Kaņepju šķirņu un audzēšanas tehnoloģijas agrotehnisko parametru novērtēšana

1. Kaņepju šķirņu un audzēšanas tehnoloģijas agrotehnisko parametru novērtēšana Projekta izpildītāja: Dr. agr. V. Stramkale SIA” Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs” Viļāni, Kultūras laukums 1a, Viļānu novads, LV 4650 Tālr.: 29465004, E-pasts: strzin@apllo.lv Viļāni, 2011

3. Izmēģinājumu hronoloģija • 20. aprīlī veikta izmēģinājuma lauka šļūkšana un 23. aprīlī veikta lauka kultivācija. • 6. maijā veikta izmēģinājuma lauka iemērīšana un komplekso minerālmēslu sēja, veikta lauka pirmssējas kultivācija. • Kaņepju sēja veikta 6. maijā. • Kaņepes sadīga 22. maijā. • Slāpekļa papildmēslojums kaņepēm dots 6. jūnijā. • Kaņepju novākšana uzsākta 31. augustā. • No 21.-22. septembrim novāktas kaņepju šķirnes un varianti otrajā novākšanas termiņā. • Pirmā novākšanas termiņa iztilinātās kaņepes ‘Pūriņi’, ‘Finola’, ‘USO-31’ paceltas 2. oktobrī. Pārējās kaņepes no pirmā novākšanas termiņa paceltas 11. oktobrī. 1. novembrī paceltas otrā vākuma tilinātās kaņepes.

