Asinsrites sistēmas funkcijas
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 12

Asinsrites sistēmas funkcijas PowerPoint PPT Presentation


  • 418 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Asinsrites sistēmas funkcijas. Trofiskā jeb barotājfunkcija. Transportē uzsūktās barības vielas no tievajām zarnām uz visiem audiem. Transportē O 2 no plaušām uz audiem. Transportē sintezētās vielas no orgāniem,piemēram, aknām uz audiem;

Download Presentation

Asinsrites sistēmas funkcijas

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Asinsrites sist mas funkcijas

Asinsrites sistēmas funkcijas

  • Trofiskā jeb barotājfunkcija. Transportē uzsūktās barības vielas

  • no tievajām zarnām uz visiem audiem. Transportē O2 no plaušām

  • uz audiem. Transportē sintezētās vielas no orgāniem,piemēram, aknām uz audiem;

  • Izvadfunkcija. Slāpekli saturošos olbaltummaiņas galaproduktus

  • aiznes, galvenokārt, uz nierēm. CO2 – no audiem uz plaušām.

  • Nepareizas vielumaiņas procesā radušos acetonu uz plaušām.

  • Urīnvielu, sāļus aizvada uz ādu, lai izvadītu ar sviedriem. Daļu

  • hormonu sabrukšanas produktus, zāļvielas, vecos eritrocītus

  • aiznes uz aknām, no kurām izvadīs ar žults palīdzību;

  • Informatīvā funkcija. Asinsrite tiek izmantota kā sakaru kanāls

  • humorālajā regulācijā. Piemēram, hipofīzes izdalīto vazopresīnu

  • (antidiurētiskais hormons) asins straume aiznes līdz mērķšūnām

  • nieres kanāliņos;

1.


Asinsrites sist mas funkcijas

  • Termoregulācijas funkcija. Asinīm ir liela siltumietilpība, lielāka kā

  • ūdenim. Tās plūstot cauri siltākiem iekšējiem orgāniem, kuros

  • intensīvi notiek bioķīmiskās reakcijas, nedaudz uzsilst. Siltās asinis,

  • aiztekot uz perifērajiem audiem un orgāniem, tos sasilda. Tā notiek

  • siltuma pārdale, izlīdzināšana organismā. Audu tO izmaiņas, mainot

  • to apasiņotību. Jo asinsvadi platāki, jo audos vairāk asiņu, jo tie ir

  • siltāki;

  • Mehāniskā funkcija. Audu mehāniskās īpašības atkarīgas no audu

  • apasiņotības. Jo tajos ir vairāk asiņu, jo to blīvums – turgors, ir

  • lielāks;

  • Imūnfunkcija. Asinīs ir antivielas, kas neļauj saslimt otru reizi ar

  • vienu infekciju, piemēram, masaliņām, vēja bakām. Asins leikocīti

  • aktīvi fagocitē svešas olbaltumvielas;

  • Asiņu skābuma (pH) uzturēšana jeb iekšējās vides homeostāze.

  • Asinīs ir vairākas bufersistēmas: hemoglobīns, hidrogēnkarbonāti,

  • fosfāti un asins olbaltumvielas, kuras neitralizē lielu daļu skābju un

  • sārmu, kas ieplūst asinīs no audiem, tādejādi stabilizējot asiņu pH

  • vidēji 7,36 līmenī.

2.


Asinsrites sist mas funkcijas

Aortas loks

Plaušu stumbrs

Labās plaušas artērijas

Kreisās plaušas artērijas

Augšējā dobā vēna

Kreisās plaušas vēnas

Muskulatūra

Pusmēness vārstulis

Labais priekškambaris

Divviru vārstulis

Kreisais kambaris

Trīsviru vārstulis

Hordas

Labais kambaris

Papilārie muskuļi

Trabēkulas

Kambaru starpsiena

Apakšējā dobā vēna

Krūšu aorta

3.


Asinsrites sist mas funkcijas

Sirds sieniņas uzbūve

(tipiskās šūnas jeb darba miokards)

Šķiedru skelets

Blīvas šķiedras

Somiņa

Irdenie saistaudi

Mezotēlijs

Perikarda dobums

Mezotēlijs

Irdenie saistaudi

Epikards

Sirds muskuļaudi

- Miokards

Irdenie saistaudi

Endokards

Endotēlijs

Tipisko šūnu funkcija ir vienlaicīgi sasprindzināties,

saspiest asinis, radot to spiedienu un izgrūst cirkulācijā.

4.


Asinsrites sist mas funkcijas

Sirds vadītājsistēma (atipiskās šūnas)

Sinusa un priekškambara mezgls

(sinusatriālais)

Hisa kūlītis

Priekškambara un kambara mezgls

(atrioventrikulārais)

Hisa kūlīša labā

un kreisā kājiņa

Purkinjē šķiedras

Skaitļi rāda, cik liels laiks

nepieciešams (s), lai pienāktu

impulss no sinusatriālā mezgla

Atipisko šūnu funkcija ir pašuzbudināties un likt uzbudināties tipiskajām šūnā.

