1 / 52

Globālie izaicinājumi Latvijas tautsaimniecībai: domāšanas paradigmas maiņas nepieciešamība

Globālie izaicinājumi Latvijas tautsaimniecībai: domāšanas paradigmas maiņas nepieciešamība. 2008.g. 8. jūlijā Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola BA Biznesa un Finanšu Pētniecības Centrs Tatjana.volkova@ba.lv.

pier
Download Presentation

Globālie izaicinājumi Latvijas tautsaimniecībai: domāšanas paradigmas maiņas nepieciešamība

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Globālie izaicinājumi Latvijas tautsaimniecībai: domāšanas paradigmas maiņas nepieciešamība Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola 2008.g. 8. jūlijā Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola BA Biznesa un Finanšu Pētniecības Centrs Tatjana.volkova@ba.lv

  2. Globālie izaicinājumi Latvijas tautsaimniecībai: domāšanas paradigmas maiņas nepieciešamība • Ekonomikas globālās tendences: uz zināšanām un inovācijām balstītā attīstība • Vai uzkrātie statistikas dati atspoguļo pārmaiņas ekonomikā? • Puduri/klasteri kā ekonomikas attīstību veicinošais faktors Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  3. Mazodarbadevējukonfederācija: KatastrofālikrītasražošanasapjomiLatvijā*www.delfi.lv (03.07.08.) “gada laikā ražošanas apjoms krities: • ādas izstrādājumu ražošanā par 43%; • mēbeļu ražošanā par 22%; • gumijas un plastmasu ražošanā par 21%; • metālu ražošanā par 16%; • apģērbu ražošanā par 12%. Kopējo situāciju kaut cik glābj tikai otrreizējo izejvielu pārstrāde (pieaugums 33%), kas notur kopējo kritumu 5 procentu ietvaros. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  4. Vai varam vainot tikai valdību ? “Mūs visvairāk satrauc (valdības) bezdarbība darba izmaksu samazināšanā. Uzskatām, ka tas ir šobrīd galvenais iemesls rūpnieciskās ražošanas apjomu kritumam.”H. Danusēvičs Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  5. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  6. Ekonomikas attīstības posmi Virzošie spēki Radošā ekonomika P- Inovācijas Zināšanu ekonomika Informācija Industriālā ekonomika Ražošana Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola Agrārā ekonomika Zemkopība 21.gs.s. Līdz 18.gs.b. 18.gs.b.&19.gs.sāk. 20.gs.vidus

  7. ASV, 1900 – 2007, (*WWW.CREATIVEAMERICA.US) Dr., prof. Tatjana Volkova Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstola

  8. Valsts konkurētspējas pīlāri Pamatprasības Institūcijas Infrastruktūra Makroekonomiskā stabilitāte Veselība un pamatizglītība Efektivitātes veicinātāji Augstākā izglītība un apmācība Tirgus efektivitāte Darba tirgus efektivitāte Attīstīts finanšu tirgus Tehnoloģijas pieejamība Tirgus lielums Inovācijas Attīstīts bizness Inovācijas Faktoru virzītās ekonomikas Efektivitātes virzītās ekonomikas Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  9. Radošā ekonomika un radošās industrijas • Eiropas Kultūras ministri 2006. gada Berlīnē nolēma uzsvērt Radošo industriju lomu Vācijas prezidentūras laikā; • 2006.g. maijā notika starptautiska konference “Kultūra un Radošās industrijas Eiropā” • Pētījums „The Economy of Culture in Europe“ Eiropas Komisija, 2006 - uzsāka Radošo industriju pārvērtēšanu ES; Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  10. PhilipeKern, KEA “Ziņojuma dati rāda, ka Eiropas kultūra un radošais sektors pārspēj citus sektorus: kamēr 2 mlj nodarbināti automobiļu ražošanā vienā no Eiropas galvenajiem industriālajiem sektoriem, radošās industrijas nodarbina 6 miljonus” The Independent Voice, KEA Newsletter No. 11 - April 2007, www.keanet.eu Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  11. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  12. ANO konferences sekcija : Capturing trade figures and data issues for the creative industries diskutēja par: • statistikas un kvantitatīvo indikatoru robus radošo industriju ieguldījuma novērtēšanai ekonomikas attīstībā; • pastāvošās metodoloģijas datu savākšanā un analīzē un to ierobežojumus; • IKT novērtēšanaun digitālā radošā satura virtuālo tirdzniecību. “The session should propose concrete measures to improve the qualityand coverage of statistics for creative goods and services, as a tool for informed policymaking” Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  13. “Statistikas mērījumu trūkums slēpj strauji augošo industriju potenciālu un attīstības tendences , ietekmējot uzņēmumu darbību un valdības politikas veidošanu; Atbilstošas un savlaicīgas informācijas trūkums negatīvi ietekmē uzņēmumu darbību un tas nozīmē, ka šīm industrijām ir ierobežota iespēja izsekot potenciālajām tehnoloģiju vai tirgus tendencēm.” * Austrālijas valdības komunikāciju departaments “Creative Industries Cluster Study” Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola Diemžēl, mēs nevarējām iegūt salīdzinošus datus par algām, pievienoto vērtību, produktivitāti reģionu un detalizēti industriju līmenī” www.clusterobservatory.com

