Lauksaimnieku kooperat vi igaunij indrek rohtma igaunijas zemnieku savien ba
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 19

Lauksaimnieku kooperatīvi Igaunijā Indrek Rohtma Igaunijas Zemnieku savienība PowerPoint PPT Presentation


  • 105 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Lauksaimnieku kooperatīvi Igaunijā Indrek Rohtma Igaunijas Zemnieku savienība. Pašreizējā situācija Igaunijā Igaunijā ir aptuveni 100 lauksaimniecības kooperatīvu Taču mums nav pienācīgas kooperatīvu uzraudzības

Download Presentation

Lauksaimnieku kooperatīvi Igaunijā Indrek Rohtma Igaunijas Zemnieku savienība

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Lauksaimnieku kooperat vi igaunij indrek rohtma igaunijas zemnieku savien ba

Lauksaimnieku kooperatvi

Igaunij

Indrek Rohtma

Igaunijas Zemnieku savienba


Lauksaimnieku kooperat vi igaunij indrek rohtma igaunijas zemnieku savien ba

Pareizj situcija Igaunij

  • Igaunij ir aptuveni 100 lauksaimniecbas kooperatvu

  • Tau mums nav piencgas kooperatvu uzraudzbas

  • Lielk kooperatvu problma ir tda, ka dalbnieki nezina savas tiesbas un pienkumus

  • Igaunijas Zemnieku savienba ir rkojusi apmcbas kooperatvu dalbniekiem un turpina lauksaimniekiem paldzt sadarboties ar nkotn


Lauksaimnieku kooperat vi igaunij indrek rohtma igaunijas zemnieku savien ba

Pareizj situcija Igaunij

  • Kooperatvu mris Igaunij ir gt lielkus ienkumus no tirgus, tostarp no globl tirgus

  • Mazm valstm tas nav vienkri sasniedzams mris, tpc kooperatvi vlas sadarboties ar prjm Baltijas valstm

  • Tas ir teju viengais veids, k iegt vienldzgas pozcijas ar starptautiskiem uzmumiem globlaj tirg


Kevili

KEVILI

  • KeviliLauksaimniecbas asocicija

  • KeviliLauksaimniecbas asocicij ietilpst rapu un graudaugu audztji no visas Igaunijas, un t ir lielk zemkopju asocicija valst.

  • Asocicijas darbba: raoanas resursu nodroinana asocicijas dalbniekiem; asocicijas biedru graudu un rapu produkcijas mrketings; asocicijas biedru apmcba. Asocicijas mris ir nodroint labko cenu raoanas resursiemun produkcijai.

  • Nkotnes mris ir izveidot visu Igaunijas lauksaimniecbas uzmumu asociciju, un, izmantojot kopgus resursus, mrketingu un apmcbu, paaugstint biedru darba rentabilitti un ilgtspjbu Igaunijas lauksaimniecb.


Kevili1

Kevili

  • Asocicija tika dibinta 2005. gad. T izveidojs uz Kesk-Eesti likultuuride histubzes, kas darbojs kop 1993. gada. Pirms Igaunijas lauksaimnieku kopgi organizts eksporta partijas realizcija notika 2008. gada pavasar, kad 4000 tonnu maamo kvieu tika nosttas uz Vciju.

  • K jau tika mints, 2009. gada beigs Kevili Lauksaimniecbas asocicij bija 141 dalbnieks. Puse dalbnieku ir no Rietumviruun Viljandi apria. Kevili asocicijas dalbnieki Igaunij izmanto aptuveni 70 000 hektru aramzemes.

  • Produkciju prdod gan pamju, gan rzemju tirg. Galvenie rzemju partneri ir Copenhagen Merchants un Latvijas lauksaimniecbas asocicija LATRAPS. Produkcijas realizcijas apjomi pakpeniski pieaug. No 2008. gada raas 11250 tonnas rapa un 36850 tonnas graudu tika prdoti caur Kevili.

