1 / 24

Autisms

Autisms. Madara Rudzāte, MF VI, 14.grupa. Vēsture. 18.gs. medicīnas literatūrā tiek aprakstīti cilvēki, kas nesarunājas, ir ierāvušies sevī, ar labu atmiņu.

odina
Download Presentation

Autisms

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Autisms Madara Rudzāte, MF VI, 14.grupa

  2. Vēsture • 18.gs. medicīnas literatūrā tiek aprakstīti cilvēki, kas nesarunājas, ir ierāvušies sevī, ar labu atmiņu. • 1867. – Henrijs Modslijs apraksta 4 gadus vecu bērnu savdabīgos emocionālos, intelektuālos un motoriskās attīstības traucējumus, pieskaitot tos pie psihozēm. • 1911. gadāBleibers, pētotpieaugušospacientus, ieviešterminušizofrēnija un identificē“A pamatsimptomus“. Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 11-12.lpp

  3. Vēsture • 1943.gadā L.Kanner publicē “Autistic Disturbances of Affective Contact”, kurā pirmo reizi ieviesa terminu infantilais autisms. Apraksta bērnus, kuri nespēj kontaktēties ar apkārtējiem, sakarā ar izteiktiem valodas un emociju traucējumiem. Kaplan & Sadock’s “Synopsis of psychiatry”, 2007

  4. Mūsdienās SSK – 10 Slimību klasifikators: F84 -Pervezīviattīstībastraucējumi F84.0 - Bērnības autisms F84.1 - Atipisks autisms F84.2 - Retasindroms F84.5 – Aspergerasindroms http://aptieka.lv/?lapa=ssk10&limenis=4&ssk=F84&ssk2=F80...F89&mekletteksts=

  5. Definīcija • Autismsir multifaktoriāla slimība, bet daudzas ģenētiskas slimības agrīnā vecumā primāri var manifestēties ar autisku uzvedību, valodas attīstības aizturi vai regresu un garīgu atpalicību. (Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 18.lpp) • Klasiskais autisms(Kannera sindroms) ir agrīns, komplekss psihiskās attīstības traucējums, kurš sākas un tiek diagnosticēts bērniem līdz trīs gadu vecumam.(Baileyetal, 1996, Rischet al,1999)

  6. Epidemioloģija • Pēc EK datiem klasiskā autisma sastopamība : 3,3 – 16 : 10 000 • Bet autiskā spektra traucējumi: 30 -63 : 10 000 • Par Latviju statistikas datu nav, bet, pamatojoties uz vidējo sastpamības biežumu, Latvijā varētu būt aptuveni 11 500 ar autismu un AST. Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 14.lpp

  7. Epidemioloģija • Kannera un Aspergera sindroms 4-5 reizes biežāk sastopams zēniem. • Reta sindroms (raksturīgi AST) – vairāk meitenēm. • Biežāk ģimenēs ar augstu sociālekonomisko stāvokli. • AST dvīņupētījumidemonstrē, ka konkordancestarpmonozigotiem (MZ) dvīņiemiraugstākanekādizigotiskiem (DZ). Konkordancesrādītāji MZ dvīņiemir 60 – 90%, bet DZ līdz 10% (Bachelli et al, 2006)

  8. Etioloģija un patoģenēze • Cēlonis var būt gan ģenētisks, gan ārvides faktoru izraisīts, kam raksturīgs multifaktoriāls vai komplekss iedzimšanas tips. (R.Muhle et al, 2004) • AST var būt simptoms monogēnai, hromosomālai patoloģijai, kā arī iedzimtiem vielmaiņas traucējumiem. (Ch.Gillberg et al, 2006)

  9. Etioloģija un patoģenēze Sindromi, kuriem raksturīgi autiska rakstura traucējumi: • Fragilās X hromosomassindroms • Tuberozāskleroze • Rettasindroms • Eindželmaņasindroms • Prader-Willisindroms • Smith-Lemli-Opitzsindroms • Smith-Magenissindroms • Neārstētafenilketonūrija, u.c.

