1 / 60

Ipa uma prasiba,

plans. Ipauma prasibas jedziens un veidiPrasijumu konkurencePrasitajs un atbildetajsPieradiana un atbildetaja iebildumiAtbildiba. literatura. Kalnin, E. Nekustama ipauma labticiga ieguveja aizsardziba. Mans Ipaums Nr. 23/24 (117/118)`99: 29.lpp.; Kalnin, E. Publiskas ticamibas princips

leane
Download Presentation

Ipa uma prasiba,

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

    1. Ipašuma prasiba,

    2. plans Ipašuma prasibas jedziens un veidi Prasijumu konkurence Prasitajs un atbildetajs Pieradišana un atbildetaja iebildumi Atbildiba

    3. literatura Kalninš, E. Nekustama ipašuma labticiga ieguveja aizsardziba. Mans Ipašums Nr. 23/24 (117/118)`99: 29.lpp.; Kalninš, E. Publiskas ticamibas princips tiesu prakse. Likums un Tiesibas Nr. 2, 1999: 81. – 85. lpp.; Krauze, R. Par nostiprinajuma ierakstu nozimi zemesgramatas. Mans Ipašums Nr. 6, 2000: 16. lpp.; Zemesgramatas Latvija. Raksti, statistika, normativie akti, komentari, tiesu prakse. Tiesu namu agentura. Riga: 2003;

    4. literatura Rozenfelds J. Valdijuma teorijas (Possession Theories) Latvijas Universitates Zinatniskie raksti. 740. sejums. R., 2008. 42. – 60. lpp. Rudans S. Nekustama ipašuma labticiga iegušana – JV, 30.05.2006, nr. 21 Rudans S. Nekustama ipašuma labticigas iegušanas koncepcijas attiecinašana uz lietas divkaršo atsavinašanu. 7. Starptautiska zinatniska konference 2006.g. Ipašums, ta apgrutinajumi: problemas, risinajumi, iespejas

    5. prakse ”. Nr. SKC-435/ 2001, SKC-5/2002.g., SKC-32/2002.g., SKC-91/2002.g., SKC-676/2002.g., SKC-31/2003.g., SKC-531/2003.g., SKC-521/2003.g., SKC-28/2004.g., SKC-124/2004.g. SKC – 15,2008 SKC-424/2001.g., SKC-180/2003.g., SKC-47/2005.g SKC – 22/

    8. Publiciana ..ex iusta causa et nondum usucaptuum.. Ari fiktiva ipašnieka prasiba

    10. “atzišanas prasiba” 1044. Ipašuma prasibu ipašnieks var celt pret katru, kas prettiesigi aiztur vina lietu; tas merkis ir atzit ipašuma tiesibu un sakara ar to pieškirt valdijumu

    11. “valdijuma pieškiršanas prasiba” Ar ko ta atškiras no valdijuma aizsardzibas prasibas”? Pec dažu domam – ne ar ko! T.i. possessora un petitora prasijuma konkurence. Vai šie prasijumi konkure vai ari tie viens otru izsledz?

    13. Tomer prasijuma ietilpst ne tikai kermeniskas lietas 1052. [..] nevien piederumi šauraka nozime un augli, bet ari atlidziba par visu to, ko prasitajs zaudejis atbildetaja valdijuma del. 855. Auglis ša varda plašaka nozime ir katrs labums, ko var iegut galveno lietu lietojot.

    14. Bez tam.. zaudejumi Apr 2nd 2009 From The Economist print edition The second trial of Mikhail Khodorkovsky, Apr 2nd 2009 | MOSCOW From The Economist print edition A fresh trial of Russia’s jailed oligarch On January 29th the European court declared that the Yukos case was admissible

    15. vindikacija . If the court [ECT] finds that Russia applied the law retrospectively and unlawfully levied $34 billion in back taxes that destroyed the company, or that it singled out Yukos to disguise expropriation, it could order the government to compensate the company and its shareholders.

    16. Prasijumu konkurence

    17. Prasijumu konkurance Mantojuma prasiba un ipašuma reformas prasiba Petitora un possessora prasiba Ligumiska prasiba Netaisnas iedzivošanas prasiba

    19. 19

    20. 20

    22. indikators 1061. Atbildetajs var prasibu noraidit, ja pierada, ka ipašuma tiesiba uz lietu pieder vinam, vai ka vinš drikst to valdit pamatojoties uz kadu lietu tiesibu vai ari tadu personisku tiesibu, kas prasitajam jaatzist.

