Download
1 / 49
490 likes | 769 Views
Valsts reģionālās attīstības aģentūra. 2011. gada 20. aprīlis. Finanšu analīzes un izmaksu efektivitātes analīzes metodiku pielietojums projektu iesniegumu sagatavošanas procesā. Saturs. 1. Finanšu analīzes (FA) metodikas raksturojums.
E N D
Valsts reģionālās attīstības aģentūra 2011. gada 20. aprīlis Finanšu analīzes un izmaksu efektivitātes analīzes metodiku pielietojums projektu iesniegumu sagatavošanas procesā
Saturs 1. Finanšu analīzes (FA) metodikas raksturojums 2. Izmaksu efektivitātes analīzes (IEA) metodikas raksturojums
FA metodikas mērķis un pielietojums • FA metodikas galvenie mērķi: • novērtēt, vai projektam ir nepieciešams ES līdzfinansējums un cik liels ir nepieciešamā ES līdzfinansējuma apjoms • novērtēt, vai projekta kopējie ieņēmumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā (B/C rādītājs > 1) • FA metodika saistoša 3.6.2.1. aktivitātes „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” projektu iesniedzējiem • Finanšu analīze veicama projektiem, kuros ir paredzēti ieņēmumi. Projektiem, kuros nav paredzēti ieņēmumi, projekta iesniedzējam jāveic izmaksu efektivitātes analīzi
FA metodikas ierobežojumi • Projektiem, kam tiek veikta FA, jābūt ar pozitīvu ekonomisko atdevi (ENPV > 0) un jāveicina ES reģionālās politikas mērķu sasniegšana • FA izmantojamā projekta alternatīvu finanšu analīzes metode ir papildu naudas plūsmas metode • FA veic reālajās (salīdzināmajās) cenās, izmantojot reālās diskonta likmes • Metodikas sagatavošanas brīdī aktuālās diskonta likmes: • reālā finanšu diskonta likme ir 5% • reālā sociālā diskonta likme ir 5.5%
Finanšu analīzes posmi 1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 1. solis – Projekta iznākumu un ietekmes definēšana 2. solis – Projekta identificēšana 3. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu apzināšana 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana 2. posms - Finanšu analīze 1. solis – Projekta finanšu darbības rādītāju aprēķināšana 2. solis – Finansējuma deficīta likmes, lēmuma summas un maksimālā ES finansējuma apjoma aprēķināšana 3. posms - Sociālekonomiskā analīze 1. solis – Sociālekonomisko rādītāju noteikšana 2. solis – Sociālekonomiskās analīzes rādītāju aprēķināšana 4. posms - Jutīguma un riska analīze 1. solis – Jutīguma analīze 2. solis – Risku analīze
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 1. solis - Projekta iznākumu un ietekmes definēšana • Vispārējā mērķa definēšana (sabiedrībai kopumā) • Tiešā mērķa definēšana (projekta mērķa grupai) • Sasniedzamo rezultātu definēšana (angļu val. - outputs) • Projekta iznākumu definēšana (angļu val. - results) Prasības tiek izpildītas, aizpildot projekta iesnieguma veidlapu
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 2. solis - Projekta identificēšana • Projekta papildinātība ar citiem projektiem PIV veidlapa • Investīciju veidu identificēšana FA veidlapa • Projekta atbilstība spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem FA veidlapa • Projekta īstenošanas ģeogrāfiskās atrašanās vietas identificēšana (attiecīgās pašvaldības teritorijas ietvaros) PIV veidlapa
