1 / 29

Kurzemes plānošanas reģiona iespējamie attīstības scenāriji Armands Pužulis

Kurzemes plānošanas reģiona iespējamie attīstības scenāriji Armands Pužulis KPR ilgtspējīgas attīstības stratē ģi jas un attīstības programmas izstrādes eksperts 29/08/2014. Par ko ir stāsts ?. Par Scenārijiem – kas tas ir ? Par kontekstiem – «domāšanas rāmis» Ekonomikas konteksts

rupert
Download Presentation

Kurzemes plānošanas reģiona iespējamie attīstības scenāriji Armands Pužulis

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kurzemes plānošanas reģiona iespējamie attīstības scenāriji Armands Pužulis KPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes eksperts 29/08/2014

  2. Par ko ir stāsts ? • Par Scenārijiem – kas tas ir ? • Par kontekstiem – «domāšanas rāmis» • Ekonomikas konteksts • Valsts politikas konteksts • Starptautiskais konteksts • Par Kurzemes izvēlēm

  3. Kāpēc scenāriji ? • Domāšanas forma • Rīcīborientācija • TĀ NAV NĀKOTNES PROGNOZE !

  4. Kas ir scenārijs ? • Fenomena, notikumu gaitas, situācijas cēloņu-seku kopa, kas balstās uz noteiktiem izvēlētiem pieņēmumiem un faktoriem. • Scenāriju lieto, lai noteiktu iespējamās ietekmes uz vienu vai vairākām variācijām. • Scenārijs ir situācijas analīzes un ilgtermiņa plānošanas daļa. • Cēlies no kino industrijas.

  5. Pieņēmumi • Latvija ir starptautiski integrēta ES, NATO struktūrās • Latvija ir globāli atvērta tirgus ekonomika

  6. Faktori/draiveri • Iekšējie un ārējie • Ietekmējamie, maz ietekmējamie

  7. Ārējie, maz ietekmējami • Starptautiskās attiecības /Krievija – Eiropa “aukstais karš” - “sadarbība” / • Eiropas politika /integrācija – dezintegrācija/ • Klimata pārmaiņas /klimata pasiltināšanās, laika apstākļu nepastāvīgums/ • Resursu pieejamība /tradicionālo resursu noplicināšanās, sadārdzināšanās, izsīkšana/ • Globālā ekonomikas un finanšu atvērtība

  8. Iekšējie, ietekmējamie • Iedzīvotāju izmaiņas /skaita samazināšanās – stabilizācija/pieaugums/ • Reģiona iedzīvotāju sociālais kapitāls /kvalitāte – kvantitāte/ • Sociāli kulturālās izmaiņas /mantotā vērtīborientācija un adaptācija – atvērtums, multikulturālims/ • Pārvaldība /iniciatīvu veicinoša līdzdalības pārvaldība – varas atsvešināšanās/

  9. Ekonomikas struktūra • NODARBINĀTĪBA • IEKŠZEMES KOPPRODUKTS, • KOPĒJĀ PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

  10. Nodarbināto skaita izmaiņas Kurzemē

  11. Nodarbinātības prognozes Latvijā /EM/

  12. Kopējās pievienotās vērtības izmaiņas Kurzemē

  13. Izaugsmes prognozes /EM/ • Straujākas izaugsmes scenārijs - ES ekonomikas stabilitāte, Latvija - tehnoloģija, efektivitāte, inovācijas, ārējais pieprasījums. • Vājākas izaugsmes scenārijs - globālā ekonomika neviendabīga, ES lēna attīstība. Latvija - zemu izmaksu priekšrocības tiek zaudētas.

  14. IKP prognoze /EM/

  15. Nozaru attīstības tendences Kurzemē • Nozaru efektivitātes izmaiņas Kurzemē balstītas uz nodarbināto skaita un kopējās pievienotās vērtības tendenci 2008.-2011. gados

  16. Kurzeme - daži secinājumi • Nodarbinātība • Augoša dabas resursu un novietojuma balstītās nozarēs un veselības pakalpojumos • Produkcija • Augoša ražojošajā sektorā • Produktivitāte • PAŠLAIK DAUDZĀS NOZARĒS IR STABILA SITUĀCIJA, KAS LIECINA PAR MAZĀM IZMAIŅĀM • … Bet reģionālā līmenī grūti novērtējama

  17. Ekonomikas struktūras transformācijas Valsts politika • Augstas pievienotās vērtības ražošana /Viedās specializācijas stratēģija/ • Pirmapstrādes produkti augstākai PV ražošanai • Jauni produkti/ pakalpojumi • Energoefektivitātes paaugstināšana • IKT • Izglītības sistēma • Fundamentālā zinātne un cilvēkkapitāls • Teritoriju resursi un specializācija

  18. Viedās specializācijas Latvijas salīdzinošās priekšrocības • (1) zināšanu-ietilpīga bioekonomika, • (2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, • (3) viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, • (4) viedās enerģētikas, • (5) IKT, kā arī EK identificētajās atslēgtehnoloģijās (nanotehnoloģijas, mikro un nano-elektronika, fotonika, advancētie materiāli un ražošanas sistēmas, biotehnoloģijas).