4. Meteoroloģiskie rādītāji

5. Meteoroloģiskie rādītāji

6. Netilinātu kaņepju salmiņu raža

7. Netilinātu kaņepju raža

8. Netilinātu kaņepju raža

9. Šķiedras saturs, %

10. Stiebriņu raža

11. Šķiedras raža

12. Spaļu raža

13. ZAĻĀS MASAS RAŽA

14. Lūksnessaturs, %

15. Kaņepju sēklu raža

16. Eļļas saturs sausnā, %

17. 1000 sēklu masa

18. Kaņepjuaugšanasdinamika, 2011.g.

19. Secinājumi: Vietējām kaņepēm ‘Pūriņi’ netilinātas un 1. novākšanas termiņā zaļās masas raža 27,2 t ha-1. Netilināto kaņepju salmiņu vidējā raža- 6,2 t ha-1. Analizējot slāpekļa mēslojuma efektivitāti, secinām, ka augstākā kaņepju salmiņu raža 6,5 t ha-1 iegūta variantā, kur N deva ir 90 kg ha-1. Analizējot kaņepju salmiņu ražas pieaugumus starp variantiem, ražas pieaugums ir 109% - 114%. Netilināto kaņepju lūksnes raža- 2,8 t ha-1, lielākā lūksnes raža 2,9 t ha-1 ir variantā, kur slāpekļa mēslojuma deva N 90 kg ha -1. Kaņepju šķirnei ‘Bialobrzeskie’ netilinātas un 1. novākšanas termiņā zaļās masas raža 54,5 t ha-1. Netilināto kaņepju salmiņu vidējā raža- 15,6 t ha-1. Analizējot slāpekļa mēslojuma efektivitāti, secinām, ka augstākā kaņepju salmiņu raža 17,3 t ha-1 iegūta variantā, kur N deva ir 90 kg ha-1. Analizējot kaņepju salmiņu ražas pieaugumus starp variantiem, ražas pieaugums ir 104% - 120%. Slāpekļa mēslojuma pielietošana nodrošināja būtiskus kaņepju salmiņu ražas pieaugumus. Netilināto kaņepju lūksnes raža- 6,9 t ha-1, lielākā lūksnes raža 7,6 t ha-1 ir variantā, kur slāpekļa mēslojuma deva N 90 kg ha -1. Kaņepju šķirnei ‘USO-31’ netilinātas un 1. novākšanas termiņā zaļās masas raža 49,0 t ha -1. Netilināto kaņepju salmiņu vidējā raža- 13,8 t ha-1. Analizējot slāpekļa mēslojuma efektivitāti, secinām, ka augstākā kaņepju salmiņu raža 14,4 t ha -1 iegūta variantā, kur N deva ir 90 kg ha-1. Analizējot kaņepju salmiņu ražas pieaugumus starp variantiem, ražas pieaugums ir 106% - 112% salīdzinot ar kontroli. Slāpekļa mēslojuma pielietošana nodrošināja būtiskus kaņepju salmiņu ražas pieaugumus. Netilināto kaņepju lūksnes raža- 7,3 t ha-1, lielākā lūksnes raža 7,6 t ha-1 ir variantā, kur slāpekļa mēslojuma deva N 90 kg ha-1. Analizējotkaņepju šķirņu ‘Finola’, ‘Wojko’, ‘Beniko’, ‘Tygra’, ‘Ferimon 12’, ‘Fedora 17’, ‘Santhica 27’, ‘Epsilon 68’, ‘Futura 75’ iegūtāssalmiņu ražas, jāsecina, ka pieņemot par standartu šķirni ‘Beniko’, augstākos ražības rādītājus uzrādīja šķirne ‘Tygra’ - 17,7 t ha-1, ražas pieaugums - 4,5 t ha-1.Kaņepju šķirnei ‘Wojko’ iegūtā salmiņu raža 16,8 t ha-1, ražas pieaugums - 3,6 t ha-1.Kaņepju šķirnei ‘Futura 75’ iegūtā salmiņu raža 16,2 t ha-1, ražas pieaugums - 3,0 t ha-1.Nelielus ražas pieaugumus ieguva šķirnēm ‘Ferimon 12’, ‘Santhica 27’, ‘Epsilon 68’. Šķirnei ‘Finola’, ‘Fedora 17’ iegūta zemāka kaņepju salmiņu raža, salīdzinot ar šķirni ‘Beniko’. Augstākā iegūtā netilināto kaņepju lūksnes raža iegūta šķirnei ‘Tygra’-8,7 t ha-1, Wojko -7,7 t ha-1. Analizējot pielietotās izsējas normas, labākos rezultātus šķirnēm ‘Bialobrzeskie’, ‘USO-31’ uzrāda izsējas norma- 70 kg ha-1.Tālākais kaņepju izsējas normu palielinājums abām kaņepju šķirnēm deva iegūtās kaņepju salmiņu ražas samazinājumu. Izvērtējot iegūtos kaņepju salmiņu ražas rādītājus jāsecina, ka praksē pielietotajai izsējas normai lielāka nozīme ir 50-70 kg ha-1.

