Labāku veselību visiem Latvijā!
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 40

18 .a pr īlis, 2011, R ī ga, Latvi j a PowerPoint PPT Presentation


  • 65 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Labāku veselību visiem Latvijā!. Eiropas veselības s trat ēģija (Health 2020) un Latvi jas sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011 . -2017. 18 .a pr īlis, 2011, R ī ga, Latvi j a. Zsuzsanna Jakab Re ģ ion ālā Dire k tor e PVO Eiropas Reģionālais birojs. Darba kārtība.

Download Presentation

18 .a pr īlis, 2011, R ī ga, Latvi j a

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


18 a pr lis 2011 r ga latvi j a

Labāku veselību visiem Latvijā!

Eiropas veselības stratēģija(Health2020)unLatvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.

18.aprīlis, 2011, Rīga, Latvija

Zsuzsanna Jakab

Reģionālā Direktore

PVO Eiropas Reģionālais birojs

Better Health for All in Latvia 18 April 2011


Darba k rt ba

Darba kārtība

  • Kādēļ nepieciešama sabiedrības veselības stratēģija Latvijai un Eiropai: pierādījumi

  • Atbilde:galvenie virzieniHealth2020 unsasaiste ar Latvijas stratēģiju

Better Health for All in Latvia 18 April 2011


Latvijas vesel bas situ cija un tendences 1970 2008

Latvijas veselības situācija un tendences 1970.-2008.


Jaundzimu o paredzamais m a ilgums latvi j un es valst s 1970 2008

Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums Latvijā un ES valstīs1970-2008

Labā ziņa: gan vīriešiem gan sievietēm pieaug pēdējo gadu laikā

Sliktā ziņa: viens no zemākajām ES. Vīriešiem nemainīgi zems, bet sievietēm - bija relatīvi labs rādītājs 1970.gados, tagad viens no zemākajām ES

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011


Pr iek laic ga n ve no sirds asinsvadu slim b m latvi j un es 1970 2008

Priekšlaicīga nāve no sirds-asinsvadu slimībām Latvijā un ES, 1970.-2008.

Labā ziņa: lielais pieaugums agrīnajos 1990.g. gan sievietēm gan vīriešiem bija īslaicīgs .

Sliktā ziņa: V&S rādītāji augstākie ES bez tendences samazināties, bet vīriešiem pat tendence pieaugt no 1980.g. ar nelielu samazināšanos 2008.

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011


Priek laic ga mirst ba no onkolo isk m slim b m tendences latvi j un e s 1970 2008

Priekšlaicīga mirstība no onkoloģiskām slimībām: tendences Latvijā un ES 1970-2008

Sliktā ziņa: V&S vieni no augstākajiem rādītājiem ES

Labā ziņa: samazināšanās tendences vīriešiem pēc pīķa agrīnos 1990.g.

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011


Mirst ba no v a sieviet m latvi j and e s 1980 2008

Mirstība no vēža SIEVIETĒM Latvijā and ES, 1980-2008

Labā ziņa: ieviests dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža skrīnings no 2009.g

Sliktā ziņa: augošas tendences

Labā ziņa: labāk kā ES12 vidēji un tagad pieejama vakcīna

Sliktā ziņa: augošas tendences, pretēji citām ES valstīm

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011


R jie n ves c lo i un ce u satiksmes negad jumi 1970 2008

Ārējie nāves cēloņi un ceļu satiksmes negadījumi, 1970.-2008.

Sliktā ziņa: joprojām 2 -3 reizes vairāk kā ES12 un ES15

Sliktā ziņa:joprojām visvairāk ES

Labā ziņa: valsts programma par ceļu satiksmes drošību (2007.-2013.) palīdz samazināt fatālos gadījums

Labā ziņa: pieaugums 1990.gīslaicīgs un pašlaik samazinās

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011


Kopsavilkums mirst bas 0 64 gadi profil s no da diem c lo iem latvi j 1980 2007

Kopsavilkums: mirstības (0-64 gadi) profilsno dažādiem cēloņiem Latvijā, 1980-2007

Pretējas tendences pieaugšanas virzienā

Pieaug samazināšanās tendences, pietuvinoties ES vidējiem un labākajiem rādītājiem ES