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 3. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu apzināšana • Alternatīvas „Situācija ar projektu” izvēles pamatojums • Alternatīvu analīze – salīdzinājums un apraksts: • Sociālekonomiskā ietekme • Finanšu izmaksas un ilgtspēja • Tehniskie aspekti • Institucionālā iespējamība
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana • Naudas plūsmu sagatavošanas metodes definēšana: • Analīzē piemēro papildu naudas plūsmas metodi • Tiek salīdzinātas šādas projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmas – naudas plūsma alternatīvai „Situācija ar projektu” un naudas plūsma alternatīvai „Situācija bez projekta” • Ienākošās un izejošās pozīcijas naudas plūsmā, kā arī visi finanšu dati, kas tiek izmantoti FA, tiek vērtēti no finansējuma saņēmēja pozīcijas • Ja finansējuma saņēmējs var atgūt PVN maksājumus, tad FA naudas plūsmu pozīcijās jāiekļauj PVN atgūšanas maksājumi • Ja finansējuma saņēmējs nevar atgūt PVN maksājumus normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā, PVN maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas • Finanšu analīzē izmanto diskontēto naudas plūsmu pieeju
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana Alternatīva “Situācija ar projektu” Alternatīva “Situācija bez projekta” Papildu naudas plūsma • Ieņēmumi • Darbības izmaksas • Investīciju izmaksas • Projekta atlikusī vērtība • Neto naudas plūsma • Ieņēmumi • Darbības izmaksas • Investīciju izmaksas • Projekta atlikusī vērtība • Neto naudas plūsma • Ieņēmumi (papildu (+) vai zaudētie (-)) (Rv) • Darbības izmaksas (ietaupītās (+) vai papildu (-)) (O) • Investīciju izmaksas (papildu (-)) (IC) • Projekta atlikusī vērtība (papildu (+)) (Res) • Neto papildu naudas plūsma
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana • FA pieņēmumu definēšana un papildu naudas plūsmas sagatavošana • Projekta dzīves cikls • Finanšu diskonta likme • Ieņēmumi • Darbības izmaksas • Investīciju izmaksas • Projekta atlikusī vērtība • Neto naudas plūsma
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana • Projekta dzīves cikls: • Projekta dzīves cikls šīs aktivitātes projektu FA ietvaros ir 20 gadi pēc pirmā infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā gada • Finanšu analīze ir jāveic par visu projekta dzīves ciklu • Finanšu diskonta likme (r): • Finanšu analīzes aprēķinos jāpiemēro reālā finanšu diskonta likme – 5%. • Diskonta likme tiek izmantota naudas plūsmu diskontēšanā, lai aprēķinātu noteiktu naudas plūsmu tīro šodienas vērtību jeb neto tagadnes ienesīgumu
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana • Ieņēmumi: • Projekts, no kura gūst ieņēmumus ir jebkura darbība, kas saistīta ar ieguldījumiem infrastruktūrā, kuras izmantošanas maksu tieši sedz lietotāji, vai jebkura darbība, kas ietver zemes vai ēku pārdošanu vai iznomāšanu, vai jebkuru citu pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. • FA jāiekļauj tikai operatīvos ieņēmumus, kas attiecas tieši uz projekta ieviešanu un rezultātiem bez subsīdijām, papildus pārskaitījumiem un citiem līdzīgiem avotiem • Projekta iesniedzējam FA veidlapā jāraksturo arī: • ieņēmumu veidus • vai maksa atšķirsies dažādiem lietotājiem • kādu daļu no projekta darbības izmaksām (kuru no pozīcijām; piemēram, nolietojumu) sedz ieņēmumi u.c.
