1 / 18

Jānis Krūmiņš*

Daugavpils Universitātes 52. starptautiskā zinātniskā konference. Jānis Krūmiņš*. Inovāciju kavēšanās - viens no recesijas cēloņiem.  Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte. Aspāzijas bulv. 5, Rīga, LV-1050, e-pasts: JanisKrumins@netscape.net.

lovey
Download Presentation

Jānis Krūmiņš*

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Daugavpils Universitātes 52. starptautiskā zinātniskā konference Jānis Krūmiņš* Inovāciju kavēšanās - viens no recesijas cēloņiem  Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte.Aspāzijas bulv. 5, Rīga, LV-1050, e-pasts: JanisKrumins@netscape.net Daugavpils, 14.04. – 16.04.2010

  2. Inovāciju kavēšanās - viens no recesijas cēloņiem Prezentācijas saturs • Galarezultāts – cikli, recesija – samērā plaši un labi zināmas lietas • Mobilā tīmekļa tehnoloģijas – sarežģītas mūsdienu tehnoloģijas • Ietekmēšanas iespējas Recesija – nepārtraukta IKP lejupslīde vismaz 2 ceturkšņus pēc kārtas Ekstrēms gadījums ICT ~ 5 – 15% no IKP (industriāli attīstītās valstīs) Inovāciju prognozējošās koordinēšanas metodoloģija

  3. Ekonomikas cikli • Īsie cikli: • Jozefs Kitčins (3 – 5 gadi), • KlementsJuglars (7 – 11 gadi), • SimonsKuzņetcs (15 – 25 gadi). • Garie cikli (45 – 60 gadi): • Jacob van Gelderen un Samuel de Wolff (1913. g.), • Nikolajs Kondratjevs (1925. g.), • Jozefs Šumpeters (Businesscycles, 1939), Neošumpeteriānisti un marksisti (Ernests Mandels u. c.). • Industriālā revolūcija – 1771, • Tvaika mašīna un dzelzceļš – 1829, • Elektrība, tērauds, smagā mašīnbūve – 1875, • Nafta, auto, masveida ražošana – 1908, • Informācija, telekomunikācijas – 1971. • Strīdi par eksistenci, cikla garumu. • Cikla garums un regularitāte mums nav tik būtiski! • Katrs nākošais cikls augstāks par iepriekšējo (ekonomika attīstās), • Recesija ir dziļa (3x), • Katram ciklam savas (dominējošās) nozares vai tehnoloģijas – nākošajam prognozē mobilās tehnoloģijas, • Katrā nākošajā ciklā dominē inovācijas, kas radušās iepriekšējā cikla recesijas fāzē (t. s. inovāciju klāsteri) – kāpēc, nav zināms.

  4. Tirgus kapitalizācija ICT jomā (milj. USD) 5 aplūkojamā perioda vadošo ICT firmu summārā tirgus kapitalizācija Avots: The Mobile Internet Report. Morgan Stanley Research, Morgan Stanley & Co., Inc., December 15, 2009.

  5. Iekārtu / lietotāju skaits (milj.) Avots: The Mobile Internet Report. Morgan Stanley Research, Morgan Stanley & Co., Inc., December 15, 2009.

  6. “Trigera efekts”, lavīnas un paātrinājuma koeficienti y = Y / Ymax laika momentā t1 k L = y tr1 / y1 > 1 laika momentā t2 k P = y 2 / yi2 > 1 • k L un k P nosaka gan ekonomiski, gan sociāli un psiholoģiski faktori, der tikai visvienkāršākie modeļi (aditīvi – multiplikatīvi, multiplikatīvi – aditīvi), modeļa komponenti: • trigera nozares struktūra, • ietekmētās nozares ar savu struktūru.

  7. Trigeri Pricipā jebkura ekonomikas nozare var ķalpot kā trigers, bet būtiski, lai būtu pietiekoši liels IKP īpatsvars Cēloņi: • Hipertrofēta, pārspīlēta iepriekšējā attīstība, “burbuļi”, • ilgstoši mākslīgi uzturēts līmenis, • var būt arī spēle (sazvērestība) – dot.com sabrukums XX gs. pēdējos gados. Pazīmes – saskatīt var parasti tikai retrospektīvi: • cenu strauja pazemināšanās, • firmu apvienošanās, • izmaksu samazināšanas pasākumi, darbinieku masveida atlaišana, • pircējiem – atlaides, līzings, viegli kredīti.

