Att st ba un t s v rt bas v rt ana
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 32

Attīstība un tās vērtības/vērtēšana PowerPoint PPT Presentation


  • 76 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Attīstība un tās vērtības/vērtēšana. Kristīne Āboliņa Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte Docente [email protected]

Download Presentation

Attīstība un tās vērtības/vērtēšana

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Att st ba un t s v rt bas v rt ana

Attīstība un tās vērtības/vērtēšana

Kristīne Āboliņa

Latvijas Universitāte

Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte

Docente

[email protected]

Seminārs Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Development of joint strategy and cooperation network for promotion of creative industries” ,LLIII-194” ietvaros.


Latvija 2030 indikatori

Latvija 2030 - indikatori

IKP uz vienu iedzīvotāju gadā (EUR pēc pirktspējas paritātes) 14000 - >27000

Energointensitāte ekonomikā – bruto iekšzemes enerģijas patēriņš pret IKP (kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR no IKP) 306 - <150

Pasažieru apgrozība dzelzceļa transportā (milj. pasažierkilometru gadā) 951 - >1150


Uz izaugsmi balst ta ekonomika

Uz izaugsmi balstīta ekonomika

  • Ietaupām un darām efektīvāk – vai ietaupām?

  • Kuram ir mazāks elektroenerģijas patēriņš kā pirms 10 gadiem?

  • 2000.gadā Latvijā gadā patērētas 5922 GWh elektroenerģijas,

  • 2008.gadā Latvijā gadā patērētas 7794 GWh elektroenerģijas, (+31%)

  • 2010.g. – 7500 GWh


Latvijas ener tikas strat ija 2030

Latvijas Enerģētikas stratēģija 2030


Kas ir att st ba

Kas ir attīstība?


Ilgtsp j gas att st bas r d t ji

Ilgtspējīgas attīstības rādītāji

  • IKP pieaugums

  • Zaļāku vietējo dabas resursu patēriņš


Eiropas vienotie r d t ji pils t m pamatr d t ji

Eiropas vienotie rādītāji (pilsētām) pamatrādītāji

  • Iedzīvotāju apmierinātība ar vietējo pašvaldību

  • Vietējais ieguldījums pasaules klimata izmaiņās (vai ekoloģiskā pēda)

  • Vietējā mobilitāte un pārvietošanās veidi

  • Vietējo zaļo zonu un pakalpojumu pieejamība

  • Gaisa kvalitāte


Eiropas vienotie r d t ji papildr d t ji

Eiropas vienotie rādītājipapildrādītāji

  • Bērnu ceļš uz skolu un mājām

  • Vietējās pašvaldības un uzņēmumu ilgtspējīga pārvalde

  • Piesārņojums ar troksni

  • Ilgtspējīgs zemes lietojums

  • Produkti, kas veicina ilgtspējību


B rnu ce uz skolu un att lums l dz skolai

Bērnu ceļš uz skolu un attālums līdz skolai

Ko Jūs varat pateikt no šī rādītāja?


Pieejam ba vesel bas un soci lajiem pakalpojumiem un iedz vot ju apmierin t ba

Pieejamība veselības un sociālajiem pakalpojumiem un iedzīvotāju apmierinātība

Ko Jūs varat pateikt no šī rādītāja?


Att st ba un t s v rt bas v rt ana

Publisko zaļo zonu un atklāto teritoriju pieejamība un iedzīvotāju apmierinātība ar pilsētas vides kvalitāti atsevišķās Eiropas pilsētās un Rīgā


R d t ji nav br numl dzeklis

Rādītāji nav brīnumlīdzeklis

Cilv.

  • Veicināt velotransporta attīstību

  • Līdz 2015. gadam panākt, ka 30% iedzīvotājiem galvenais satiksmes līdzeklis ir velosipēds

%


Sist mas inov cija pret optimiz ciju sauszemes pasa ieru transport

CO2 politika

Sociālie rādītāji

personalizēts ST

Sistēmas inovācija

Līzings mobilitātei

Organizētas kopējās mašīnas

Progresīvs ST

P&R, ST joslas

Pretsastrēgumu politika

mašīnas pilsētai

Sistēmas optimizācija

inteliģentie ceļi

Mašīnu elektronika

saules bat. mašīnas

Sistēmas inovācija pret optimizāciju sauszemes pasažieru transportā


Cik novada bud eta veido ien kuma nodoklis

Cik % novada budžeta veido ienākuma nodoklis?

