Virsraksts

1. Virsraksts • BALTIJAS ALUS INDEKSS • A/S “CĒSU ALUS” • Sadarbībā ar SKDS • Eva Sietiņsone-Zatlere • Viesturs Celmiņš • 16.06.2009 Apakšvirsraksts

2. Cēsu alus • Vecākā alusdarītava Baltijā – kopš 1590. gada • Otrā lielākā alus darītava Latvijā • Viens no lielākajiem investīciju objektiem Vidzemes reģionā un pēdējos gados arī Latvijas pārtikas nozarē • Atraktīvs un inovatīvs sortiments

3. Alus tirgus un tendenču pētījums • Pasūtītājs: AS “Cēsu alus” • Izpildītājs: Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS • Laiks: maijs, 2009 • Respondenti: • 1000 Latvijas iedzīvotāji, un tikpat iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā, vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem • Rezultātus izvērtē: sociologs, Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš

4. BŪTISKĀKIE REZULTĀTI

5. Iecienītākie alkoholiskie dzērieni

6. Iecienītākie alkoholiskie dzērieni

7. Alus kā iecienītākais dzēriens

8. Alus kā iecienītākais dzēriens

9. Alus lietošanas biežums & regularitāte • Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs dzer alu vismaz 1 reizi nedēļā • Ne retāk kā reizi nedēļā alu lieto 36,3% vīriešu un tikai 9,3% sievietes • Visaktīvākie alus lietotāji ir vecuma grupā 25-34 gadi – 32,5% alu lieto ne retāk kā 1 reizi nedēļā • Viskūtrākie alus lietotāji ir vecuma grupā virs 55 gadiem, no kuriem tikai katrs desmitais lieto alu ne retāk kā reizi nedēļā • Lielākā daļa no respondentiem (42%) lieto alu vismaz 1 reizi mēnesī

10. Alus & dižķibele • Puse Latvijas iedzīvotāju (50,7%) apgalvo, ka šobrīd alu patērē mazāk nekā pirms gada • Lielākais patēriņa kritums ir Rīgā - 55% respondentu atzīst, ka alu patērē mazāk kā pirms gada • Vismazākais patēriņa kritums ir Kurzemē - 42% atzīst, ka alus patērē mazāk • Visvairāk alu samazinājuši patēriņā ir respondenti vecuma grupā no 35-44 gadi – 57%

11. Alus & dižķibele • 65,7% no respondentiem atzinuši, ka šogad neizvēlas lētāku alus šķirni dižķibeles iespaidā • Priekšroku lētākai alus šķirnei šogad dod respondenti 18-24 vecuma grupā (30%) • Vismazāk alus patēriņa paradumus šogad ir mainījuši respondenti virs 55 gadiem (tikai 12,8%)

13. Alus patēriņš alus krogos • Alu patērēt īpašos alus krogos un bāros visvairāk izvēlas gados jaunāki respondenti vecuma grupā 18-34 gadi (32%) • Starp Latvijas reģioniem visizplatītāk alus patērēt alus krogos ir Rīgā (33%) • Īpašos alus krogos cittautieši ir iecienījuši patērēt vairāk (30%) kā latvieši (22%)

14. Alus lietošanas iemesli

15. Gaišais vai tumšais alus? • Latvijā par visiecienītāko alu ir atzīts gaišais alus (67%) • Gaišo alu visvairāk iemīļojuši latgalieši (78%), tumšo – vidzemnieki (31%) • Tumšais alus ir iecienīts vecuma grupā virs 55 gadiem – 48% un sieviešu vidū - 23%

16. Populārākie alus iepakojumi • Par vispopulārāko iepakojumu ir atzīta stikla pudele (74,5%) • Skārdenes popularitāte ir visaugstākā gados jaunāko respondentu grupās 18-34 (11%), vismazākā popularitāte vecuma grupā virs 55 gadi (tikai 3%)