  8. Vecās un jaunās, inovatīvās tehnoloģijas

  9. Inovāciju paātrināšanas efekts Temats: “Inovāciju kavēšanās - viens no recesijas cēloņiem” - principā ir izsmelts

  10. Inovācijas • problēmas svarīgums ir labi apzināts – inovāciju veicināšanas politikas un pasākumi, • nav ticama izskaidrojuma parādībai, ka inovāciju “klāsteri” parādās tieši garā cikla recesijas fāzē, varbūt tā ir tikai šķietamība, • kāpēc inovācijas neattīstās pietiekoši strauji, bet kavējas – var mēģināt izskaidrot. ========================================================== • vienkāršas inovācijas, • inovācijas “augsto tehnoloģiju” jomā – sarežģītas, daudzslāņainas “nodrošinošās” un tezultējošās tehnoloģijas un produkti • mobilā tīmekļa lietojumi – ekstrēms gadījums

  11. Inovatīvu produktu difūzija ASV mājsaimniecībās Avots: Federal Reserve Bank of Dallas. 1996 Annual report. The economy at light speed. Technology and growth in the Information age – and beyond. http://dallasfed.org/fed/annual/1999p/ar96.pdf Jaunie produkti un tehnoloģijas – personālais dators, Tīmeklis, mobilais telefons – ieviešas daudz straujāk, nekā iepriekšējās, “vecās” tehnoloģijas un produkti

  12. Tehnoloģiju parādīšanās gads un difūzijas ilgums (25% no lietotāju skaita “piesātinājumā”) elektrība 1873 46 telefons 1876 35 automobilis 1886 55 lidmašīna 1903 64 radio 1906 22 televīzija 1926 26 videomagnetofons 1952 34 mikroviļņu krāsns 1953 30 personālais dators 1975 16 mobilais telefons 1983 13 internets (Tīmeklis) 1991 7 • tehnoloģiju difūzijas statistika neatspoguļo realitāti, jo neņem vērā attīstības “latento” periodu, • patiesais tehnoloģiju attīstības ilgums ir daudz lielāks. • jāsaīsina latentais periods • inovācijas parādās tehnoloģiju konverģences rezultātā Avots: Federal Reserve Bank of Dallas. 1996 Annual report. The economy at light speed. Technology and growth in the Information age – and beyond. http://dallasfed.org/fed/annual/1999p/ar96.pdf

  13. Mobilās komunikācijas - investīcijas Avots: The Mobile Internet Report. Morgan Stanley Research, Morgan Stanley & Co., Inc., December 15, 2009.

  14. Mobilās komunikācijas – ierīču skaits Avots: The Mobile Internet Report. Morgan Stanley Research, Morgan Stanley & Co., Inc., December 15, 2009.

  15. Mobilais tīmeklis – lietotāju skaits Mobilā tīmekļa lietotāju skaits (% no kopējā mobilā telefona lietotāju skaita): 2008. gadā, 13 gadus pēc mobilā tīmekļa parādīšanās, joprojām < 15% Avots: http://venturebeat.com/2008/07/09/mobile-web-usage-grows-and-its-not-led-by-the-iphone-yet/

  16. Inovāciju koordinācija mobilā tīmekļa jomā Vienlaicīgi jāparādās: • mobilajām ierīcēm, • mobilajiem lietojumiem, • Lietotājiem. Problēmas: • lietojumu ir maz, tie ir nevajadzīgi, novecojuši, • lietotāji nav gatavi izmantot jaunās iespējas.

  17. Inovāciju koordinēšanas metodes • Inovāciju prognozējošās koordinēšanas metodoloģija: • modelis, • projekta etapu ilguma prognozēšana, • būtisko parametru atlasīšana un to vērtību prognozēšana, • projekta labāko variantu izvēle, • organizatoriskie un pārvaldības pasākumi, • pielietojuma iespējas ikdienišķākās, mazāk ekstrēmās jomās. • direktīvā, • standartizācijas, • sadarbības, • prognozējošā.

  18. Paldies par uzmanību!

More Related