca norma (4. pants 6. dala) (6) Transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir ta vieta, kur notiek transportešana. Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir ta vieta, kur notiek pasažieru parvadašana, ieverojot iekšzeme un citas valstis veiktos attalumus. Precu transporta pakalpojumiem, kas saistiti ar precu eksportu, precu importu un tranzita parvadajumiem, pakalpojuma sniegšanas vieta nav iekšzeme. Jauna norma (4.1 panta 9., 10. un 11 .dala) (10) Precu transporta pakalpojuma, kas nav precu transporta pakalpojums Eiropas Savienibas teritorija, sniegšanas vieta, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbibu, ir vieta, kur faktiski notiek precu parvadašana, proporcionali iekšzeme un citas valstis veiktajiem attalumiem.

19. Pakalpojumu sniegšanas vieta Veca norma (4. pants 6. dala) (6) Transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir ta vieta, kur notiek transportešana. Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir ta vieta, kur notiek pasažieru parvadašana, ieverojot iekšzeme un citas valstis veiktos attalumus. Precu transporta pakalpojumiem, kas saistiti ar precu eksportu, precu importu un tranzita parvadajumiem, pakalpojuma sniegšanas vieta nav iekšzeme. Jauna norma (4.1 panta 9., 10. un 11 .dala) (11) Precu transporta pakalpojuma Eiropas Savienibas teritorija sniegšanas vieta, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbibu, ir ta Eiropas Savienibas dalibvalsts, kura uzsak precu transportešanu.

20. Pakalpojumu sniegšanas vieta (17) Transportlidzekla nomas pakalpojuma, kura transportlidzekla nepartraukts valdijums vai izmantošana neparsniedz 30 dienas (kugiem 90 dienas), sniegšanas vieta ir vieta, kur transportlidzekli faktiski nodod pakalpojuma sanemeja riciba. (18) Restoranu un edinašanas pakalpojumu sniegšanas vieta, iznemot, gadijumus kad šos pakalpojumus sniedz uz kugiem, gaisakugos vai vilcienos pasažieru parvadašanas posma Eiropas Savienibas teritorija, ir vieta, kur faktiski notiek šo pakalpojumu sniegšana. (19) Restoranu un edinašanas pakalpojumu sniegšanas vieta ir pasažieru parvadajuma sakumpunkts, ja šos pakalpojumus praktiski sniedz pasažieriem uz kugiem, gaisakugos vai vilcienos pasažieru parvadašanas posma Eiropas Savienibas teritorija starp pasažieru parvadajuma sakumpunktu un galamerki bez apstašanas arpus Eiropas Savienibas teritorijas.

21. Pakalpojumu sniegšanas vieta Izslegts 7. panta pirmas dalas 3. punkts. 3) pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskana ar šo likumu nav iekšzeme, iznemot ša likuma 6. panta pirmaja dala minetos pakalpojumus; Izslegts 22., 23., 24. un 25. pants. 28. panta izslegta treša, ceturta, sesta, septita un astota dalas. Izslegts 31 .pants.

22. PVN maksašana (114) Par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskana ar ša likuma 4.1 panta ceturto dalu, un kas sanemti no citas dalibvalsts personas vai Eiropas Savienibas teritorija neregistretas personas, kas neveic saimniecisko darbibu iekšzeme, nodokli aprekina un maksa budžeta: 1) pakalpojuma sanemejs, ja tas ir persona, kas veic saimniecisko darbibu, un šos pakalpojumus sanem savas saimnieciskas darbibas nodrošinašanai; 2) Valsts ienemumu dienesta ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra registreta juridiska persona, kura nav saimnieciskas darbibas veiceja. (115) Ša panta 1 .14 dalas nosacijumi attiecas ari uz valsts vai pašvaldibu institucijam, ja tas šos pakalpojumus sanem saimnieciskas darbibas nodrošinašanai.

23. PVN maksašana (116) Ja personai, kas iekšzeme sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskana ar ša likuma 4.1 panta ceturto dalu, iekšzeme ir pastaviga iestade, kas piedalas šo pakalpojumu sniegšana, nodokli par šo pakalpojumu valsts budžeta maksa šis personas pastaviga iestade. (117) Par ša likuma 4.1 panta sestaja un astotaja dala minetajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskana ar šo likumu ir iekšzeme un kas sanemti no citas dalibvalsts personas vai Eiropas Savienibas teritorija neregistretas personas, kas neveic saimniecisko darbibu iekšzeme, nodokli aprekina un maksa valsts budžeta pakalpojuma sanemejs, ja tas ir apliekama persona.