20. Secinājumi: Vietējām kaņepēm ‘Pūriņi’ tilināto stiebriņu vidējā raža 1. novākšanas termiņā 5,8 t ha-1. Tilināto kaņepju šķiedras raža - 1,9 t ha-1 ir variantā, kur slāpekļa mēslojuma deva N 90 kg ha-1. Kaņepju šķirnei ‘Bialobrzeskie’ tilināto kaņepju stiebriņu raža(1.novākšanas termiņš) - 11,8 t ha-1 variantā, kur N deva ir 90 kg ha-1. Slāpekļa mēslojuma pielietošana nodrošināja kaņepju stiebriņu ražas pieaugumu. Tilināto kaņepju šķiedras raža ir 4,3-4,6 t ha-1. Kaņepju šķirnei ‘USO-31’ tilināto kaņepju stiebriņu vidējā raža- 11,0 t ha-1. Analizējot pielietotā slāpekļa mēslojuma efektivitāti, secinām, ka augstākā kaņepju stiebriņu raža 11,3 t ha-1 iegūta variantā, kur N deva ir 90 kg ha-1. Slāpekļa mēslojuma pielietošana nodrošināja kaņepju stiebriņu ražas pieaugumus. Tilināto kaņepju šķiedras raža 3,9-4,2 t ha-1.Pielietotais slāpekļa mēslojums nodrošināja arī kaņepju stiebriņu ražu ar augstu šķiedras saturu. Šķiedras saturs ir 36,1-37,2%. Analizējo tilinātokaņepju šķirņu no 1. vākuma ‘Finola’, ‘Wojko’, ‘Beniko’, ‘Tygra’, ‘Ferimon 12’, ‘Fedora 17’, ‘Santhica 27’, ‘Epsilon 68’, ‘Futura 75’ iegūtāsstibriņu ražas, jāsecina, ka pieņemot par standartu šķirni ‘Beniko’, augstākos ražības rādītājus uzrādīja šķirne ‘Fedora 17’ - 14,5 t ha-1, ražas pieaugums - 2,2 t ha-1. Kaņepju šķirnei ‘Wojko’ iegūtā stiebriņu raža 12,5 t ha-1. Kaņepju šķirnēm ‘Tygra’, ‘Ferimon 12’, ‘Santhica 27’ arī iegūta augsta kaņepju stiebriņu raža 12,0-12,3 t ha-1. Analizējot iegūto tilināto kaņepju šķiedras saturu, secinām, ka šķirnei Beniko šķiedras saturs ir augsts- 45,5%. Augsts šķiedras saturs ir arī šķirnēm ‘Wojko’-40,0%, ‘Epsilon 68’-39,0%, ‘Tygra’-38,2%. Augstākā iegūtā tilināto kaņepju šķiedras raža iegūta šķirnēm Beniko- 5,6 t ha-1 un šķirnēm ‘Wojko’, ‘Fedora 17’ iegūtā šķiedras raža - 5,0 t ha-1. Analizējot pielietotās izsējas normas, šķirnēm ‘Bialobrzeskie’, ‘USO-31’ augstāko tilināto kaņepju stiebriņu ražu ieguva pie izsējas normām - 90 un 110 kg ha-1. Kaņepju šķirnei ‘Bialobrzeskie’ iegūtā tilināto stiebriņu raža 11,7-12,3 t ha-1. Kaņepju šķirnei ‘USO-31’ iegūtā tilināto stiebriņu raža 11,4-11,9 t ha-1. Iegūstot tilinātās kaņepes 1. vākumā, augstāku ražu iegūst pie palielinātām izsējas normām.