  14. 2. Vai statistika tiek līdzi pārmaiņām? • 1999. gada februārī Kanādas, Meksikas un ASV statistikas aģentūras uzsāka kopēju projektu izstrādāt mūsdienīgu uz pieprasījumu orientētu produktu klasifikāciju, pazīstamu kā North American Product Classification System (NAPCS). • Darbs tika koncentrēts uz produktu uzskaiti pakalpojuma sektorā (12 NAICS sektoros no 48-49 līdz 81) • Līdz ar to ASV notika pāreja no industriālās statistikas uz industriju statistiku; • “Ziemeļamerikas industriju klasifikācijas sistēma (NAICS) aizstāja ASV Standarta Industriālo sistēmu (SIC) system. NAICS mainīs veidu kā mēs skatāmies uz mainīgo ekonomiku. “ Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  15. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  16. Ziemeļamerikas produktu klasifikācijas sistēma (NAPCS) tagad ir pieejama arī par pakalpojumu sektora produktiem; • NAICS 2007ietver pārstrādāto NAICS 2002par dažādiem sektoriem. • Visbūtiskākās pārmaiņas skar Informācijas sektoru, it īpaši Telekomunikācijas. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  17. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1893/20062006. gada 20. decembris • lai atspoguļotu tehnoloģijas attīstību un ekonomikasstrukturālās pārmaiņas, būtu jāizveido atjaunināta klasifikācija,dēvēta par NACE 2. redakciju; • izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu(EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām; Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  18. ES Tāda atjaunināta klasifikācija kā NACE 2. red. ir būtiska saistībā ar Komisijas centieniem : • modernizēt Kopienas statistikas sagatavošanu; • nodrošināt salīdzināmākus un atbilstīgākus datus – ar mērķi pilnveidot ekonomikas pārvaldību gan Kopienas, gan valstu līmenī. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  19. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  20. Daži piemēri NACE un NACE2 Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  21. 3. Klasteri (puduri) kā tautsaimniecības prioritāte? • Klasteru jeb uzņēmumu, pētniecības, izglītības un citu saistīto institūciju sadarbības tīkla attīstības veicināšana ir viens no starptautiskajā praksē atzītiem veidiem kā stiprināt industriju starptautisko konkurētspēju, inovatīvu produktu un darbības veidu attīstību. • Kas ir klasteris (puduris) ? “ģeogrāfiski norobežotu līdzīgu vai saistītu uzņēmumu grupa, ko apvieno kopējs tirgus, tehnoloģijas vai zināšanas , piegādātāji, darbinieki un atbalstošās organizācijas” Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  22. Biznesa klasteris ir noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā izvietots uzņēmumu sadarbības modelis, kuram : • Ir pietiekami resursi un kompetences sasniegt kritisko slieksni, kas ļauj nodrošināt noteicošo vietu konkrētā saimnieciskās darbības jomā; • Piemīt noturīga konkurētspējīgā priekšrocība salīdzinājumā ar citām vietām vai arī pasaules līmeņa pārākums; Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  23. Innovation and ClustersEuropean Presidency Conference on Innovation and Clusters22-23 January 2008, Stockholm • “Konkurētspējai jābūt virzītai no apakšas, kur daudz personas, uzņēmumi un organizācijas uzņemas atbildību”; • “Daudzu pilsētu, valstu un reģionu galvenā prioritāte ir kļuvusi globāli konkurētspējīgu klasteru noteikšana….. Šī ģeogrāfiski saistīto noteiktu industriju koncentrēšanās ir nozīmīga loma ekonomikas attīstībā un diversificēšanā Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  24. Klasteri (puduri) kā Eiropas stratēģiskā prioritāte • “Stratēģiskie klasteri kā Eiropas inovāciju un globālās konkurētspējas nodrošinātāji kļūst arvien svarīgāki; • Klasteru politikai jākļūst reālajam Eiropas labklājības virzītājam *(www.clusterobservatory.eu) • Eiropas Klasteru Apvienība http://www.proinno-europe.eu Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  25. Augsta līmeņa klasteru konsultantu grupa, chairedby Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  26. Klasteru piemēri Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  27. Industriju klasteru piemēri*www.impresacolnsulting.com Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  28. Klasteru attīstība • veicina konkurenci un sadarbību starp klastera uzņēmumiem, nevis paļaujas un monetāriem stimuliem. • veicina inovācijas un padara klasteru veidojošos uzņēmumus konkurētspējīgākus arī globālā līmenī; Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  29. Klasteru noteikšanas kritēriji • Industriju grupas, kuras ir vairāk koncentrētas • Ģeogrāfisks izvietojums • Straujāk augošas • Pārspēj līdzīgu industriju nacionālajā līmenī • Labāk apmaksātas • Pārsniedz līdzīgas industrijas atalgojuma līmenī valstī Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  30. M. Porters, HBS Izglītība un darbinieku apmācība Biznesa pievilcība Eksporta veicināšana Puduris Tirgus informācija Vides aizsardzība Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola Zinātnes un tehnoloģijas infrastruktūra Specializēta infrastruktūra Standartu noteikšana Dabas resursu aizsardzība