24. PVN maksašana (118) Par ša likuma 4.1 panta sestaja un astotaja dala minetajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskana ar šo likumu ir iekšzeme, nodokli valsts budžeta maksa pakalpojuma sniedzejs, ja šo pakalpojumu sanemejs ir neapliekama persona. (119) Ša likuma 4.1 panta ceturtaja dala minetos pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalibvalsts, treša valsts vai treša teritorija, apliekama persona ieklauj ta taksacijas perioda nodokla deklaracija, kad pakalpojums sniegts ta sanemejam vai atlidziba par pakalpojumu sanemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

25. PVN parmaksu atmaksa Parmaksas atmaksa komersantiem, kam pieškirts augstas uzticamibas statuss. Jauna kartiba PVN parmaksu atmaksai ar 01.07.2010. Parmaksas, kas izveidojušas lidz 30.6.2010 - atmaksa 30 dienu laika pec pamatota pieprasijuma sanemšanas un nodoklu administrešanas pasakumu veikšanas. (parejas noteikumu 63.punkts)

26. PVN taksacijas periods Veca norma (9. pants 1. dala) (1) Nodokla taksacijas periods ir viens kalendarais menesis. Jauna norma (9. panta 1 .dala) (1) Nodokla taksacijas periods ir viens kalendarais menesis apliekamai personai, kuras veikto apliekamo darijumu vertiba pirmstaksacijas gada parsniedz 35 000 latu vai kura veic ša likuma 4.1 panta ceturtaja dala vai 18. panta noteiktos darijumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalibvalsts.

27. PVN taksacijas periods (11) Apliekamajai personai, kura neatbilst ša panta pirmaja dala un 1.2 dala minetajiem nosacijumiem vai kura taksacijas gada registreta Valsts ienemumu dienesta ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra, taksacijas periods ir viens kalendarais ceturksnis. 12) Apliekamajai personai, kuras veikto ar nodokli apliekamo darijumu vertiba pirmstaksacijas gada neparsniedz 10 000 latu un kura neveic ša likuma 4.1 panta ceturtaja dala vai 18. panta noteiktos darijumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalibvalsts, taksacijas periods ir pusgads. (13) Ja pirmstaksacijas gada laika veikto apliekamo darijumu apjoms ir mainijies, nodokla taksacijas periodu maina taksacijas gada sakuma, iznemot ša panta 1.4 dala noteiktos gadijumus.

28. PVN taksacijas periods (14) Ja apliekama persona, kurai saskana ar ša panta 1.1 vai 1.2 dalu taksacijas periods ir viens kalendarais ceturksnis vai pusgads, veic ša likuma 4.1 panta ceturtaja dala vai 18. panta noteiktos darijumus, kuru veikšanas vieta ir cita dalibvalsts, tai, sakot ar nakamo kalendaro menesi, taksacijas periods ir viens kalendarais menesis un tas tiek saglabats lidz taksacijas gada beigam. (15) Par taksacijas perioda mainu apliekama persona informe Valsts ienemumu dienestu: 1) ja periodam ir jamainas no ceturkšna uz menesi, - iesniedzot nodokla deklaraciju par janvari; 2) ja periodam ir jamainas no meneša uz ceturksni, - iesniedzot pazinojumu lidz taksacijas gada 31 janvarim.

29. PVN maksašanas termini 12. panta 1 .dala izteikta šada redakcija (1) Nodokli, kas aprekinats par taksacijas periodu, apliekama persona iemaksa valsts budžeta 20 dienu laika pec attieciga taksacijas perioda beigam.

30. PVN maksašanas termini 12. panta 1.6 dala izteikta šada redakcija: (16) Nodokli par piegadatajam precem vai sniegtajiem pakalpojumiem iznemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskana ar ša likuma 4.1 panta ceturto dalu maksa valsts budžeta par to taksacijas periodu, kad nosutitas preces vai sniegts pakalpojums un izrakstits nodokla rekins vai sanemts avanss saskana ar rekinu. 12. panta 1.9 dala izteikta šada redakcija: (19) Nodokli par sanemtajiem pakalpojumiem maksa taja taksacijas perioda, kad sanemts pakalpojums (un sanemts nodokla rekins) vai samaksa par pakalpojumu veikta avansa.

31. PVN deklaraciju iesniegšana Veca norma (11 .panta 1 .dala) (1) Apliekama persona iesniedz Valsts ienemumu dienestam nodokla deklaraciju ar nodokla aprekinu par taksacijas periodu 15 dienu laika pec taksacijas perioda beigam, ja šaja likuma nav noteikts citadi. Apliekamas personas, kuras pievienotas vertibas nodokli maksa budžeta centralizeti par vairakam filialem, ka ari zemnieku saimniecibas pec saskanošanas ar Valsts ienemumu dienestu nodokla deklaraciju par taksacijas periodu iesniedz ne velak ka 25 dienu laika pec taksacijas perioda beigam. Jauna norma (11 .panta 1 .dala) (1) Apliekama persona nodokla deklaraciju un tas pielikumus Valsts ienemumu dienestam iesniedz, izmantojot Valsts ienemumu dienesta Elektroniskas deklarešanas sistemu - deklaracijas iesniegšanas terminš ir 20 dienu laika pec taksacijas perioda beigam

