Mūzikas ietekme uz cilvēku

1. Mūzikas ietekme uz cilvēku Ievas Melnupas zinātniski pētnieciskais darbs

2. Galvenie darba mērķi: Izpētīt mūsdienu cilvēka attieksmi un zināšanas par mūziku kā racionālu palīgu vai otrādi – bīstamu ienaidnieku. Noskaidrot jauniešu muzikālo gaumi, tādējādi konstatējot, kādai muzikālai iedarbībai tie pakļauti ikdienā. Temata izvēles motivācija: Personiskā patika un mīlestība pret mūziku. Vēlme izzināt brīnumainās iespējas un neticamo spēku, ko sevī ietver mūzika. To, kā tā ietekmē cilvēkus. Temata izvēle un mērķi

3. Darba metodes • Pieejamās literatūras izpēte par mūzikas daudzveidīgajām iespējām, veidiem, tās iespaidu uz cilvēku. • Pielietota anketēšanas metode (aptaujas anketas) 11. klasēs, lai iegūtu un analizētu informāciju par Madonas Valsts ģimnāzijas skolēnu informētību, muzikālās gaumes atspaidu uz indivīdiem. • Madonas Valsts ģimnāzijas 7.b klasē un Praulienas pamatskolas 9.a klasē pielietota mūzikas klausīšanās metode (apvienota ar anketēšanu), lai pētījumu padarītu praktiskāku un objektīvāku. • Datu analīze un rezultātu apkopojums, secinājumi.

4. Mūzikas valoda ir ne tikai universāla jebkuram dzīvam organismam, tā ar mums var veikt pat brīnumus, jo iedarbojas dziedinoši. Ar tās starpniecību pat iespējamsmanipulēt ar cilvēku. Mūzikas klausīšanās ļauj attīstīt saskarsmes prasmes, radošās spējas, estētiskās vajadzības, relaksācijas spējas, emocionālo jomu un veicināt pārmaiņas organismā. Mūziku kā efektīvu hipnotisko ieroci izmanto arī daudzi sektu pārstāvji, novedot cilvēku transā. Radīti psihotropi mūzikas ieraksti, kas cilvēku iespaido hipnotiski, liekot viņam veikt noteiktas darbības, piemēram, slepkavot. Mūzika var gan rosināt cēlām domām un darbiem, gan provocēt primitīvus instinktus un agresiju. Atsevišķa skaņu apvienošanās vienotā muzikālā skaņdarbāspēj ietekmēt cilvēka prātu, sirdi un dvēseli. Mūzikas daudzveidīgā ietekme uz cilvēku

5. Mūzikas terapija • Jaunākie pētījumi liecina, ka pasaulē gandrīz nav tādas saslimšanas vai simptoma, kur mūzikas terapeita palīdzība izrādītos pilnīgi veltīga! • Novēroti atsevišķi skaņdarbi, kas iedarbojas uz konkrētām cilvēka izjūtām. • Vislabvēlīgākā un piemērotākā cilvēkam un terapijas seansiem ir klasiskā mūzika. Ja vēlamies, lai mūzika mums palīdz, jāklausās: Ludvigs van Bēthovens Volfgangs Amadejs Mocarts Pēteris Čaikovskis u.c. klasiskās mūzikas komponistu darbi Johans Sebastians Bahs Georgs Frīdrihs Hendelis Antonio Vivaldi

6. Kaitīgā mūzika Negatīva ietekme rodas, ja cilvēks pārāk ilgstoši klausās pārāk skaļu mūziku. Negatīvu iespaidu atstāj arī antihumāns dziesmu tekstu saturs. Spēcīgs troksnis un noteikti ritmi uz cilvēku iedarbojas gan psihiski, gan fizioloģiski. Ārstnieciskā mūzika Domāju, ka katrs mūzikas ierakstu veikalos būs pamanījis atsevišķus stendus, kuros atrodas relaksējošā (chill out) vai ārstnieciskā mūzika. Tie ir speciāli relaksācijai, baiļu samazināšanai, radošo spēju un atmiņas uzlabošanai paredzēti mūzikas ieraksti. Kaitīgā un ārstnieciskā mūzika Komponists Lietuvā, kurš sacerējis mūzikas kompozīcijas organisma atveseļošanai, ir Edvardas – Jonas Eismontas.

7. Jau vairākus desmitus gadu Bretaņas klosteros mūki muzicē saviem mājdzīvniekiem. Ja govīm tiek spēlēti Mocarta skaņdarbi, tās pienu dod 3,5 reizes vairāk nekā parasti. Pavisam nesen tika izdarīts pagaidām vēl nenovērtēts atklājums: skanot ksilofonam vai cimbalai, uz kuru nepārtraukti tiek spēlēts viens un tas pats skaņdarbs, pēc 21 minūtes sāk noārdīties audzēju šūnas. Vairākās Eiropas pilsētās dzelzceļa stacijās bieži uzturējās narkotiku cienītāji. Kopš stacijas telpās sāka atskaņot klasisko mūziku, narkomāni drīz vien no tām pazuda. Kādā Vācijas klīnikā slimnieki ar kuņģa un zarnu trakta traucējumiem papildus ārstēšanai katru dienu klausījās L. van Bēthovena un V. A. Mocarta skaņdarbus; tas manāmi uzlaboja viņu stāvokli un veicināja ātrāku čūlu sadzīšanu. Interesanti!