5.


Asinsrites sist mas funkcijas

Sirdsdarbības regulācija

Pašregulācija

Neirālā regulācija

Humorālā regulācija

1/ Sirds saraušanos

izsauc pašas sirds

atipiskās šūnas;

2/ Saraušanās spēks

atkarīgs kameras

pildījuma pakāpes.

Jo vairāk asiņu, jo

tās vairāk iestieps

muskuli un tas

spēcīgāk sarausies;

3/ Paātrinoties

sirdsdarbībai, muskuļa

šūnā uzkrāsies Ca joni

un tie izsauks

spēcīgāku kontrakciju;

4/ Intrakardiālā neirālā

regulācija. Sirdī ir

neironu tīkls-NS, un

tajā var realizēties

refleksa loks. Sensorie

neironi jutīgi uz

iestiepumu vai

metabolītiem

Inervē veģetatīvā

NS, kura pa diviem

neatkarīgiem viens

no otra sakaru

kanāliem sūta

komandas sirdij.

Simpatiskā regulācija

nāk no apakšējiem

kakla un augšējiem

krūšu muguras

smadzeņu

segmentiem.Sinapsēs

visbiežāk izdalīsies

adrenalīns (A) vai

noradrenalīns (NA).

Parasimpatiskā

regulācija nāk no

iegarenajām

smadzenēm ar

klejotājnerva

palīdzību.Acetilholīns

Specifiskā

Nespecifiskā

Receptori uz

metabolītiem.

Piem., CO2

koncentrācijas

pieaugums

izsauc

sirdsdarbības

paātrināšanos.

Sirdsdarbības

spēku un

biežumu

ietekmē jonu

koncentrācija

asinīs. Piem.,

Ca2+ izsauc

biežāku un

spēcīgāku

sirdsdarbību,

bet K+ pavājina

Hormoniem

īpaša nozīme

sirdsdarbības

regulācijā

nav. Neliela

ietekme tikai

kateholamīniem

Piem.,virsnieru

serdes daļas

hormons

adrenalīns

nelielā devā

paātrinās un

pastiprinās

sirdsdarbību,

bet lielākā

devā to nomāks

6.


Asinsrites sist mas funkcijas

Asinsrites gultnes secīgu etapu asinsvadu pamatfunkcijas:

Aorta (plaušu artērijas) sākuma daļa – elastiskais rezervuārs, kas

samazina sirds darbu un nodrošina nepārtrauktu

asinsplūsmu asinsvados;

Artērijas - caurules ar necaurlaidīgu sieniņu;

Sīkās artērijas, arteriolas – pretestības asinsvadi, kuru sieniņas

muskulatūras tonuss nosaka t.s. asinsvadu perifēro

pretestību;

Kapilāri – apmaiņas asinsvadi, kuru sieniņas endotēlija šūnu

slānis veido t.s. histo-hematisko barjeru vielu

apmaiņai starp asinīm un audu šķidrumu;

Vēnas - tilpuma asinsvadi, kuru sieniņas stiepjamību (un līdz

ar to venozā rezervuāra ietilpību) var regulēt, mainot

vēnu sieniņas plānā muskulatūras slānīša tonusu.

7.


Asinsrites sist mas funkcijas

Asinsvadi un to uzbūve

Elastīgā tipa artērija

Liela izmēra vēna

Elastīgā logotā membrāna

Elastīgā logotā membrāna

Ārējais asinsvadu apvalks

Iekšējais asinsvadu apvalks

Vidējais asinsvadu apvalks

Vidējais asinsvadu

apvalks

Ārējais asinsvadu

apvalks

Endotēlija šūnas

Iekšējais asinsvadu

apvalks

Kolagēnās un

elastīgās šķiedras

Kolagēnās un elastīgās

šķiedras

Vidēja izmēra vēna

Muskuļu tipa artērija

Ārējais asinsvadu apvalks

Ārējais asinsvadu apvalks

Vidējais asinsvadu apvalks

Vidējais asinsvadu apvalks

Iekšējais asinsvadu apvalks

Iekšējais asinsvadu apvalks

Arteriola

Venula

Gludo muskuļu šūnas

Ārējais asinsvadu apvalks

Iekšējais asinsvadu apvalks

Iekšējais asinsvadu apvalks

Endotēlija

šūnas

Endotēlija

šūnas

Kapilāri ar lodziņiem

Nepārtrauktie kapilāri

Poras

Bazālā membrāna

Bazālā membrāna

8.


Asinsrites sist mas funkcijas

Asinsvadu tonusa (muskuļu sapringtības pakāpe) regulācijā

piedalās asinsvada endotēlija šūnas (tās izklāj asinsvadu un sirds dobumu iekšējo virsmu). Endotelocīti piedalās kā

1. Asinsvadu sienas iestiepuma un asins plūsmas lineārā

ātruma sensori;

2. Šūnas, kas uztver un integrē neiromediatoru un

vazoaktīvu hormonu ietekmes;

3. Šūnas, kas sintezē un sekretē vielas, kas regulē asinsvadu

gludās muskulatūras šūnu tonusu:

- NO – vazodilatātoru (asinsvadu paplašinātājs), kas

nomāc asinsvada muskulatūras kontrakcijas,

- hiperpolarizējošu vazodilatatoru,

- PGI2 – prostaciklīnu, kas arī ir vazodilatators,

- endotelīnus, kas ir spēcīgi vazokonstriktori

(asinsvadu sašaurinātāji).