32. PVN deklaraciju iesniegšana 11. pants papildinats ar 1.1 dalu šada redakcija: (11) Ja apliekama persona nodokla deklaraciju un tas pielikumus iesniedz VID papira forma - deklaracijas iesniegšanas terminš ir 15 dienu laika pec taksacijas perioda beigam. Jauna PVN deklaracijas forma no 01.02.2010 (MK noteikumi Nr.1640)

33. PVN deklaraciju iesniegšana Veca norma (11 .panta 6. dala) (6) Apliekama persona nodokla deklaraciju par taksacijas gadu iesniedz Valsts ienemumu dienestam lidz nakama gada 1. maijam. Nodokla deklaracija par taksacijas gadu Valsts ienemumu dienestam iesniedzama ari taja gadijuma, ja apliekama persona darbojusies nepilnu gadu. Jauna norma (11 .panta 6. dala) (6) Apliekama persona iesniedz Valsts ienemumu dienestam lidz nakama gada 1. maijam nodokla deklaraciju par taksacijas gadu šados gadijumos: 1) ja mainas ar nodokli apliekamo un neapliekamo darijumu proporcija par taksacijas gadu; 2) ja ir veikta jebkada maksajama nodokla vai atskaitita priekšnodokla korekcija saskana ar šaja likuma noteiktajam prasibam; 3) ja ir veikti darijumi, kas saistiti ar maksašanas lidzeklu (valutas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasinato finanšu instrumentu un parvedamo vertspapiru tirdzniecibu Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratne (tai skaita valutas nakotnes darijumu pirkšana un pardošana).

34. PVN deklaraciju iesniegšana Jauna norma (11 .panta 11. dala) (11) Apliekama persona, kura veic precu piegadi ES teritorija vai citu dalibvalstu apliekamam personam sniedz cita dalibvalsti ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskana ar ša likuma 4.1. panta ceturto dalu, iesniedz Valsts ienemumu dienesta deklaraciju par katru kalendaro menesi ša panta pirmaja vai otraja dala noteiktaja termina.

35. Ipaša nodokla maksašanas kartiba un priekšnodokla atskaitišanas kartiba Jauns 13.4 pants piemero - apliekama persona, kura atbilst vismaz vienam no šadiem kriterijam: a) iepriekšeja taksacijas gada ar nodokli apliekamo darijumu vertiba nav parsniegusi 70 000 latu; b) registrejoties Valsts ienemumu dienesta ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra, taksacijas gada neplano darijumu apjomu lielaku par 70 000 latiem;

36. Ipaša nodokla maksašanas kartiba un priekšnodokla atskaitišanas kartiba Ipašo nodokla maksašanas un priekšnodokla atskaitišanas kartibu ir tiesibas piemerot ari apliekamai personai, kurai iepriekšeja taksacijas gada ar nodokli apliekamo darijumu vertiba ir sasniegusi vai parsniegusi 70 000 latu un kura ir lauksaimniecibas produkcijas ražotajs vai lauksaimniecibas pakalpojumu kooperativas sabiedriba, attieciba uz šadu lauksaimniecibas produktu piegadi: a) dzivi dzivnieki; b) piens un piena parstrades produkti; c) putnu olas; d) dabigais medus; e) darzeni, saknaugi, bumbulaugi; f) graudaugu produkti; g) ellas augu seklas un augli; dažadi graudi, seklas un augli.

37. Ipaša nodokla maksašanas kartiba un priekšnodokla atskaitišanas kartiba nodokli valsts budžeta maksa par to taksacijas periodu, kad ir sanemta samaksa par piegadatajam precem vai sniegtajiem pakalpojumiem tacu ne velak ka pec sešiem menešiem pec rekina izrakstišanas. priekšnodokli par sanemtajam precem un pakalpojumiem apliekamo darijumu nodrošinašanai ir tiesibas atskaitit taja taksacijas perioda, kad tas ir samaksajušas no citam apliekamajam personam sanemtajos nodokla rekinos noraditas nodokla summas. apliekamas personas, kuras velas piemerot ipašo nodokla maksašanas un priekšnodokla atskaitišanas kartibu, par to informe VID lidz taksacijas gada 31.janvarim vai iesniedzot iesniegumu par registraciju VID ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra (speka no 01.01.2011). Nav tiesibu izveleto kartibu mainit atrak, ka ar nakamo taksacijas gadu.

