1 / 15

Latvijas kultūra 21.gs.

Latvijas kultūra 21.gs. Kulturoloģija 12.klasei. Saglabāt savu kultūru vispirms nozīmē nepazaudēt savas saknes, tādēļ viens no ceļiem, kā apzināties, ka tevī rit latvieša asinis, ir izzināt savu vēsturi.

minda
Download Presentation

Latvijas kultūra 21.gs.

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Latvijas kultūra 21.gs. Kulturoloģija 12.klasei

  2. Saglabāt savu kultūru vispirms nozīmē nepazaudēt savas saknes, tādēļ viens no ceļiem, kā apzināties, ka tevī rit latvieša asinis, ir izzināt savu vēsturi. Ārzemju latviešus vieno dažādas organizācijas, un tās ir viens no lielākajiem spēkiem, kas ne tikai satur daudzus trimdas latviešus vienkopus, bet arī aktīvi dzīvo par to, lai latvietība un mūsu kultūra neizzustu apkārtējo valodu, kultūru un dzīves apstākļu ietekmē. Uz ārzemēm aizbraukušo latviešu vidū tiek dibinātas un aktīvi darbojas dažādas organizācijas, kuru mērķis ir gan apvienot latviešus cīņā par Latvijas brīvību un valsts neatkarību, gan veicināt latviešu tautas uzplaukumu neatkarīgā, demokrātiskā, kulturāli un saimnieciski attīstītā Latvijā, veicināt organizētas, ietekmīgas un vitālas latviešu kopienas uzturēšanu ārzemēs un sekmēt latviešu tautas vienotību pasaulē.

  3. PBLA – Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība PBLA savu darbību uzsāka 1955. gadā, bet pirmā klātienes sēde notika 1972. gadā Vašingtonā. PBLA pārstāvniecība Rīgā darbojas kopš 1991. gada. Tās galvenie uzdevumi ir PBLA un LBF atbalstīto un ierosināto projektu īstenošana un pārraudzība, informācijas vākšana un izplatīšana, ārzemēs dzīvojošo latviešu interešu aizstāvība. • ALJA Amerikas latviešu jauniešu apvienība  Dibināta Ņujorkā 1952.gadā. Tā rīko jauniešu sarīkojumus (piem., gadskārtēju kongresu, Jauniešu dienas, “Sirds līksmo” balli), atbalsta jauniešu mākslu, tautas dejas, teātra un muzikālus pasākumus; informē biedrus par notikumiem Latvijā; sadarbojas ar citām latviešu un baltiešu organizācijām (piem. ALA, LNAK, DV, JBANC)

  4. ALA – Amerikas Latviešu Apvienība ALA dibināta 1951.gadā Amerikas galvaspilsētā Vašingtonā. ALA veicina izglītības un kultūras pasākumus, uzņemas ASV latviešu bezpartejisko interešu aizstāvēšanu. Tā vieno vairāk nekā 160 organizāciju visā Amerikā. Amerikas latviešu organizācijas 8500 individuālie biedri, kas dzīvo katrā ASV štatā, veido lielāko latviešu organizāciju ārpus LV. • LARA  Latviešu Rakstnieku apvienība  No sākuma bija Preses biedrība, kas apvienoja visus preses darbiniekus. Preses biedrība bija eksistējusi brīvā Latvijā, to trimdā turpināja tā pati paaudze.

  5. Latvijas kultūras mantojums digitālā vidē 20. un 21. gadsimta mija Latvijā ienākusi zināšanu sabiedrības zīmē, kas apliecina nepieciešamību ātri un kvalitatīvi iegūt visdažādākā veida informāciju, kas tiešām ir īstā, meklētā un vajadzīgā. Pieeja internetam ir kļuvusi par nopietnu un neaizstājamu vērtību mācību, darba un pētniecības procesā, kā arī interešu un mūžizglītības nodrošināšanā, kas ļauj iegūt katram nepieciešamās zināšanas un pielietot tās ikdienas dzīvē, veicinot cilvēka zināšanu lomas pieaugumu valsts attīstībā. Saskaņā ar laikmeta tendencēm arī Latvijas kultūras nozarē gadsimtos uzkrātais mantojums muzejos, bibliotēkās un arhīvos, kā arī kultūras nozaru aktuālās norises, tendences, fakti un dati top par visiem pieejamu informācijas bagātību, koncentrējas vērienīgā 21.gadsimta digitālajā projektā - LatvijasKultūras mantojuma portāls.

  6. Kultūra tās dažādajās izpausmēs ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Mēs apmeklējam kino, teātri, koncertus, lasām grāmatas mājās vai bibliotēkās, klausāmies mūziku, aktīvi dejojam kādā tautas deju kolektīvā vai vedam bērnus uz vietējo mākslas skolu. Lai arī kultūra Latvijā tiek uzskatīta par būtisku ikdienas sastāvdaļu, attieksme pret to ir kā pret patērējošu nozari, kas eksistē uz citu tautsaimniecības nozaru radīto bagātību pārdales rēķina. Lai iestudētu teātra izrādi, nepieciešami audumi, metāls, kokmateriāli un attiecīgu amatnieku darbs skatuves iekārtošanai, iespējams, arī papildus gaismas ķermeņi, pārtikas produkti, informācijas tehnoloģiju atbalsts, transports utt. Patreizējā situācijā finansējums kultūrai ir ļoti stipri samazināts. Tiek slēgtas skolas, kultūras darbinieki pamet Latviju vai meklē citas iespējas nopelnīt iztikas līdzekļus.