17. Jaunumi alus kategorijā • 76% no visiem respondentiem izmēģina jaunumus alus kategorijā • Patērētāji vecuma grupā 18 – 25 gadi, visvairāk novērtē inovācijas un jauna iepakojuma priekšrocības • Visvairāk uzticīgi iecienītām alus šķirnēm ir respondenti vecuma grupā virs 55 gadiem, no kuriem 22% neizmēģina alus tirgus jaunumus

18. Alus & uzkodas • Respondenti pārsvarā pie alus izvēlas uzkodas (89%), tikai 11% iedzīvotāju lieto alu vienu pašu • Populārākās uzkodas pie alus ir siers, čipsi, ķiploku grauzdiņi • Sieru visvairāk izvēlas sievietes (24%), čipsus - vīrieši (24%), grauzdiņi gan vīriešiem, gan sievietēm garšo vienlīdz labi (16,5%) • Pilsētnieki visvairāk pie alus izvēlas čipsus (22%), lauku rajonu iedzīvotāji – sieru (27%) • Ir patērētāji, kas labprāt alu bauda kopā ar šokolādi!

19. Alus & lojalitāte • Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (64%) atzīst, ka ikdienā izvēlas vienu no vairākām iecienītām alus šķirnēm • Tikai katrs 6 respondents apgalvo, ka ir uzticīgs vienai konkrētai alus šķirnei • Lojālākie vienai alus šķirnei ir respondenti vecuma grupā virs 55 gadiem (20%) un lauku rajonu iedzīvotāji (22,4%), kuri visvairāk pat dodoties atpūsties izvēlas vietas, kuras ir pieejamas viņu iecienītākās alus šķirnes (15%)

20. Alus izvēles kritēriji

21. Alus reģionos • Katra Latvijas reģiona iedzīvotāji paši sevi uzskata par lielākiem alus baudītājiem nekā citos reģionos! • Kopumā par lielākajiem alus dzērājiem latvieši uzskata latgaliešus (18%) Alus pasaulē • Par lielāko alus dzērāju nāciju latvieši uzskata vāciešus (49%), čehus (16%) un angļus (6%) • Latvieši paši sevi uzskata par vislielākajiem alus dzērājiem starp Baltijas valstīm

22. Alus & mūzika • Visciešākās asociācijas respondentiem ar alu ir šlāgermūzikai (43%) un tautasdziesmām (20%) • Alu ar šlāgermūziku vistiešāk asociē iedzīvotāji lauku reģionos (58%), alu ar tautasdziesmām – sievietes (22%) • Rokmūzika visciešāk ar alu tiek asociēta Rīgas reģionā (20%) • Īpaši izteikta asociācija “alus un rokmūzika” ir jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 24 gadu vecumam (26%)

23. Baltijas salīdzinājums

24. Baltijas salīdzinājums

25. Baltijas salīdzinājums • Populārākā alus baudīšanas vieta visām Baltijas valstīm ir vienāda – alus visvairāk tiek baudīts brīvā dabā, piknikos ; • Alus krogos visvairāk tiek baudīts Igaunijā (35,5%) (Latvijā – 24,5%, Lietuvā – 9,6%); • Draugu ballītēs visvairāk alu bauda Lietuvā (39,5%) (Latvijā – 14,2%, Igaunijā – 24,2%) • Igauņi alu pirtī lieto vairāk kā latvieši un ietuvieši

26. Tipisks vietējais alus • Pēc iedzīvotāju domām, īsts latviešu alus ir ar izteiktu rūgtenu apiņu garšu, dzidrs un gaismu atstarojošs, ar noturīgām putām • Savukārt lietuviešiem un igauņiem tipisks vietējais alus ir ar gaišs, viegls un bez izteiktas pēcgaršas

27. Cēsu alus indekss • Cēsu alus pirmo reizi Latvijā izveido Baltijas alus indeksu • Indekss ietver sekojošus pētījumus: • - alus popularitāti starp citiem alkoholiskiem dzērieniem • - alus lietošanas biežums • - citas izmērāmās alus lietošanas īpatnības • Kopumā indekss parāda alus popularitāti pār citiem dzērieniem • Cēsu alus indekss tiks noteikts katru gadu, pētot alus lietošanas tendences, alus lietošanas kultūras attīstību visās Baltijas valstīs