38. Ipaša nodokla maksašanas kartiba un priekšnodokla atskaitišanas kartiba 2010.gada apliekama persona Valsts ienemumu dienestu informe lidz 2010.gada 30.junijam vai iesniedzot iesniegumu par registraciju VID ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra. Šo kartibu piemero ar nakamo 2010.gada taksacijas periodu pec VID informešanas vai ar pirmo taksacijas periodu pec registracijas VID ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra

39. Citas dalibvalstis samaksata PVN atmaksa Likums papildinats ar 12.4 un 12.5 pantu 12.4 pants. Apliekamas personas pieteikuma iesniegšana nodokla atmaksas sanemšanai cita dalibvalsti (1) Apliekama persona iesniedz pieteikumu nodokla atmaksas sanemšanai par cita dalibvalsti iegadatajam precem, sanemtajiem pakalpojumiem un par precu importu, ja laika perioda, par kuru pieprasa atmaksat nodokli, ši persona: 1) ir bijusi registreta Valsts ienemumu dienesta ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra; 2) nav bijusi registreta dalibvalsts, kurai pieprasa nodokla atmaksu, ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra; 3) nav veikusi dalibvalsti, kurai pieprasa nodokla atmaksu, apliekamus darijumus, kuru veikšanai butu jaregistrejas šis dalibvalsts ar pievienotas vertibas nodokli apliekamo personu registra.

40. Citas dalibvalstis samaksata PVN atmaksa 12.4 pants. Apliekamas personas pieteikuma iesniegšana nodokla atmaksas sanemšanai cita dalibvalsti (2) Ministru kabinets, ieverojot ša panta pirmas dalas nosacijumus, nosaka: 1) kartibu, kada apliekama persona iesniedz Valsts ienemumu dienestam pieteikumu cita dalibvalsti samaksata nodokla atmaksašanai; 2) kartibu, kada Valsts ienemumu dienests izskata pieteikumu un parsuta to dalibvalstij, kurai pieprasa nodokla atmaksu; 3) pieteikuma ieklaujamo informaciju; 4) periodu, par kuru pieprasa atmaksat nodokli un atmaksajama nodokla minimalo summu.

41. Nodokla rekini 8. panta izslegta 4.2 dala (42) Apliekama persona, sanemot ša likuma 31 .panta minetos pakalpojumus no citas dalibvalsts personas un ša likuma 4. panta septitaja dala minetos pakalpojumus no Eiropas Savienibas teritorija neregistretas personas, par sanemtajiem pakalpojumiem nodokla rekinu neizraksta. Apliekama persona nodokla aprekinašanai un priekšnodokla atskaitišanai veic nepieciešamos aprekinus uz pakalpojuma sniedzeja izrakstita nodokla rekina pamata. 8. panta 5.1 dalas 2. punkts izteikts šada redakcija: 2) rekina vienas vai vairaku seriju kartas numurs, kas unikali identifice rekinu; Atteikšanas no pavadzimem ar VID pieškirtiem numuriem.

42. Nodokla rekini likuma mineta rekinu kartas numura serija ir nodokla rekina identifikacija, ko apliekama persona var izmantot, lai ar burtiem, cipariem vai citada veida apzimetu atseviški veidotas rekinu grupas (piemeram, grupejot rekinus pec apliekamo darijumu veida, precu vai pakalpojumu sanemejiem).(180.1 punkts)

43. Nodokla rekini 8. pants papildinats ar 5.3 dalu šada redakcija: (53) Ja ša panta 5.1 dala noteiktaja kartiba izrakstitais nodokla rekins ir anulets, apliekama persona sava gramatvediba saglaba anuleto nodokla rekinu, lai pamatotu izrakstito nodokla rekinu kartas numuru secibas neieverošanu. 8. dala izteikta šada redakcija: (8) Par nodokla rekinu var izmantot dokumentu, kura nav ietverta ša panta sestas dalas 2. punkta mineta informacija, ja tas ir izsniegts par darijumu, kura vertiba bez nodokla ir mazaka par 20 latiem. Veca redakcija: (8) Ja kases ceks ir izsniegts par darijumu, kura vertiba bez nodokla ir mazaka par 20 latiem un taja nav ietverta ša panta sestas dalas 2. punkta mineta informacija, kases ceks izmantojams par nodokla rekinu, ja taja ir ierakstits precu (pakalpojumu) sanemeja nosaukums (fiziskajai personai — vards, uzvards), juridiska adrese (fiziskajai personai — deklareta dzivesvieta) un Valsts ienemumu dienesta pieškirtais ar pievienotas vertibas nodokli apliekamas personas registracijas numurs. Ierakstu precu piegadatajs (pakalpojumu sniedzejs) izdara ceka virspuse vai otra puse. apliecinot ierakstu ar parakstu un spiedogu.

44. Nodokla rekini Likuma 8.panta otra dala ir piemerojama buvniecibas pakalpojumiem ar bridi, kad parakstits buvobjekta pienemšanas akts par katru no buvdarbu izpildes posmiem vai par kopejo darbu izpildi saskana ar noslegto ligumu, vai ar bridi, kad sanemts avanss materialu iegadei vai citam vajadzibam, kas saistitas ar buvniecibas pakalpojumu sniegšanu. (162.punkts)

45. Citi grozijumi 6. pants papildinats ar 12. dalu šada redakcija: (12) Ar nodokli neapliek apliekamas personas veiktu precu piegadi, ja apliekama persona par šim precem nav atskaitijusi priekšnodokli un preces tika iegadatas un izmantotas ša likuma 6. panta pirmaja dala mineto darijumu nodrošinašanai. 13.1 panta trešaja dala "12 procenti" aizstati ar "14 procenti".