  • Kevili mris ir apgt 50 % Igaunijas zemkopbas tirgus un izveidot visas Igaunijas lauksaimniecbas uzmumu asociciju un, izmantojot kopgus resursus, mrketingu un apmcbu, paaugstint Igaunijas lauksaimnieku darbbas rentabilitti un ilgtspjbu.


Talukartul

Talukartul

  • Tirdzniecbas asocicija tika dibinta 2000. gada maij, un taj pa gad tika iegdta centrl noliktava Jervas apri, Roosna-Alliku ciem. Dibintji bija 16 kartupeu audztji no visas Igaunijas, kas kopgi izveidoja iepakoanas, uzglabanas un izplatanas kooperatvu.

  • 2009.-2010. gad Talukartul biedru vid ir 10 lielkie kartupeu audztji no visas Igaunijas.

  • Talukartul finanu gads skas 1. jlij un beidzas 30. jnij atbilstoi kartupeu audzanas ciklam. Talukartul ir lielkais kartupeu uzglabtjs, k ar rao mazgtus un iepakotus kartupeus.

  • Finanu gada beigs (2010. gada 30. jnij) lielkie klienti pc gada prdoanas apjoma ir RIMI Foods (80 %), Bambona (11 %) un citi (9 %). Prtikas kartupeu prdoanas apgrozjums bija aptuveni 16 miljoni kronu. Talukartul ir Solana, Vcijas raotja, prstvis. Talukartul biedri 100% produkcijas prdeva caur asociciju, un produkcija veido lielu dau tirg prdoto sertificto sklas kartupeu. Kopgi tika iegdti pesticdi un mslojums. Lielkie sklas kartupeu klienti ir Baltic Agro Ltd, HansaPlant O. Sklas kartupeu prdoanas apgrozjums bija aptuveni 2 miljoni kronu.


Talukartul1

Talukartul

  • Kooperatvs ciei sadarbojas ar Zemes kultivanas institta un Jegevas Augkopbas institta ptniekiem; kooperatva biedri veic dadas produkcijas prbaudes un citus ptjumus.

  • Kooperatva mris ir kultivt nepiecieam sortimenta un kvalittes prtikas un sklas kartupeus lielos apjomos. Kooperatva biedru audztajm kartupeu irnm ir raksturgas seklas acis, plna, gluda miza, laba gara un izturgums.

  • 2009. gada pavasar Talukartul Nimmes tirg atvra savu veikalu ar mri veicint patrtju zinanas par dadu iru pabm. Autoram ir vairki tirgus attstbas projekti prtikas sektor.

  • Adrese: Roosna Alliku Jrvamaa 73 203 Re.nr. 10670581, PVN Nr. EE100617636 Tel. + fakss: 38 95 424 tel. 53 029 729 [email protected]


Lauksaimnieku kooperat vi igaunij indrek rohtma igaunijas zemnieku savien ba

VIRU GAAS ASOCICIJA

Ckgaas raoana

Ckgaas apstrde

Ckgaas prdoana

Barba un piedevas

Sadarbba

Aretuse 2,Mrja 61406,Tartumaa

E-pasts: [email protected]

www.virulihayhistu.ee


Lauksaimnieku kooperat vi igaunij indrek rohtma igaunijas zemnieku savien ba

IGAUNIJAS GAAS LIELLOPU AUDZTJU ASOCICIJA

  • 2008. gada beigs 204 biedri;

  • Asocicija sadarbojas ar ar gaas liellopu audztjiem, kas nav biedri.

  • Biedru priekrocba: izdevgka prdoana, pateicoties plakam mrketingam (+ 2 kr / kg).

  • Vairk nek 400 audztji prdod produkciju caur asociciju. Igaunijas Gaas liellopu audztju asocicija rkojas savu biedru interess.

  • Asocicijas vadtji organiz diskusijas ar partneriem, rko dadas informcijas dienas un apmcbu par svargiem jautjumiem.