Asinsvada tonusa regulācija ir atšķirīga plānsienu un biezsienu

vados. Sienas cirkulāri novietotā gludā muskulatūra visu laiku ir

saspringusi, pretojoties asiņu izraisītajam iestiepumam, savādāk

sieniņa pārplīstu.

9.


Asinsrites sist mas funkcijas

Asinsvadu gludā muskulatūra ir jutīga uz iestiepumu:

a/ vidējais iestiepums ir optimālais spēcīgai kontrakcijai,

b/ iestiepums ir arī adekvāts kairinājums, tas var izsaukt

muskulatūras kontrakciju.

Regulāciju, pateicoties paša asinsvada muskulatūras īpatnībām,

sauc par miogēno regulāciju. Šāda regulācija tiek izmantota

adaptācijas laikā. Piemēram, nierei nav darīšana par to, ka jūs

skrienat uz tramvaju, viņa attīra asinis. Tāpēc, lai neizmainītu asins

plūsmu nierē, ir jāpalielina asinsvadu pretestība (jāsašaurina

asinsvads). Šāda asinsvada pašregulācija nodrošina stabilu plūsmu.

Asinsvadu diametra neirālā regulācija. Šis regulācijas veids ir būtisks.

Impulsācija pa eferentajiem (lejupvadošajiem) nerviem izraisa

asinsvadu diametra maiņu sakarā ar gludās muskulatūras kontrakciju

vai atslābšanu, tāpēc tos sauc par vazomotoriskajiem nerviem. Pēc

izraisītā efekta vazomotoriskos nervus iedala asinsvadu sašaurinātājos

jeb vazokonstriktoros un asinsvadu paplašinātājos jeb vazodilatatoros.

Visi vazokonstriktori pieder pie sipatiskās NS. Vazodilatatoru šķiedras

nav atrodamas visos orgānos. Pēc izcelsmes tās pieder gan pie

veģetatīvās, gan somatiskās nervu sistēmas.

10.


Asinsrites sist mas funkcijas

Vazomotoriskais centrs – nervu šūnu sakopojumi dažādās NS daļās,

kuri piedalās asinsvadu diametra regulācijā. Šādas šūnu grupas

atrodas muguras smadzenēs un galvas smadzeņu dažādās daļās.

Vissvarīgākā ir šūnu grupa iegarenajās smadzenēs. Ja to iznīcina,

samazinās asinsvadu tonuss un strauji pazeminās asinsspiediens.

Iegareno smadzeņu vazomotoriskais centrs ir cieši saistīts ar

hipotalāma kodoliem – augstākajiem veģetatīvajiem centriem, kuri

pieskaņo iegareno smadzeņu vazomotoriskā centra darbību ikvienai

organisma funkcionālajai situācijai. Iegareno smadzeņu centrs

savukārt nemitīgi raida impulsus uz muguras smadzeņu simpatiskajiem

centriem un uztur to aktivitāti.

Asinsvadu humorālā regulācija. Tā ir ļoti nozīmīga, jo vielas no

starpšūnu telpas nonākot asinsvadā galvenokārt ietekmē gludo

muskulatūru, jo tai ir specifiskie receptori. Uz metabolītiem reakcija

ir vazodilatācija. Asinsvada paplašināšanos izraisa gan liela CO2

koncentrācija, gan augsta ūdeņraža jonu koncentrācija, kā arī

adenozīna savienojumi un pienskābe.

11.


Asinsrites sist mas funkcijas

Bez metabolītiem asinsvadu diametru ietekmē hormoni. Virsniera

dziedzera serde sekretē adrenalīnu (līdzīgi kā simpatisko

postganglionāro šķiedru galā). Adrenalīnam lielos daudzumos

saistoties ar α receptoriem, asinsvadi sašaurinās, bet, saistoties ar

β receptoriem – mazās devās -, asinsvadi paplašinās. No hipofīzes

mugurējās daivas izdalītais vazopresīns lielās devās izraisīs

asinsvadu sašaurināšanos. Angiotenzīns, kas veidojas no plazmas

olbaltuma globulīna, ir visspēcīgākais no zināmajiem bioloģiskajiem

asinsvadu sašaurinātājiem.

Histamīns izraisa arteriolu paplašināšanos un palielina kapilāru

caurlaidību. Tas atbrīvojas no tuklajām šūnām audu traumas gadījumā

un dažās alerģiskās izpausmēs un rada piesarkumu.

Pie vielām, kuras paplašina asinsvadus, pieder arī acetilholīns, kas

veidojas visu parasimpatisko nervu un simpatisko vazodilatatoru

nervgalos. Acetilholīns paplašina sīkās artērijas.

12.


  • Login