46. Citi grozijumi nekustama ipašuma pardošanas darijuma ekas vai buves vertiba un zemes vai tas dalas vertiba nav atseviški nodalamas (117.punkts)

47. Eksports par eksportu apliecinošiem dokumentiem izmanto: izvešanas muitas deklaraciju, kas noformeta atbilstoši normativajiem aktiem muitas joma, vai noteikumos mineto vismaz divu dokumentu kombinacijas, kas neparprotami apliecina eksporta faktu (154.punkts)

48. VID pieškirtie pavadzimju numuri Javeic atlikuma esošo numuru inventarizacija uz 31.12.2009. g. Lidz 15.01.2010. g. jaiesniedz VID parskats par pavadzimju numuru izlietojumu. Neizlietotie pavadzimju numuri jaanule. Parejas noteikumu 118. punkts

49. Grozijumi likuma “Par nodokliem un nodevam” Papildinats likuma 24. pants dodot iespeju atkartoti pagarinat vai sadalit terminos tos maksajumus kuru samaksas terminš jau bija pagarinats. Iesniegums par atkartotu pagarinašanu jaiesniedz pirms beidzas nokaveta maksajuma samaksas terminš. JP iesniegumam pievieno bilanci un pelnas vai zaudejumu aprekinu uz iesnieguma meneša pirmo datumu (sagatavotu atbilstoši gada parskatu sagatavošanu reglamentejošajiem normativajiem aktiem)

50. Atkartota samaksas termina pagarinašana vai atlikšana uz laiku lidz 6 menešiem Tiesibas pretendet ja izpildas šadi nosacijumi: Iesniedz pieradijumus, ka pagarinašana (atlikšana) laus stabilizet finansialo stavokli un nokavetie maksajumi tiks samaksati termina Nodoklu saistibu izpilde var izraisit maksatnespeju, nelabveligas socialekonomiskas sekas vai konkurences izkroplojumu nozare Uz iesnieguma iesniegšanas dienu nav izsniegti aizdevumi privatpersonam (akcionariem, dalibniekiem, vadibai) kuri nav atmaksati Nodoklu parads ir saistits ar vienu no sekojošiem apstakliem:

51. Atkartota samaksas termina pagarinašana vai atlikšana uz laiku lidz 6 menešiem Debitoru paradu summa > vai = ar nokaveto nodoklu paradu summu; Krajumu vertiba > vai = ar nokaveto nodoklu paradu summu un krajumi ir izveidojušies realizacijas apjumu samazinašanas del; Termina nav sanemta vai ir sanemta daleja samaksa par valsts un pašvaldibu pasutijumu izpildi; Budžeta iestadem un valsts kapitala sabiedribam, pieškirta finansejuma vai valsts apmaksato pakalpojumu apjoma samazinajums parsniedz 30%;

52. Grozijumi likuma “Par nodokliem un nodevam” Papildinats 26.1 pants, dodot tiesibas VID vienlaikus ar pienemta audita lemuma pazinošanu piemerot prasibas nodrošinašanas lidzeklus. Ka ari uzsakt bezstridus piedzinu gadijuma, ja VID konstate, ka nodoklu maksatajs izved, atsavina, slepj mantu ... pirms lemuma pienemšanas par audita rezultatiem.

53. Grozijumi likuma “Par nodokliem un nodevam” Papildinats 28. pants, nosakot ka VID ir tiesibas audita rezultata precizet atmaksatas vai novirzitas nodoklu summas. 28.1 panta izslegtas normas par pavadzimem ar VID pieškirtiem numuriem. Par gadu pagarinati iepriekš noteiktie termini deklaraciju iesniegšanai EDS.

54. Izmainas likuma“Par uznemumu ienakuma nodokli” Izmainas apliekama ienakuma korigešana Izmainas reprezentacijas izdevumu atskaitišana Izmainas ar saimniecisko darbibu nesaistitu izdevumu atskaitišana Izmainas komersantiem, kas darbojas ipaši atbalstamajas teritorijas Izmainas UIN avansa maksajumu noteikšanas kartiba

55. Izmainas apliekama ienakuma korigešana Grozijumi likuma 6.4 panta : apliekamais ienakums nav jakorige par procentu maksajumiem, ko maksa: 1.1. kreditiestadem, kuras ir Latvijas vai EEZ rezidenti, vai konvencijas valsts rezidenti; 1.2. Latvijas Republikas Valsts kasei; 1.3. Ziemelu Investiciju bankai; 1.4. Eiropas Rekonstrukcijas un attistibas bankai; 1.5. Eiropas Investiciju bankai; 1.6. Eiropas Padomes un attistibas bankai; 1.7. Pasaules Bankas grupai; 1.8. finanšu iestadei, kura atbilst likuma 6.4panta 4.2dalas kriterijiem. Apliekamo ienakumu nekorige par procentu maksajumiem par Latvijas un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu publiskas apgrozibas parada vertspapiriem

