Ener ijas un t s resursu ra o ana
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 17

Enerģijas un tās resursu ražošana PowerPoint PPT Presentation


  • 109 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Enerģijas un tās resursu ražošana.

Download Presentation

Enerģijas un tās resursu ražošana

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Ener ijas un t s resursu ra o ana

Enerijas un ts resursu raoana


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Aizvsturiskajos laikos izmantoja tikai muskuu eneriju. Pc tam liela loma enerijai, ko ieguva, sadedzinot kokus un organiskos atkritumus. XX gs. skum par galveno enerijas avotu kuva akmeogles ( 65%), ska izmantot ar naftu (3%). Nkamajos gadu desmitos akmeogu k enerijas avots loma saaurinjs, bet naftas un dabasgzes loma pieauga; pardjs jauns enerijas avots atomelektrostacijas.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Minerlais ogderau kurinmais

    Msdiens minerlais ogderau kurinmais ir kuvis par galveno enerijas avotu: akmeogles (Eiropas ogu un trauda kopiena veidoana no 1952.- 1955. gadam, Francija vado, Lielbritnija pasva; Francijas Ziemei ap Lilli, vlk ar Lielbritnijas rajoni Liverple, Manestra utt.), nafta un dabasgze dod vairk nek 80% visas enerijas, ko cilvks patr. Ir jatrod principili jauni enerijas avoti vismaz triju iemeslu d:

    nkotn izsks ogderau kurinm, pirmm krtm naftas un gzes krjumi;

    nafta, dabasgze un akmeogles ir nepiecieama k vrtga izejviela miskai rpniecbai;

    sadegot kurinmajam, apkrtj vide tiek piesrota ar CO2 un citiem (galvenokrt sra) savienojumiem, k ar paaugstins plantas virsmas temperatra, pateicoties siltumncas efektam un kurinm sadeganai.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Dabas spku izmantoana

    Enerijas ieganai var izmantot dabas spkus, pirmm krtm gravitcijas spkus, t.i. smaguma spkus. Plai izmanto hidroelektrostacijs. Tas ir relatvi trs enerijas ieganas avots.

    Slikti- zivju nrsta vietm, krastu erozija vai appludinana, palu (pldu ) briesmas.

    Atmosfras gaisa kustba vj. Nevienmrgi izkliedta gan telp, gan laik.

    Enerija no viiem- okenos, jrs.

    Paisuma bguma dens kustba, ko izraisa Mness un Saules pievilkans spks. Ir vairkas das elektrostacijas Francij, Krievij (pie Murmanskas).


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • eoterml enerija vai nu no termliem avotiem vai dziurbumiem. Islande, Kamatka. ASV 25 gadu laik eotermls enerijas ieguve pieaugusi 25 reizes, gad iegst ap 400000 MW.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Tie saules enerija izmantoana

    Tur, kur daudz s enerijas. Radtas saules pltis, tvaika katli, sknanas ierces, saules elektrobaterijas, tau ts ir lielas un mazjaudgas. Ir ar Latvij.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • deraa kurinmais

    Mkslg fotosintze. Mkslg fotosintze norisins uz CO2 un dens bzes, patrjot saules eneriju.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Enerijas taupana

    Noblvana (pakeu logi). Izolcija mju siltinana gan iekpuses (nav tik labi), gan rpuses


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Primrs enerijas, tai skait elektroenerijas (ieskaitot, importu), piedvjums Baltijas reion prsniedz pieprasjumu, td obrd ir zemas elektroenerijas prrobeas tirdzniecbas cenas. Tomr s cenas neatspoguo elektroenerijas raoanas ilgtermia robeizmaksas un nav iespjams prliecinoi prognozt cenu lmeni pat termi, kas prsniedz gadu. Pareizj situcija nedod ekonomiskus signlus jaunu raoanas jaudu ievieanai, tdjdi apgrtinot ilgtermia apgdes uzdevuma ekonomiski pamatotu izpildi.

    Latvij ir potencils enerijas ieguvei no atjaunojamajiem energoresursiem, sevii koksnes un vja, kuri elektrbas raoan ir izmantoti neliel apmr.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Apmram 19 % no kopj enerijas apjoma Latvij iegst izmantojot koksni un dens potencilo eneriju. Pdjos gados pieaugusi vietjo energoresursu izmantoana un ldz ar to koksnes un hidroresursu patsvars enerijas ieguv. Atjaunotas vairkas mazs hidroelektrostacijas un tiek projekttas jaunas. Ievrojamas teritorijas aizem enertikas infrastruktra un elektroprvades lnijas.