  10. Etioloģija un patoģenēze Augstāks autisma risks: • Augļa distress; • Trauma vai ievainojums dzemdību laikā; • Asiņošana grūtniecības laikā; • Vasarā dzimušie bērni; • Mazs dzimšanas svars; • Iedzimtas malformācijas; • Zems novērtējums pēc Apgares; • Mekonija aspirācija; • Neonatālāanemija . Pediatrics 2011July; peds.2010-1036, Perinatal and Neonatal Risk Factors for Autism: A Comprehensive Meta-AnalysisGardener, et al.

  11. Klīnika Komunikācijasproblēmas: • neatsaucasuzsavuvārdu, • nespējpateikt, kovēlas, • kavētarunasattīstība. • nesekonorādēm, • dažreiz šķiet nedzirdīgs, • dažreiz šķiet dzirdam, bet dažreiz nē, • nenorādauzpriekšmetiem, atsveicinotiesnemāj agrākmēdzateiktdažusvārdus, bet vairs to nedara.

  12. Klīnika Sociālāssaskarsmesproblēmas: • sociāloskontaktosnesmaida, • šķiet, ka priekšroku dod spēlēm vienatnē , • pats ņem sev vajadzīgās lietas, • ir ļoti neatkarīgs, • visu dara ļoti savlaicīgi, • sliktsacukontakts, • atrodassavāpasaulē, • izslēdzapkārtējos no savasuztveres, • neizrādainteresi par citiembērniem.

  13. Klīnika Uzvedībasproblēmas: • dusmulēkmes • irhiperaktīvs/nesadarbojas/izrādapretestību • nezin, kā spēlēties ar rotaļlietām • regulārimēdzizmantotvienus un tospašuspriekšmetus • staigāuzpirkstgaliem • ir neparasta pieķeršanās noteiktām rotaļlietām • kārtopriekšmetusrindās • ir pārlieku liela jūtība pret atsevišķiem materiāliem vai skaņām • ir atsevišķas īpatnējas kustības Diagnostikas iespējas – vadlīnijas medicīnas darbiniekiem. - http://www.autisms.lv/attachments/article/6/Diagnostika-vadlinijas%20medikiem%20LAT.pd

  14. Klīniskās izpausmes • A Nespēj reaģēt uz tuvinieku jūtām. Nemeklē palīdzību. Nepiedalās vienaudžu rotaļās. Nespēj veidot vienkāršas attiecības.

  15. Klīniskās izpausmes • B Nespēj veidot neverbālas komunikācijas. Iztrūkst rotaļu iztēle. Valodas ekspresijas traucējumi. Valodā: Eholalija, stereotipijas, neoloģismi. Personas identifikācijas traucējumi. Vismaz 2 simptomi no A grupas un 1 B gupas simptomiem. Nelson Textbook of Pediatrics, 19th ed. American Psychiatric Association: Diagnostic and statistical manual of mental disorders, fourth edition, text revision, Washington, DC, 2000, American Psychiatric Association.

  16. Diagnostika • TheChecklistforAutismin Toddlers2 (CHAT) pievērš īpašu uzmanību bērna acu kontaktam un skatiena novērošanai, iztēles rotaļām un spējai sekot norādēm uz priekšmetiem. Nespēja veikt kādas no šīm darbībām tiek cieši saistītas ar autiskā spektra traucējumiem. • Pervasive Developmental Disorders Screening Test – Stage 13 (Siegel 1998) izvērtēganpozitīvos, gannegatīvossimptomus un ietverarīdažusjautājumusattiecībāuzregresu. Piemērots bērniem līdz 3 gadu vecumam. Diagnostikas iespējas – vadlīnijas medicīnas darbiniekiem. - http://www.autisms.lv/attachments/article/6/Diagnostika-vadlinijas%20medikiem%20LAT.pdf