56. Izmainas reprezentacijas izdevumu atskaitišana Likuma 6.panta 1 .dalas 5.punkts -ar UIN apliekama ienakuma palielinašana Ar UIN apliekamais ienakums tiek palielinats par 60% (bija 40%) no reprezentacijas izdevumiem izmantotas summas. Merkis- izslegt iespejamo izvairišanos no dividenžu aplikšanas. Tiek izstradati MK noteikumi, kas defines kadi izdevumi ir attiecinami uz reprezentacijas izdevumiem.

57. Izmainas ar saimniecisko darbibu nesaistitu izdevumu atskaitišana Likums paredz uznemuma ienakuma nodokla aprekinašanas vajadzibam ar koeficentu 1,5 palielinat: izdevumos neieklaujamas izmaksas, kas nav saistita ar saimniecisko darbibu; Socialas infrastrukturas uzturešanas raditos zaudejumus. (5. pants)

58. Izmainas UIN avansa maksajumu noteikšanas kartiba 23. panta 1.1 dalas 2. punkts papildinats, dodot iespeju prasit VID noteikt samazinatu UIN avansa maksajumu apmeru ja ir samazinajies ari (aprekinatas, prognozejamas) pelnas apmers Noteikts, ka soda sankciju (nokavejuma naudu) VID aprekina tikai tajos gadijumos, kad starpiba starp rezumejoša kartiba aprekinato nodokli un samazinatajiem avansa maksajumiem parsniedz 20% no taksacijas gada aprekinata nodokla

59. Izmainas UIN avansa maksajumu noteikšanas kartiba Jauna redakcija likuma 23. panta 8. dalai “Jaunizveidots nodokla maksatajs avansa maksajumus par pirmo taksacijas periodu un laika posmu lidz gada parskata iesniegšanai var veikt labpratigi.”

60. Grozijumi likuma “Par iedzivotaju ienakuma nodokli” Ienakuma nodoklis no kapitala Ienakuma nodokla likmes izmainas Samazinas ar nodokli neapliekami objekti Nodokla parmaksu atmaksašanas kartiba Labuma no darba devejam piederoša viegla pasažieru automobila izmantošanas personigam vajadzibam aplikšana ar nodokli Patentmaksa Citas izmainas

61. Ienakums no kapitala Kapitala pieaugums - ienakums kas veidojas pie objekta atsavinašanas: ienakumi no akciju un kapitala dalu, finanšu instrumentu, ienakums no uznemuma pardošanas (uznemuma ka mantas kopuma realizacija), intelektuala ipašuma atsavinašanas (patenti, precu zimes), Ienakums no ieguldijuma fondiem, Ienakuma no nekustama ipašuma atsavinašanas.

62. Ienakums no kapitala Kapitala ienakumi, kas guti pasivi, neveicot darijumus: Ienakums no akcijam un kapitala dalam (dividendes) Procentu ienakumi un tam pielidzinatie maksajumi, tai skaita ienakums no privato pensiju fondos veikto iemaksu ieguldišanas)

63. Apliekamais objekts Kapitala pieauguma ienakuma ar nodokli apliekamais objekts (ienakums no objektu atsavinašanas) = ienemumi - iegades izmaksas (t.sk. komisijas u.c. izmaksas, kas tieši saistitas ar iegadi) Nodokla likme = 15 % Kapitala ienakumam (dividendes un procenti) = bruto (teoretiski aprekinatie) ienemumi Nodokla likme = 10%

64. Nodokla maksašana IIN no kapitala pieauguma - maksa deklarejot ienakumus (MK noteikumi Nr.1660), ta paša taksacijas gada laika, atkariba no darijuma apjoma un summas. Ipaša kartiba (MK noteikumi Nr.1638) ja darijuma butiskas sastavdalas nav viena taksacijas gada. IIN no kapitala ienakumiem -maksa ienakuma izmaksatajs, ieturot nodokli pie nodokla aprekinašanas.

65. Nodoklis no dividendem Dividendem nodokla maksašanas pienakums rodas aprekinašanas bridi. Ar nodokli apliks tas dividendes ko noteiks 2010. gada no 2009. gada pelnas. Ja iepriekšejo gadu pelnu dala 2010. gada - apliek ar nodokli Ja 2010. gada izmaksa jau iepriekš aprekinatas (sadalitas), bet neizmaksatas dividendes - ar nodokli neapliek

66. Iznemumi Ar IIN neapliek ienakumu no kapitala pieauguma: Ja tas ir ipašuma (no dienas kad nekustamais ipašums registrets Zemesgramata) ilgak par 5 gadiem un vismaz gadu lidz atsavinašanas liguma noslegšanas bridim ir personas deklareta dzives vieta (kas nav deklareta ka papildu adrese)

67. Iznemumi Ja nekustamais ipašums, kuru atsavina ir mantots ligumiska, testamentara vai likumiska cela no laulata (tad piemero Uznemumu) uzskata, ka nekustamais ipašums ir vinu pardzivojuša laulata ipašuma no dienas, kad attiecigais nekustamais ipašums registrets Zemesgramata ka mantojuma atstajeja ipašums.