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010


K izm r t vesel bu

Kā izmērīt veselību

  • Veselība ir kas vairāk nekā tikai mirstības rādītāji

  • Pēc invaliditātes samērotie dzīves gadi (DALYs) ietver mirstību, saslimstību un ilgtermiņa nespēju

  • Tomēr DALYs nav viennozīmīgs rādītājs


Vado ie c lo i p c dalys es valst s 2004

Vadošie cēloņi pēc DALYsES valstīs, 2004

  • Unipolārā depresija

  • Išēmiskās sirds slimības

  • Dzirdes zaudējums pieaugušajiem

  • Alcheimera slimība un citas demences

  • Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības

  • Cerebrovaskularās slimmības

  • Osteoartrīts

  • Cukura diabēts

  • Katarakta

  • Ceļu satiksmes negadījumi

  • Trahejas, bronhu un plaušu vēzis

  • Saindēšanās

  • Alkohola atkarības izraisītie traucējumi

  • Aknu ciroze

Source: WHO. Global burden of disease. The 2004 update, 2008.


18 a pr lis 2011 r ga latvi j a

Saistīts ar socio-ekonomiskiem apstākļiem un nevienlīdzību

Darbības, kas vērtas uz šo riska faktoru mazināšanu var par 60% samazināt DALY Eiropā (53 dalībvalstis) un par 45% augsti attīstītās valstīs

Source: WHO. Global health risks. Mortality and burden of disease attributable to some major risks, 2009.


Ar alkoholu saist t mirst ba tend ences latvi j and e s valst s 1980 2007

Ar alkoholu saistītā mirstība:tendences Latvijā and ES valstīs, 1980.-2007.

Labā ziņa: tendence samazināties

Sliktā ziņa:joprojām starp augstākajām ES

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011


Al kohola pat ri kop jais un stiprie dz rieni 1985 2004

Alkohola patēriņš:kopējais un stiprie dzērieni 1985 – 2004

Vissliktākā ziņa: stipro dzērienu patēriņš ir visaugstākais un augošs, un vairāk kā 3 reizes pārsniedz ES vidējo

Sliktā ziņa: kopējais patēriņš pieaudzis sasniedzot ES12 vidējo

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010


Smagas piedzer an s epizodes ned procentu li v rie i p d jie pieejamie dati

Smagas piedzeršanās epizodes:nedēļā, procentuāli, vīrieši, pēdējie pieejamie dati

Smaga piedzeršanās ir ļoti kaitīga veselībai un var beigties ar nāvi, piem., pēkšņas sirdslēkmes rezultātā

Slikā ziņa:Latvija irstarp valstīm ar visaugstākajiem rādītājiem

Source: WHO/HQ. Global Information System on Alcohol and Health (GISAH) 2010


Vid j cena 750ml viet j s produkcijas stiprajiem dz rieniem us 2008

Vidējā cena 750ml vietējās produkcijas stiprajiem dzērieniem US$, 2008

Sliktā ziņa: ļoti zemas cenas

Source: WHO/HQ. Global Information System on Alcohol and Health (GISAH) 2010


Lab kas zi as

LABĀKAS ZIŅAS!

Problēma ir apzināta un rīcība uzsākta

  • Kopš 2003.g. darbojas Nacionālā alkohola ierobežosanas padome. Latvijā ir spēkā Alkoholisko dzērienu aprites likums (kopš 2004.g.), kas nosaka visus ar alkohola patēriņu saistītos aspektus.

  • Laikā no 2008.-2010. g. ir veikti virkne likuma grozījumu, lai ierobežotu braukšanu dzērumā, mazinātu kontrabandu un uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumus.

  • Piemēram, kopš 2007. gada MK noteikumi paredz visu specialitāšu ārstu izglītību par alkohola atkarību kā pēc-diploma izglītības sastāvdaļu.


Ar sm anu saist t mirst ba tendences latvi j un e s valst s 1980 2008

Ar smēķēšanu saistītā mirstība:tendences Latvijā un ES valstīs, 1980.-2008.

Labā ziņa: tendence samazināties, līdzīgi kā visās ES valstīs

Sliktā ziņa: joprojām starp augstākajām

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011


Sm anas izplat ba 1980 2007

Smēķēšanas izplatība, 1980. – 2007.