    23. prioritates Nemot vera iespejamos iebildumus par “personisku tiesibu” labak priekšroku dot “personiskam prasijumam” (in personam), t.sk. Prasibai no netaisnas iedzivošanas.

    25. ieguveja labticigums ka kategorija, kura izplust valdijuma un ipašuma atškiribas nelabticiga ieguveja tiesibas, „nevar tikt aizstavetas, atsaucoties uz ierakstu zemesgramata”. Nr. SKC-435/ 2001. Lidzigi spriedumos Nr. SKC-32/2002.g., SKC-91/2002.g., SKC-676/2002.g., SKC-31/2003.g., SKC-531/2003.g., SKC-521/2003.g., SKC-28/2004.g., SKC-124/2004.g.

    26. Un otradi.. Tacu izradas, ka atbilstoši CL ipašumu iespejams atprasit no jebkura ari labticiga ieguveja (SKC-424/2001.g., SKC-180/2003.g., SKC-47/2005.g.),

    27. Interdictum de arborius caedentis (1098)

    28. Prasitajs un atbildetajs Ipašnieks ka prasitajs Atbildetajs un “persona, kas atbild uz prasibu”

    31. Fiktivais atbildetajs 1046. Kas, nevaldidams atprasamo lietu, tomer formali atbild uz prasibu, pret to var taisit spriedumu it ka pret isto valditaju.(D.6.1.25.) Ja atbildetajs, lai noverstu prasibu no sevis, lietu pirms pravas sakuma launpratigi atsavina, tad pret vinu šaja prasiba tapat var taisit spriedumu, it ka vinš šo lietu vel valditu.(D.6.1.27.3.)

    32. Prasitaja formalais uzstadijums Par nekustama ipašuma ipašnieku atzistams tikai tas, kas par tadu ierakstits zemes gramatas (994.).

    33. “istais” un “neistais” ipašnieks jeb “divu ipašnieku” problema SKC–32/2002. Jurista vards:  24.09.2002  Nr. 19 (252)  Pirms ipašuma tiesibu atjaunošanas uzdavinats vienam, pec atjaunošanas otram. Prasiba: nodot ipašumu apdavinatajam nr.1 Palata: uz [pirma] davinajuma liguma noslegšanas bridi [..] ipašuma tiesibas [davinatajam] zemesgramata nebija nostiprinatas. Davinajuma liguma objekts nevar but nakotne iegustama manta. Senats: spriedums atcelams.

    34. “divu ipašnieku” problema “atstumtam ipašniekam” ir tiesibas lidz koroboracijai celt vindikacijas prasibu” Grutups A. 1996., 79. “Koroboracija nenoverš darijuma trukumus, ja darijums pats par sevi nav speka” G.A., E.K., 2002., 131. Absoluti speka neesoši darijumi, ta ka tie nevar radit tiesiskas sekas, ..ipašniekam neapšaubami ir vindikacijas prasiba, neraugoties uz to, ka vina vards vairs nav atrodams zemes gramata Bukovskis V., 1914, II, 1159.

    35. Trešas personas “vindikacijas cela pec zemesgramatas ieraksta atstumtais ipašnieks var prasit savu ierakstu atjaunot ne tikai no sava kontrahenta, bet ari no III personas, kura apzinati ieguvusi ipašumu no personas, kas guvusi labumu no absoluti speka neesoša darijuma”, Bukovskis V., 1914, II, 1159. Diemžel, ne Bukovskis, ne Grutups nenorada, kas notiek ar tas III personas tiesibam, kura nav apzinajusies, ka iegust ipašumu no personas., kas nav ipašnieks.

    36. Attiecas uz ieguveja ipašuma tiesibam, bet ne uz ieguveja darbibas sekam Civillikumi ar paskaidrojumiem. Otra gramata. Lietu tiesibas. Sastadijuši: Sen. F. Konradi un Rigas apgabaltiesas locekli A. Walter. Likuma teksts Prof. Dr. Iur A. Bumana, H. Elersa un J. Lauvas tulkojuma. „Rramatrupnieks” izdevuma. 1935. Neoficials izdevums, 106.lpp.

    37. Konradi, Walter, 106.lpp. ..pilnigi cits jautajums ir tas, vai ar to, ka zinams ligums par nekustamas mantas pardošanu un uz to pamatota nekustamas mantas korroboracija pircejam ticis atcelts ar tiesas spriedumu ka pardevejam nesaistošs aiz ši pedeja vajpratibas liguma slegšanas laika, un ka šadai atcelšanai pieškirams atpakalejošs speks, butu uzskatami par ipso iure speka neesošiem, atkritušiem un prasitajai nesaistošiem ..