68. Iznemumi Ar nodokli neapliek ienakumu no kapitala pieauguma, ja ienakums no ipašuma atsavinašanas ir radies saistiba ar mantas sadali laulibas škiršanas gadijuma un vismaz gadu lidz atsavinašanas liguma noslegšanas bridim tas ir bijis abu laulato deklareta dzivesvieta (kas nav deklareta ka papildu adrese) Atsavinašana = maina, pardošana, davinašana u.c.

69. Kapitala aktiva vertibas noteikšana Ja kapitala aktivs ieguts uz davinajuma liguma pamata vai mantojuma cela, par ta iegades vertibu uzskata mantojuma masa ietilpstoša kapitala aktiva vertibu vai davinajuma liguma noradita konkreta kapitala aktiva vertibu. Ja nekustamais ipašums ieguts atjaunojot ipašuma tiesibas, tad par iegades vertibu uzskata nekustama ipašuma kadastralo vertibu (aktualo).

70. Ienakums no kapitala Ja taksacijas gada ir atsavinati vairaki kapitala aktivi, tad taksacijas gada kapitala pieaugumu summe. Ja aprekinatais kapitala pieaugums vai ta summa ir negativa, nodokla aprekinašanas vajadzibam to nenem vera. Ja par taksacijas gadu aprekinatais kapitala pieaugums no viena kapitala aktiva atsavinašanas ir negativs, bet no cita kapitala atsavinašanas ir pozitivs, tad radušos zaudejumus var segt ar pozitivo kapitala pieaugumu. Ja par taksacijas gadu aprekinatais kapitala pieaugums vai ta summa ir negativa, tad radušos zaudejumus nevar pamest nakošo taksacijas gadu kapitala pieauguma segšanai. Zaudejumus no kapitala pieauguma nevar segt uz taksacijas gada cita veida ienakumu rekina.

71. Deklarešanas pienakums Grozijumi paredz, ka maksatajs, kas gust ienakumu no kapitala pieauguma, VID deklaraciju iesniedz: Lidz ienakuma gušanas menesim sekojoša meneša 15. datumam, ja ienemumi no kapitala aktivu atsavinašanas menesi parsniedz 500 LVL Ja kopejie ienemumi no darijumiem ar kapitala aktiviem menesi ir lidz 500 LVL - par ceturksni guto ienakumu lidz ceturksnim sekojoša meneša 15. datumam.

72. Saimnieciskas darbibas definicija Fiziskas personas darbiba ir kvalificejama ka saimnieciska darbiba, ja ta atbilst vienam no šadiem kriterijiem: Darijumu regularitate un sistematiskums (3 un vairak darijumi taksacijas perioda vai 5 un vairak darijumi 3 taksacijas periodos); Ienemumi no darijuma parsniedz 10 000 LVL un vairak taksacijas gada, iznemot ienakumu no personiga ipašuma atsavinašanas; Darbibas ekonomiska butiba, vai personas ipašuma esošo lietu apjoms, norada uz sistematisku darbibu ar merki gut atlidzibu.

73. Saimnieciska darbiba Saimnieciska darbiba nav darijumi ar kapitala aktiviem un dividenžu vai procentu ienakumu sanemšana. Nodokla likme ienakumiem no saimnieciskas darbibas - 26% Patentmaksa no 30 lidz 50 latiem (MK noteikumi Nr.1646)

74. Ienakuma no augoša meža un kokmaterialu pardošanas aplikšana Nodokla likme 10% Saglabajas izdevumu normas Ienakumu, kas guts sakot ar 2010. gadu, no fiziskas personas ipašuma esoša augoša meža atsavinašanas izciršanai un taja ieguto kokmaterialu atsavinašanas, apliks ar IIN 10%, bet starpnieku ienakumus, ka saimniecisko darbibu ar 26% nodokli.

75. Ienakumi no lauksaimniecibas Samazinas ar IIN neapliekamo ienakumu no lauksaimnieciskas ražošanas un lauku turisma pakalpojumu sniegšanas no 4 000 latiem uz 2 000 latiem; Ieklaus apliekama ienakuma aprekina summas, kas izmaksatas ka valsts atbalsts lauksaimniecibai vai ES atbalsts lauksaimniecibai un lauku attistibai;

76. Izmainas nodoklu stimulos Izslegts nodokla stimuls ieguldijumiem investiciju fondos (planots saglabat parejas periodu par jau veiktajiem ieguldijumiem; Ienakuma pieaugumu, kas guts pec 31.12.2009. apliks ar IIN 10% likmi. Iemaksam pensiju fondos un apdrošinašanas ieguldijumiem samazinats nodokla stimula apmers no 20% lidz 10%; Ienakuma pieaugumu, kas guts pec 31.12.2009. apliks ar UN 10% likmi.