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana • Darbības izmaksas • Ietver: visas īstenojamā projekta ekspluatācijas, apgūšanas un uzturēšanas izmaksas, ieskaitot ikdienas un neparedzamās uzturēšanas izmaksas • Neietver: • nolietojuma izmaksas • izmaksas, kas nav izsakāmas naudas izteiksmē • izmaksas, kas saistītas ar aizņēmumiem (kredītiem) • rezervju veidošanas izmaksas
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana • Investīciju izmaksas • Ietver: paredzamās kopējās investīciju izmaksas – gan attiecināmās, gan neattiecināmās • Investīciju izmaksās var ietvert neparedzētos izdevumus - atbilstoši MK noteikumiem Nr. 843 neparedzētie izdevumi nevar pārsniegt 5% no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām) • Radušās projekta īstenošanas laikā (kas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 843 ir laika posms līdz 2015. gada 15. jūlijam) • Projekta izmaksas, kas ir radušās līdz 2011. gada 1. janvārim, jāpieskaita izmaksām, kas radušās/ plānotas 2011. gadā
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana • Projekta atlikusī vērtība • Projekta atlikušo vērtību, kas jānosaka FA ietvaros, var novērtēt, izmantojot 2 pieejas - finanšu grāmatvedības pieeju vai vadības grāmatvedības pieeju • FA ietvaros projekta atlikušās vērtības noteikšanai ieteicams izmantot vadības grāmatvedības pieeju • Vadības grāmatvedības pieejas izmantošana ļauj definēt savu vērtējamo pamatlīdzekļu nolietojuma likmi, nolietojuma termiņu (atbilstoši prognozētajam pamatlīdzekļa kalpošanas periodam) un nolietojuma aprēķina metodi
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana • Neto naudas plūsmas alternatīvai “Situācija ar projektu” un alternatīvai “Situācija bez projekta” • Neto naudas plūsma = Ieņēmumi - Darbības izmaksas - Investīciju izmaksas + Projekta atlikusī vērtība
1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 4. solis – Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana Papildu naudas plūsma Diskontētā papildu naudas plūsma • Ieņēmumi (papildu (+) vai zaudētie (-)) (Rv) • Darbības izmaksas (ietaupītās (+) vai papildu (-)) (O) • Investīciju izmaksas (papildu (-)) (IC) • Projekta atlikusī vērtība (papildu (+)) (Res) • Neto papildu naudas plūsma • Diskontētie ieņēmumi (papildu (+) vai zaudētie (-)) (DRv) • Diskontētās darbības izmaksas (ietaupītās (+) vai papildu (-)) (DO) • Diskontētās investīciju izmaksas (papildu (-)) (DIC) • Diskontētā projekta atlikusī vērtība (papildu (+)) (DRes) • Diskontētā neto papildu naudas plūsma Diskontēšana
2. posms – Finanšu analīze 1. solis – Projekta finanšu darbības rādītāju aprēķināšana • Finansiālais investīciju neto tagadnes ienesīgums (FNPVc) • Finanšu iekšējā investīciju peļņas norma (FRRc) • Skaidrojums par finanšu rādītājiem FNPVc - diskontēto projekta papildus naudas plūsmu summa un norāda tīro ieņēmumu spēju segt investīciju izmaksas, neatkarīgi no projekta finansējuma avotiem. Parasti ES līdzfinansētajiem projektiem šis rādītājs ir negatīvs.
2. posms – Finanšu analīze 2. solis – Finansējuma deficīta likmes, lēmuma summas un maksimālā ES finansējuma apjoma aprēķināšana Finansējuma deficīta likmes aprēķins: • Diskontētie tīrie ieņēmumi (DNR) • DNR = DRv – DO + Dres, kur • DRv - Diskontētie ieņēmumi • DO - Diskontētās darbības izmaksas • Diskontētā projekta atlikusī vērtība • Diskontētie projekta atbilstīgie izdevumi (EE) • EE = DIC – DNR, kur • DIC - diskontētās investīciju izmaksas • Projekta finansējuma deficīta likme (R) • R = EE/DIC Finansējuma deficīta likme – norāda, kādam apjomam no kopējām projekta investīcijām nepieciešams līdzfinansējums (investīciju daļa, ko nesedz paredzamie ieņēmumi)
2. posms – Finanšu analīze 2. solis – Finansējuma deficīta likmes, lēmuma summas un maksimālā ES finansējuma apjoma aprēķināšana Lēmuma summas (DA) aprēķins: • DA = EC x R, kur • EC - projekta attiecināmās izmaksas • R - projekta finansējuma deficīta likme Maksimālā ES finansējuma apjoma aprēķins: • Maksimālais ES finansējuma apjoms = CRpa x DA = 85% x DA, kur • CRpa - maksimālā līdzfinansējuma likme = 85% Lēmuma summa – summa, uz kuru attiecas konkrētā prioritārā virziena un aktivitātes noteiktā maksimālā līdzfinansējuma likme.