    Elektroenerijas apgdes stabilitte (frekvence, spriegums u.c.) un kvalitte ir apmierinoa, bet klimatiskie apstki pdjos gados ir bijui maigi, un tas rada iespaidu, ka stvoklis ir labks, nek patiesb. Elektroenerijas apgdes sistmu drouma izvrtjum jvads pc viskritiskkajiem apstkiem, un rezulttiem jbt publiski pieejamiem.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Elektroenerijas ieguve Latvijas hidroelektrostacijs ir nozmgs resurss vism Baltijas valstm, bet sareta ir ts izstrdes prognozana no apgdes drouma viedoka. Daugavas baseina patnba ir krass noteces maias ne tikai pa gadiem un sezonm, bet ar skos laika periodos.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Politikas mri

    -Veicint enertikas nozares attstbu atbilstoi tautsaimniecbas sabalanstai un ilgtspjgai izaugsmei.

    -Samazint enertikas objektu radto vides piesrojumu, pai gaisu piesrojoo vielu emisijas.

    -Palielint atjaunojamo (vietjo) energoresursu izmantoanu.

    -Paaugstint energoapgdes droumu.

    -Nodroint Latvijas elektroapgdes sistmas tehnisko un organizatorisko gatavbu sinhronai darbbai ar Ziemevalstu un Centrleiropas sistmm.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Rcbas mru sasnieganai

  • Izmantojot valdbas noteikto atbalstu elektroenerijas raoanai koenercijas proces izmantot ekonomiski pamatotu lielko Latvijas pilstu siltumslodu potencilu.

  • Lai palielintu valsts drobu, palielint vietjo energoresursu dau kopj patri, diversifict enertisko resursu piegdtjus, integrties Eiropas enertisko resursu piegdes tirgos (Baltijas loks).


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Paaugstint dabasgzes izmantoanu sadedzinanas iekrts samazinot mazuta izmantoanu, tdjdi paplainot dabas gzes apgdes zonas.

  • Pastvgi samazint kaitjumu videi, stimult kvalitatva kurinm izvli, samazint kaitgo izmeu daudzumu.

  • stenot paskumus enerijas racionlkai izmantoanai un piegdei, tdjdi pakpeniski paaugstinot energoefektivittes potencilu gan enerijas lietotju, gan energouzmumu sistms.

  • Aktivizt tirgus mehnismu elektroenerijas sektora un ekonomikas izaugsmes veicinanai.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Veicint enertikas sektora attstbu atbilstoi ekonomiskai izaugsmei, k ar vienldzgi veicint ekonomisks aktivittes dados valsts reionos.

  • Atbalstt Latvijas lomas nostiprinanu enertisko resursu transportanas pakalpojumu sniegan pasaules tirg, tai skait izmantojot pazemes gzes krtuves.

  • Veicint atjaunojamo un vietjo energoresursu izmantoanu.

  • Veikt enerijas raoanas nelabvlgas ietekmes uz vidi samazinanu un ierobeoanu, kontroljot termoelektrostaciju kaitgo emisiju koncentrcijas atbilstbu normatviem, veicot katlu mju, mazo hidroelektrostaciju un vja elektrostaciju skotnjo ietekmes uz vidi novrtjumu un paaugstinot prasbas hidroelektrostaciju dambju drobas un denskrtuvju krastu aizsardzbas paskumiem.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Lai sekmtu pai atbalstmo energoresursu izmantoanu, ievrojot atjaunojams enerijas avotu un to izmantoanas tehnoloiju perspektvas, k ar to atraanos prejas stadij, spjai darboties konkurjo konvencils jeb tradicionls enerijas tirg, noteikt atjaunojams (zas) enerijas komponenti visu Latvijas elektrbas patrtju kopj energoresursu bilanc, lai socili, ekonomiski un tehniski sabalanstu un veicintu atjaunojamo resursu izmantoanu un mazintu enerijas importu valst.

  • Veicint biodegvielas raoanu (biodzedegviela, bioetanols, biogze), izmantojot lauksaimniecisks raoanas izejvielas (rapsi, graudus), k ar lopkopbas produkcijas raoanas proces raduos organiskos savienojumus.


Ener ijas un t s resursu ra o ana

  • Veidot prieknoteikumus tirgus un konkurences elementu ievieanai elektrbas sektor.

  • Vienkrot un skaidri defint procedras piekanai prvades un sadales tkliem.

  • Nodroint naftas produktu rezervju izveidi un videi drou uzglabanu un uzturanu.

  • Sekmt ES ekonomisks un reionls attstbas fondu ldzeku izmantoanu enertikas sektora attstbai.


  • Login