SVID analīzes pielietojuma metodika, plānojot energoefektivitātes pasākumus reģionos.

1. SVID analīzes pielietojuma metodika, plānojot energoefektivitātes pasākumus reģionos. Inga Puikevica-Puikevska, Gita Actiņa, Gatis Teteris, Namejs Zeltiņš, Fizikālās enerģētikas institūts. Rīga, 2011. gads

2. SVID nozīmē • stiprās puses; • vājās puse; • iespējas; • draudi.

3. No šāda viedokļa mēs apskatām: • visu sistēmu kopumā; • ražošana; • pārvade; • lietotāji; • kādi tarifi tiks piemēroti; • vides pasākumi, vides kvalitāte.

4. Vērtējot katru etapu, jāņem vērā: • Latvijas enerģētikas nacionālā programma; • Valsts un pašvaldību politiku; • LR normatīvu aktu bāzi; • ES direktīvas un prasības, kuras skar šīs politikas vai sistēmas izstrāde.

5. Lai izprastu pilnībā ekonomisko situāciju, nepieciešams noteikt galvenos attīstības virzienus un dokumentu kopumu, kas nosaka šo attīstību. Tie varētu būt: • Valsts Ekonomiskās attīstības programma; • Nacionālās rūpniecības attīstības programma; • Nacionālās infrastruktūras attīstības programma. Veicot SVID analīzi enerģijas kopējam patēriņam šie dati būs kā daļa veicot analīzi par visas ekonomikas attīstību valstī.

6. Lai veiktu pilnīgu enerģijas resursu analīzi parādās daži aspekti, kuri būtu jāvērtē atsevišķi pirms SVID analīzes un šiem datiem ir jābūt kā pamatam SVID analīzei: • enerģijas resursu lietošana pa veidiem; • atjaunojamo energoresursu patēriņš un to procentuālā attiecība pret fosilajiem energoresursiem; • zudumi procentos; • iespējami ietaupījumi procentos; • procentuālie cik ir atjaunotas apkures sistēmas; • jauni apkures sistēmas projekti; • procentuālās attiecības cik tiek izmantota zaļā enerģija vai iespējas to attīstīt (ģeogrāfisko un klimatisko apstākļu nosacījumi); • iedzīvotāju samazinājums un tā ietekme uz enerģijas resursu patēriņu; • reģionu attīstības pakāpes un kāda ir to atkarība no visas ekonomikas attīstības valstī; • bezdarba līmenis valstī; • iedzīvotāju struktūra pēc vecuma; • u.c.

7. Saskaņā ar SVID analīzi, kas ir pamatā energoresursu pieejamībai un energoefektivitātes projektu attīstībai tiek veidota SVID analīzes matrica, kas sastāv no divām dimensijām: • ārējo faktoru ietekmē; • iekšējo faktoru ietekmē. Tās ir: • stiprās un vājās puses, kuras nosaka iekšējās vides faktori un tie raksturo pašreizējo situāciju; • iespējas un draudi, kurus nosaka ārējie faktori un tie raksturo situācijas attīstību nākotnē. Analīzes galvenās sadaļas veido četru sadaļu matricu, kas parāda dimensijās sadalītus elementus.

8. Stiprās puses: • ģeogrāfiskā atrašanās vieta, • ja reģions ko mēs pētām atrodas tuvu robežai ar ekonomiski attīstītu valsti; • ja šo reģionu šķērso valstij svarīgu ceļu infrastruktūra (auto maģistrāles, dzelzceļu tīkls u.c) • ja šajā reģionā ir pieejamas ostas ar nepieciešamo iegrimi; • u.c. • augsts izglītības līmenis starp iedzīvotājiem; • ir iespējas attīstīt zaļās enerģētikas vai atjaunojamo energoresursu pielietojumu: • reģions ir bagāts ar mežiem vai kūdras purva resursiem • reģiona vietējā politika tiek veidota tā, lai motivētu mežu atjaunošanas programmas arī privātajā sektorā; • reģionā ir visi nosacījumi, lai attīstītu mazo hidrostaciju būvniecību (upju kritumi un upju baseins atbilst valstī noteiktajām prasībām, lai attīstītu hidrostaciju būvniecību); • reģionā ir visi nosacījumi, lai attīstītu vēja ģeneratoru būvniecību – ir pie tiekams vēja stiprums un biežums reģionā; • reģionā ir visi nosacījumi, lai attīstītu saules enerģētikas attīstību – reģionā ir pietiekams daudzums saulaino dienu;

9. Vājās vietas • ierobežoti finanšu līdzekļi; • nav pieejamas jūras ostas; • nav attīstīta dzelzceļa infrastruktūra vai tā netiek pietiekami izmantota/noslogota; • nav attīstīti starptautiskais ceļa tranzīts reģionā; • nav valsts programma, kas paredzētu ceļu infrastruktūras attīstību pamatojoties uz starptautisko sadarbību ar apkārt esošajām valstīm; • prognozes rāda, ka ir gaidāma iedzīvotāju skaita samazināšanās;

10. Iespējas • priekšnosacījumi attīstīt vietējo tirgu; • priekšnosacījumi radīt priekšnosacījumus atjaunojamo resursu apjoma palielināšanai (politika, attīstības programma u.c.); • priekšnosacījumi attīstīt zaļo enerģētiku (hidro, vēja, solāro, atkritumu dedzināšanas enerģijas izmantošana); • priekšnosacījumi spēcīgāk attīstīt tirdzniecības sakarus ar ārvalstīm (valsts atbalsta programma uzņēmējiem, nodokļu politika u.c.)

11. Draudi • nav valsts politikas, kas noteiktu dažādus ekonomiskos virzienus: • nacionālās rūpniecības/ražošanas attīstībai; • enerģētikas resursu attīstības vadlīnijas; • valsts ceļu infrastruktūras attīstības programma, kas sasaistīta ar ekonomikas attīstības programmu, tirdzniecības attīstības u.c. programmām; • neelastīga, smagnēja normatīvo aktu sistēma; • nav ilglaicīga mežu attīstības politika; • apkārtējās vides aizsardzības ierobežojumi; • zems tirgus pieprasījums pēc zaļās enerģētikas, nav izstrādāta sistēma, kas motivētu uzņēmējus un iedzīvotājus pievērsties tās attīstībai; • zems tirgus piedāvājums atjaunojamiem energoresursiem vai to cena ir neadekvāti augsta; • lai attīstītu daudzpusīgu energoresursu nodrošinājumi ir nepieciešamas lielas investīcijas, kas nākotnē varētu sadārdzināt energoresursu cenas; • nākotnē tiek plānots iedzīvotāju samazinājums; • brīvu finanšu resursu trūkums.

12. Secinājumi Lai sasniegtu patiesus analīzes rezultātus un novērtētu iespējas uzsākt projektu nepieciešams papildus veikt finanšu aprēķinus, kas ļaus noteikt izmaksas katram projekta solim, kā arī pieņemt galīgo lēmumu, lai pabeigtu SVID analīzi.