    38. Konradi, Walter, 106.lpp. ..ari visi tie nekustamas mantas apgrutinajumi (obligacijas, nomas ligumi) kurus pa starplaiku bija licis apstiprinat uz nekustamo mantu tas pircejs – atbildetajs, neatkarigi no tas trešas personas labas vai launas ticibas, kurai par labu šadi apgrutinajumi tikuši ievesti zemes gramatas. Tiesu Palata šo jautajumu atbildejusi apstiprinoši. Šis Tiesu Palatas uzskats nav atzistams par pareizu (106)

    39. “kauzalitates princips” “neviens nevar nodot otram vairak tiesibu neka vinam ir” “darijumam zaudejot savu speku, vienlaikus izbeidzas ari uz ta pamata nodotas ipašuma tiesibas (kauzalitates princips).” “CL iznemuma veida atzist ari abstrakcijas principu”- Rudans S. Nekustama ipašuma labticiga iegušana – JV, 06.06.2006, nr. 21

    40. Rudans, ibid “Lai gan kauzalitates principu atzist ieverojams Latvijas tiesibu zinatnieku skaits,50 [Konradi u.c.] juridiskaja literatura par šo jautajumu joprojam izskan preteji viedokli.51 [J.R.] [pretaji S. Rudana apgalvojumam, Konradi, Walter neatzist, ka no labticigas III varetu atprasit ipašumu. Konradi, Walter , tiesi otradi, norada, ka apgrozijuma intereses jaierobežo kauzalitates pincips]

    41. 41

    42. 42 Kauzalitates princips prakse: SKC-47/2005 atsavinašana notikusi viltojot prasitaja [..] pilnvaru[..]. Tas ir likumigs pamats, lai tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1041. un 1044. pantu atceltu visus sekojošos darijumus[..] Šadi darijumi nevar palikt speka ari tad, kad ieguvejs pec pedeja pirkuma liguma ir labticigs. Tapec norades kasacijas sudziba uz atbildetajas labticigumu nevar ietekmet sprieduma pareizibu.

    43. SKC – 353/2008 Ar nekustama ipašuma pardošanu vairakiem pircejiem un velaka pirceja ipašuma tiesibu nostiprinašanu zemesgramata, agrakajam pircejam tiek atnemta iespeja celt ipašuma prasibu, jo gadijumos, kad nekustams ipašums pardots diviem pircejiem, priekšroka ir tam, kura ligums ierakstits zemesgramata (Civillikuma 2031.pants).

    44. Publiciana regs: SKC–32, 2002. Pats koroboracijas fakts neizsledz iespeju apstridet darijumu uz likuma noteiktiem pamatiem.

    45. SKC- 180, 2003 Civillikuma 1041. panta ir noradits, ka ipašnieks var atprasit savu ipašumu no jebkura valditaja, t.i., ka no nelabticiga, ta ari no labticiga valditaja. No ta secinams, ka noradito materialo tiesibu normu piemerošana nav atkariga no ta, vai darijumi, [..] tiek vai netiek atziti par speka neesošiem viena vai otra vai abu lidzeju nelabticibas del.

    46. SKC – 47, 2005. uz viltotas pilnvaras pamata [..] darijumi slegti ar noluku izkrapt nekustamo ipašumu no ta likumiga ipašnieka

    47. SKC-91, 2002 Ja pamatojoties uz speka neesošu tiesas nolemumu vai darijumu, zemesgramata nostiprinats ieguveja ipašums [..] var celt prasibu par attieciga zemesgramatu ieraksta jeb ipašuma nostiprinajuma izlabošanu.

    48. 48

    49. 49

    50. 50

    51. Preteji: SKC – 416, 2008 ipašuma prasibu var celt tikai ipašnieks, tapec prasitajam, lai apmierinatu vina prasibu, japierada sava ipašuma tiesiba. (Civillikuma 1060.pants)

    52. Pravas norise Prasitajam japierada: Ipašuma tiesibas Atbildetaja valdijums

    53. Prasiba par lietas atdošanu. Prasiba par lietas cenas atlidzinašanu

    54. 54

    55. 55

    56. 56

    57. 57

    58. 58

    59. Atbildetaja iebildumi pret ipašuma prasibu Par prasitaja ipašuma tiesibu zudumu Par lietas pirkšanu un nodošanu Par personisku tiesibu Par rokas kilas tiesibu Par ipašuma prasibas noilgumu Par aizturejuma tiesibu izdevumu

    60. Lietas atdošanas un atbildibas nosacijumi

    61. Lietas atdošana Lieta atdodama tas ipašniekam bez atlidzibas; (1063.).

More Related