3. posms – Sociālekonomiskā analīze Vispārējs raksturojums • Sagatavojot projekta sociālekonomisko naudas plūsmu un aprēķinot sociālekonomiskās analīzes rādītājus, tiek ņemti vērā: • finansiālie ieņēmumi/ ieguvumi un zaudējumi/ izmaksas visā projekta dzīves ciklā; • plānotie sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi visā projekta dzīves ciklā. • Sociālekonomiskās analīzes ietvaros tiek izmantota 5,5% reālā sociālā diskonta likme • Rādītāji var būt kvantificējami, taču gadījumos, kad to ietekme nav viennozīmīgi nosakāma, FA ietveros jāveic sociālekonomisko rādītāju kvalitatīvs novērtējums. • Kvantificējamie rādītāji jāiekļauj finanšu un sociālekonomiskajā naudas plūsmā.
3. posms – Sociālekonomiskā analīze 1. solis - Sociālekonomisko rādītāju noteikšana • FA metodika sniedz piemērus sociālekonomiskajiem rādītājiem vairākās projektu jomās: • Izglītības infrastruktūra • Satiksmes infrastruktūra • Tūrisma infrastruktūra • Sociālā infrastruktūra • Uzņēmējdarbības infrastruktūra • Kultūras infrastruktūra • Pazemes komunikāciju infrastruktūra Sociālekonomisko rādītāju piemēri – Ieguvumi, kas rodas, samazinoties ceļu satiksmes negadījumu skaitam Ieguvumi no dzīvojamās vides attīstības Ieguvumi no vides piesārņojuma mazināšanās un zaļās zonas iekārtošanas Ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas
3. posms – Sociālekonomiskā analīze 1. solis - Sociālekonomisko rādītāju noteikšana • Raksturojot kvantificējamos rādītājus FA veidlapas 3.1 sadaļā, jānorāda: • Rādītāja nosaukums • Sociālekonomiskajā naudas plūsmā iekļautais apjoms kopā (nediskontēts) • Rādītāja aprēķina skaidrojums, t.sk.: • Vispārējs raksturojums (t.sk., kāpēc rādītājs ir saistošs analizējamajam projektam) • Aprēķinā izmantotie pieņēmumi / informācijas avoti • Aprēķina raksturojums – jāatspoguļo rādītāja aprēķins, ņemot vērā definētos aprēķina pieņēmumus. • Raksturojot kvalitatīvos rādītājus FA veidlapas 3.2 sadaļā, jānorāda kvalitatīvo rādītāju nosaukums un jāsniedz to vispārējs raksturojums, pamatojot rādītāju saistību ar analizējamo projektu
3. posms – Sociālekonomiskā analīze 2. solis – Sociālekonomiskās analīzes rādītāju aprēķināšana • Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV) • Ekonomiskā ienesīguma vērtība (ERR) ENPV - diskontēto projekta finanšu un sociālekonomisko naudas plūsmu summa un norāda sociālekonomisko un finansiālo ieguvumu un ieņēmumu spēju segt ar projektu saistītos sociālekonomiskos un finansiālos zaudējumus un izmaksas ERR - raksturo projekta ienesīgumu. Ja ERR ir lielāka par sociālo diskonta likmi, tad projekts ir ekonomiski izdevīgs sabiedrībai (ERR > reālā sociālā diskonta likme (5.50%))
3. posms – Sociālekonomiskā analīze 2. solis – Sociālekonomiskās analīzes rādītāju aprēķināšana • Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) • B/C rādītājs raksturo sociālekonomisko un finansiālo ieguvumu un ieņēmumu attiecību pret sociālekonomiskajiem un finansiālajiem zaudējumiem un izmaksām • Ja rādītājs B/C ir lielāks par 1, tad projekts ir ekonomiski ienesīgs, norādot, ka sociālekonomiskie un finansiālie ieguvumi un ieņēmumi ir lielāki par sociālekonomiskajiem un finansiālajiem zaudējumiem un izmaksām.