  • 2008. gada kopgi ar partneriem tika organizta vizte Skotij, kur piedaljs 50 cilvki.

  • Liellopu audztjiem ir jiziet apmcba par tdm tmm k kautermea kvalitte, izejvielu piegde, lai nodrointu viendi augstu kvalitti.


Lauksaimnieku kooperat vi igaunij indrek rohtma igaunijas zemnieku savien ba

IGAUNIJAS GAAS LIELLOPU AUDZTJU ASOCICIJA

  • Uzmums ir izstrdjis preu zmi "Eesti Lihaveis" un kopgu lopu sadales sistmu. Estonian-ACBViancoLtd. Organizta t, ka liellopu gaas loistika aptver visu Igauniju. Gau realiz 12-24 mneu vecum.

  • Katru gadu Baltijas valsts notiek gaas liellopu audztju viztes (katru gadu cit valst) un tiek rkotas un apmekltas izstdes.

  • Igaunijas gaas liellopu raoan iesaistti mcbspki no veices, Somijas, Zviedrijas, rijas, Skotijas un citm Eiropas valstm.Btiskk pieredze gta no veices "VIANCO AG", kas ar obrd aktvi sadarbojas ar Igaunijas Gaas liellopu audztju asociciju.Dzvu liellopu tirdzniecba Igaunij notiek ar ACB Vianco LLC starpniecbu (uzmums dibints 2005. gad. Sadarbbas partneri veic, Itlij un Igaunij)AS Rakvere gaas prstrdes ceham, kas produkciju prdod ar preu zmi "Eesti Lihaveis.

    Kontaktinformcija:

  • Eesti Lihaveisekasvatajate Selts

  • Leino Vessart

  • Tel. 51 31 569, [email protected]

  • Eesti Tuloomakasvatajate histu

  • Tanel Bulitko, tel 51 08 253

  • Estonian-ACB-Vianco O

  • Janek Mustmaa, tel. 50 51 392


Aiavili

Aiavili

  • Dibints 2010. gada 16. mart Vana- Karistes, Hallistes pagast, Viljandes novad.

  • Kooperatvos skotnji ietilpa trs imenes, katr pa divm personm.

  • Tos vienoja drzkopba un drzeu audzana.

  • Mri:

  • Drzkopbas produkcijas un biedru kopga prstvniecba

  • Raoanas, apstrdes un mrketinga piederumu kopga iepirkana

  • Produktu prdoanas un tie mrketinga iespju raana

  • Veicint pamju drzkopbas produktu patranu un raoanu

  • Asocicija nodroina mizgltbas apmcbu ts dalbniekiem

  • Uzsk, veicina un ievie kopgus projektus

  • Sadarbojas ar citm organizcijm gan valsts, gan privtaj sektor.

  • Veic saimnieciskas darbbas, kas nepiecieamas noteikto mru sasnieganai

  • Prstv asocicijas biedrus, prstvot to intereses un vajadzbas

  • Paveiktais:

  • 2010. g. Sarunas ar RIMI Foods, lai noslgtu lgumu parMT AIAVILIproduktu prdoanu, tau lgums netika pankts.

  • 2010. gada septembr seminrs par drza kultru audzanu.


Eesti mahe

Eesti Mahe

  • Dibints 2003. gad k tirdzniecbas asocicija Eesti Maheliha(Igaunijas Organisk gaa)

  • Kop 2007. gada skuma darbojas ar jaunu nosaukumu: tirdzniecbas asocicijaEesti Mahe(Igaunijas Organiskie produkti)

  • Vairk nek 100 biedru no visas Igaunijas.

  • Kooperatv ir 5 partnerbas novirzieni: gaas, piena, graudu, augu un drzeu, medus un tjas produktiem.

  • Ms ik dienas strdjam, lai msu dalbnieku produkcija noktu tirg, un patrtjiem btu pieejama organiski raota prtika.