28. Cēsu alus indekss 2009. gadā • Latvija 47,6 (vīriešiem 58,1 / sievietēm 36,3) • Lietuvā 51,7 (vīriešiem 60.8 / sievietēm 40.9) • Igaunijā 52,2 (vīriešiem 63.6 / sievietēm 40.0) • Teorētiski maksimālais indekss - 100

29. Alus patēriņš uz 1 iedzīvotāju gadā 80 litri 80 litri 76 litri 68 litri

30. VIESTURS CELMIŅŠ Sociologs, Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks

31. Recesijas paradumi • Korekcijas: • Retāk, bet kvalitatīvi un ‘iemīļotās’ markas • Tendence: • Paradums dzert iemīļoto marku ir noturīgāks par ‘cenas valdzinājumu’ • Nākotnē, cena kļūs par nozīmīgāku faktoru.

32. Recesijas paradumi - draugu lokā • Korekcijas: • Alus patēriņš pārvietojas uz mājām (30%) • Tendence: • Papildus izmaksu dēļ, alus ‘mājas paka’ vai ‘draugu paka’ ir stabila nākotnes alus patēriņa prognoze

33. Inerce - cenai nav nozīmes? • Uzskatu inerce: • Saglabājas 2004. – 2008.gada patēriņa tendence - sacīt, ka cenai nepievērš uzmanību • Tendence: • Reālais patēriņš krīt, tādēļ recesijas laikā pastāv iespēja, ka iedzīvotāji vai nu retāk patērēs savu iecienīto marku, vai sāks pirkt lētākas markas

34. Vērtības - vietējais piedzīvojums • Mītiskā alus tradīcija: • Nepieejama ‘rūgta apiņu garša’, prasa raksturu un pazīšanu • Reģionāla sacensība: • Alus patēriņš, ‘alus pazīšana’ kā prestiža un goda jautājums • Dalītas jūtas: • Gados jaunākiem tendence izvēlēties ‘ekstras’. Jo vecāki iedzīvotāji kļūst, jo pieaug lojalitāte konkrētai garšai un markai un mazāk nozīme ir cenai

35. Dalītas jūtas • Alus kultūra turpina augt: • Lielākā daļa patērētāju iecienījuši vairākas šķirnes un vairākas garšas - atkarībā no pieejamības un kvalitātes. • Tendence: • Atvērtība tirgū saglabāsies, garšas un ‘piedzīvojuma’ faktors

36. Eksperimentēšana • Gatavi sānsoļiem: Par spīti‘garšas prasībām’, ‘alus kultūrai’, un noturīgai lojalitātei vairākām alus šķirnēm, Latvijas iedzīvotāji ir pārsteidzoši eksperimentētāji - gatavi izmēģināt jaunas alus produktus • Tendence: Iedzīvotāji joprojām meklē piedzīvojumus un jaunas ‘sajūtas’

37. Jauni horizonti • Tradīcija: • Alus kā ‘tautas dziesmu’ un ‘Līgo svētku’ suvenīrs vairs nav dominējošā asociācija • Tendence: • Alus lietošanas kultūrai ir jaunas dimensijas • Pikniks, mājas ballītes, sporta spēles, naktsdzīve un izklaide

38. Lietotāju profils: Latvija • Alus mīļotājs Latvijā visbiežāk ir vīrietis: • Ja viņš dzer alu, tad gaišo biežāk nekā tumšo, dara to vairākas reizes mēnesī, visbiežāk mājās, lai atspirdzinātos, skatoties sporta spēles, vai esot kopā ar draugiem • Sievietes pārsteidzoši biežāk minējušas tumšo alu, un alus patēriņu saista ar brīvā laika pavadīšanu cilvēkos, pie dabas, piknikā

39. Lietotāju profils: Lietuva un Igaunija • Igauņu patērētājiem alus dzeršana ir vispirms publisks notikums • Visbiežāk izvēlas dzert alu bāros un klubos • Lietuviešu patērētājiem alus dzeršana ir personisks process • Alus dzeršana saistās ar iešanu pirtī

40. Paldies!