  31. Eiropas klasteru observatorijawww.clustersobservatory.com • Klasteru kartēšana ir ietekmīgs instruments politikas veidotājiem un palīdz noteikt augošus, norietošus un strauji veidojošos biznesa klasterus, ņemot par pamatu statistikas datus reģionā, nosakot to stiprās un vājās puses ar mērķi labāk organizēt un noteikt ekonomikas attīstības prioritātes; Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  32. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  33. The Ecology of the Silicon Forest www.impresaconsulting.com Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  34. M. Porter, Economicperformanceofregions, 2003 (www. isc,.hbs.edu) Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  35. Software/Multimedia SIC 737 Content Designers Multimedia Web Sites Educational/Cultural Performing Arts Museums Art Schools Galleries Internet Service Providers Film & Video SIC 781, 782 Film Video Allied Services Sound Studios (7389) Advertising/Public Relations SIC 874, 731 Freelancers & Self-employed (Supporting all industry groups) Commercial photographers (7335) Graphic Design (7336) Writers (8999) Producers/Actors (792) The Creative IndustriesCluster Related Industries Newspapers (2711) Magazines (2721) Radio (4832) Cable (4841) Television (4833) Media Telecommunication & Cable Providers Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola Commercial Printing (2752, 2754, 2759) Prepress (279) Ad. Signs (3993) Printing Additional Human Resource Providers Other Industries In-House “Shops” Staffing Agencies (7363) Education & Training Institutions

  36. Klastera attīstības posmi * M.Porters Pārveidošanās posms Pastāvošs klasteris Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola Augošs klasteris Pirmsklastera posms

  37. www.1697economicalliance.ca Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  38. Izmantojot klasterus: • Domājiet par ekonomiku kā klasteru sērijām • Organizējiet pūles ap klasteru veidošanu un attīstību • Veido klasteru pēc klastera konkurētspējas un inovāciju veicināšanai www.impresaconsulting.com Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  39. Klasteru metodoloģija Noteikt reģionu Definēt ģeogrāfisko reģionu, kur tiek veikta analīze Produkti Indutsriju klasteru grupas Tirdzniecības un Industriju apvienības Universitātes Ekonomikas attīstītāji citi Noteikt datu avotus Noteikt galvenos partnerus Noteikt klasteru kandidātus 3 kritēriji:LQ > 1.25Vidējais atalgojums= 10 % lielāks nekā valstī vidēji Izaugsmes temps> augstāks nekā valstī Kvantitatīvā analīze Industrija Uzņēmums Kvalitatīvā analīze Konkurētspējas analīze Diferencēšana - Esošais klasteris- Veidojošais klasteris- Mērķa industrijas Intervijas vai fokusa grupas Datu vākšana par sektoru, klastera saiknes un attiecībasklastera virzītāji, atbalsta faktori un izaicinājumi Patenti, galvenie produkti, key products, lielākā ģeogrāfiskā koncentrēšanās, 10 vadošie uzņēmumi, uzņēmējdarbības līmenis, reģionu konkurenti , u.c. nepārtraukti Ekonomikas attīstības un aktivitāšu politikas noteikšana Cluster-based Economic Development Strategy Politikas un aktivitātes jānosaka sadarbībā ar partneriem Valsts, reģionālajā un vietējā līmenī Jānosaka mērījumi un indikatori Stratēģijas izstrāde un nov’ērtēšana

