Tiešie maksājumi

1. Tiešie maksājumi 1. Izmaiņas 2013.gadā 2. Tieši maksājumi 2014.gadā 3. Tiešo maksājumu reformas grafiks 4. Tiešo maksājumu līmenis 5. Tiešo maksājumu vispārīgie nosacījumi 6. Tiešo maksājumu struktūra 7. - 13. Maksājumu shēmas 14. Lēmumi par tiešo maksājumu ieviešanu Zemkopības ministrija, Rīga 2013.gada 2.maijs

2. 1. Izmaiņas 2013.gadā • Spēkā jauni MK noteikumi –Nr. 139 (12.03.2013); • Pārejas posma valsts atbalsts – identisks PVTM 2012.g., izņēmums - nav par zālāju sēklām; • LLVN prasība – ja LIZ ≥ 50 ha un zālāji ≥ 50%, tad minimālajam lauksaimniecības dzīvnieku blīvumam jābūt ≥ 0,2 liellopu vienībām uz ha. Maksājumu samazinājums prasības neizpildes gadījumā: • līdz 5% 2013.gadā; • līdz 100% 2014.gadā, ja prasību neizpilda vairāk kā 30% platības;

3. 1. Izmaiņas 2013.gadā • Savstarpējā atbilstībā – arī dzīvnieku labturības prasības; • VPM piešķirams arī par platībām, kur iesētas kaņepju šķirnes - Finola, Tiborszallasi, R319/2013; • Piemērojama finanšu disciplīna – EK priekšlikums samazināt tiešo maksājumu summas virs 5000 eiro par 4,98%.

4. 2. Tiešie maksājumi 2014.gadā • Par vienu gadu tiks atlikta jaunās tiešo maksājumu sistēmas piemērošana; • Tiks turpināta Vienotā platības maksājuma shēmas un īpašā atbalsta shēmu piemērošana; • Piešķirot tiešos maksājumus tiks ņemts vērā Daudzgadu finanšu ietvarā paredzētais finansējums ~ 168 milj. eiro; • Varēs piešķirt maksājumu avansu līdz 50% apmērā pēc 16.10.2014. bez EK apstiprinājuma; • Savstarpējā atbilstībā gruntsūdeņu aizsardzības obligātās pārvaldības prasība tiks aizstāta ar laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu; • Tiek pārtraukta modulācija, taču jārēķinās ar finanšu disciplīnu.

5. 3. Tiešo maksājumu reformas grafiks • 2010.gads – aizsākta KLP reforma; • 2010.gada 18.novembrī – Eiropas Komisijas ziņojums par KLP 2020.gada perspektīvā; • 2011.gada 12.oktobrī - Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikumi; • 2011.- 2013.gada aprīlis - debates Eiropas Parlamentā, Ministru Padomē un Padomes komitejās un darba grupās; • 2013.gada 13.marts - Eiropas Parlamentspieņēma priekšlikumus grozījumiem; • 2013.gada 19.marts - Lauksaimniecības ministru padome apstiprināja vispārējo vienošanos par likumdošanas priekšlikumu grozījumiem; • Līdz 2013.gada jūnija beigām – paredzams noslēgsies trialogsstarp Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju.

6. 4. Latvijas tiešo maksājumu līmenis – EUR/ha

7. 4. Latvijas tiešo maksājumu aploksne – milj. EUR

8. 5. Tiešo maksājumu vispārīgie nosacījumi 5.1. Lauksaimnieciskās darbības kritēriji 5.2. Atbalsta minimālie saņemšanas kritēriji 5.3. Aktīva lauksaimnieka nosacījums 5.4. Maksājuma summas progresīvais samazinājums un griesti 5.5. Atbalsta tiesīga lauksaimniecības zeme 5.6. Savstarpējā atbilstība

9. 5.1. Lauksaimnieciskās darbības kritēriji • Attieksies uz ikvienu pretendentu; • Lauksaimnieciskā darbība: • veic l/s produktu ražošanu vai audzēšanu, tostarp ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai • veic lauksaimniecības zemes uzturēšanu noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, neveicot īpašus sagatavošanas darbus papildus parasto lauksaimniecisko metožu un tehnikas izmantošanai– piemēram, nodrošinot dzīvnieku blīvumu zālājos, nopļaujot zālājus, zālājos audzējot sugas piemērotas ganīšanai vai lopbarības ieguvei, kopjot meliorācijas sistēmas u.c.

10. 5.2. Minimālie saņemšanas nosacījumi • Tiešos maksājumus var nepiešķirt, ja: • Atbalsta tiesīgā LIZ par, kuru pieprasa maksājumus ir mazāk par 1 ha, vai • Kopējais tiešo maksājumu apjoms, par kuru iesniegts iesniegums, mazāks par 100 eiro.