Sliktā ziņa: visaugstākie rādītāji ES ar vismazāko samazinājumu

Labā ziņa: relatīvi zemi rādītāji

Sliktā ziņa: pieaugoša tendence pēdējos gados

Labā ziņa: neliela samazināšanās pēdējos gados

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010


Cena 20 cigare u pac i ai us ofici lais mai as kurss 2008

Cena 20-cigarešu paciņai (US$ oficiālais maiņas kurss), 2008.

Slikta ziņa: zemas cenas

Source: WHO Report On The Global Tobacco Epidemic, 2009


Kop jo nodok u da a visizplat t ko cigare u mazumtirdzniec bas cen 2008

Kopējo nodokļu daļa visizplatītāko cigarešu mazumtirdzniecības cenā, 2008

“win win”situācija, jo palielinātie nodokļi, papildinot centrālos fondus, palīdz samazināt smēķēšanu un pasargā jauno paaudzi

Source: WHO Report On The Global Tobacco Epidemic, 2009


Valsts tabakas ierobe o anas programma 2006 2010

Valsts tabakas ierobežošanas programma 2006.-2010.

  • Starp-sektoru, balstīta uz Tabakas Kontroles konvenciju, paredz akcīzes nodokļa izmaiņas.

  • Pēdējie grozījumi (2008) paredz virkni aizliegumu:

    • bērnu rotaļlaukumu tuvumā,

    • Izglītības iestādēs, kino un koplietošanas telpās;

    • Kafejnīcās, restorānos un visās sabiedriskās vietās (no 1.aprīļa, 2010.)

  • Smēķēšana atļauta vienīgi īpaši norādītās vietās parkos, peldvietās un āra kafejnīcās,

  • Kopš 2008. g. ieviesti virkne labojumu attiecībā uz marķēšanu, mārketingu, tirdzniecību, sponsorēšanu un veselības aprūpes pakalpojumiem.


Infekcijas slim bu izplat ba un mirst ba tendences latvi j and e s valst s 1980 2008

Infekcijas slimību izplatība un mirstība: tendences Latvijā and ES valstīs, 1980.-2008.

Labā ziņa:TB mirstības pīķis bija 1995.g.

Labā ziņa: Incidence rates appear to have peaked

Sliktā ziņa: joprojām augsta, īpaši multi-rezistentā TB

Sliktā ziņa: rādītāji joprojām augstākie starp ES valstīm

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011


Multi re z ist ent tuber k ulo ze mdr tb

Multi-rezistentā tuberkuloze (MDR-TB)

15 valstis ar vislielāko TB slogu pasaulē atrodas Eiropas reģionā

MDR-TB prevalence

24


Vai vesel bai j b t priorit tei ar ekonomisk s kr zes apst k os

Vai veselībai jābūt prioritātei arī ekonomiskās krīzes apstākļos?

PVO iestājas nevis vienkārši par ‘vairāk naudas veselībai’, bet par ‘vairāk un efektīvāk izmantotu valsts finansējumu veselībai Latvijā’

Division of Health Systems and Public Health


Valsts un iedz vot ju tie ie maks jumi vesel bai 2007

Valsts un iedzīvotāju tiešie maksājumi veselībai (2007)

Jo vairāk maksā valsts, jo mazāks slogs uz iedzīvotāju pleciem


Visaugst kie katastrof lie t ri i ir maznodro in tajiem iedz vot jiem 2006

Visaugstākie katastrofālie tēriņi ir maznodrošinātajiem iedzīvotājiem (2006)

Ekonomiskā un sociālā spriedze un krīze ir pārbaude solidaritātei

Mūsdienu Eiropā nav pieņemami, ka cilvēki kļūst nabadzīgi sliktas veselības rezultātā

Sources: Ke, X. et al. Access to health care and the financial burden of out-of-pocket health payments in Latvia, WHO, Geneva, 2009.


Atbildot uz kr zi latvija ir sp rusi iev rojamus so us pareizaj virzien

Atbildot uz krīzi, Latvija ir spērusi ievērojamus soļus pareizajā virzienā!

