Biomasas pieejamība enerģētikas nozarei

1. Biomasas pieejamība enerģētikas nozarei 2010. gada 26.martā

2. Biomasas priekšrocības Vietējas izcelsmes un atjaunojams produkts; Samazina atkarību no fosilās enerģijas importa; Samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju; Dažādo enerģijas piegādes; Uzlabo tirgus bilanci, nodrošinot papildus darbavietas un ienākumus laukos; Vērā ņemama tautsaimniecības reorganizācija – samazinot zemas pievienotās vērtības produktu eksportu (papīrmalka, graudi, šķelda u.c.).

3. Zemes resursi Latvijā Zemes auglība un saules enerģija fotosintēzes procesā ražo atjaunojamās enerģijas avotu - biomasu. ~ 54% Latvijas teritorijas nosegta ar mežiem, ~ 38%, jeb 2,4 milj. ha teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, no tiem lauksaimniecībā izmanto 1,7 milj. ha, ~ 0,7 milj. ha zemes platību netiek izmantots. neizmantotās zemes potenciāla efektīva izmantošana var dot būtisku ieguldījumu enerģētikas sektorā un radīt papildus ~ 10 - 20 tūkstošus darba vietu .

4. Biomasas potenciāls 1. Enerģētiskā koksne (kokapstrādes blakusprodukti; koksne no meža; koksne no ārpus meža zemēm; lietotā koksne; enerģētiskās koksnes eksports) ~ 10 milj. m3 gadā. 2. Lauksaimnieciskās izcelsmes biomasas potenciāls (salmi; ilggadīgie zālāji - zaļbarībai, skābbarībai; kukurūza, skābbarībai un zaļbarībai; pļavu un ganību siens u.c.) ~ 9.2 miljoni tonnu gadā. 3. Pārtikas ražošanas un pārstrādesnozares ražošanas atlikumproduktu potenciāls Pieaugs, ja attīstīsies bioenerģijas tirgus (attīstīsies arī tehnoloģijas).

5. Latvijas meža resursi Meža nozarei Latvijā ir viena no vadošajām lomām valsts tautsaimniecībā, šobrīd mežs klāj vairāk nekā pusi no Latvijas teritorijas • Ikgadējais dabiskais pieaugums 25 milj. m³ • Ikgadējais ciršanas apjoms 10-13 milj. m³ • Ikgadējais ciršanas apjoms uz 1 iedzīvotāju ~ 5 m³ • Ikgadējais koksnes patēriņš uz 1 iedzīvotāju 0,9 m³ • Prognozētais patēriņš uz 1 iedzīvotāju nākotnē 1,5 m³ Ilgtspējīga mežsaimniecība

6. Iegūtās enerģētiskās koksnes apjomi, 2007.g. Enerģētiskā koksne: 9,2 milj. m3- Meža izstrāde - 3,5 milj.m3, - Koksne ārpus meža – 0,1 milj.m3; - Kokapstrādes blakusprodukti – 5,5 milj.m3; - Lietota koksne – 0,1 milj.m3 (Enerģētiskās koksnes apjomu izvērtēšanas nenoteiktība ± 18%) Datu avots: RTU pētījums “Faktiskās enerģētiskās koksnes plūsmas apzināšana”, MAF 2008.g. līgumdarba atskaite

7. Izlietotās enerģētiskās koksnes izmantošanas apjomi, 2007.g. Enerģētiskā koksne ~9,7 milj. m3 Eksportētā koksne - 3,6 milj.m3, Mazie energoresursu lietotāji - 4,4 milj.m3, Centralizētās siltumapgādes sistēmas - 1,7 milj.m3, (Enerģētiskās koksnes apjomu izvērtēšanas nenoteiktība ± 11%) Datu avots: RTU pētījums “Faktiskās enerģētiskās koksnes plūsmas apzināšana”, MAF 2008.g. līgumdarba atskaite

8. Lauksaimniecības biomasas potenciāls

9. Siltumenerģija Latvijā Ņemot vērā klimatiskos apstākļus (apkures sezonas ilgums ~ 6 mēneši gadā) enerģijas bilancē Latvijā primāro vietu ieņem siltumenerģijas ražošana (64%) Šobrīd siltuma ražošanā koģenerācijas stacijās un centralizētajās siltumapgādes katlumājās dominē gāze, bet mājsaimniecībās - koksne. Latvijas siltumapgādē netiek pienācīgi izmantots vietējā kurināmā (biomasas) potenciāls, tā izmantošanu iespējams palielināt, jo resursu ir pietiekoši

10. Biomasas izmantošanas riski Biomasas izmantošana enerģijas ieguvei jāsabalansē ar pārtikas ražošanu un kokrūpniecību, radot pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību un enerģijas ieguvē izmantojot galvenokārt ražošanas blakusproduktus. Jāveic aizsardzības pasākumi, lai: nepalielinātu SEG emisijas zemes izmantošanas maiņas rezultātā, nesamazinātu bioloģisko daudzveidību, ūdens resursus un to kvalitāti, nenoplicinātu augšņu kvalitāti, neradītu draudus nacionālajai pārtikas drošībai, neradītu nesamērīgu konkurenci kokrūpniecībai, Bioenerģijas ražošanas bilancei jābūt pozitīvai

11. Atjaunojamās enerģētikas attīstība (1) Ilgtspējīga un sekmīga atjaunojamās enerģētikas attīstība iespējama tikai lauksaimniecības, pārtikas un meža nozarēm sadarbojoties ar enerģētikas nozari, veidojot daudznozaru attīstības politikas un plānus, izstrādājot izvirzītajiem mērķiem atbilstošu normatīvo vidi: nodokļu politikas maiņa - nodokļu atvieglojumi biomasas kurināmajam; dotācijas investīcijām, jaunu efektīvu tehnoloģiju ieviešana; nodokļi fosilā kurināmā izmantošanai, nodokļi par oglekļa emisiju; lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražotājiem skaidri zināma valsts ilgtermiņa stratēģija enerģijas ražošanā, prognozējami nepieciešamo izejvielu apjomi lieljaudas bioenerģijas ražotājiem, iespēju mājsaimniecībām aizvien vairāk izmantot savā enerģijas nodrošinājumā atjaunojamos energoresursus;

12. Atjaunojamās enerģētikas attīstība (2) jaunu un inovatīvu augstas efektivitātes enerģijas ražošanas tehnoloģiju ieviešana, kas palielinās atjaunojamo resursu izmantošanu, piemēram, otrās paaudzes biodegvielas ražošana no koksnes un lauksaimnieciskās izcelsmes biomasas spētu sekmīgi konkurēt ar tradicionālo no fosiliem resursiem ražoto; Kopējās lauksaimniecības politikas mērķim arī nākotnē ir jānodrošina lauksaimniekus ar pieņemamiem dzīves standartiem, patērētājus ar kvalitatīvu pārtiku un mērenām cenām, kā arī jāsaglabā lauku apvidu mantojums.