PILVEIDOJOT MŪSU TICĪBU

1. PILVEIDOJOT MŪSU TICĪBU 2. tēma 11. oktobrī, 2014

2. Jēkaba 1:2-11

3. MŪSU TICĪBAS PĀRBAUDĪŠANA “2 Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, 3 zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.” (Jēk 1:2-3) Pēteris raksta, ka mums būs tikt “dažādu grūtību pārbaudītiem” (1P. 1:6). Kā gan lai mēs “priecājamies”,kad tiekam grūtību pārbaudīti? Jēkabs izmanto izteiksmi “jūsu ticības pārbaudīšana” , lai paskaidrotu šo dzīves momentu nozīmi. Mūsu ticība tiek pārbaudīta vairākos veidos (daži no tiem var būt sāpīgi), lai tā reiz spīdētu kā skaidrs zelts un nestu pacietības augļus. Kā mēs varam trenēt savu ticību: Ticot mīlošam Tēvam. Uzticoties Viņa gudrībai. Rīkoties saskaņā ar Viņa Vārdu. Svētīgi tie, kas spēj lūkoties pāri grūtībām un saskatīt tajās pārbaudītās ticības nestos augļus (Mt. 5:12) Mēs “priecāsimies” , ja spēsim gara acīm skatīt attīrīto ticības zeltu, un nepievērst uzmanību pārbaudījumu karstajām liesmām.

4. TICĪBA, KAS PILNVEIDO Pilnība “Bet izturībalaiparādāsdarbālīdzgalam, kajūsbūtupilnīgicaurcaurim un jumsnebūtunekādatrūkuma.” (Jēk 1:4) Dievs n ospraudis mums mērķi: kļūt pilnīgiem (garīgais briedums) un pieaugt (pilnībā) Saskaņā ar Ef 4:13, kad mēs sasniegsim šādu pilnību? Mēs būsim pilnīgi, kad kļūsim visā līdzīgi Kristum. Pāvils saprata, ka viņš vēl nav pilnīgs (Fil 3:12-15). Mums jāseko viņa piemēram, tiecoties pēc pilnības.

5. “5 Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. 6Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.” (Jēk 1:5-6) LŪDZOT TICĪBĀ Saskaņā ar Bībeli, gudrība nav tikai zināšanas. Gudrība ir spēja visā rīkoties “bīstoties to Kungu” (Sal.Pam. 9:10) • Klausoties, ciešot klusu un dusmoties savā laikā (Jēk 1:19) • Saprotot un saskatot citu vajadzības (Jēk 2:15-16) • Uzvedoties atbilstoši un pazemīgi (Jēk 3:13) Mums jālūdz pēc tādas gudrības ticībā. Mums jātic, ka Dievs ir spējīgs mūs pārveidottādā mērā, ka mūsu dzīve attainotu mūsu sadraudzību ar Kristu.

6. TICĪBA un ŠAUBAS “7 Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, 8 lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems. .” (Jēk 1:7-8) Jēkabs jautā mums to pašu, ko Elija: “Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm?” (1K. 18:21). “Neizlēmīgs un divdomīgs vīrs” nespēj izšķirties starp ticību un šaubām. Mūsu ticībai jābūt dzīvai; tai jāpieaug. Kad mēs visās situācijās ticam Dievam un meklējam To, mēs trenējam savu ticību. Tādā veidā tā pieaug. Dieva dota ticība, kas šķīstīta pārbaudījumu ugunī, spēj pārvietot kalnus. Tāda ticība nešaubās.

7. “Vispārbaudošākie momenti kristieša dzīvē nes vislielākās svētības. Īpaša Dieva klātnības sajūta iedrošinās dvēseli sātana uzbrukumos nākotnē, un sagatavos dvēseli pastāvēt pašos grūtākajos pārbaudījumos. Mūsu ticības pārbaudījumi ir daudz vērtīgāki, nekā zelts. Bet lai mēs izturētu pārbaudījumu, mums nepieciešama ticība, kurai piemīt pārliecība Dievā, kuru nesalauzīs viltnieka argumenti un kārdinājumi. Paļaujies uz Tā Kunga teikto. Pēti Viņa apsolījumus, un pielieto tos savā īpašā vajadzībā. ‘Ticība nāk caur klausīšanos, un klausīšanās - caur Dieva Vārdu.’ Svētīgs ir tas vīrs, kurš, kārdināts, atrod savu dvēseli bagātu zinot Dieva apsolījumus, kas rod patvērumu Dieva apsolījumos. ‘Tavs Vārds,’ saka psalmists, ‘ir ierakstīts manā sirdī, ka es negrēkotu pret Tevi.’ Mums nepieciešama tā mierīgā, nešaubīgā ticība, kas morāli iedrošina, ka vienīgi Kristus spēj sniegt stiprinājumu pārbaudījumos un spēku pienākumos.” E.G.W. (The Review and Herald, April 17, 1894)

8. BAGĀTIE un NABAGIE “9 Bet lai zemais brālis lepojas ar savu augstumu, 10bet bagātais ar savu zemumu, jo kā zāles zieds viņš iznīks. 11Jo saule uzlec ar savu svelmi un izkaltē zāli, un viņas zieds nokrīt, un tās vaiga skaistums iet bojā. Tāpat bagātnieks novītīs savās gaitās.” (Jēk 1:9-11) Jēkaba piemērs par bagātniekiem iespējams izklausās ekstrēms, bet Jēzus mācīja to pašu:

9. “Bībele nenosoda bagādo vīru tāpēc, ka viņš ir bagāts; tā nesaka, ka būt bagātam ir grēks, nedz arī ka nauda būtu visa ļaunuma sakne. No otras puses, Raksti saka, ka Dievs piešķir bagātību pēc sava mēra. Un tā jānovēl Dieva pagodināšanai un un Viņa darba sekmēšanai. Bībele nenosoda ģenialitāti un mākslu; jo tās nāk no visu zināšanu Tēva. Mēs nevaram sirdi darīt skaidrāku un šķīstāku caur miesas ietērpšanu raupjās drēbēs, vai arī atsakoties savās mājvietās no jebkura komforta, garšas, vai ērtības. Raksti māca, ka bagātība ir apdraudoša aizraušanās vienīgi tajā gadījumā, kad tā sāk sacensties ar mūžīgām vērtībām. Tas notiek, kad šīs zemes zūdošās un mantiskās vērtības pārņem visu mūsu prātu, aizraušanos, nodošanos Dievam, tādā veidā kļūstot par slazdu.” E.G.W. (Counsels on Stewardship, cp. 28, pg. 138)