Skolotājs kā aktīvs pētnieks : iespējas , pieejas , izaicinājumi

1. Skolotājskāaktīvspētnieks: iespējas, pieejas, izaicinājumi Rita Kaša, Ph.D. Stockholm School of Economics in Riga/ Rīgas Ekonomikas augstskola 2013. gada 11. aprīlis

2. Priekšlasījuma nodoms un struktūra • Nodoms – rosināt uzdot jautājumus un izzināt • Starptautisku pētījumu secinājumi kā ierosme izpētei savā skolā • Pētnieka loma un tās īstenošana • Pētnieciskās pieejas mērķtiecība • Kur sākt? • Kā turpināt?

3. Skolotāja-pētnieka darbības konteksts

4. Pētnieciskās pieejas Tradicionāls pētījuma process Uz rīcību vērsta pētījuma process

5. Skolotāju un skolēnu zināšanu mijiedarbība • Kā skolēni un skolotāji ietekmē viens otra epistemoloģisko izpratni, īpaši uzskatus par zināšanu avotu? • Pētījuma dalībnieki: divi skolotāji , kas māca lasītprasmi; 15 desmitās klases skolēni, kas apgūst lasītprasmes programmu. • Metodes: novērojumi klasē, intervijas, skolēnu rakstīto tekstu analīze. • Secinājumi: Skolotāji – es esmu zināšanu avots; skolēni – es arī! • Skolēni – manām personiskajām zināšanām un tam, kā tās iegūtas, ir nozīme. • Skolēnu literārās analīzes tekstos redzams – nepiekrītu tam, ka skola manas personiskās zināšanas ignorē. • Skolotāji – es tik un tā esmu zināšanu avots! • Ieteikums: Pilnveidot mācību saturu ar mērķi leģitimizēt alternatīvus zināšanu un izziņas resursus, lai stiprinātu skolēnu līdzdalību mācību – zināšanu apguves – procesā. Avots: Bierman, D. (2008). Teacherandstudent epistemologicalinterplay.

6. Skolotāju ietekme uz skolēna vietu sabiedrībā • Sākumskolas skolēnu klases novērojums divu gadu garumā • Novērojums: skolotāja sagrupēja skolēnus pēc tādām pazīmēm kā apģērbs, mijiedarbība ar skolotāju un runas veids • Skolotājas skaidrojums grupējumam: Apķērīgi skolēni un tādi, kam nav nekādas saprašanas par to, kas notiek • Novērojums: Skolotājas uzmanība pievērsta «apķērīgajiem» • Rezultāts: sākumskolā izveidots šķiriskums ar tendenci turpināties Avots: Rist, R. (1970). Student socialclassandteacherexpectations: Theself-fulfillingprophecyinghettoeducation. HarvardEducationalReview, 40(3), 411 – 451.

7. Attieksme pret atpalicējiemAtbildības uzņemšanās ----------- Atbildības nodošana citiem Skolotāju mijiedarbība ar skolēniem, kolēģiem un citiem Avots: Patton, M. (1990). Qualitativeevaluationandresearchmethods. ThousandOakes, CA: Sage, p. 413. Skolotāja uzskati, kā izturēties pret atpalicējiem Sodīšana Rehabilitācija

8. Ko nozīmē būt skolotājam – aktīvam pētniekam? • Novērot un uzdot jautājumus • Censties izzināt un izprast cēloņus sekmju trūkumam, nevienlīdzībai, vardarbībai, u.tml. • Mijiedarboties ar pētījuma dalībniekiem (skolēniem, kolēģiem, u.c.), no pētījuma sākuma līdz tā rezultātu iegūšanai • Kopā ar pētījuma dalībniekiem formulēt un īstenot stratēģijas, veidus, kā uzlabot situāciju Avots: Hale, C. (2001). What is activistresearch? Items & Issues: Social Science Research Council,2(1-2), 13-15.

9. Pētnieka loma un tās īstenošana • Apzināties savas subjektivitātes un autoritātes ietekmi • Apzināties savas stiprās un vājās īpašības kā pētniekam • Apzināties pētījuma kontekstu – atbalstošs vai apgrūtinošs • Apzināties, un būt godīgam atzīstot, minēto faktoru ietekmi uz pētījuma mērķiem, gaitu un rezultātiem

10. Uz rīcību vērstas pētnieciskās pieejas mērķtiecība • Ko pētīt? - Interesējošu, būtisku, izpētāmu – ar rīcību ietekmējamu jautājumu • Kā pētīt? • Vislabāk sasaistē ar savas skolas kopējiem mērķiem un sadarbojoties ar kolēģiem, skolēniem, vecākiem • Novērojumi, intervijas, fokusgrupas, dokumenti • Ko iesākt pēc tam? - Novērtēt rezultātu un turpināt Novērtējums Rīcības plāns Novērojums Rīcība

11. Uz rīcību vērsta pētījuma īstenošana skolā • Kur sākt? -- ar sevi • Kā turpināt? -- pārmaiņu ilgtspējai nepieciešama kolektīva rīcība • Vai Latvijā ir no kā mācīties? – piemēram, Dabaszinātņu un matemātikas projekts

12. Jautājumi?