4. posms - Jutīguma un risku analīze 1. solis – Jutīguma analīze • Tiek veikta, lai: • novērtētu projekta sagaidāmo rezultātu atkarību (jutīgumu) no to ietekmējošo parametru svārstībām • apzinātu projekta kritiskos mainīgos • Jutīguma analīze ietver: • Mainīgo parametru (mainīgo) identifikāciju • Savstarpēji saistīto mainīgo izslēgšanu • Kritisko mainīgo un pārslēgšanās punktu noteikšanu
4. posms - Jutīguma un risku analīze 1. solis – Jutīguma analīze • Mainīgo parametru (mainīgo) identifikācija • Savstarpēji saistīto mainīgo izslēgšana – jācenšas izmantot pēc iespējas neatkarīgus mainīgos, aprēķinos izslēdzot mazāk nozīmīgu mainīgo
4. posms - Jutīguma un risku analīze 1. solis – Jutīguma analīze • Kritisko mainīgo un pārslēgšanās punktu noteikšana • Jutīguma pārbaude - katra identificētā mainīgā vērtību izmaina par 1% (+1% un -1%) un nosaka: • kāda ir ENPV rādītāja vērtība pēc izmaiņām; • cik liela ir novirze salīdzinājumā ar sākotnējo ENPV vērtību (bez mainīgā izmaiņām). • Kritisko mainīgo noteikšana un atlase - mainīgais ir atzīstams par kritisko mainīgo, ja tā izmaiņas par 1% rezultējas ENPV rādītāja izmaiņās par vismaz 1% • Pārslēgšanās punktu noteikšana (tikai kritiskajiem mainīgajiem): • Pārslēgšanās punkts ir kritiskā mainīgā vērtība, pie kuras ENPV = 0 • Ieteicams izmantot MS Excel iebūvēto komandu GoalSeek
4. posms - Jutīguma un risku analīze 2. solis – Risku analīze • Tiek veikta, lai: • identificētu būtiskos ar projekta īstenošanu saistītos riskus • novērtētu risku iestāšanās sekas • definētu risku vadības pasākumus • Risku analīze ietver: • Kritisko mainīgo iespējamo vērtību varbūtības sadalījuma noteikšanu • Kritiskā mainīgā paredzamās vērtības noteikšanu • ENPV paredzamās vērtības noteikšanu • Risku pārvaldības pasākumu definēšanu
4. posms - Jutīguma un risku analīze 2. solis – Risku analīze • Kritisko mainīgo iespējamo vērtību varbūtības sadalījuma noteikšana: • Kvantitatīvā pieeja – vēsturisko datu pielietojums, statistisko metožu izmantošana • Kvalitatīvā pieeja – ekspertu vērtējums
4. posms - Jutīguma un risku analīze 2. solis – Risku analīze • Kritiskā mainīgā paredzamās vērtības noteikšana • ai –mainīgā vērtības iespējamo izmaiņu lielums (procentos vai mainīgā absolūtā vērtība); • pi – atbilstošo mainīgā vērtības iespējamo izmaiņu iestāšanās varbūtība.
4. posms - Jutīguma un risku analīze 2. solis – Risku analīze • ENPV paredzamās vērtības noteikšana – ENPV vērtības noteikšana pie aprēķinātās kritiskā mainīgā paredzamās vērtības • Risku pārvaldības pasākumu definēšana - jāraksturo risku pārvaldības pasākumi, ko plānots veikt projekta ietvaros, lai novērstu risku iestāšanos vai mazinātu to ietekmi.