  7. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam, par vienu no septiņiem stratēģiskajiem Latvijas kultūrpolitikas attīstības mērķiem nosaka sadarbības pilnveidošanu starp kultūras un tautsaimniecības nozarēm, lai veicinātu Latvijas kultūras daudzveidību un radošās ekonomikas ilgtspējīgu attīstību. Izvirzītās prioritātes ir: radošo industriju attīstība, kultūras kartēšana un pētniecība. Arī Nacionālais Attīstības plāns paredz veidot vidi, kurā kultūra un radoša darbība būtu pelnoša industrija. Savukārt, pašas radošās industrijas ir atzītas par prioritāru uzņēmējdarbību veicinošu mērķi un tāpēc tām pieejami gan valsts, gan Eiropas Savienības budžeta finanšu līdzekļi.

  8. Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma jeb Gaismas tīkls. Gaismas tīkls ir neatņemama 21.gadsimta projekta – Gaismas pils – sastāvdaļa, kas aptver visas Latvijas bibliotēkas. Ar Gaismas tīkla palīdzību visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās tiek nodrošināta bezmaksas pieeja interneta tīklam un vismodernākā datortehnika bibliotēku apmeklētāju vajadzībām. Katrā Latvijas rajonā  ir izveidots bibliotēku elektroniskais kopkatalogs, kurā pieejama informācija par jebkurā Latvijas bibliotēkā glabātajām grāmatām vai citiem iespieddarbiem, nodrošinot katra bibliotēkas apmeklētāja iespējas atrast sev nepieciešamo iespieddarbu, kā arī pasūtīt un saņemt to sev ērtā veidā un vietā. "Gaismas pils" jeb "Latvijas nacionālā bibliotēka"

  9. Līdztekus bibliotēku, arhīvu, muzeju un citām ar kultūru saistītām informācijas krātuvēm, tiek veidota arīdzan Latvijas kultūras karte www.kulturaskarte.lv, kas ietver sevī visdažādāko un daudzveidīgāko informāciju par Latvijas reģionu kultūras procesiem un institūcijām - atrašanās vietu, darbības veidu, aktivitātēm, personālu, kontaktus, infrastruktūru un plānoto attīstību. Digitālā Latvijas Kultūras karte ir unikāla, jo ir pirmā šāda veida digitālā datu bāze Baltijas valstīs, kas aptver tik apjomīgu informācijas daudzumu un dod iespēju jebkuram interneta lietotājam gūt informāciju par  jebkuru Latvijas kultūras institūcijas darbību vietu, laiku un veidu.

  10. 2000. gadā tika dibināts RIXC, savu darbību uzsāk arī Laikmetīgās mākslas centrs RIXC apvieno vairākus darbības virzienus un jomas • publisku pasākumu organizēšana; • publiski atvērta Mediatēka – ar mediju literatūras krājumiem, audio, video un CD arhīvu, Latvijas elektroniskās mākslas datubāzi; • pētniecība (mākslas un zinātnes sadarbība); • jauno mediju mākslas izglītība; • starptautiski sadarbības tīkli – RIXC ir ne vien aktīvs Eiropas mediju kultūras tīkla “Spectre” un globālā tīkla “nettime” dalībnieks, bet arī iniciators un tādu starptautiskās sadarbības tīklu dibinātājs kā “Xchange” - interneta radio kopiena, “NICE” - mediju mākslas centru attīstībai Baltijas jūras reģionā; Latvijā - “Rezone” vēstkopa laikmetīgajai kultūrai un elektronisko mediju mākslai. „kultūras rašanās” noris, pirmkārt, veidojot mākslas procesus, organizējot dažādus kultūras pasākumus un mazāk – reflektējot par to no teorētiskākām pozīcijām.

  11. Tiek veidoti digitāli kultūras mantojuma avoti (portāli, mājas lapas, virtuālie muzeji) • Izglītībā plašā mērā ienāk IKT, skolās tās kopā ar internetu sniedz plašu informāciju mācību procesam (eksperimenti, video...) • Digitalizējas bibliotēkas, veidojas vienota datu bāze • Ārzemēs tiek veidotas apvienības un organizācijas, kas saliedē ārvalstīs esošos latviešus. • Fotomāksla, viens no 21.gadsimta vizuālās mākslas stūrakmeņiem • Komerciālais aspekts negatīvi ietekmē radošo procesu, jo mākslinieks ir spiests pielāgoties tā brīža aktuālākajām iezīmēm un tēmām, lai radītu „galaproduktu”, kas simpatizētu sabiedrības vairākumam, tādējādi zaudējot šo individualitātes un brīvās domu plūsmas izjūtu, vienlaicīgi arī degradējot sabiedrību, radinot to pie klišejām un stereotipiem.

  12. Literatūras avoti • http://www.kultura.lv/lv/projects/528/ • http://www.gudrinieks.lv/referati/diplomdarbs/latvijas-kulturas-saglab-sana-asv-puslapis5.html • http://www.lma.lv/downloads/Linda%20V%C4%93bere.pdf • http://www.atlants.lv/eseja/20-un-21gadsimta-kulturas-procesi-zaude-savu-origi-/204042/

More Related