  • Vīzija un savas vietas atrašana


Homezones uk

Homezones.uk

Burnley, South West Area, Lancashire North Close Estate, Redruth Cornwall Northcourt Estate, Denton Kent  Poulton Area, Morecambe Lancashire Wardleworth, Rochdale Wonford, Exeter Devon  Ashton West End Tameside 


Gresham teritorija midlsbro anglija

Gresham teritorija Midlsbro (Anglija)

Projekta mērķis

  • Stiprināt kopienas tīklojumu un drošību, ieviešot mājzonas konceptu piecās apkaimes ielās

  • Nodrošināt vietu vājākiem lietotājiem

  • Uzlabot drošību

  • Nodrošināt stāvvietas krustojošajās ielās

  • Veicināt satiksmes neiekļūšanu zonā.

    ietekme

  • Iedzīvotāji:apkārtnē jūtas drošāk

  • Vide uzlabojusies , jo drošību naktī vairo jaunais ielu apgaismojums

  • Ir patīkamāka vide un labāka dzīves vides kvalitāte, kas veicina vairāk kajāmiešanu

  • Īpašumu vērtība zonas iekšienē ir pieaugusi ātrāk kā blakus teritorijās

  • Kopā šie uzlabojumi izraisa vēlmi arī apkārtējās teritorijās ieviest mājzonas


Me aparks att st s

Apdraudējums vērtībām:

vietējo iedzīvotāju interešu neievērošana attīstībā – apkaimes pamatinfrastruktūras likvidācija

Mežaparks attīstās


Kop jie resursi

Kopējie resursi

Izsmelti vai degradēti


Kop j resursa tra dija

Kopējā resursa traģēdija

  • resursu lieto daudzi indivīdi, kuriem ir neierobežota pieeja šim resursam, tādējādi resurss tiek degradēts – traģēdija visiem:

    • Katrs gūst no tā labumu

    • Resurss ir tik liels, bet indivīds ietekmē ļoti maz

    • Katrs kļūst ieinteresēts izmantot pēc iespējas vairāk pēc iespējas ātrāk


Kad cilv ku k st daudz vai resursu izmanto anas intensit te liela

Kad cilvēku kļūst daudz vai resursu izmantošanas intensitāte liela

  • Resurss ātri tiek izsmelts

  • Ekoloģisko nišu aizņem citas sugas, nekomerciālas, kuras pēc tam grūti izspiest

  • Tie ir parasti cilvēki, kas dara parastas lietas

  • Ja kāds grib procesu apturēt, vienatnē ir bezspēcīgs


Galvenais jaut jums risin jumam

Galvenais jautājums risinājumam

  • Kā apturēt resursu degradējošo darbību?

  • Kā veicināt prosociālu uzvedību?


Pamatmetodes k veicin t prosoci lu uzved bu

Pamatmetodes, kā veicināt prosociālu uzvedību

  • Valsts likumu, normu, stimulu un noteikumu izmantošana

  • Izglītības programmas, kas mēģina veicināt prosociālu uzvedību, dodot informāciju un mēģinot izmainīt cilvēku attieksmi

  • Mazo grupu/kopienas pārvalde

  • Izmantojot morālus, reliģiskus un ētiskus pamudinājumus


Kopienas resursa sekm gu p rvaldi veicino ie apst k i

Kopienas resursa sekmīgu pārvaldi veicinošie apstākļi


Ko var paveikt kopienas p rvalde priek roc bas

Ko var paveikt kopienas pārvalde? - Priekšrocības

  • Kopienas pārvalde balstās uz stabilām sociālām tradīcijām

  • Kopienas pārvalde internalizē eksternalitātes

  • Kopienas pārvalde var būt sekmīga ļoti ilgstoši

  • Kopienas pārvalde var mudināt cilvēkus iet tālāk par pašizaugsmi

  • Kopienas pārvaldei ir mazas ieviešanas izmaksas

  • Kopienas pārvalde ir aizmirstā stratēģija


Ko var paveikt kopienas p rvalde ierobe ojumi

Ko var paveikt kopienas pārvalde? - ierobežojumi

  • Kopienas pārvalde ir sekmīga ierobežotam resursu lokam (ne globālajām vides problēmām)

  • Sociālās tendences samazina kopienas pārvaldes iespējamību


L der ba parast s k das

Līderība – parastās kļūdas

  • Dod par daudz vietu pašapmierinātībai

  • Nespēj nodibināt pietiekoši spēcīgu vadošo koalīciju

  • Nepietiekoši novērtēts vīzijas spēks

  • Atļauj kādie apstākļiem atkāpties no vīzijas

  • Paziņo uzvaru pārāk ātri

  • Nespēj iesakņot pārmaiņas pietiekami stingri korporatīvajā kultūrā

  • Alternatīva – partnerība, līdzdalīgā plānošana


But nas laim bas indekss

Butānas laimības indekss


L dz ga izpratne par kop jo labumu

līdzīga izpratne par kopējo labumu


  • Login