11. 5.3. Aktīva lauksaimnieka nosacījums • Dalībvalsts var nolemt nepiešķirt tiešos maksājumus personām, kuras saņem vairāk par noteiktu līmeni (robežās no 1000 līdz 5000 eiro) un, ja tās: • apsaimnieko lidostas, dzelzceļus, nekustamos īpašumus, sporta, atpūtas laukumus, medību īpašumus, akvakultūras īpašumus, kempingus, veic citus ne-lauksaimniecības darījumus, izņemot, ja tiešo maksājumu gada summa ir vismaz 5 % no kopējiem ne-l/s darbību ieņēmumiem pēdējā fiskālajā gadā; un/vai • lauksaimnieciskā darbība ir tikai nenozīmīga daļa no kopējās uzņēmējdarbības; un/vai • darbības mērķi nav lauksaimnieciskās darbības veikšana.

12. 5.3. Tiešo maksājumu saņēmēju struktūra 2010.gadā

13. 5.4. Maksājuma summas progresīvais samazinājums un griesti • Dalībvalsts var nolemt samazināt individuālu saņēmēju ES tiešo maksājumu summas daļu, kas pārsniegs 150 000 eiro, par fiksētu % likmi; • Summas daļu, kas pārsniegs 150 000 eiro, varēs sadalīt arī pa daļām un katrai daļai varēs pakāpeniski piemērot arvien augstāku atšķirīgu fiksēto % likmi, • Dalībvalsts var noteikt viena saņēmēja maksimāli saņemamo tiešo maksājumu summu jeb griestus, piemēram 300 000 eiro. Piemēram

14. 5.5. Atbalsta tiesīga lauksaimniecības zeme

15. 5.6. Savstarpējā atbilstība

16. 5.6. Savstarpējā atbilstība

17. 6. Tiešo maksājumu struktūras izvēles izvēle

18. 7. Pamata maksājumu shēma vai VPM? Zeme Zeme + Maksājumu tiesības

19. 7. Pamata maksājumu shēmas modeļi

20. 7. Maksājumu tiesību piešķiršana • Maksājumu tiesību piešķiršana 2015.gadā : • Var piešķirt tiem lauksaimniekiem, kuri 2011.g. saņēma tiešos maksājumus; • Maksājumu tiesību skaits vienāds ar ha skaitu; • Iesniegumu maksājumu tiesību piešķiršanai, maksājumam kopā ar kartēm iesniegs LAD līdz 15.maijam; • Maksājumu piešķirs un izmaksās no 16.10.2015. • Maksājumu tiesības no valsts rezerves varēs piešķirt: • 2015.g. un arī turpmākajos gados; • jauniem lauksaimniekiem; • jaunpienācējiem; • novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašas grūtības lauksaimniekiem.

21. 7. Maksājumu tiesību nodošana, ieturēšana • Maksājumu tiesības varēs: • Dāvināt, mantot; • Aktīvi lauksaimnieki iznomāt vai nomāt ar vai bez zemes; • Aktīvi lauksaimnieki pārdot vai pirkt ar vai bez zemes; • Valsts rezervi papildina ar summām, ko iegūst no maksājumu tiesībām: • kuras divus secīgus gadus neizpilda minimālos saņemšanas nosacījumus vai aktīva lauksaimnieka nosacījumu; • kuru skaits vienāds ar to tiesību skaitu, kuras netiek aktivizētas 2 secīgus gadus; • to palielinājuma daļas, kas var radīt negaidītu peļņu, ja lauksaimnieks pārdod vai iznomā zemi; • Kuras piešķirtas nepamatoti; • Kuras lauksaimnieks brīvprātīgie ieskaita valsts rezervē.

22. 8. Zaļā komponente • Zaļās komponentes maksājumu piešķirs lauksaimniekam, kurš: • tiesīgs saņemt PMS vai VPM atbalstu; • veic l/s prakses, kas labvēlīgas klimatam un videi vai veic līdzvērtīgas prakses vai abu kombināciju. • Lauksaimniecības prakses, kas labvēlīgas klimatam un videi: • kultūraugu dažādošana; • ilggadīgo zālāju saglabāšana; • izveido ekofokusa platības.

23. 8. Zaļā komponente • Līdzvērtīgas prakses- salīdzinājumā ar vienu vai vairākām zaļināšanas praksēm rada līdzvērtīgu vai lielāku ieguvumu: • uzņemtas saistības vai izpildītas prasības agrovides-klimata shēmās LAPā; vai • valsts vai reģionālās vides sertifikācijas shēmas, kuru mērķis sasniegt ūdens un augsnes kvalitātes, biodaudzveidības, ainavas saglabāšanas, klimata pārmaiņu seku mazināšanas mērķus. • Bioloģiskās saimniecības saņem maksājumu automātiski par ha, kurus izmanto bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanai.

