DRAUDZE

1. DRAUDZE 8. tēma 23. augustā, 2014

2. JĒZUS un DRAUDZE • Jēzus nodibināja draudzi. • Jēzus lūdza par draudzes vienotību. • Jēzus nodrošināja visu nepieciešamo draudzes vienotībai. • Jēzus atklāja mums, kā uzturēt draudzes vienotību. • Kā izvairīties no vienotības trūkuma. • Kā atjaunot vienotību.

3. DRAUDZES PAMATS “Un es arīdzan tev saku: tu esi Pēteris, un uz šo akmeni es savu draudzi gribu uztaisīt, un tiem elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mat 16:18 ; 1877.g.t.) Vai Jēzus šeit saka, ka Pēteris ir draudzes pamats? Skatīt 1 Kor 3:11 un Ef 2:20. Jēzus pielietoja vārdu spēli. Grieķu valodāvārds Pēteris irpetros, kas skan līdzīgi vārdam akmens (Petra) uz ko draudze taps celta; tas ir - Kristus. Dievs runāja par “Akmeni” gan Vecajā, gan Jaunajā derībā (abos gadījumos Tēvs un Dēls) Jēzus skaidri izmantoja akmens simbolu pieminot Pētera ticibas apliecību: “... Tu esi Kristus.” (Mt. 16:16)

4. “Viņš ir akmens kalns, Viņa darbs ir bez vainas, jo visi Viņa ceļi ir tiesa; tas stiprais Dievs ir patiesība un bez netaisnības, taisns Viņš ir un patiesīgs.” (5.Mozus 32:4) “Bet viņa stops ir stiprs palicis, un viņa roku elkoņi ir stiprināti, no tā rokām, kas iekš Jēkaba varens; no Viņa, no tā Gana, Tā Israēļa Klints.”(1.Mozus 49:24) “Tas Kungs ir mans akmens kalns , mana pils un mans izglābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.” (Ps 18:3) “Jo tu Dievu, savu Pestītāju esi aizmirsis un neesi pieminējis sava stipruna akmiņa kalnu.” (Jes 17:10) “Vai tu neesi no iesākuma, tas Kungs, mans Dievs, mans Svētais? Mēs nenomirsim. Tu viņu ieceli, ak Kungs, par sodību, un viņu apstiprini, ak akmens kalns, par pārmācīšanu.”(Habakuka 1:12) “Tas Kungs ir mans kalns, mana pils un mans izglābējs.” (2 Sam 22:2) Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles “7Tad n u jums, kas ticat, Viņš ir dārgs; bet tiem neklausīgiem tas pats akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, kas ir palicis par sturakmeni, iraid pieduršanās akmens un piedauzīšanās klints. 8Tiem, kas neklausīgi būdami pie tā Vārda piedauzās, uz ko tie arīdzan ir nolikti.” (1 Pet 2:7-8) “Un visi to pašu garīgu dzērienu ir dzēruši, jo tie dzēra no tā garīga akmins, kas gāja līdz; bet tas akmins bija Kristus.” (1 Kor 10:4)

5. LŪGŠANA PĒC VIENOTĪBAS “Es iekš tiem un Tu iekš manis, ka tie ir pilnīgi viens, lai tā pasaule atzīst, ka Tu mani esi sūtījis un tos mīlējis, itin kā Tu mani esi mīlējis.” (Jņ 17:23 ; 1877.g.t.) Tēvs un Dēls ir atškirīgi, bet tiem ir viena daba un viens mērķis. Mēs, ticīgie, esam atškirīgi pēc temperamenta, kultūras un spējām, bet mums jābūt vienotiem draudzē caur Jēzu Kristu, gluži tāpat kā Tēvs un Dēls savā starpā. Jo tuvāk Jēzum esam mēs katrs individuāli, jo ciešākas attiecības būs starp brāļiem un māsām draudzē. Lai tas varētu notikt, mums jāpieņem Jēzus kā mūsu dzīves Kungs. Viņam jāpārveido mūsu raksturs. Mums jānodod Viņa rokās mūsu griba.