21. Secinājumi: Vietējām kaņepēm ‘Pūriņi’ tilināto stiebriņu vidējā raža 2. novākšanas termiņā 5,9 t ha-1. Analizējot pielietotā slāpekļa mēslojuma efektivitāti, secinām, ka augstāka kaņepju stiebriņu raža iegūta pie slāpekļa mēslojuma N 90 kg ha-1 - 6,3 t ha-1. Augstākais šķiedras saturs – 30,1 %, iegūts variantā, kur slāpekļa mēslojuma deva N 90kg ha-1. Tilināto kaņepju šķiedras raža - 1,9 t ha-1 ir variantā, kur slāpekļa mēslojuma deva N 90 kg ha-1. Kaņepju šķirnei ‘Bialobrzeskie’ tilināto kaņepju stiebriņu vidējā raža(2.novākšanas termiņš) -13,2 t ha-1. Slāpekļa mēslojuma pielietošana nodrošināja ražas pieaugumu - 2,2 t ha-1 pie N devas 90 kg ha-1, salīdzinot ar kontroli. Tilināto kaņepju šķiedras raža ir 5,7-6,3 t ha-1. Kaņepju šķirnei ‘USO-31’ tilināto kaņepju stiebriņu vidējā raža- 11,6 t ha-1. Analizējot pielietotā slāpekļa mēslojuma efektivitāti, secinām, ka augstākā kaņepju stiebriņu raža 11,9 t ha-1 iegūta variantā, kur N deva ir 90 kg ha-1. Slāpekļa mēslojuma pielietošana nodrošināja kaņepju stiebriņu ražas pieaugumus. Tilināto kaņepju šķiedras raža 4,3-4,9 t ha-1. Pielietotais slāpekļa mēslojums nodrošināja arī kaņepju stiebriņu ražu ar augstu šķiedras saturu. Šķiedras saturs ir 40,5-41,2%. Analizējottilinātokaņepju šķirņu no 2. vākuma ‘Finola’, ‘Wojko’, ‘Beniko’, ‘Tygra’, ‘Ferimon 12’, ‘Fedora 17’, ‘Santhica 27’, ‘Epsilon 68’, ‘Futura 75’ iegūtāsstibriņu ražas, jāsecina, ka pieņemot par standartu šķirni ‘Beniko’, augstākos ražības rādītājus uzrādīja šķirne ‘Futura 75’ - 15,1 t ha-1, ražas pieaugums - 3,3 t ha-1. Kaņepju šķirnēm ‘Wojko’ iegūtā stiebriņu raža 14,2 t ha-1, ‘Tygra’ -14,1 t ha-1 , ‘Epsilon 68’ -13,5 t ha-1. Analizējot iegūto tilināto kaņepju šķiedras saturu, secinām, ka augstākais šķiedras saturs ir šķirnei ‘Beniko’ -49,1%. Augsts šķiedras saturs ir arī šķirnēm ‘Wojko’-44,4%, ‘Santhica 27’-41,8%. Augstākā iegūtā tilināto kaņepju šķiedras raža iegūta šķirnēm ‘Wojko’- 6,3 t ha-1, ‘Beniko’-5,8 t ha -1, ‘Futura 75’ -5,7 t ha-1. Analizējot pielietotās izsējas normas, kaņepju šķirnēm ‘Bialobrzeskie’, ‘USO-31’, augstāko tilināto kaņepju stiebriņu ražu ieguva pie izsējas normas 110 kg ha-1. Kaņepju šķirnei ‘Bialobrzeskie’ iegūtā tilināto stiebriņu raža 13,2-14,6 t ha-1 . Kaņepju šķirnei ‘USO-31’ iegūtā tilināto stiebriņu raža 11,5-11,8 t ha-1. Iegūstot tilinātās kaņepes 2. vākumā, augstāku ražu iegūst pie palielinātām izsējas normām.

22. Secinājumi: Iegūto sēklu ražas datu analīze parāda, ka slāpekļa mēslojuma pielietošana ir efektīva, jo nodrošināja sēklu ražas pieaugumus. Vietējām kaņepēm ‘Pūriņi’ vidējā sēklu raža 1,75 t ha-1 Kaņepju šķirnei ‘Bialobrzeskie’ izmēģinājumā pie dažādām slāpekļa mēslojuma devām vidējā sēklu raža 0,64 t ha-1, bet pie dažādām izsējas normām vidējā sēklu raža 0,76 t ha-1. Kaņepju šķirnei ‘USO-31’ pie dažādām izsējas normām vidējā sēklu raža 0,31 t ha-1. Izvērtējot kaņepju šķirnes ‘Finola’, ‘Wojko’, ‘Beniko’, ‘Tygra’, ‘Ferimon 12’, ‘Fedora 17’, ‘Santhica 27’, ‘Epsilon 68’, ‘Futura 75’ lielākais sēklu ražas pieaugums 1,75 t ha-1 iegūts šķirnei ‘Finola’, šķirnēm: ‘Epsilon’- 0,31 t ha-1, ‘Futura 75’-0,25 t ha-1Eļļas saturs noteikts pie 8% mitruma. Lielākais eļļas saturs ir šķirnēm: ‘Finola’-37,1%, ‘Tygra’-35,0, ‘Fedora 17’-34,55, ‘Ferimon 12’-34,2%, ‘Epsilon 68’-34,0%.

23. Paldies par uzmanību!