Izmaksu efektivitātes analīzes (IEA) metodikas raksturojums
IEA metodikas mērķis un pielietojums • IEA metodikas galvenie mērķi: • novērtēt, vai projektam ir nepieciešams ES līdzfinansējums un cik liels ir nepieciešamā ES līdzfinansējuma apjoms • novērtēt, vai projekta kopējie ieguvumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā (B/C rādītājs > 1) • novērtēt, vai analizējamā projekta īstenošanas alternatīva ir optimālākā no izmaksu efektivitātes viedokļa • IEA metodika saistoša 3.6.2.1. aktivitātes „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” projektu iesniedzējiem • Izmaksu efektivitātes analīze veicama projektiem, kuros nav paredzēti ieņēmumi
IEA metodikas mērķis un pielietojums • IEA metodika nav piemērojama projektiem, kuros tiek paredzēti ieguldījumi ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras izbūvei satiksmes pārvadu, tiltu, ielu un ceļu būves vai rekonstrukcijas projektu ietvaros
IEA 1., 2. un 3. posms 1. posms - Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 1. solis - Projekta īstenošanas alternatīvu apzināšana 2. solis - Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana 2. posms - Finanšu rādītāju aprēķins 1. solis - Finansējuma deficīta likmes, lēmuma summas un maksimālā ES finansējuma apjoma aprēķināšana 3. posms - Sociālekonomiskā analīze 1. solis – Sociālekonomisko rādītāju noteikšana 2. solis – Sociālekonomiskās analīzes rādītāju aprēķināšana Attiecīgo posmu un to soļu izpildes pieeja identiska Finanšu analīzes metodikā raksturotajai
4. posms - Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķins 1. solis – Labuma vienību definēšana • Labuma vienības var būt: • projekta mērķa grupas pārstāvis, piem.: • izglītības infrastruktūras projektiem – izglītojamais, izglītības iestādes darbinieks • satiksmes infrastruktūras projektiem – satiksmes dalībnieks, kas izmanto analizējamo satiksmes infrastruktūras objektu • kvadrātmetrs kopējās (vai lietderīgās) telpu platības, piem.: • pašvaldības ēku renovācijas, rekonstrukcijas vai jaunbūves pabeigšanas projektiem • analizējamā infrastruktūras objekta kilometrs (metrs), piem.: • satiksmes infrastruktūras būvniecības vai rekonstrukcijas projektos – ceļu kilometrs • Jānorāda analīzē izmantotās labuma vienības (vismaz viena labuma vienība) un to kopējais skaits katrā no alternatīvām. Tāpat nepieciešams pamatot labuma vienību izvēli un labuma vienību skaita vērtību
4. posms - Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķins 2. solis – Izmaksu efektivitātes indikatoru definēšana • Atbilstoši noteiktajām labuma vienībām, izmaksu efektivitātes indikatorus var definēt kā: • Kopējās izmaksas uz vienu projekta mērķa grupas pārstāvi • Kopējās izmaksas uz vienu kvadrātmetru kopējās (vai lietderīgās) telpu platības • Kopējās izmaksas uz vienu kilometru (metru) analizējamā infrastruktūras objekta
4. posms - Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķins 3. solis – Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķins • Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķinā ņem vērā: • alternatīvu „Situācija ar projektu” un „Situācija bez projekta” diskontētās neto naudas plūsmas (nevis diskontēto neto papildu naudas plūsmu) • aprēķināto projekta ENPV • Ja projekta ENPV ir pozitīva, tā uzskatāma par alternatīvas „Situācija bez projekta” zaudētajiem ieguvumiem (ja projekta ENPV būtu negatīva, tā būtu uzskatāma par alternatīvas „Situācija ar projektu” zaudētajiem ieguvumiem
4. posms - Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķins 4. solis – Alternatīvu savstarpējais salīdzinājums • Alternatīva „Situācija ar projektu” ir efektīvāka, ja visas alternatīvas izmaksu efektivitātes indikatoru vērtības ir zemākas par attiecīgo indikatoru vērtībām alternatīvā „Situācija bez projekta”
5. posms – Risku analīze • Būtisko ar projekta īstenošanu saistīto risku identificēšana • Ar projekta īstenošanu saistītos riskus var iedalīt četrās grupās: • Tehniskie riski, piemēram: rekonstrukcijas darbu izpildes termiņu pagarinājums • Finanšu riski, piemēram: ERAF maksājumu kavēšanās • Vides un sabiedrības riski, piemēram: negatīva sabiedrības attieksme pret īstenojamo projektu • Neplānotie riski, piemēram: politiskās nostājas maiņa • Riska iespējamības novērtēšana – zema, vidēja augsta • Riska ietekmes novērtēšana – zema, vidēja, augsta • Riska pārvaldības pasākumu definēšana - jāraksturo risku pārvaldības pasākumi, ko plānots veikt projekta ietvaros, lai novērstu risku iestāšanos vai mazinātu to ietekmi.