8. Anketēšanas metodes rezultāti 11. klasēs Aptaujāto ikdienā klausītā mūzika • Šāds aptaujas jautājums tika izvēlēts tāpēc, lai spriestu par jauniešu ikdienā klausīto mūziku un tās ietekmi. • Rezultāti liecina par to, ka vairākums skolēnu (39%) ikdienā klausās pop/rock stila mūziku, otrajā vietā atstājot dažādu stilu smago mūziku (26%). Klasisko un gregoriāņu/koru mūziku klausās nedaudzi (4% un 4%). • Pēc Zinātniski pētnieciskā darba literatūras daļā esošās informācijas secinu, ka lielākā daļa skolēnu ikdienā saskaras ar pop/rock/smagās mūzikas negatīvo ietekmi, taču cilvēkam labvēlīgo, ārstniecisko mūziku klausās tikai daži aptaujātie skolēni.

9. Anketēšanas metodes rezultāti 11. klasēs “Uzstājīgi” galvā skanošās mūzikas ietekme • Šāds aptaujas jautājums tika izvēlēts tāpēc, lai noskaidrotu, vai jaunieši ikdienā cieš no tā sauktā “ausu tārpa”. • Rezultāti liecina par to, ka pārliecinoši lielākajai daļai aptaujāto (64%) galvā skanošā mūzika liekas tuva un patīk. Tieši uz pusi mazāk skolēniem (32%) šī mūzika ir kaitinājusi. 4% tā vēl nav gadījies. • Aptaujas rezultāti mani pārsteidza, jo salīdzinoši liela daļa atzīst, ka “uzstājīgi” galvā skanošā mūzika tiem patīk. Mani personiski tā vienmēr ir kaitinājusi un nav patikusi.

10. Attēli: praktiskajā darba daļā klausītā mūzika • Madonas Valsts ģimnāzijas 7.b klasē un Praulienas pamatskolas 9.a klasē tika veikta pētījuma praktiskā – mūzikas klausīšanās un anketu aizpildes daļa. • Skolēni klausījās 3 dažādas kompozīcijas: 1) F. Chopin “Nocturne Es dur” – klasiskā mūzika 2) Marilyn Manson “This is a new shit” – smagā mūzika 3) Ēriks Gruzniņš “Iešu tev līdz” – šlāgermūzika • Klausoties mūziku, skolēni aizpildīja tam speciāli paredzētas anketas, norādot savas izjūtas kompozīcijas laikā. • Kompozīcijas pēc Zinātniskā darba literatūras datiem tika izvēlētas dažādas mūzikas rakstura ziņā, ar atšķirīgu ietekmi uz cilvēku. 2. Kompozīcija Marilyn Manson “This is a new shit” 1. Kompozīcija F. Chopin “Nocturne Es dur” 3. KompozīcijaĒriks Gruzniņš “Iešu tev līdz”

11. Praktiskā darba: Mūzikas klausīšanās metodes rezultāti 1.Kompozīcijas F. Chopin “Nocturne Es dur” atstātais iespaids • Šo kompozīciju izvēlējos, jo tā pārstāv klasiskās mūzikas žanru un pēc Zinātniski pētnieciskā darba literatūras datiem ir cilvēkam labvēlīga un iedarbojas nomierinoši. • Lielākā daļa aptaujāto (23%) atzīst, ka tā ir sirsnīga un 20%, ka tā tiešām iedarbojas nomierinoši. Diemžēl 12% skolēnu šis skaņdarbs nav paticis un 8% atstājis vienaldzīgus. Secinu, ka šis viedoklis varētu būt radies sabiedrībā valdošo “labas mūzikas” stereotipu iespaidā.

12. Praktiskā darba: Mūzikas klausīšanās metodes rezultāti 2. Kompozīcijas Marilyn Manson “This is a new shit” atstātais iespaids • Šo kompozīciju izvēlējos, jo tā pārstāv smagās mūzikas žanru un pēc Zinātniski pētnieciskā darba literatūras datiem ir cilvēkam nelabvēlīga, satraucoša, nervus uzbudinoša. • Mani pārsteidza tas, ka lielākā daļa aptaujāto (23%) atzīst to, ka kompozīcija tiem ir patikusi, vienlaikus atzīstot, ka tā ir satraucoša (18%). Izbrīnīja tas, ka 11% atklāj kompozīcijas skaļuma trūkumu, 9% tā nomierināja. Secinu, ka šie jaunieši ikdienā tiek pakļauti nelabvēlīgas mūzikas slogam.

13. Secinājumi • Mūzika slēpj sevī milzīgu spēku, kas cilvēkam var gan palīdzēt, gan to iznīcināt. Svarīgi izprast, kā izmantot mūziku savā labā. • Modernajā medicīnā nozīmīgu vietu ieņem mūzikas terapija, kuras ārstniecības metodes balstās uz cilvēku ārstēšanu, izmantojot pārbaudītas, katrai kaitei piemērotas mūzikas kompozīcijas smadzeņu pareizai ievirzei un noskaņošanai. • Mūsdienās sabiedrībā valda labas un sliktas mūzikas stereotipi, kuriem it sevišķi pakļaujas jaunieši, baidoties iztikt savas īstās domas un patieso gaumi. • Mūsdienās jaunieši visbiežāk klausās pop/rock mūziku vai kādu no “smagās mūzikas” veidiem (hard metal, alternative rock, techno u.c.). Balstoties uz literatūras daļā esošo informāciju, šāda mūzika negatīvi atsaucas uz cilvēka nervu sistēmu, dzirdi u.c. fizioloģiskajiem faktoriem. • Mūzika ir neatsverama dzīves daļa. To vairāk vai mazāk klausās gandrīz katrs, tāpēc būtu vēlams sekot līdzi klausītajai mūzikai un audzināt sevī labu un veselīgu muzikālo gaumi, lai mūzika mūsu dzīvē ienāktu kā atklājums un patīkama atslodze.