  19. Refleksija uz 22.08.14. semināru • Kurzemes specializācija balstīta uz esošām / tradicionālām nozarēm • Lauksaimniecība – pārtikas ražošana • Mežrūpniecība, kokapstrāde/ pārstrāde • Zivrūpniecība, akvakultūra, jūras produkcija • Vieglā rūpniecība, apģērbu ražošana • Metālapstrāde • Tūrisms

  20. Eiropas attīstības scenāriji • Integrācijas balstīti scenāriji • Pilnīga sadrumstalotība • Daļēja sadrumstalotība • Daļēja integrācija • Pilnīga integrācija

  21. Eiropas konteksts /ESPON/ • STARP … • SOCIĀLO UN TIRGU • AUGOŠU UN SARŪKOŠU • Augoša sociālā Eiropa • Sarūkoša/ierobežota sociālā Eiropa • Augoša tirgus Eiropa • Sarūkoša/stagnējoša tirgus Eiropa

  22. Bāzes scenārijs Eiropai /ESPON –ET2050/ • iedzīvotāju novecošanās, • relatīvs ekonomikas panīkums, • pieaugoša nevienlīdzība, • nelabvēlīgu risku sabiedrība, • nepietiekošas tehnoloģiskās inovācijas, • dažādoti enerģijas avoti, • attāluma izmaiņas, • atšķirīgi teritoriālie modeļi, • pieaugoša urbanizācija, • zemes trūkums, • klimata izmaiņas, • korporatīvā pārvalde, • daudz-ātrumu un daudz-līmeņu Eiropas pārvaldība, • ES saskaras ar pastāvīgām dilemmām, • virziens uz daudz-ātrumu Eiropu, • iesaldēts ES budžets, • kohēzijas politikas teritoriālā satvara zemās ambīcijas, • lauksaimniecības politika fokusējas uz lauku attīstību un dabas aizsardzību, • transporta politikas mērķi ir labāk regulēts tirgus un jaunu tehnoloģiju veicināšana, • integrētas vides politikas, • enerģētikas politikas pirmsākumi, • palielinās Eiropas izpētes programmas, • saglabājas migrācijas politikas. • relatīvs ekonomikas panīkums, • pieaugoša nevienlīdzība, • nelabvēlīgu risku sabiedrība, • pieaugoša urbanizācija, • daudz-ātrumu un daudz-līmeņu Eiropas pārvaldība, • virziens uz daudz-ātrumu Eiropu,

  23. Kurzemes scenāriji • “Sarūkošā attīstība” • inerces sarūkošs pamatscenārijs /pašu cilvēkresursi, zema pievienotā vērtība/ • “Gudrā attīstība” • izaugsmes izmaiņu virzīts scenārijs /saprātīga imigrācija, augsta pievienotā vērtība/ • “Izaugsmes attīstība” • izaugsmes inerces scenārijs /imigrācija, zema pievienotā vērtība/

  24. Šodienas Stratēģiskās izvēles • Starp • cilvēkresursiem -iekšējiem un ārējiem; • zināšanām un dabas/novieto-juma resursiem Iekšējie cilvēkresursi Augstas pievienotās vērtības ražošana/pakalpojumi Masu jaunrade Uz dabas resursiem un novietojumu balstīta attīstība Uz zināšanām balstīta attīstība Efektīva resursu apsaimnie-košana Augstās tehnoloģijas Ievestie cilvēkresursi

  25. «Augstas pievienotās vērtības ražošana/pakalpojumi» • Dabas, novietojuma un iekšējie cilvēkresursi • Nozares: pārtikas ražošana, kokapstrāde, tūrisms, transports un loģistika • Konkurētspēja: tehnoloģiju kāpināta produktivitāte • Riski: • Tirgus riski/šoki • Rīcības: • Kompetences un zināšanu pārneses centru attīstība • Industriālo zonu attīstība • Eksporta atbalsts

  26. «Masu jaunrade» • Zināšanu un iekšējie cilvēkresursi • Nozares: daudzveidīgas • Konkurētspēja: jaunu zināšanu radīšana • Riski: • Lēna un lielu investīciju prasoša izaugsme • Grūti prognozējama un pārvaldāma attīstība • Rīcības: • Reģionālo augstskolu un pētniecības centru attīstība • Biznesa inkubatoru tīkla attīstība • Attālinātie darba centru attīstība

  27. «Efektīva resursu apsaimniekošana» • Dabas, novietojuma un ārējie cilvēkresursi • Nozares: lauksaimniecība, mežrūpniecība, zivrūpniecība, apģērbu ražošana, metālapstrāde • Konkurētspēja: lēts darbaspēks • Riski: • Dabas resursu noplicināšana • Sociālā integrācija (ksenofobija, rusofobija) • Emigrācija • Rīcības: • Lēta darba spēka piesaiste no bijušajām NVS valstīm (teritoriālais marketings) • Mājokļu/apdzīvojuma politika

  28. «Augstās tehnoloģijas» • Zināšanu un ārējie cilvēkresursi • Nozares: IT, kosmosa tehnoloģijas, biotehnoloģijas, veselības industrija • Konkurētspēja: talantu (zināšanu) imports • Riski: • Lauku iztukšošanās • Sociālā integrācija • Rīcības: • Tehnoloģiju klasteru attīstība • Ekselences pētniecības centru attīstība • Dzīves kvalitātes celšana

  29. Tālāk … • Jūsu stratēģiskā izvēle • Vīzija • Mērķi • Prioritārie rīcības virzieni

More Related