  40. Latvijas klasteru izveides nepieciešamība minēta • Nacionālajā Attīstības Plānā • Latvijas rūpniecības (?) pamatnostādnēs 2004.-2013.gadam; • Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā 2005.-2008.gadam Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  41. Eirobarometrapētījums par Eiropas klasteriem un to lomu ekonomikā • Katrs ceturtais uzņēmums (min 20 darbinieku) ES darbojas klasteru vidē, t.i cieši sadarbojoties ar vietējiem uzņēmumiem; • Lai gan Lielbritānija ir pirmajā vietā aktīvu klasteru skaita ziņā , tad seko Latvija un Īrija, klasteru veidošana un sadarbība ir vairāk raksturīga vecajām Eiropas dalībvalstīm Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  42. EUROBAROMETER, 2006 Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  43. Ekonomikas ministrija 2007. g. noslēdza līdzdarbības līgumus ar attiecīgajām organizācijām par • Meža klastera • Mēbeļuražošanas un saistītonozaru(industriju) klastera • Metālapstrādes un saistītonozaru(industriju) klastera • Biodegvielas un saistītonozaru(industriju) klastera • Pārtikasražošanas un saistītonozaru(industriju) klastera • Tekstila un saistītonozaru(industriju) klastera ; • Informācijassistēmuklastera • Farmācijas un saistītonozaru(industriju) klastera • Elektronikas un saistītonozaru(industriju) klasteraattīstībasstratēģijasizstrādi Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  44. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  45. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola * European Clusters Observatory

  46. Klasteru politikas principi* • Neitrāla attiecībā uz klasteriem • Veicināt produktivitāti daudzos uzņēmumos un organizācijās • Veicināt un uzturēt savstarpējās saites • Veicināt zināšanu un informācijas plūsmu starp dalībniekiem • Iesaistīt privāto biznesu, ne tikai valdību • Veicināt tirgus konkurenci, nevis to ierobežot *M. Porters Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  47. Valdībai ir svarīga loma Eiropas klasteru politikas veidošanā, bet tā ir jābūt adekvātai ( M. Porters) • Valdībai jābūt kā veicinātājai, bet ne kā virzītājai • Valdību atbildībai par klasteru attīstību jābūt ģeogrāfiskā līmenī, bet fokusējoties uz reģionālo līmeni; • Eiropas atbalstam klasteru attīstībai jābalstās uz konkurences principiem Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  48. Industrijas nevar attīstīties par ilgtspējīgiem klasteriem bez nepieciešamās ekonomikas infrastruktūras • Efektīva pārvaldība un sadarbība • Izglītots un kompetents darbaspēks • Finanšu pieejamība • Attīstīta infrastruktūra • Pievilcīga biznesa vide • Kvalitatīvs izglītības un pētniecības piedāvājums • Augsts inovāciju līmenis • Attīstītas tehnoloģijas • Augsta dzīves kvalitāte (ieskaitot kultūru un izklaides industriju) Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  49. Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

  50. Galvenās atziņas • Jādomā nevis nozaru, bet klasteru un industriju līmenī; • Klasteri veicina eksportu; • Klasteri veicina ārpakalpojumu attīstību; • Klasterus veido saistītās industrijas; • Attieksmei jābūt neitrālai; Nevar izcelt vienu industriju, klasteri uz cita rēķina, jo to darbība bieži vien pārklājas un papildina viena otru; • Pastāv klasteru dzīves cikls un kritēriji, kas nosaka klasteru veidošanās potenciālu; • Valdībai jāatbalsta labvēlīgas klasteru veidošanas vides radīšana; Dr., prof. Tatjana Volkova Banku augstskola

More Related