6. “Harmonija un vienotība cilvēku starpā ir pati pārliecinošākā liecība par to, ka Dievs sūtījis savu Dēlu, lai glābtu grēciniekus. Tā ir privilēģija sniegt tādu liecību. Bet, lai mēs to varētu darīt, mums jānoliek sevi apakš Kristus pavēles. Mūsu raksturam jātop pārveitotam Kristus rakstura līdzībā, mūsu gribai jāpakļaujas Viņa gribai. Tikai tad mēs varēsim strādāt vienoti, bez šķelšanās.” E.G.W. (Counsels for the Church, cp. 4, pg. 44)

7. SPĒKS SAGLABĀT VIENOTĪBU “Un tie pastāvēja iekš tās apustuļu mācības un iekš tās draudzības un iekš tās maizes lauzīšanas un iekš tām Dieva lūgšanām.” (Ap D 2:42) Apustuļu dienu ticīgie bija “pilnīgā vienotībā” (Jņ 17:23) pateicoties divām dāvanām, ko tie saņēma no Jēzus Kristus: Patiesība un Mīlestība (doktrīna un komunikācija) Mums jāatceras, ka Mīlestība bez Patiesības – ir akla, un Patiesība bez Mīlestības – neauglīga. Prātam un sirdij jāsadarbojas, lai gūtu sekmes.

8. KĀ IZVAIRĪTIES NO ŠĶELŠANĀS “Tev nebūs kā aprunātājam staigāt starp saviem ļaudīm, tev nebūs pret sava tuvākā asinīm turētie: - es esmu Tas Kungs.” (3 M 19:16 ; 1877.g.t.) Aprunāšana ir devītā baušļa pārkāpšana: “Netiesājiet, ka netopat tiesāti.” (Mat7:1) Neviens netiek aicināts tiesāt citus, vai runāt ļaunu par citiem, vai salīdzināt izceļot sevi noniecināt citus. Mums jālūkojas uz Jēzu, nevis vienam uz otru. Ja tev rodas vēlēšanās runāt ar kādu, jautā sev vispirms sekojošo: Vai tas, ko es teikšu ir patiesība (2 M 20:16)? Vai tas būs domāts sevis izcelšanai (Ef 4:29)? Vai iespējams to pateikt mīlošā veidā (Sal Pam 25:11)?

9. KĀ ATJAUNOT VIENOTĪBU “23Viņa kungs uz to sacīja: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi uzticīgs bijis pie mazuma, es tevi iecelšu pār daudzumu; ieiej sava kunga priekā. 24Tad arī tas, kas to vienu podu bija dabūjis, piegājis sacīja: kungs, es zināju tevi bargu cilvēku esam, ka tu pļauji, kur tu neesi sējis, un krāj, kur tu neesi kaisījis.”(Mat 5:23-24) Ja mēs jebkad esam kādu aizvainojuši, vai esam aizvainoti no kāda cita, tad mums vajadzētu sekot Jēzus ieteikumam Mat 18:15-18. Runā ar savu brāli vai māsu vienatnē. Tas atrisina gandrīz visas domstarpības. Ja tas jūs nesamierina, pieaicini trīs neitrālus lieciniekus un atkal pārrunā nesaskaņas ar strīdus personu. Ja pat tas nepalīdz atrisināt domstarpības, tad dari to zināmu Draudzei. “Brāļi, ja kāds cilvēks kādā noziegumā taptu pienākts, tad jūs, kas esat garīgi, atgriežat tādu ar lēnprātīgu garu, lūkojiet uz sev pašu,ka ir tu netopi kārdināts.” (Gal 6:1 ; 1877.g.t.)

10. E.G.W. (Thoughts from the Mount of Blessing, cp. 3, pg. 59) “Ja vien attiecību darījumi starp individiem netiktu celti gaismā plašai publikai, bet tiktu pārrunāti patiesā Kristus mīlestība starp konfliktā iekļautajā personām, mēs izvairītos no daudz nevajadzīga ļaunuma! Līdz ar to daudz rūgtuma sakņu tiktu izravēts, un tas tuvinātu patiesā mīlestībā Kristus sekotājus!”