Eesti mahe1

Eesti Mahe

  • Lielveikaliem Selver, Rimi, Prisma, Konsum ms prdodam ar vairumtirdzniecbas uzmuma Rigual starpniecbu.

  • Piedaloties dados gadatirgos, ms popularizjam savu produkciju

  • 2010. gad ir notikusi ievrojama tirgus izaugsme

  • Raotjiem nav juztraucas par prdoanu, organizcija atrod noieta tirgus

  • Kooperatvu priekrocba: produkti nk no vairkiem biedriem, un msu partneri var bt droi, ka pastts preces bs tirg laicgi

  • Problma: raotju uzglabanas apstki ir slikti. obrd loistikas process ir sarets, jo katrs raotjs var piedvt mazus produkcijas apjomus, savukrt attlumi starp tiem ir lieli, kas padara loistiku oti drgu.

    Mjas lapa: www.eestimahe.ee


Epiko

EPIKO

  • Piensaimnieku asocicijas Igaunij

  • Kopj ikgadj piena raoana Igaunij sasniedz 680 tkst. tonnu; kop ir 970 uzmumu, kam ir kvotas. 2010. gada 30. jnij kopjais govju skaits: 97 tkst., savukrt 2008. gad kop bija vairk nek 100 tkst. govju. 30-40% saraot piena ir paredzti eksportanai un prsniedz iekzemes patria apjomu. Labvlgos tirgus apstkos eksports noris vienmrgi, tau smagos ekonomiskos apstkos eksports ir traucts, un visvairk no t cie piena raotji. Lai samazintu negatvo ietekmi uz lauksaimniekiem nestabila tirgus situcij un lai nodrointu raoanas un piencgu iemumu vienmrgumu, ms rosinm lauksaimnieku sadarbbu.

  • Kooperatva veida uzmjdarbba Igaunij ir plai izplatta piena raoanas uzmumu (saimniecbu) vid. Aptuveni 80% piena aj industrij realiz ar dadu kooperatvu starpniecbu. Galven problma ir kooperatvu neizdevg pozcija attiecb uz raoanu un to vjais stvoklis tirg. Noslgtie lgumi ir nepilngi un raotjiem neizdevgi. Lai stiprintu raotju tirgus pozciju un izveidotu lielkas saimniecbas, tiek izstrdta jauna tirdzniecbas-kooperatvu sistma, proti, esoo kooperatvu vienbu (piensaimnieku biedrbu) centralizana, ar mri prstvt piena raotju intereses un nodroint to ilgtspjbu.


Epiko1

EPIKO

  • Tirdzniecbas asocicija EPIKO (T), kuras biedri galvenokrt ir aktvs piensaimnieku sabiedrbas, tika dibinta 2008. gad. EPIKO mris ir izveidot jaunu sadarbbas sistmu piena raoanas jom, kas btu sava veida jumta organizcija, un ms neplnojam izncint esos piensaimnieku sabiedrbas. Galven darbba ir svaiga piena iegde un prdoana vairum, pakalpojumu iepirkana no piensaimnieku uzmumiem un piena produktu mrketings. da veida kopgas prdoanas rezultt veidojas lielkas saimniecbas, kas auj raotjiem ieemt labku pozciju, vienojoties par prdoanas cenu, savukrt apjoma pieaugums nodroina stabilitti gan piena raotjam, gan piensaimniecbas uzmumam. Apvienot sistma auj mums palielint piegdjamo produktu apjomus (piem., mslojumu) un sasniegt saimniecisku efektivitti. Viens no msu stratiskajiem mriem ir izveidot savu piena raoanas vienbu.

  • obrd EPIKO tirdzniecbas asocicij ietilpst12 reionls piensaimnieku sabiedrbas, 3 akciju sabiedrbas (AS) un viena SIA (OU). Msu biedri sarao 60% Igaunijas svaigpiena.