77. Balvas konkursos un sacensibas Samazinas konkursos un sacensibas sanemto naudas balvu (premiju) ar IIN neapliekamo slieksni no 150 uz 100 latiem; Samazinas publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskas sacensibas guto balvu un premiju neapliekamo slieksni no 3 000 latiem uz 1000 latiem;

78. Davinajumi Davanas no fiziskam personam vienmer apliks ar nodokli, ja tas ir davinatas saimnieciskas darbibas ietvaros. Davanas no fiziskam personam neapliks ar nodokli tad, ja davinataju un ar maksataju saista lauliba vai radnieciba lidz trešajai pakapei Civillikuma izpratne; Davanu no fiziskas personas lidz 1 000 latiem ar nodokli neapliks, ja davanai nav atlidzibas raksturs; Izslegta norma, kas paredzeja, ka darba deveja davanas minimalas algas apmera ar IIN neapliek;

79. Nodokla parmaksu atmaksa Sakot ar 2010. gada 1. janvari, VID parmaksato iedzivotaju ienakuma nodokli, kas radies sakara ar iesniegtajam gada ienakumu deklaracijam, bus tiesigs atmaksat 12 menešu laika.

80. No viegla autotransporta izmantošanasgutais labums Tiek uzskatits, ka no katras viegla pasažieru automobila izmantošanas personigam vajadzibam darbinieks vai uznemuma ipašnieks gust nosacitu labumu (mašinas izmantošanas veida) no 40 lidz 150 latiem menesi (bruto ienakums) Darbinieka nosaciti guto labumu apliks ar IIN un VSAOI

81. No viegla autotransporta izmantošanas gutais labums Ja ar automobili brauks viens darbinieks, tad nosaciti guto labumu (IIN un VSAOI aprekinu) attiecinas uz vienu personu, ja ar automobili brauks vairaki darbinieki, tad uznemums vares izveleties, vai guto labumu attiecinat uz konkretu personu vai uz visiem automobila izmantotajiem proporcionali.

82. No viegla autotransporta izmantošanas gutais labums Nodokli paredzets aprekinat par katru vieglo pasažieru automobili, bet MK Noteikumi(1666) nosaka atseviškus iznemumu gadijumus, kad nodokli vares nerekinat, piemeram: ja uznemuma pamatdarbiba ir vieglo pasažieru transporta pakalpojumu sniegšana, darbinieks ir nosledzis ligumu par darba deveja automašinas izmantošanu un par to veic atbilstošus maksajumus uznemumam,

83. Pazinojumi par izmaksam 2009. gadam beidzoties, darba devejs var neizsniegt darbiniekam pazinojumu par fiziskai personai izmaksatajam summam; Pazinojums darba devejam jaizsniedz tikai pec darbinieka rakstiska pieprasijuma sanemšanas, bet ne velak ka 15 dienu laika no pieprasijuma sanemšanas; Ierednim vai valsts amatpersonai bez rakstiska pieprasijuma darba devejam ir jadod pazinojums par fiziskai personai izmaksatajam summam;

84. Neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgadajamajiem Neapliekamais minumus 35 lati menesi (420 lati gada) Atvieglojumi par apgadiba esošu personu 63 lati menesi (756 lati gada) Papildus atvieglojumus invalidiem un politiski represetajam personam tiek saglabati iepriekšeja limeni

85. Attaisnotie izdevumi 23.10.2009. MK Noteikumi Nr. 1223 Sakot ar 2010. gada 1. janvari attaisnotie izdevumi par izglitibas un arstniecibas pakalpojumiem bus 150 lati gada.

86. Citas izmainas Ar nodokli tiks aplikts nekustama ipašuma vertibas pieaugums vai ta dala, kas ieguts beidzoties nomas ligumam un kuru nodrošinaja iznomataja ipašuma nomnieka veiktie rekonstrukcijas, restauracijas, renovacijas, uzlabošanas vai citi kapitalie ieguldijumi, ja mineto pieaugumu vai ta dalu iznomatajs nav kompensejis nomniekam.

87. Citas izmainas Precizetas normas par ienakuma gušanu no lauksaimniecibas kooperativas sabiedribas -ar nodokli apliks parpalikuma dalu, kuru sanem (noteiktajiem kriterijiem atbilstoša) lauksaimniecibas pakalpojumu kooperativas sabiedribas biedrs, atbilstoši vina izmantoto kooperativas sabiedribas pakalpojumu apjomam.

88. Valsts sociala apdrošinašana Mainitas likmes pensionariem un pašnodarbinatam personam

89. Apdrošinašanas likmes -2010. gada (MK noteikumi Nr. 1577)