24. 8. Klimatam un videi labvēlīgas l/s prakses

25. 8. L/s prakses neattiecina uz saimniecībām, ja

26. 9. Maksājums teritorijām ar dabas ierobežojumiem • DV var piešķirt maksājumu lauksaimniekam, kas tiesīgs saņemt PMS vai VPM, ja lauksaimnieks pilnīgi vai daļēji atrodas MLA teritorijā; • DV var nolemt piešķirt maksājumu par visu MLA teritoriju vai balstoties uz objektīviem kritērijiem tikai par daļu; • Maksājumu var piešķirt reģionālā līmenī, kur reģionālais dalījums noteikts balstoties uz dabas ierobežojumus raksturojošiem un agronomiskajiem kritērijiem; • Atbalsta finansēšanai var izmantot līdz 5% no TM maxapjoma; • 2012.g. bija 38,6 tūkst. pretendenti uz MLA, kuri pieteica 1,05 milj. ha jeb 68% no VPM platības (iespējama piemaksa ~9 EUR/ha 2015.g. un ~15 EUR/ha 2019.g.)

27. 10. Maksājums jauniem lauksaimniekiem • Jauns lauksaimnieks ir fiziska persona, kura: • pirmo reizi dibina saimniecību kā saimn. vadītājs, vai kas izveidoja saimn. 5 gadus pirms pirmās iesnieguma iesniegšanas PMS vai VPM; • gadā, kad iesniedz iesniegumu nav vecāka par 40 gadiem; • Izpilda DV papildus noteiktus kritērijus atbilstīgi LA regulai - prasmes; • Maksājuma apjoms būs pēc viena no 4 noteiktiem veidiem: • Ja DV īsteno PMS, tad reizinot lauksaimnieka aktivizēto maksājuma tiesību (MT) skaitu ar likmi, kas atbilst 25% no lauksaimnieka rīcībā esošo MT vidējās vērtības vai; • Ja DV īsteno PMS, tad reizinot lauksaimnieka aktivizēto MT skaitu ar 25% no DV vidējās MT vērtības 2019.gadā; • Ja DV īsteno VPM, tad reizinot lauksaimnieka VPM ha ar 25% no VPM likmes; • Vai DV var nolemt piešķirt atbalstu kā fiksētu summu, kas balstīta uz valsts jauno lauksaimnieku saimniecību vidējo lielumu. • DV var noteikt MT vai ha limitu, kurus izmanto maksājuma aprēķinā, bet nevar būt mazāks par 25 ha.

28. 11. Saistītais atbalsts • Atbalsta apjoms – līdz 12%; • Atbalsta mērķis - risināt noteiktas grūtības sektoros, kas nozīmīgi ekonomisku vai sociālu vai vides apstākļu dēļ; • Atbalstāmās nozares var būt: • Piena, liellopu un teļa, aitas un kazas gaļas un rīsa nozares + • labība, eļļas augu sēklas, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rieksti, cietes kartupeļi, sēklas, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi un īscirtmeta atvasāji. • Atbalstu var piešķirt apmērā, lai nodrošinātu esošo ražošanas apjomu saglabāšanu.

29. 12. Pārdalošais maksājums • Tas ir maksājums par pirmajiem saimniecības ha; • Ikgadējs maksājums, ko piešķir pēc maksājumu tiesību aktivizēšanas; • Maksimālā atbalsta likme var būt līdz 65% no vidējā valsts maksājuma līmeņa – līdz 83€/ha; • Atbalstāmie ha var būt ne vairāk par 30 ha vai dalībvalsts vidējais saimniecības lielums; • Var izmantot finansējumu līdz 30%. Ja atbalstu piešķirtu par pirmajiem 15 ha un likme būtu 30 Eiro/ha:

30. 13. Mazo lauksaimnieku shēma • Aizstāj pārējo shēmu atbalstu; • Gada maksājuma summa uz saimniecību - tiks noteikta dalībvalstī saskaņā ar vienu no 3 metodēm: • <15% no valsts vidējā saņēmēja maksājumu līmeņa (~ 700 eiro) vai; • valsts vidējais maksājums uz ha reizināts ar ha skaitu, kas nepārsniedz 3 (~600 eiro) vai; • lauksaimniekam 2014.gadā piešķiramais kopējais atbalsts - PMS, zaļās komponentes, maksājuma par teritorijām ar dabas ierobežojumiem, jaunā lauksaimnieka atbalsta shēmas, saistītais atbalsts. Summa nevar būt lielāka par 1000 eiro, bet, ja ir mazāka par 500 eiro, DV var nolemt to noapaļot līdz 500 eiro.

31. 13. Mazo lauksaimnieku shēma • Aizstāj pārējo shēmu atbalstu; • Pievienoties shēmai varēs tikai vienu reizi līdz 2015.gada 15.oktobrim; • Mazie lauksaimnieki atbrīvoti no prasības ievērot zaļināšanasprakses, neattiecinās savstarpējās atbilstības kontroles; • Priekšrocības nepiešķir lauksaimniekiem, kuri mākslīgi radījuši nosacījumus, lai gūtu priekšrocības no shēmas.

32. 14. Lēmumi par tiešo maksājumu sistēmas ieviešanu