  • EPIKO dalbnieku organizcijas uzskata, ka svaigpiena tirgum Igaunij jbt koncentrtkam, kds tas ir Ziemevalsts. Konkurences likuma 13. pant noteikts, ka izejvielu koncentrcija nedrkst prsniegt 40% no visa tirgus.


Lauksaimnieku kooperat vi igaunij indrek rohtma igaunijas zemnieku savien ba

  • obrd atrodamies sava zmola un produktu izstrdes skumposm. Sadarbb ar Igaunijas lielko piensaimniecbas uzmumu AS Tere tika laists klaj jauns produkts Eesti piim (Igaunijas piens) plastmasas maisi, kas guva patrtju atzinbu. Viens no projekta mriem bija pievrst uzmanbu neadekvti zemajai svaigpiena cenai (obrd 5-6 kronas litr). Mazumtirdzniecbas cena bija 7,50 kronas. Jaun produkta prezentcija notika 3. septembr, un tas tika izlikts prdoan pris dienas vlk.

  • Sadarbbas attstbas nolk tika sarkotas vairkas tikans, seminri un diskusijas reiona mrog, tostarp attiecb uz raotju izpratnes veicinanu un diskutanu par MAK paskumu ievieanu (raotju grupu atbalsts un attstba). EPIKO pastvgi mudina biedrus sadarboties, lai nodrointu lauksaimnieku pozcijas stiprinanu brv tirgus apstkos, un EPIKO pielieto visus centienus, lai paldztu lauksaimniekiem gt vairk iemumus no tirgus.

  • Atskatoties uz padarto, mums jsaka, ka msu izvlt stratija ir bijusi pareiza. Apieans vienldzgumus ir garantts, t.i., visi kooperatva biedri saem viendu cenu par viendas kvalittes pienu. Piena apstrdes uzmumi vairk ciena piena raotjus un to kooperatvus. Tau vl tls ce ejams uz labku sadarbbu un augstkm iepirkanas cenm.


E piim

E-piim

  • Pltsamaa Dairy tika dibints 1910. gad. Sens tradcijas un t izdevg atraans vieta ragaj lauksaimniecbas reion ir veidojusi pamatu veiksmgajai darbbai piena apstrdes sektor.

  • Pltsamaa Meierei, Jrva Jaani Piimandushistu un histu Haimre Piim veido E-Piim piena kooperatvu, un ie uzmumi sadarbojas kop 1997. gada. Par kooperatva biedriem var kt piena raotji.

  • Rpnieciska siera raoana Igaunij aizsks vairk nek pirms simt gadiem. eit raot siera sastvdaas, galvenokrt, protams, piens, nk no tuvjs apkrtnes. Tdjdi Igaunijas siera raoanas saknes mekljamas starp vietjiem piena raotjiem. Kooperatva galvenais mris ir garantt t biedriem izdevgu raoanu.

  • obrd kooperatv ir 260 biedri, savukrt pienu piegd vairk par 400 raotjiem. Sieru rao Pilcam, izmantojot Igaunijas raotju sagdto pienu. Tas nozm, ka Pltsamaa Eesti Juust ir sts Igaunijas siers.

  • P E-PiimVlja 4, 48105 PltsamaaTel.: +372 776 2200Fakss: +372 776 [email protected]


Lauksaimnieku kooperat vi igaunij indrek rohtma igaunijas zemnieku savien ba

  • Ms ceram, ka da veida konferences paldzs izprast sadarbbas nozmi Baltijas valsts un to, kas paveicams, lai veicintu kopgu darbu


Lauksaimnieku kooperat vi igaunij indrek rohtma igaunijas zemnieku savien ba

  • Paldies!

  • Indrek Rohtma

  • Igaunijas Zemnieku savienba

  • Tel.: +372 604 1783

  • Mob.: +372 56 938 775

  • E-pasts: [email protected]

  • Skype: indrekrohtma


  • Login