  17. Diagnostika • Australian Scale for Asperger’s Syndrome4 (Garnett and Attwood 1998) irvecākiemvaiskolotājiemaizpildāmanovērtēšanasskala, kasparedzētakopumālabifunkcionējošiembērniemarautiskāspektratraucējumiem, kuriemšietraucējuminavtikuši identificēti līdz skolas vecuma sasniegšanai. Tā sastāv no 24 jautājumiem, kas tiek novērtēti ar punktiem no 1 līdz 6, kā arī ietver anketu ar 10 papildus uzvedību raksturojošiem jautājumiem, uz kuriem jāatbild ar „jā” vai „nē”. Ja lielākā daļa no anketas jautājumiem tiek atbildēta ar „jā” un lielākā daļa no novērtējumiem ir starp 2 un 6, bērns tiek nozīmēts uz diagnostisko pārbaudi. • Autisma pārbaudes anketa9 (ASQ) ir pazīstama arī kā Sociālās komunikācijas anketa10 (SCQ). Anketa ir mēģinājums izstrādāt ticamu un pareizu pārbaudes instrumentu, kas balstās uz pašreiz noteiktajiem autisma diagnostikas kritērijiem. Tā ir paredzēta visām vecuma grupām. Anketu aizpilda persona, kas nodrošina primāro aprūpi personai ar iespējamiem autiskā spektra traucējumiem. ASQ vai SCQ sastāv no 40 jautājumiem. Jautājumi formulēti tā, lai būtu saprotami vecākiem bez papildus paskaidrojumu sniegšanas. Anketai ir divi varianti, no kuriem viens paredzēts bērniem līdz 6 gadu vecumam, otrs – bērniem no 6 gadu vecuma. Tiek uzskatīts, ka ASQ un SCQ ir ļoti efektīvs pārbaudes instruments bērniem sākot no 4 gadu vecuma. Tomēr tāpat kā ar citām anketām, arī ar šīs anketas palīdzību vien nav iespējams uzstādīt individuālo diagnozi. Diagnostikas iespējas – vadlīnijas medicīnas darbiniekiem. - http://www.autisms.lv/attachments/article/6/Diagnostika-vadlinijas%20medikiem%20LAT.pdf

  18. Diagnostika Indikācijas, kasliecina par nepieciešamībusteidzamiveiktturpmākaspārbaudes • līdz 12 mēnešu vecumam neveido „zīdaiņu valodai” raksturīgās skaņas. • līdz 12 mēnešuvecumamnavžestuvaloda (norādes, māšana, māšanaatvadoties, utt.) . • līdz 16 mēnešuvecumamneizrunānevienuvārdu. • līdz 24 mēnešuvecumamneizrunāspontānas (ne tikaisavstarpējiatskanīgas) 2 vārdufrāzes. • JEBKĀDS JEBKĀDU valodasvaisociāloprasmjuzudums JEBKĀDĀ vecumā. Diagnostikas iespējas – vadlīnijas medicīnas darbiniekiem. - http://www.autisms.lv/attachments/article/6/Diagnostika-vadlinijas%20medikiem%20LAT.pdf

  19. Diagnostika Diagnozes noskaidrošanas procesā nepieciešamās specialistu konsultācijas: • Neirologa konsultācija; • Ģenētiķa konsultācija.

  20. Ārstēšana Autisma un AST ārstēšana ir kompleksa un galvenās terapijas metodes ir nemedikamentozas. Ārstēšanā tiek iesaistīta multisdisciplināra komanda, kurā uzsvars pamatā tiek likts uz valodas spēju, komunikāciju un sociālo iemaņu attīstīšanu.

  21. Strukturētās pieejas Strukturētās pieejas ir efektīvas intervences metodes, kurām ir empīrisks pamatojums un noteikta struktūra. Šīs metodes balstās uz uzvedības terapijas principiem. Piemēri: • TEACCH (TreatmentandEducationforAutisticandRelatedCommunication – HandicappedChildren) • PECS (Picture Exchange CommunicationSystem) ir attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma. Populāra pasaulē, lieto daži speciālisti arī Latvijā. • STEP (StructuredTeachingforExeceptionalPupils) programma. Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 38.-39.lpp

  22. Ārstēšana • Emociju mācīšana. • Sociālie stāsti. • Sensorā integrācija – metode nodrošina bērnu ar dažādiem sajūtu inkinestētiskiem stimuliem un māca integrēt tos vienā veselumā. • Montresori pedagoģija/terapija. • Mūzikas terapija, mākslas terapija, reitterapija un ciešo skāvienu terapija – dod uzlabojumu, bet nav pietiekoši daudz pierādījumu par terapijas efektivitāti. Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 39.-40.lpp

  23. Sociālā stāsta piemērs • Atrodi vējjakas augšpusi. • Paņem pakaramo. • Uzliec vējjaku uz pakaramā. • Vējjaku aiznes uz skapi. • Pakar pakaramo uz stieņa. • Aizver skapja durvis. Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 106.lpp

  24. Paldies par uzmanību!

More Related