  • Relatīva prioritāte esošā budžeta ietvaros tiek dota

    • Primārajai aprūpei

    • Būtiskajiem medikamentiem

    • Speciālistu aprūpei ambulatorajā līmenī

    • Vienotam neatliekamās palīdzības dienestam

    • Mazturīgo iedzīvotāju aizsardzībai ar jauna sociālā drošības tīkla stratēģiju

  • ...uz slimnīcu sektora rēķina, kas ir ilgi gaidījis uz lielām reformām(un guvis ievērojamu labumu no palielinātiem izdevumiem ekonomiskās izaugsmes gados)


Atbilde

Atbilde

Galvenie Eiropas Veselības Politikas Health2020aspekti

un to sasaiste ar Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnēm


Health 2020 v zija

Health 2020 vīzija

“PVO Eiropas reģions, kur ikvienam cilvēkam tiek dotas iespējas un sniegts atbalsts, lai sasniegtu pilnu veselības potenciālu un labklājību, un kur valstis strādā gan individuāli gan kopīgi, lai mazinātu nevienlīdzību veselības ziņā reģiona ietvaros un ārpus”.


Health 2020 poli tika

Health 2020 politika

  • Iedvesmojoša, izaicinoša un praktiska

  • Apvieno jaunos pierādījumus par veselību un toietekmējošiem faktoriem ar efektīvu rīcību labākas veselības sasniegšanai un nevienlīdzības mazināšanai

  • Dod vērtībās balstītu ietvaru veselības attīstībai, stratēģiskos mērķus un uzdevumus Eiropas reģionam, kā arī instrumentus plānošanai, ieviešanai, monitorēšanai un izvērtēšanai

  • Atbilstoša zemu, vidēju un augstu ienākumu valstīm Eiropas reģionā

  • Atjaunotai sabiedrības veselībai centrālā vieta

  • Jauna pieeja veselības pārvaldei 21.gadsimtā, kas būvēta uz starp-sektoru sadarbību un veselību visās politikās.


18 a pr lis 2011 r ga latvi j a

The case for intersectoral action:

the example of heart disease

= requiring intersectoral action


Str d jot pie health 2020

Strādājot pie Health 2020

Līdzdalība procesā– iesaistot plašu partneru un pilsoniskās sabiedrības loku

Partnerība ar valstīm ir pamatelements Health 2020 procesā

Ietvars darbībai ar mērķi padarīt veselību un vienlīdzību veselībā kā prioritātilēmumu pieņemšanā Eiropā– local, national and transnational

Un visbeidzot, kustība, lai veicinātu veselību kā visas valdības un sabiedrības atbildību


Galvenie produ kti

Galvenie produkti

Health 2020 politikas dokuments

Virkne politikas un tehnisko dokumentu, kas vērsti uz dažādiem sektoriem un pārvaldes līmeņiem

Ziņojums un politikas instrumenti par Veselības sociālajām determinatēm Eiropā un Pārskats par veselības atšķirībām

Ziņojums par pārvaldību veselības jomā 21. gadsimtā: pētījums un atbilstoši instrumenti


Sasaiste

Sasaiste

Vienoti principi, kas vienos

Eiropas veselības politiku Health 2020un Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes


Kop gi izaicin jumi latvi j a un eiropas re ions

Kopīgi izaicinājumi: Latvija un Eiropas reģions

  • Nepieciešama sabiedrības veselības atmoda, ar veselības veicināšanu un profilaksi centrā

  • Hroniskās slimības kā galvenais mirstības cēlonis

  • Augsts kardio-vaskulāro un onkoloģisko slimību slogs – būtiski vērsties pret riska faktoriem tabaku un alkoholu

  • Uzlabot bērnu un mātes veselību

  • Veselības nevienlīdzība, saites starp nabadzību un veselību


Nevienl dz ba vesel bas zi

Nevienlīdzība veselības ziņā

Data from the Interim Report of the European Review of Social Determinants and the Health Divide.


Kop gas v rt bas latvi jas sabiedr bas vesel bas pamatnost dnes un health 2020

Kopīgas vērtības: Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes unHealth 2020


Latvi jas sabiedr bas vesel bas pamatnost dnes un health2020 vien da r c ba

Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes un Health2020: vienādarīcība

  • Vienādi riska faktori un uzvedība

  • Stingrs kurss uz veselības veicināšanu

  • Ieguldījumi profilaksē un veselības veicināšanā

  • Nodrošināt pieejamus, atbilstošus ārstēšanas unprofilakses pakalpojumus

  • Fokuss uz agrīno vecumu un dzīves cikla pieeju

  • Veselība ir kas vairāk kā slimības trūkums


Paldies

PALDIES!!


  • Login